ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma 23.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.2002., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62567
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Plenārsēdes stenogramma 23.maijā:
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Turpinām 22.maija Saeimas sēdi šorīt. Tātad turpinām izskatīt likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”.
Un vārds debatēs par 13.priekšlikumu deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu, Tabūna kungs!
P.Tabūns (TB/LNNK). Labrīt, kolēģi! Tātad pašreizējā redakcijā, kā jūs zināt, tautības ieraksts dokumentos ir svītrots. Manuprāt, tas nav pieļaujams. Tādēļ mans priekšlikums ir sekojošs. Es nolasīšu. Tas ir īsi un precīzi: “Papildus šī panta 1.daļā minētajām ziņām personas apliecībās un pilsoņu vai nepilsoņu pasēs ieraksta ziņas par šo dokumentu turētāju tautību.” Es domāju, ka tas mums obligāti ir jādara. Un, ja mēs to neesam sapratuši, tad ir ļoti bēdīgi. Vai latvietis kaunas no savas tautības? Ir jājautā. Un to mēs diskusijās esam dažādās komisijās runājuši ne reizi vien. Nē! Tikai retais latvietis kaunas no savas tautības. Ja mēs aptaujātu latviešus, es esmu pārliecināts, ka vismaz 90% un vairāk pateiktu, ka dokumentos šādam ierakstam jābūt. Jo latvietis patiešām tur godā to, ka viņš ir latvietis. Kas kaunas no savas tautības un kas ir tie, kas panākuši, ka tautības ieraksta dokumentos vairs nebūs? Es saprotu, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz tādu cilvēku, kuriem nav vairs ne dzimtenes, ne tautības, arī valodas nav. Viņi ir kļuvuši krievvalodīgie, un tāpēc viņiem tas ir absolūti vienaldzīgi. Un no dažādiem aspektiem. Ja runā, ka tā ir pasaulē, man tā nav mēraukla. Tad, kad mēs dzīvosim tā, kā pasaule dzīvo, tad mēs padomāsim. Tad, kad latvieši Latvijā būs apmēram tādā sastāvā, tādā skaitliskā sastāvā kā ir Lietuvā, kā ir Vācijā, Francijā un daudzās citās valstīs, tad mēs padomāsim par šo ierakstu. Un varbūt ne tikai padomāsim paši politiķi, deputāti, bet pajautāsim arī tautai, latviešiem, kā viņi domā.
Un vēl. Es domāju, ka uzņēmējs, iestādes vadītājs un tā tālāk grib zināt, pieņemot darbā, kādas tautības cilvēks pie viņa nāk. Ne jau tāpēc, ka viņš gribētu kaut kādā veidā diskriminēt, bet vienkārši grib zināt. Jo ne velti mēs sakām — identifikācijas karte. Tā ir atšķirības, tā ir personas atšķirības pazīme. Tātad šī pazīme man ir jāzina. Es gribētu pateikt vēl vairāk. Drīz jūs redzēsiet. Pēc dažiem gadiem, varbūt ilgi nemaz nebūs jāgaida, kad Eiropa un arī Amerika pārvērtēs to, ko ir izdarījusi, un ceļošanas dokumentos prasīs ierakstīt tautību, jo viņi gribēs zināt, kādas tautības ir Bin Ladens vai kaut kas līdzīgs... Jo 11. septembra notikumi Amerikai un visai pasaulei ir likuši padomāt par daudz ko.
Un, ja šobrīd vēl nav šīs reakcijas, tad es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būs šāda reakcija, lai ceļošanas dokumentos, kuros jūs sakāt, ka nav vajadzīgs šis ieraksts, būtu šis ieraksts.
Sēdes vadītājs. Laiks, Tabūna kungs!
P.Tabūns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais — Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Vajadzētu vienreiz beigt runāt un kult tukšus salmus un padomāt par tiem ierēdņiem, kuriem ir jāpilda mūsu muļķīgie lēmumi. Es cienu gan Tabūna kungu, gan Vidiņa kungu, bet Atmodas ideāliem paejot, es gribētu atgādināt, ka šis ir pilnīgi cits dokuments. Šis ir ceļošanas dokuments. Tā nav personības apliecība. Personības apliecībā mēs ierakstām visus datus: mēs ierakstām tautību, mēs ierakstām visu pārējo. Jaunajos ceļošanas dokumentos, kas ir starptautiski, es vēlreiz atzīmēju, tie ir starptautiskie ceļošanas dokumenti, mēs nerakstām vairs ne savu ģimenes stāvokli, mēs nerakstām, ka mēs esam šķīrušies, mēs nerakstām visus pārējos datus, ko mēs agrāk rakstījām vecajās krievu tipa pasēs.
Es nebūt neapstrīdu, un es domāju, ka daudz ko šeit pareizi teica gan Tabūna kungs, gan Vidiņa kungs, bet goda vārds, godājamie kungi, jūs šoreiz drusciņ sajaucāt. Jo pēc jūsu loģikas, ja jūs ceļojat... jums, piemēram, avio biļete ir jāuzrāda trīs reizes ceļojot: jums ir jāuzrāda robežsardzei, jums ir jāuzrāda pie ieejas, un jums avio biļete ir jāuzrāda, iekāpjot lidmašīnā.
Tāpēc tiem, kas visu laiku putrojas un jauc dokumentus, mēs tāpēc ieviešam personas apliecības, lai jūs varētu vēl šo visu ierakstīt. Es šiem cilvēkiem iesaku gan uz kredītkartēm rakstīt tautību, gan arī uz avio biļetēm, jo šos dokumentus taču jūs lietojat daudz vairāk. Nejauciet cilvēkiem galvu! Viņi nevar izpildīt šo prasību tāpēc, ka Eiropas Savienības standartiem atbilstošās pasēs nav tādas lapas.
Tagad otra lieta. Tabūna kungs! Ja jums ir ierakstīts, ka jums ir Latvijas pilsonība (Latvian nationality) tas ir tas pats, kas tautība, ko visi saprot. Vai tiešām robežsargs, izlasījis, ka Tabūna kungs ir Latvijas pilsonis, domās, ka jūs esat eskimoss. Jums vēlreiz irjāieraksta kādā lappusē, ka jūs esat Latvian. Starptautiskajā ceļošanas dokumentā. Nu ko jūs runājat muļķības.
Es saprotu, ja kāds eskimoss, kurus es arī ļoti cienu, būtu ārkārtīgi sašutis, ka viņam pasē ir ierakstīts, ka viņš ir latvietis. Plus pasē ir dzimšanas vieta — Latvija. Nu labi, lai trešo reizi būtu šiem cilvēkiem, bet ņemiet vērā, Tabūna kungs un Vidiņa kungs, un neapvainojieties, jums iesitīs ar violetu krāsu zīmogu, jo nav starptautiskajās pasēs paredzētas šādas lappuses, un mēs paši negudrosim atkal kaut kādu jaunu izcilu ceļošanas dokumentu, jo to vienkārši nevar tādā veidā izdarīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais — Juris Vidiņš. Lūdzu!
J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Kiršteina kungs! Personas apliecība un pase nav tikai ceļošanas dokuments. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Pase ir!”) Personas apliecība nav ceļošanas dokuments. Pase — jā. Lūdzu! Bet pasē ir, kā es jums jau teicu vakar, pasē ir speciāli paredzēts, ja mēs pieņemam lēmumu, ka tautība ir jāraksta, tur ir speciāla vieta, kas nebūs nolasāma tanī elektroniskajā skaitītājā jeb identifikatorā. Tā ka jūs nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību.
Otrkārt, kolēģi, ja mēs tiešām kaunamies jeb nekaunamies, jeb jums tas šķiet maz nozīmīgi, vai tur ir ierakstīts vai ne, nu tad paliksim par “latvijci” galu galā... Kāda tur problēma? “Latvijec” būsim, un viss kārtībā. Bet Tabūns jau pareizi teica, ka rietumu valstis, jūs redzēsiet, pēc pāris gadiem nonāks pie šā ieraksta pasēs, jo katrai tautai... uzrādot tautību, parasti jau uzrādās... mēs varam uzreiz domāt, kādas ticības viņš ir. Krievs būs pareizticīgais, arābs būs musulmanis. Kas izdara terora aktu lielāko daļu? Musulmaņu ticīgie. Tā ka tā būs kaut kāda norāde. Bet kolēģi, es domāju tā: nu kāpēc mums ir jākaunas? Atcerieties padomju laiku, kad mūsu “vecākais brālis” sita sev ar dūri krūtīs un visur afišēja, kādas tautības ir, un ka viņš ir atnesis mums savu kultūru, ka mēs te vispār esam kaut kādi “gansi” un viss pārējais, ka viņi ir tie kultūras nesēji. Kur viņi uzreiz ir sākuši kaunēties no savas tautības? Vai tad viņi atsakās no Tolstoja? Viņi atsakās no Dostojevska? Nu tad esiet tik laipni un tagad arī sitiet krūtīs!
Un es domāju vēl par ebrejiem. Tāda tauta, kas ir radījusi tik daudz ģeniālus cilvēkus: Einšteinu, Freidu, Šustinu... Šustins taču arī bija — ak Dievs! — ebreju tautības. Ko jūs kaunaties, mīļie mani? Jūs vispār... Amerikā Braitonbīčā lielākā daļa ir izceļotāji no Krievijas, un viņi ir ebreji. Bet tur viņi arī nezin kāpēc kļūst par krieviem. (Starpsauciens: “Pasē rakstīts, ka viņi ir amerikāņi!”)
Kolēģi, es uzskatu, ka, ja mēs nepieņemam šo lēmumu par tautības ierakstu, jūs manas tiesības ierobežojat! Es lepojos, ka es esmu latvietis. Lai gan es arī zinu latviešu mīnusus, latviešu plusus, bet tā ir mana ģimene, un es gribu šai ģimenei būt piederīgs. Un es gribu to apliecināt ar savu pasi vai ar savu personas apliecību. Es negribu būt “latvijecs”, es gribu būt latvietis! Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Es tāpat kā Juris Vidiņš lepojos un lepošos ar savu tautību. Un tiem cilvēkiem, tiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, kuri lepojas ar savu tautību un vēlas, lai tas tiktu atspoguļots, tātad tautība, vai nu pasē, vai identifikācijas kartē, šādas tiesības ir dotas ar otrā lasījuma pieņemto attiecīgo pantu.
Bet kādēļ mūsu valstī tomēr vajadzētu dot iespēju daļai cilvēku, ja viņi to vēlas, pasē un identifikācijas kartē... Vidiņa kungs, lūdzu, klausieties! — neierakstīt obligāti viņu tautību? Vidiņa kungs, tādēļ, ka mūsu valstī ir 85 tūkstoši tādu lietuviešu, igauņu, ukraiņu, baltkrievu, kuru faktiskā tautība nav vis igauņu, lietuviešu un ukraiņu tautība — viņu mātes un tēva tautība —, bet viņi šajos neatkarības gados ir pilnībā pārlatviskojušies, faktiski viņi ir latvieši. Un, ja pieņemsim jūsu priekšlikumu, tad arī šiem cilvēkiem, kuri juridiski pēc tēva un mātes nav latvieši, bet faktiski viņi ir latviskāki par mums varbūt ar jums, Juri, tad viņiem obligāti mēs spiedīsim pasē ierakstīt, ka viņi ir igauņi, poļi, krievi. Ļausim viņiem iespēju izvēlēties, pasvītrot pasē, ka viņi ir krievi vai latvieši, un dosim viņiem iespēju šādos gadījumos neierakstīt tautību, jo tas varētu radīt viņiem zināmas problēmas, jo viņi jūtas pilnībā kā latvieši. Tādēļ nespiedīsim viņiem ierakstīt pasē, ka viņi ir krievi, poļi, lietuvieši! Tādēļ otrā lasījuma variants ir ļoti labs. Un tieši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mērķu sasniegšanas rezultātā ir jāpieņem šāda taktika, par ko es šeit runāju. Būsim gudri, Vidiņa kungs!
Sēdes vadītājs. Paldies!
Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav par šo priekšlikumu. Lūdzu turpiniet, Damberga kungs!
G.Dambergs. Cienījamie klātesošie! Pirms turpinām tālāk, gribu vērst uzmanību uz vienu niansi, kuru šeit minēja sākotnēji Tabūna kungs. Jūs teicāt: šādu normu noliedz tie, kas kautrējas no tautības ieraksta pasē. Es gribu atgādināt, ka otrajā lasījumā, redzot šo redakciju, iepriekšējās plenārsēdēs apspriežot šo jautājumu, piedāvāja man pateikt kolēģis Ilmārs Geige, lībietis pēc tautības, kurš no savas tautības nu nebūt nekautrējas un nekaunas. Tā ka nemaldināsim paši sevi un sabiedrību!
Vēlreiz atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, apspriežot šo priekšlikumu, izvēlējās demokrātisku, mūsu valsts iekārtai, Saeimas iekārtai un demokrātiskai domāšanai atbilstošu otrā lasījuma priekšlikumu un iestājās par šo priekšlikumu, noraidot 13. — Tabūna kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. — Pētera Tabūna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts.
G.Dambergs. Komisija neatbalstīja 14. — Mitrofanova kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Dambergs. Atbalstīts tika 15. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Piedodiet! Jūs prasāt balsojumu?
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts.
G.Dambergs. 16. — ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums — netika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Dambergs. 17. un 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — tika atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Savukārt tika atbalstīts 19. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Daļēji tika atbalstīts ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, iekļaujot to 21. — atbildīgās komisijas atbalstītajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 20. un 21. priekšlikumu.
G.Dambergs. Tika atbalstīts 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
G.Dambergs Un daļēji tika atbalstīts 23. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.
G.Dambergs. Līdzīgi tika atbalstīts 24. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, iekļaujot to atbildīgās komisijas 25. priekšlikuma sagatavotajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 24. un 25. priekšlikumu.
G.Dambergs. Komisija atbalstīja 26. un 27. — Segliņa kunga priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
G.Dambergs. Arī 28. — Segliņa kunga priekšlikums — tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
G.Dambergs. Tāpat kā 29. — Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Diemžēl komisija noraidīja 30. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Dambergs. Piedāvājot 31. — atbildīgās komisijas redakciju, kura guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
G.Dambergs. Atbalstot arī 32. — Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Dambergs. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Un atbildīgā komisija 34.priekšlikumā pauda savu versiju un guva atbalstu par šo pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 34.priekšlikumu.
G.Dambergs. Atbalstīts tika 35. — ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, iekļaujot to 36. — atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 35. un 36. priekšlikumu.
G.Dambergs. Līdzīgi 37. — ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums tika iekļauts atbildīgās komisijas 38.priekšlikumā un guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 37. un 38. priekšlikumu.
G.Dambergs. Atbalstu guva arī 39. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Arī 40. — Segliņa kunga priekšlikums — tika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Un Juridiskā biroja 41. priekšlikums tika atbalstīts redakcionāli precizētā veidā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Dambergs. Atbalstīts tika 42. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Dambergs. 43. — Segliņa kunga priekšlikumu — komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 43.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. — iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 5, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.
G.Dambergs. Noslēdzošais priekšlikums nr. 44., kuru iesniedzis iekšlietu ministrs Segliņa kungs, komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Es aicinu kolēģus balsot par likumprojekta “Identifikācijas karšu un pasu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.
G.Dambergs. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs. Paldies, Damberga kungs!
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols. Lūdzu!
M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4534 — “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšana trešajam lasījumam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam ir apkopojusi un izteikusi attieksmi pret šādiem priekšlikumiem.
1. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
M.Vītols. 5. — finansu ministra priekšlikums par 15.panta pirmās daļas 10.punkta redakciju — nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, labrīt! Diemžēl mūsu Finansu ministrijā ir tāda nelāga parādība, ka savu neizdarību viņa mēģina uzlikt uz citu pleciem. Un ja mēs uzmanīgi paskatāmies šo priekšlikumu, tātad darījuma partneris... viņam ir jāpārliecinās, vai viņa otrais partneris, ar kuru viņš ir noslēdzis darījumu, vai tas ir reģistrēts vai nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs. Nu ja jau ir organizēta firma vai uzņēmums, un viņu ir diezgan daudz, tad kādā veidā var tas darījuma partneris pārliecināties? Protams, ja viņš ir reģistrēts, viņam pievienotās vērtības maksātāja apliecība ir, bet Finansu ministrija atzīst, ka viltus firmu ir vairāk nekā desmitiem tūkstošu. Notiek vislielākie darījumi. Un tagad katram partnerim ir jāpārliecinās, vai tad ir tā viltus firma vai nav. Diemžēl tā reģistra nav ne Finansu ministrijā, ne Valsts ieņēmumu dienestā, ne arī finansu policijā. Tikai pēdējā laikā kaut ko ir sākuši vākt. Cik tad ir to firmu? Bet tie jau, protams, neguļ un negaida, kad parādīsies finansu policija uz viņu sliekšņa. Tad viņi nostrādā un viņi nosūta, un rodas jaunas firmas.
Un par cik neviens no nodokļu partneriem nevar to pārbaudīt, tad mēs nevaram ierakstīt. Ja to nevar pārbaudīt Finansu ministrija, nevar Valsts ieņēmumu dienests konstatēt, finansu policija, tagad vēl būs tas KNAB, un tad kādā veidā jebkurš uzņēmējs, tajā skaitā varbūt arī jūs vai jūsu ģimenes locekļi, vai pazīstamie, vai draugi, staigās un pārbaudīs, vai viņš ir reģistrēts vai nav, vai tā ir īstā firma vai nav īstā firma.
Un otrs jautājums ir tas, ka Finansu ministrija sīkos, mazos, vidējos uzņēmējus pārskata un pārskaita desmitiem reižu un piedzen visu, ko vien var piedzīt. Bet toties lielie uzņēmēji, superlielie, kas ir, tos viņi nepārbauda. Jūs paskatieties uz piemēru. 2001.gadā akcīzes nodoklis netika iekasēts pāri par 20 miljoniem dolāru. Tātad vai tad katra firma, kura ir iegādājusies kādu produkciju no šiem lieliem uzņēmējiem, nesīs atbildību, ka viņi nav maksājuši pievienotās vērtības nodokli vai akcīzes nodokli, vai vēl kādu nodokli? Un arī šodien vismaz 9 miljoni akcīzes nodokļa nav samaksāts Finansu ministrijā. Kas par to nes atbildību? Vai tad nesīs atbildību tie uzņēmēji, kas no viņiem ir saņēmuši to vai citu produkciju? Nevar viņi nest. Tātad tā ir Finansu ministrijas darbība. Un ja jau pieejam tā strikti pie likuma izpildes, tad uz kāda pamata kādu nedēļu iepriekš 2,8 miljoni tika mierīgi norakstīti vienai no Olaines farmrūpnīcām? Tur tika norakstīti parādi, tur tika norakstīti nodokļi, tur visu norakstīja.
Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, trešajā lasījumā jārunā par konkrētu priekšlikumu.
L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Diemžēl šo priekšlikumu nevar atbalstīt, jo vajag būt arī Finansu ministrijai saprātam, ka to, kas viņiem ir jādara, viņiem tas ir jādara. Bet, ja viņi to nedara, tad viņu vietā neviens to nedarīs. Un tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt to, jo viltus firmu atklāšanu veic Finansu policija, Valsts ieņēmumu dienests, pati Finansu ministrija un visas tās iestādes, kam tas ir jādara, bet ne jebkurš no darījuma partneriem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzam. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Vītola kungs, gribat par šo priekšlikumu vēl ko teikt?
M.Vītols. Es tikai gribēju teikt, ka 15.pantā pirmajā daļā ir runa par nodokļu maksātāju pienākumiem un 10.punktā ir runāts par to, kuros gadījumos darījumu partnerim nepieciešams pārliecināties, vai viņa partneris ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.
Lūdzu balsot un izteikt attieksmi balsojot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret— 22, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.
M.Vītols. 6. priekšlikums ir finansu ministra un ir atbalstīts 7. un 8. — Juridiskā biroja priekšlikumos.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. 9. un 10. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. Atbalstīts arī 11. un 12. — finansu ministra priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 13.priekšlikums ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. Arī 14. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums — un 16. — deputāta Baloža priekšlikums — ir iestrādāti 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 15., 16. un 17. priekšlikumu.
M.Vītols. 18. — deputāta Baloža priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 19. un 20. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. Atbalstīts 21. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 22.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Vītols. 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu — un 24. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 25. un 26. — Juridiskā biroja priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 27.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. Komisija atbalsta 28. — Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. Komisija atbalsta arī 29. un 30. — Juridiskā biroja priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 31.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir iestrādāts komisijas piedāvātajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 31., 32. priekšlikumu.
M.Vītols. 33. un 34. priekšlikums ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 35. un 36. ir Juridiskā biroja priekšlikumi un ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 37. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un 38. priekšlikums ir iestrādāts 39. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 37., 38., 39. priekšlikumu.
M.Vītols. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 41. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Vītols. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. Atbalstīts ir arī 44. — Juridiskā biroja — un 45. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.
M.Vītols. 47. — deputāta Baloža priekšlikums — ir iestrādāts 48. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Vītols. 49. — finansu ministra priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 50. — finansu ministra priekšlikums ir iestrādāts 51. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Vītols. Komisija atbalsta arī 52. un 53. — Juridiskā biroja priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 54. — deputāta Krasta priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis. Lūdzu!
P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību kādam interesantam faktam Latvijas nodokļu iekasēšanas mehānismā.
Tātad mēs šodien runājam arī ne tikai par pašu nodokļu un nodevu iekasēšanu, bet arī par stingrās uzskaites pavadzīmēm rēķiniem, kurus līdz šim kopš 1993.gada noteica Ministru kabineta noteikumi, bet otrajā lasījumā mēs iestrādājām šajā likumā, un diemžēl tam līdzi nāk zināma daļa lietu, kuras ir jārunā no šīs tribīnes un jārisina, proti, stingrās uzskaites pavadzīmēm tika veidots jauns konkurss. Šajā konkursā vinnēja firma ar ne pārāk lielu apgrozījumu — apmēram 100 tūkstoši gadā, šī firma vinnēja valsts pasūtījumu visām stingrās uzskaites pavadzīmēm rēķiniem. Un tagad šīs stingrās uzskaites pavadzīmes rēķini maksās apmēram 9 santīmi plus pievienotās vērtības nodoklis, kas savā dziļākā būtībā nozīmē, ka katrs darījums Latvijā tiek aplikts ar netiešu nodevu. Proti, katram darījumam, kas Latvijā notiek, ir papildu nodoklis 10 santīmu. Tas reāli nozīmē to, ka mazais uzņēmējs, kurš, piemēram, naktī pārvadā no viena veikala uz otru savas preces un atstāj, teiksim, jogurtu vai pienu, vai maizi, katrā veikalā dažus iepakojumus, viņš katrā šajā reizē ir spiests atstāt papildus 10 santīmus. Reāli tas mazajam uzņēmējam nozīmē, ka viņš ir aplikts vismaz ar 1—2% papildu nodokli, un tas nav maz.
Protams, es nemēģinu noliegt to, ka Latvijā ir jāsakārto nodokļu un nodevu iekasēšana, un visiem tiem darījumiem, kas ir lieli, kur notiek naftas tranzīts, kur notiek kokmateriālu tirgošana uz ārzemēm, ir nepieciešama ļoti stingra pavadzīmju uzskaite, ļoti stingri pretviltošanas pasākumi, un šajā ziņā mums nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Šaubas mums rodas jautājumā, ka mēs netīšām apliekam ar nodokli papildus mazo uzņēmēju. Mēs patiesībā nemīlam mazo uzņēmēju. Ik laiku pa laikam Saeimā ir situācija, ka Saeima kategoriski vēršas pret mazo uzņēmēju.
Mēs mēģinājām paprasīt dažādām ārvalstu vēstniecībām jautājumu: kurās valstīs tad ir šādas stingrās uzskaites pavadzīmes? Un atklājās, ka Eiropā tādas ir tikai Itālijā un Lietuvā. Arī tas vēl nebūtu nekas. Jautājums ir par to, kā tad viņi to dara. Lielākoties šo stingrās uzskaites pavadzīmi aizstāj dokuments, kas ir izdrukāts ar datoru, kurā ir precīzi formulēts viss tas, kas ir vajadzīgs: kas izraksta pavadzīmi un kam, izrakstīšanas datums, rēķina numurs, kuru kontrolētu Valsts ieņēmumu dienests, produktu un pakalpojumu apraksts, kur jāmaksā un no kāda konta, un atsauces uz speciāliem maksāšanas noteikumiem.
Un, ja visi šie rādītāji tiek pateikti, tad pasaulē, Eiropā nevienā citā valstī tik stingra uzskaite ar stingrās uzskaites pavadzīmēm rēķiniem nenotiek.
Jautājums ir par to, ka mēs dažreiz gribam būt ticīgāki par Jēzu Kristu un nodokļu iekasēšanas procesā paziņot, ka esam paši labākie. Iepriekšējo pavadzīmju rēķinu pieredze diemžēl liecina, ka bija ļoti daudz viltojumu, un nav ne mazāko šaubu, ka viltotas tiks arī šīs ļoti dārgās pavadzīmes. Arī šīs pavadzīmes, kuras ļoti dārgi izmaksās vienkāršajam uzņēmējam.
Es pieļauju pēc diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ka Guntara Krasta priekšlikumā minimālā summā — 1000 lati, kas būtu līdz kurai nevajadzētu lietot šīs ļoti perfektās, ļoti stingrās un ļoti aizsargātās pavadzīmes, ka tā varbūt ir par augstu. Bet tas, ka šai Saeimai ir jārisina jautājumi ne tikai par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests pasūtīs vienam vai otram sev vairāk vai mazāk pazīstamam uzņēmējam pavadzīmes...
Sēdes vadītājs. Laiks, Apiņa kungs!
P.Apinis. Paldies! Es aicinu atbalstīt Krasta priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Dzintars Kudums. Lūdzu!
Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija bieži ir saskārusies ar šo viltoto pavadzīmju lietām, kuru rezultātā ārkārtīgi lieli nodokļi iet mūsu valsts kasei garām.
Protams, ir viena lieta, kas ir jāveic ierēdņiem, tas ir, stingra šī kontrole. Teiksim, reģistrējot uzņēmumu, nedrīkst izsniegt, teiksim, tur 12 000 vai cik pavadzīmes, ļaut viņiem izņemt un pēc tam, teiksim, tirgot brīvajā tirgū viņas, pat nemaz neizmantojot. Tā ir iekšējās sistēmas lieta, kura faktiski ir jāsakārto. Bet šeit ir viena cita lieta. Kā mēs zinām, ir pasūtītas šīs stingrās uzskaites pavadzīmes, kurām jābūt ar zināmām drošības garantijām. Bet, kā jau Apiņa kungs minēja, to cena ir ārkārtīgi augsta. Nu nevar būt šāda cena! Mīļie draugi! Tad kam mēs esam pasūtījuši, un kāpēc tas tādā formā ir darīts? Tas ir pirmais, kam jāpaseko līdzi. Nevar būt, ka 10 santīmu vai 11 santīmu viena šāda pavadzīme maksā. Tas nav normāli, un tā nav tā cena, kuru tā pēc idejas maksā! Tas ir viens.
Otra lieta. Šeit Guntara Krasta priekšlikumā ir, manuprāt, ļoti precīzi pateikts, kas ir pavadzīmēs jāraksta, kādā formā. Un pats galvenais, ka darījums, kura vērtība nepārsniedz 1000 latu. Ja mēs būsim atrisinājuši šīs pavadzīmes cenas vērtību, teiksim, vienu vai divus santīmus tā maksā, un tāda varētu būt arī reāla tās cena, bet šeit mēs nevarētu runāt par to, ka, redziet, nu, kaut kādi 11 santīmi, tā tomēr ir nauda par pavadzīmi. Tā ka šinī gadījumā būs jāskatās šī lieta kompleksi, un 2 santīmi nebūtu tā izmaksa, par kuru mēs varētu strīdēties un nevarētu samaksāt arī šis mazais uzņēmējs.
Es lūdzu Guntara Krasta priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Leons Bojārs. Lūdzu!
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! To, ka ministrijas vai citi valsts uzņēmumi vienai vai otrai firmai rada papildu ieņēmumus un viņus lobē, tas nav nekas jauns. Labklājības ministrija ieviesa vienādu recepšu izdošanu, nodrukāja. Nu, kas tad bija? Tur būs peļņa šim uzņēmumam pāri par 200 tūkstošiem latu, un receptes bija nodrukātas ar kļūdām. Bet ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka labklājības ministram tas bija izdevīgi. Tagad Finansu ministrija. Ēnu ekonomika. Jā, tā ir. Kāds apjoms? Ļoti liels! Nu un tagad ieved tās stingrās pavadzīmes. Līdz šim laikam arī bija. It kā tas izskaudīs ēnu ekonomiku. Cienījamie kolēģi! Tas neizskaudīs ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomiku var izskaust tikai Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta darbība, kura ir stingra un nelokāma. Un jūs paskatieties, kas tad notiek ar Valsts ieņēmumu dienestu, teiksim, ka to negatīvi novērtē 57% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka tas strādā ļoti slikti.
Un jaunās pavadzīmes. Jā, tie visi, kas līdz šim laikam tirgo, kas veic darījumus — mazie, vidējie uzņēmumi, viņi visu to pildīja kārtīgi un pildīs. Bet ēnu ekonomiku jau izpilda pavisam citas firmas. Un tās izmantos arī šīs pavadzīmes, Lielākā daļa viņu netiks atklāta, un rezultāts paliks viens un tas pats. Bet te jau ir galvenais. Te ir atrasts uzņēmums, kurš ļoti labi nopelnīs. Jūs varat parēķināt. Ja gadā vajag apmēram 20 miljonu pavadzīmju, un to sareiziniet ar 10 santīmiem, iznāk ļoti skaista summa, kuru pelnīs šis uzņēmums. Vai tas ir specpasūtījums, kurš, kā saka, tika atbalstīts no Finansu ministrijas? Protams! Protams, šī firma pelnīs! Un mūsu kolēģa Krasta priekšlikums ir korekts un normāls. Un cilvēki, kas kārtīgi izpilda savus pienākumus, viņi arī turpinās izpildīt, vai tās būs ļoti speciālās un stingrās pavadzīmes, vai tā būs nodrukāta normāla pavadzīme, kurā būs uzrādīts. Tik tiešām, tagad par 10 santīmiem vajadzēs aizpildīt tās pavadzīmes, par kurām vajadzēs nodot kādi pieci kukuļi maizes kādā kioskā vai kafejnīcā. Nu un tad parēķiniet, cik tas maksās tam mazajam uzņēmumam. Viņam tas izmaksās diezgan dārgi. Un diemžēl tas neinteresē. Interesē tikai tas, ka mūsu Finansu ministrija kārtējo reizi atbalsta kaut ko. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Krasta priekšlikumu, un tas ir korekts, tas ir normāls, un tas atbilst visiem tiem kritērijiem, kurus līdz šim laikam izpilda kārtīgi uzņēmēji. Tie, kas krāpjas, kā viņi to darīja, tā viņi arī darīs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!
P.Salkazanovs (SDS). Labrīt, augsti godātais Prezidij! Labrīt, cienījamie deputāti! Katrā gadījumā, klausoties šodien šo diskusiju par 54.priekšlikumu, vienkārši nevarēju nosēdēt vairs uz vietas, dzirdot tās muļķības, kas no šīs tribīnes tiek runātas. Stingro uzskaišu pavadzīmju ieviešana ļāva palielināt budžeta ieņēmumus apmēram par 30%. Tas bija labu laiku atpakaļ. Tagad mēs runājam, ka stingrās uzskaites pavadzīmes nevajag. Kādas muļķības! Ir jābūt šīm stingrās uzskaites pavadzīmēm, jā. Var piekrist Apiņa kungam, tā ir kaut kāda sociālisma palieka, ko mēs pašlaik ieviešam. Bet šīs elektroniskās sistēmas pašlaik nestrādā, un galvojumi uz bankām, uz trešajām personām pašlaik strādā ļoti maz. Būtu jāpārliek uzsvars pamazām no šīs te vecās metodes varbūt uz galvojumiem, uz komercstruktūrām trešajām personām, tādējādi samazinot visu šo birokrātisko mehānismu, bet pagaidām šāds mehānisms ir vajadzīgs, lai cīnītos ar tām lietām, par kurām mēs bieži runājam no tribīnes, tām nepilnībām: kontrabandu, korupciju un citām lietām. Nekādu citu risinājumu pagaidām valdība nav piedāvājusi, un šis risinājums nav sliktākais. To parādīja pieredze, kas bija līdz šim, tam brīdim, kad ieviesa šīs stingrās uzskaites pavadzīmes. Un nebūtu jēga diferencēt nodokļu maksātājus lielos un mazos šinī vietā, kur ir vajadzīga uzskaite. Un, ja Apiņa kungs runā, ka šeit no plenārsēdes tribīnes bieži vien netiek atbalstīti mazie un vidējie uzņēmēji, tad konkrēts piemērs, Apiņa kungs, bija vakar, tad, kad debatēja par uzņēmuma ienākuma nodokļa diferencēto maksājumu maziem un vidējiem uzņēmējiem, jūs neatbalstījāt to, ko mēs piedāvājām. Un tā nav pirmā reize. Es piekrītu, ka Saeimā vajadzētu diferencēti pieiet maziem un vidējiem uzņēmējiem ar dažādu varbūt nodokļu politiku, bet vienādu uzskaiti gan vieniem, gan otriem. Jo tie ir mūsu valsts ieņēmumi, tās ir pensijas, tā ir veselības aprūpe, tās ir tās vajadzības, kas mums ir jānodrošina mūsu iedzīvotājiem.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Te jārunā pietiekami skaidru valodu. Gan Krasta kungs, gan Apiņa kungs atbalsta blēžus. Ja mūsu partijas ministrs Gundars Bērziņš grib ieviest stingru kārtību, un tas viņam, es domāju, daļēji jau ir izdevies, un viņš cenšas panākt, lai tiešām būtu finansu jomā disciplīna valstī, lai mēs iekasētu nodokļus, lai mēs varētu no nodokļiem maksāt skolotājiem, medmāsām un ārstiem kārtīgas algas, tad Krasta priekšlikums atbalsta blēdības, un, Apiņa kungs, jūs lobējat blēžus.
Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Apinis, otro reizi.
P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Starpība ir tāda diezgan dīvaina. Pirmkārt, tāda naudas zīme — 5 lati — Latvijas Bankai izmaksā nepilnus 2 santīmus. Naudas zīme — 500 lati — Latvijas Bankai izmaksā 2,1 santīmu.
Pavadzīmju stingrā uzskaite, pavadzīme ir tik kārtīgi aizsargāta, ka tā izmaksā 10 santīmus. Jautājums ir — kāpēc Latvijas valsts izvēlējās tik sarežģītas aizsardzības sistēmas, kas, spriežot pēc visa, piecas reizes pārsniedz naudas aizsardzības sistēmu? Jautājums ir par to, ka, ja mēs būtu bijuši pilnīgi godīgi un būtu drukājuši pavadzīmes tik lētas un tik efektīvas, kādas neiespaidotu tīri fiskāli mūsu uzņēmējus, es pilnīgi piekristu. Šajā gadījumā rodas aizdomas, ka konkursā ir radušies kādi pārpratumi, izvēloties tik ļoti dārgu pavadzīmju ražotāju.
Bet es katrā ziņā vēlētos teikt, ka problēma nav tanī jautājumā, ka nevajag pavadzīmes. Es domāju, ka pavadzīmes nevajag mazajam uzņēmējam mazajiem darījumiem. Tur vajag pāriet uz elektronisko sistēmu maksimāli ātri.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Oskars Spurdziņš. Lūdzu!
O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Es varētu ieviest skaidrību. Ja mēs runājam, ka šīs pavadzīmes ir ļoti dārgas, faktiski tikai 25% pieaugums pret jau rīcībā esošo... apritē esošo pavadzīmju cenu, un tas nebūt nav daudz.
Kā mūs informēja Sončika kungs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, tad faktiski arī mazie un vidējie uzņēmēji, tie, kas godīgi maksā nodokļus, ir tieši par šo pavadzīmju ieviešanu, jo pretstatā tiem, kas nodokļus nemaksā, viņi uzskata, ka šai kārtībai vismaz pagaidām šajā periodā jābūt pēc iespējas stingrākai.
Bet visbeidzot es gribēju teikt to, ka mani izbrīna Kuduma kunga uzstāšanās, kurš aicināja balsot par Krasta kunga priekšlikumu, jo, manuprāt, viņam kā komisijas vadītājam pēc šīs uzrunas vairs nav morālu tiesību sēdēt blakus prezidentei un aicināt cīnīties pret kontrabandu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nevajag zaimot vienam otru. Ir tāds vienkāršs jautājums — kāpēc nav speciālas tipogrāfijas, valsts uzņēmuma, kurš atrodas Finansu ministrijas uzraudzībā un izgatavo šīs pavadzīmes, drukā markas, drukā citus valsts nozīmes dokumentus? Bet kāpēc mēs vienmēr atrodam privātfirmas, kuras labi pelna, un tad mēs tās atbalstām? Kāpēc 20. un 30. gados bija tipogrāfija, kas izpildīja valsts pasūtījumus uz visiem speciālajiem drukāšanas materiāliem. Tagad mēs dodam pelnīt saviem draugiem. Tur ir tas galvenais jautājums.
Kas attiecas uz viltošanu un visu pārējo, es jums nolasīšu par uzņēmēju kukuļdošanu valsts un pašvaldību iestādēs. (Starpsauciens: “Nevajag!”)
Tātad Valsts ieņēmumu dienests. Ir veikta aptauja, to ir veikuši starptautiskie eksperti, tātad desmit procenti aptaujāto ir apgalvojuši, ka viņi ir devuši kukuļus. Un četri no viņiem ir norādījuši, kādu summu. Summa ir no pieciem līdz tūkstoš latiem. Redziet, kur ir aprakta visa tā lieta. Un jūs varat drukāt, kādas gribat pavadzīmes. Vienalga, kā bija ēnu ekonomika, tā būs. Muita: 8 procenti aptaujāto, kuri ir atbildējuši, ka kukuļdošana ir. Četri norāda summu: no 1 lata līdz 300. Attiecībā uz pašvaldībām 12 procenti aptaujāto atzinušies, ka ir devuši kukuļus, 7 procenti aptaujāto ir norādījuši summas: no 5 latiem līdz 300 latiem. Tātad pirmo vietu ieņem Valsts ieņēmumu dienests.
Cienījamie kolēģi! Tātad nav tur kārtības. Neskatoties uz to, ka mēs katru gadu modernizācijai izlietojam no 10 līdz 12 miljoniem latu. Cik tad ilgi mēs to modernizēsim, lai mums būtu svari uz robežām...
Sēdes vadītājs. Laiks.
L.Bojārs. ... lai būtu citi jautājumi.
Sēde vadītājs. Paldies! Nākamais — Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ābiķa un Spurdziņa kungs! Šķiet, ka jūs tomēr aizgājāt par tālu savās izrunāšanās! Vienreiz jau Tautas partijas pārstāve Helēna Demakova teica, ka Ģirtam Valdim Kristovskim esot jāizstājas no mūsu partijas. Šodien man te jāklausās, kur Kuduma kungs drīkst sēdēt un kur viņš nedrīkst sēdēt. Tātad acīmredzot kaut kāda rakstiska atļauja ir jāsaņem. Ābiķa kungs neko gudrāku vairs nevarēja pateikt — kā jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs — ka: jūs atbalstāt blēžus.
Redziet, kolēģi, nav jau liela gudrība vajadzīga, lai otru cilvēku vienkārši nosauktu par muļķi, pateiktu, ka viņš ir blēdis vai ka viņš ir blēžu atbalstītājs. Tur vispār neko nevajag — ņem un pasaki, un ar to ir viss cauri! Un, ja mēs šādi te... Redziet, viens jau uz paģirām ir kļuvis nervozs... Tas ir Ābiķis, protams... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Par lietu runā!”)
Tātad, ja mēs sāksim iedziļināties šādā veidā, nekas labs mums nesanāks. Lūdzu, apskatieties uzmanīgi tomēr Krasta kunga priekšlikumu! Es domāju, ka tas ir solis pretī tā vai citādi mazajiem uzņēmējiem. Vērtējiet, kā jums patīk! Tas nav solis pretī lielajiem uzņēmējiem! Tas ir vairāk nekā skaidrs. Satraukties par kaut kādām blēdībām... Atvainojiet, lūdzu, diemžēl visu laiku nākas konstatēt vienu: tur, kur Latvijā parādās lielāki darījumi — vai tas ir dokumentu izstrādē, vai tas ir lielu projektu realizēšanā, vai tas ir dažādu celtņu būvē, kur parādās kaut kādi darījumi, — parādās garnadži. Un, ja var runāt par kaut kādu... nu, tie varbūt ir tādi kulturāli blēži, kas tiek klāt pie attiecīgo dokumentu izgatavošanas. Un tas varbūt ir daudz ļaunāk nekā vienkārša blēdība. Lūk, un tāpēc... Labi, nāciet un pierādiet, ka šīs pavadzīmes, šīs dārgās, nenormāli dārgās pavadzīmes ir ārkārtīgi vajadzīgas visiem, mēs arī par to balsosim. Bet nevajag runāt šeit to, ko jūs paši arī nedomājat. Jo noviltot var gan dārgu, gan lētu pavadzīmi. Šodienas tehnika atļauj to pilnā mērā izdarīt. Par to nav ko uztraukties!
Bet šeit ir mēģinājums veicināt mazo uzņēmēju tālāko darbību un nekas cits vairāk. Un ar šādu nolūku arī Krasta kungs šo priekšlikumu ir iesniedzis.
Lūk, un tāpēc es vienkārši koleģiāli aicinu... Pārāk bieži es te sāku dzirdēt pamācības no šejienes, kas nu mūsu kolēģiem būtu jādara un kā būtu jādara. Ja mēs sāksim analizēt notikumus un saistīt to, ka, lūk, tās partijas biedrs tur un tur tā un tā izrīkojās, mēs nekur tālu neaiziesim un mums tas nekādu godu nedarīs. Es domāju, ka katrā partijā ir diezgan dažādi cilvēki, kas dažādi domā un dažādi rīkojas.
Tā ka es vienkārši aicinātu kolēģus, kas vismaz sevi grib nosaukt par kolēģiem, nesākt ar šādu izrunāšanos, bet runāt par lietu, un neaiztikt te vienu vai otru, nerunāt — blēdis vai neblēdis. Jo, ja mēs sāksim paskatīties, kurš dienests kādā veidā kad ir rīkojies, kurš dienests vajadzīgajā laikā atklāj kontrabandu un vajadzīgajā laikā neko nedara, tad mums būs drusciņ citi pētīšanas rezultāti.
Tā ka es aicinu tos, kas uzskata, ka šis priekšlikums kaut cik atbalsta mazos uzņēmējus, viņu tālāko attīstību, šos cilvēkus es aicinu balsot “par”.
Cilvēkus, kuriem sirdij ir tuvāki lieluzņēmēji, lielsaimnieki, lielveikali un tamlīdzīgas lietas, protams, tos nevarēs pārliecināt, un tie balsos “pret”.
Sēdes vadītājs. Nākamais — Dzintars Kudums, otro reizi. Kuduma kungs, jūs runāsiet?
Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies, Spurdziņa kungs, par jūsu uzstāšanos! Es šeit runāju par dokumentu, par konkrēto 54.priekšlikumu. Un, manuprāt, tas ir saprātīgs un normāls. Vienīgi ir runa par pavadzīmes cenām, mīļie draugi. Šeit Apiņa kungs teica: 2 santīmi... 2,1 santīmi maksā 500 latu banknote. Tad, piedodiet, ko maksā tā štrunta pavadzīme ar dažām tur atšķirīgām lietām, lai nevajadzētu tur viltot? Piedodiet, paskatieties līdzi, kas notiek pie pavadzīmju ražotājiem! Tagad par kontrabandu. Augsti godātie kolēģi! Kontrabandas viena sastāvdaļa tikai ceļo ar kaut kādām pavadzīmēm viltotām un neviltotām. Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija un tā tālāk ir atbildīga par kontrabandas apkarošanu. Ļoti daudz struktūru tur ir, ja. Un rezultāts ir ļoti, ļoti vājš. Varētu teikt, pat vispār rezultāta nav. Labi, pēdējā brīdī tika atklāts, gods kam gods, 500 tonnu gaļas. Vēl tika atklāta šī tabakas ražotne. Cepuri nost! Bet vai tiks uz apsūdzētā sola nolikti cilvēki? Tikai tādā veidā var sagraut shēmu. Atņemt naudu ir viena lieta. Arī tas ir pozitīvi. Tas ir pozitīvi! Bet otra lieta ir sagraut shēmu un nosēdināt cilvēkus uz apsūdzēto sola. Tikai tādā veidā mēs varam zināmā veidā iedvest bailes šiem kontrabandistiem, kuri faktiski nekā nebaidās.
Un otra lieta, ko šeit arī minēja no tribīnes. Valsts ieņēmumu dienests stingri seko uzņēmējiem, legālajiem uzņēmējiem, un tas ir jādara. Tas ir pareizi. Bet reizēm, manuprāt, šīs pilnvaras tiek pārkāptas diezgan nopietni. Uzņēmējs, kurš ir mazais...
Sēdes vadītājs. Laiks! Kuduma kungs!
Dz.Kudums. Teiksim, viņš tiek zināmā veidā pārbaudīts tur 10–20 reizes gadā. Bet blakus kokzāģētava, kur vispār nekādu dokumentu nav, vispār netiek baudīta. Lūk, tā kungi! Tā ka cīņa pret kontrabandu ir komplekss uzdevums. Šis ir tikai viens, kas atvieglotu mazā uzņēmēja darbību. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Lūdzu!
Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi no Tautas partijas! Mēs kārtējo reizi nonākam pie situācijas, ka viens deputāts iznāk tribīnē kaut kādu emociju pārņemts, izsakās pārgalvīgi un citus aizskaroši, kā rezultātā mēs izraisām lavīnu savstarpēju apvainojumu. Un, protams, mēs esam spiesti viens otram atbildēt ar šīm laipnībām. Cik tās ir subjektīvas vai cik tās ir objektīvas, lai par to spriež mūsu vēlētāji. Un lai par to spriež žurnālisti. Strīds pamatā mums ir par vienu lietu tātad: vai mēs aizstāvam mazo un vidējo uzņēmēju? Vai arī darbojamies citādi? Kā to dara Tautas partija? Kā dara Tautas partija? Es domāju, viņu pašu cilvēki var iznākt uz tribīnes un pateikt, kas ir uzvarējis konkursā par valsts pasūtījumu uz pavadzīmju izgatavošanu. Kas rīkoja šo konkursu, kas bija šā konkursa komisijā un kas ir uzvarētājs šajā konkursā. Un tad mēs atradīsim šo saikni. Kāpēc ir tik izmisīga cīņa? Tāpēc, ka likums vēl nav pieņemts, bet konkurss jau ir noticis. Un, kolēģi, es jūs aicinu tomēr nepārmest citiem savus grēkus, jo pagaidām Saeimā ir tikai viena partija, kuras ziedotāji tiek apsūdzēti kontrabandā.
Sēdes vadītājs. Nākamais Guntars Krasts. Lūdzu!
G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieņēmumu dienestam patiešām pēdējos gados nav veicies ar nodokļu iekasēšanu. Ikviens var, paskatoties statistikas krājumos, konstatēt, ka nodokļu iekasējums pret kopproduktu, valsts kopproduktu, nodokļu līmenim mazliet pat pieaugot šajā laikā, pēc 1998.gada, kad šis iekasējuma līmenis pret kopproduktu bija visaugstākais Latvijas vēsturē, ir krities pastāvīgi katru gadu. Un pagājušajā gadā, 2001.gadā, ja būtu saglabājies tas pats iekasēšanas līmenis pret valsts kopproduktu, kāds tas ir bijis 1998.gadā, valsts budžets būtu papildus saņēmis 272 miljonus latu. 272 miljonus latu, kuri būtu devuši ievērojamu budžeta pārpalikumu. Nevis budžeta iztrūkumu, kā tas ir šobrīd. Šī nauda 272 miljoni lati, mēs varam diezgan droši spriest, ir aizgājusi melnajā biznesā. Tāpēc arī finansu ministru pārstāvošā partija var saņemt ziedojumus no anonīmām firmām, no dzīvokļiem, pie tam milzu summās.
Kolēģi, šajā gadījumā, par šo manu piedāvājumu runājot, nav runa par mazo, vidējo uzņēmumu. Runa ir par šīs pavadzīmes cenu. Runa ir par šīs pavadzīmes cenu — 11 santīmi. Un kā šeit mums skaidroja Apiņa kungs, ar PVN kopā tas ir 11. 500 latu banknote maksā piecas reizes mazāk. Piecas reizes lētāka ir 500 latu banknote! Kolēģi, par ko šeit ir runa? Manā piedāvājumā, pieņemot, ka iespēja atteikties no šī izdevīgā — pēdiņās — piedāvājuma, ko ir apstiprinājis ieņēmumu dienests, no SIA “Banknote”, ja nemaldos, firma, faktiski dod iespēju mazajam uzņēmumam sīkajās operācijās nemaksāt šo papildu nodokli. Par to šeit ir runa. Aicinu izdarīt pareizo izvēli!
Sēdes vadītājs. Nākamais Valdis Lauskis. Lūdzu!
V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Faktiski šajā likumprojektā mēs saskaramies ar divām lietām. Ar vienu, ko mēs varam izlasīt, un otru, ko mēs paturam prātā. To, ko mēs izlasām, ja mēs arī balsosim. Vieni balsos par to, lai stingrās uzskaites kartes būtu absolūti visiem uzņēmējiem. Otri balsos par to, ka mazajiem uzņēmējiem, tiem, kuriem ir saskares ar darījumiem līdz 1000 latiem, šīs stingrās uzskaites kartes nebūs pielietojamas. Jā, tā ir konkrēta izšķiršanās, un tā ir katra deputāta atsevišķa pieeja un izvērtējums par notiekošo.
Bet otrs jautājums, kuru mēs paturam prātā un kurš nav rakstīts, bet par kuru arī minēja Apiņa kungs, ir šis jautājums, ka šīs uzskaites kartes patiešām, stingrās uzskaites pavadzīmes, ir piecas reizes dārgākas, to izvietojums un iespiešana nekā naudas zīmju. To mēs paturam prātā.
Un par šo otro es gribētu varbūt novēlēt sekojošo. Protams, par attiecīgo jautājumu var uzdot jautājumus, interesēties opozīcija, griezties attiecīgajās iestādēs. Daudz sakarīgāka un saturīgāka mums būtu saruna, ja šo jautājumu mierīgi izvērtētu un paskatītos valdību veidojošās partijas pašas. Ja jūs meklēsiet un atradīsies atbildes pašas uz šiem jautājumiem, mēs daudz vienkāršāk atradīsim atbildes uz pirmo jautājumu par lielo un mazo uzņēmēju. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Aivars Tiesnesis. Lūdzu!
A.Tiesnesis (TP). Sapulces vadītāj! Cienījamie kolēģi! Domāju, te ir jārunā drusku savādāk. Izskanēja pārāk daudz emociju, manuprāt, un bija maz praktiskās piegaršas visās debatēs. Lieta tāda, ka uz šo brīdi tomēr jāņem vērā saimniecības, īpaši vidējo uzņēmumu meklējumi, specializāciju un vairāk profilus veido, teiksim, īpaši laukos, tur ir kādu 4, 5 profilu saimniecības. Tās nodarbojas ar mežu izstrādi, ar pārstrādi, ar ražošanu, ar tirdzniecību, lai izdzīvotu. Un loģiski, šīs pavadzīmes ir ļoti svarīgs jautājums arī šiem uzņēmējiem.
Manuprāt, kādēļ nevar atbalstīt Krasta kunga priekšlikumu. Pats galvenais moments ir viens. Tādēļ, ka šinī priekšlikumā ir minēta liela sarežģītība. Ir minēti trīs veidi, jaunas pavadzīmju formas veidojas. Sanāk, ka mēs uz šo brīdi ieviesīsim vienas pavadzīmes, kuras ir domātas tieši ar akcīzi apliekamajām precēm un kokmateriāliem. Tā ir viena preču grupa. Tālāk nāk nākamā preču grupa, kas ir paredzēta virs 1000 latiem, un tālāk nāk nākamā preču grupa, kura ir paredzēta zem 1000 latiem, kurā atkal ir paredzēta vesela strīpa tā saucamās atlaides. Tas nozīmē, ka mēs ļoti sarežģīsim tieši vidējiem, maziem uzņēmējiem šo darbību, viņiem uzskaiti un grāmatvedību. Viņiem sanāks reāli veikt paralēli trīs, pat četru veidu pavadzīmju veidu uzskaiti. Tā ir nodokļu summēšana, tā ir atskaišu sistēma, tā ir bilances sakārtošana. Tajā pašā laikā varētu domāt, ka šī sistēma darbojas šobrīd. Tā ir reāli mums noteikta stingrās uzskaites pavadzīme, pie kuras uzņēmēji ir pieraduši šinī brīdī, viņi zina šīs pavadzīmes darbības formu, un viņi rēķinās, un kādēļ mums nākt iekšā ar šīm jaunajām formām.
Tālāk reāli — kas ir vēl divi lieli mīnusi? Pirmais reālais mīnuss ir tas, ka pie šīm formām, kas tur sanāk, ja ir zem tūkstots latiem šī prece, tas nozīmē, ka tiešām, kā minēja kolēģi, mēs paveram ļoti plašas iespējas nelegālajai darbībai. Jo, respektīvi, īpaši nāk vidējā tirdzniecība, mazā tirdzniecība un neviena preču grupa nenāk vairāk par tūkstoti latu. Pa preču grupām tātad ir piens un gaļa, dārzeņi, saimniecības preces, tie dalās ārā, tas nozīmē, ka mēs varam visus šos veikalus lēnām pielikt pilnus atsevišķi pa tūkstotim bez šīs uzskaites formas. Tas nozīmē, ka mēs paveram ļoti plašas iespējas manipulācijām.
Bet pats galvenais, ko es gribēju teikt, kas arī mani neapmierina, ir tas, šī cena. Tomēr šī cena ir augsta pavadzīmēm. Arī esošā ir par lielu. Šie 11 santīmi... varam parēķināt pa nelielu, vidēju pārstrādes uzņēmumu, teiksim, kādu konservu cehu vai desu cehu, tiem dienā ir 100 klienti apmēram vai vairāk sanāk pavadzīmes izsūtīt, tas nozīmē, ka no 200 līdz 500 latiem mēnesī viņam aiziet samaksā šinīs pavadzīmēs, tas ir gadā no 2 līdz 5 tūkstošiem latu. Par šo jautājumu gan būs jāpadomā. Par šo cenu, tā ir par lielu. Tā ir par lielu.
Bet te, teiksim, mainīt šo formu nevar. Tā ka es domāju, ka šoreiz cienījamais Krasta kungs nav atbalstāms. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ir nedaudz savādāks viedoklis nekā iepriekšējam runātājam, jo es uzskatu, ka Krasta kunga priekšlikums ir atbalstāms un nav šīs trīs veidu pavadzīmes. Tikai divos veidos ir šīs pavadzīmes, un papildus šī priekšlikuma pozitīvais moments ir tas, ka darījumos ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm un ar kokmateriāliem ir izmantojamas speciālas pavadzīmju rēķinu veidlapas, kas uzlabos uzskaiti gan akcizētajām precēm, gan arī kokmateriāliem.
Papildus tam es uzskatu, ka šis priekšlikums tomēr atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus, un viņiem nebūs papildus jāizlieto līdzekļi iegādei, kā arī atvieglos viņu darbības uzskaiti, grāmatvedībā tas noteikti būs vieglāk.
Pie tam vēl mazie un vidēji uzņēmēji nav nekādi kontrabandisti un nav tie lielākie kontrabandisti. Kā rāda pieredze izmeklēšanas komisijā, parasti kontrabandisti ir tādi, kuri reģistrē savas firmas uz neeksistējošām adresēm, dzīvokļiem vai viņu īpašniekus vispār nevar atrast.
Tādēļ es uzskatu, ka šis priekšlikums tomēr būtu atbalstāms. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Nenoliedzami varētu piekrist idejai, kas bieži vien tiek minēta attiecībā par šo pavadzīmju cenu. Un izmeklēt vajadzētu šo darījumu attiecībā uz to, kāpēc tās ir tik dārgas, dārgākas par šīm 500 latu naudas zīmēm.
Bet jāsaka, ka reāli tagad iznāk tā... mēs ar parlamentārām metodēm cīnāmies pret iespējamu korumpētu darījumu, izveidojot jaunu priekšlikumu, lai vajadzētu pasūtīt par nodokļu maksātāju naudu vēl cita veida stingrās uzskaites preču pavadzīmes, bet nevis atrisinām problēmu saknē, kāpēc tik dārgas pavadzīmes tika pasūtītas.
Jo pēc būtības Krasta priekšlikums runā par cita veida stingrās uzskaites pavadzīmju ieviešanu Latvijā, tātad jauns konkurss, nodokļu maksātāju nauda par jaunu pavadzīmju izgatavošanu, jo kokmateriāliem un akcizētām precēm būs cita veida pavadzīmes, tātad tur parādīsies jauns konkurss, jauna cena, jauns maksājums, iespējams, ka daudz lētāks kā šis. Nenoliedzami, tas varētu tā būt.
Bet mēs cīnāmies parlamentāri ar tām lietām, kas ir notikušas izpildvarā, un tagad mēģinām atrisināt šo problēmu, nevis mēģinot atrast vainīgo, kāpēc šīs pavadzīmes tika pasūtītas tik dārgas.
Es tomēr gribētu, lai šos jautājumus pirmkārt jau valdošā koalīcija risinātu pati, ja nē, tad opozīcijai ir jāiet palīgā, izmeklējot šo lietu, kāpēc pavadzīmes ir tik dārgas. Bet katrā gadījumā pavadzīmes šodien ir spēkā, bija spēkā un paliks spēkā, vienalga, kāds ir balsojums šodien...
Sēdes vadītājs. Laiks, Salkazanova kungs!
P.Salkazanovs. Tāpēc neredzu par pamatu atbalstīt 54.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nākamais — Jānis Ādamsons. Lūdzu!
J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi noklausījos visas šīs te debates, arī to, kas skar cīņu ar kontrabandu, un par visiem iespējamiem veidiem... Tikai no šī te Guntara Krasta priekšlikuma, kuru viņš ir iesniedzis, kaut kā neizriet tas, ka arī šis te pants būtu saistīts vai veltīts cīņai ar kontrabandu. Vairāk es varētu piekrist Tiesneša kungam, ka tas ir vairāk saistīts ar nelegālo uzņēmējdarbību. Bet tieši šai kontekstā man rodas jautājums: kāpēc tad Valsts ieņēmumu dienests necīnās ar nelegālo uzņēmējdarbību? Ja Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Sončika kungs var atzīt, ka līdz 40 procentiem uzņēmumu Latvijā nemaksā nodokļus, rodas loģisks jautājums: cik ir ierosinātas krimināllietas pēdējo gadu laikā tieši par nodokļu nemaksāšanu? Divas? Septiņas? Bet, ja izejam no šī cipara — 40 tūkstoši... 40 procenti, tātad sanāk, ka minimums 40—45 tūkstoši uzņēmumu nemaksā nodokļus!
Runājot par kontrabandu. Kas tad traucē Valsts ieņēmumu dienestam cīnīties ar kontrabandu? Kāpēc simtiem miljonu vērtas kravas kontrabandas veidā šķērso mūsu robežu? Varbūt vajadzētu paskatīties, kā tas var nākt, ka Terehovas kontrolpunktā nopērk vienu autopacēlāju, kura cena ir 200 006 lati... dolāri, es atvainojos. Šos dokumentus iesniedza Valsts ieņēmumu dienests. Kur tad ir problēma? Kas traucē cīnīties? Kur ir problēma ieviest šīs te... pieņemt šo te Guntara Krasta priekšlikumu? Ja mēs gribam aizsargāt pavadzīmes no viltošanas, nu tad varbūt mācītos no mūsu kolēģiem, kaut vai no lietuviešiem, kur jau ir pieņemts lēmums, starptautiska firma ir uzvarējusi starptautiskā konkursā, un starptautiski eksperti ir atzinuši, ka šo aizsardzību viltot nav iespējams. Un vienai pavadzīmei tas izmaksātu pusotru, divus santīmus maksimums. Kāpēc ir vajadzīga šī te dārgā aizsardzība? Pie tam nav runa par hologrammām, bet par ļoti specifisku aizsardzību. Kāpēc Ministru prezidents, kad viņam Valsts policija, Drošības policija piedāvāja īstenot šos te projektus, “neklapē ne ar ausi”, es atvainojos....
Es aicinu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu un nedebatēt par problēmām, kuras nav skartas šajā priekšlikumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs ļoti bieži runājam, ka tur trūkst naudas, tur trūkst līdzekļu. Un tad man ir vienmēr jautājums: cik procentu no Latvijas pilsoņiem šodien zina kaut ko par akcīzes nodokļa vai PVN iekasēšanu 2001.gadā? Cik procentu no paredzētā tika iekasēts? Kaut kā to vienmēr tā pastumj nost un it kā nerunā par šiem jautājumiem. Protams, šogad būs sekmīgāka nodokļu iekasēšana, tuvojoties 5.oktobrim, tā kļūs pavisam sekmīga. Tāpat kā šogad ir sākuši ģeniāli strādāt, atraduši ir alkoholu, kas septiņus gadus ir gulējis un ko ir tirgojuši vietējā kafejnīcā, un kas beidzot ir sācis traucēt un aizņēmis vietu noliktavā. Tad, protams, atklāj, ka tas ir. Atklās vēl kaut kādus sapuvušas gaļas gabalus vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. Un tas būs lielisks dienesta darbs! Un šeit šinī konkrētā gadījumā — skaisti! Konkurss ir noticis, vajadzīgā nauda uz vajadzīgo pusi ir “aizslīdējusi”, un tagad ir ar nagiem un zobiem jāaizstāv, slēpjoties aiz visādiem skaistiem saukļiem, ir jāaizstāv šī radītā dokumenta iedzīvināšana mūsu dzīvē. Lūk, un tas jau ir tas nožēlojamākais! Tas man atgādina tos “brīnišķīgos” projektus. Drīz jau atkal runāsim par Nacionālo bibliotēku un citām celtnēm. Un atkārtoju vēlreiz: tur, kur parādās lieli miljoni, uzreiz parādās milzīgs garnadžu bars. Diemžēl! Un tad sākas skaisti vārdi, un ar šo vārdu palīdzību mēģina tos garos nagus ieslīdināt valsts kabatā. Un līdz ar to es uzskatu: kas balsos pret Krasta priekšlikumu, tas atbalsta šos garnadžus.
Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre — otro reizi. Lūdzu!
I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr vēlreiz gribētu atgādināt, ka darbs mazajos veikalos ir vienas ļoti lielas sabiedrības daļas iztikas līdzekļu pelnīšana. Un viņu darījumu apgrozījums mēneša laikā nav lielāks kā varbūt no 400 līdz 2000 latu. Un, ja tagad mēs dodam ar šā priekšlikuma atbalstīšanu iespēju tādiem maziem uzņēmumiem, kuru darījumu vērtība nepārsniedz 1000 latu, ka viņi arī brīvā formā ar grāmatvedības programmu var veidot savas uzskaites pavadzīmes rēķinus, es domāju, tas būtu tiešs atvieglojums mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo galu galā tā ir viņu dzīves iztikas pelnīšanas iespēja. Es domāju, ka jūs ļoti labi zināt, ka nemaz tik daudz viņi nespēj nopelnīt. Tādēļ es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tas palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, un nekādā ziņā tas nav vērsts uz kontrabandas atbalstīšanu, kā te izskanēja dažās runās.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.
Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām šā likumprojekta izskatīšanu, mums jāizskata desmit deputātu iesniegums. Pie tam man ... (Zālē troksnis.) Piedodiet! Ļaujiet man pateikt, kāds ir iesniegums. Iesniegums ir no desmit deputātiem. “Lūdzu pārtraukt likumprojekta “Par nodokļiem un nodevām” izskatīšanu trešajā lasījumā un atdot atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu šis priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietas būtību. Tātad mums jāizlemj šis priekšlikums, pirms mēs balsojam par šo 54. priekšlikumu.
Bez tam, kolēģi, lūdzu mazu uzmanību! Ir desmit deputātu iesniegums ar lūgumu pārbalsot 5.priekšlikumu. Tātad, ja mēs nobalsosim tagad atdot likumprojektu atpakaļ komisijā, tad mēs šo desmit deputātu priekšlikumu balsosim nākamreiz — par 5. priekšlikuma pārbalsojumu. Ja mēs turpināsim, tādā gadījumā mēs pēc šā izskatīšanas balsosim par 5.priekšlikumu.
Tātad, godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un nodot atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 14, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts.
Tādā gadījumā, kolēģi, mums ir jābalso par 54. — Guntara Krasta priekšlikumu.
Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Lūdzu, Vītola kungs!
M.Vītols. Cienījamie kolēģi! Šeit jau izskanēja daudz un dažādi argumenti. Diemžēl tad, kad komisijā tika šis priekšlikums skatīts un tika uzaicinātas atbildīgās amatpersonas, tajā skaitā arī Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonas, un komisija precīzi diskutēja par šo tēmu, nepiedalījās šajā diskusijā ne iesniegtā priekšlikuma autors Krasta kungs, ne arī kaut kādā veidā savādāk tika nopietni šie jautājumi izdiskutēti. Diemžēl jāatzīst tas... arī komisija konstatēja, ka šādā veidā uzrakstīts priekšlikums nekādā veidā neveicina mazo un vidējo uzņēmēju darbību. Tieši otrādi, kaitē tiem, kas nodokļus maksā, un paver iespējas, plašas iespējas, negodīgai uzņēmējdarbībai, apejot nodokļu maksāšanu. Komisijā gan tika arī, jāatzīst, skatīts Baloža kunga priekšlikums, kur bija minētas daudz zemākas summas nekā šis 1000 latu slieksnis darījumiem. Un es nevaru piekrist Krasta kungam nekādā gadījumā, ka 1000 latu ir sīka summa un ka 1000 latu darījums ir sīks darījums. Lielākas vērtības kravu sadalīt vairākās mazākās un katru no tām noformēt par summu, kas ir zem 1000 latiem, — šodien to izdarīt nav nekāda problēma. Līdz ar to nevajag uzskatīt, ka 1000 latu darījumus veic tikai mazie un vidējie uzņēmēji. Šodien pie modernām tehnoloģijām un iespējām to var veikt jebkurš uzņēmējs un tādējādi arī veicināt faktiski šo nodokļu negodīgo apiešanu.
Es aicinu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu kategoriski noraidīja, jo uzskata, ka tas ir pretvalstisks un kaitīgs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 54. — deputāta Guntara Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 14, atturas — 28. Priekšlikums ir pieņemts.
Pirms mēs turpinām izskatīt likumprojektu, mums ir jābalso par desmit deputātu priekšlikumu. Sakarā ar to, ka balsojuma par likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumiem 5.priekšlikuma izdrukā redzams, ka balsojuši deputāti, kas neatradās zālē, lūdzam par šo priekšlikumu veikt atkārtotu balsojumu. Tātad mums, vadoties no Kārtības ruļļa 142.panta, ir jābalso par šo 10 deputātu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 26, atturas — 14. 10 deputātu priekšlikums pārbalsot 5.priekšlikumu ir pieņemts.
Godājamie kolēģi! Mēs nobalsojam, ka ir jāpārbalso 5.priekšlikums. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtoti balsojam par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 37, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.
Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu — izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojam par 10 deputātu priekšlikumu — izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 42, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.
Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Vītola kungs!
M.Vītols. 55. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. Atbalstīts ir arī 56. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 57. — finansu ministra priekšlikums par 37.panta otrās daļas 3.punkta redakciju — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 58. — deputāta Baloža priekšlikumu — komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. Piedodiet, balsojumu prasa deputāti? Atvainojos... deputāti prasa balsojumu par 58. priekšlikumu. Es atvainojos, deputāts Balodis savu priekšlikumu noņem. Lūdzu, turpiniet, Vītola kungs!
M.Vītols. 59. — deputāta Baloža priekšlikums — nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 59.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 59. — deputāta Baloža priekšlikumu.
Es atvainojos... Lūdzu atlikt balsošanas režīmu... Deputāts Balodis noņem. Baloža kungs, lūdzu, ātrāk sakiet, ja jūs vēl kaut ko noņemiet.
M.Vītols. 60. — Baloža priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. Atbalstīts ir 61. — finansu ministra priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. 62. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 63. — deputātes Ūdres priekšlikums — atbalstīts daļēji un iestrādāts 64. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 63., 64. priekšlikumu.
M.Vītols. 65. priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. 66. — deputāta Lāčplēša priekšlikums — nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. 67. — deputātes Ūdres priekšlikums — nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 67. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 28, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.
M.Vītols. 68. priekšlikums, ko ir iesniedzis Lāčplēša kungs, nav abalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. 69. — deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums — nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 69. — deputāta Lāčplēša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 16, atturas — 18. Priekšlikums pieņemts.
M.Vītols. 70. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Vītols. Un atbalstīts ir 71. — deputāta Baloža priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 72. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Vītols. 73. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 74. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā — un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un ir jālemj par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešo lasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 35, atturas — 12. Likumprojekts trešajā lasījumā nav pieņemts.
Priekšlikumu termiņš atkārtotai izskatīšanai. Lūdzu!
M.Vītols. 1. jūnijs.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš atkārtotai izskatīšanai — 3. jūnijs... 1. jūnijs, piedodiet.
Godājamie kolēģi! Pirms mēs beidzam šodienas sēdi, ir saņemts deputātu pieprasījums:
“1994. gada 29. septembrī Saeimā pieņemtā likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kurš stājās spēkā ar 1994. gada 1. decembri, pārejas noteikumos 2. pants paredz, ka Ministru kabinets līdz 1994. gada 1. decembrim izstrādā noteikumus, kas paredzētu lauksaimniecības un pārtikas preču muitas vērtības noteikšanā izmantot cenas, kas nav zemākas par Eiropas Savienības valstīs preču muitas vērtības aprēķinam izmantojamām cenām.
Un tātad jautājums: kādēļ netiek pildīts likums “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kurš vainojams likuma nepildīšanā, kāda ir bijusi uz robežas deklarēto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtības starpība ar Eiropas Savienības valstīs preču muitas vērtības aprēķinam izmantojamām cenām, kādi ir zaudējumi no neiegūtā muitas nodokļa pa gadiem, kad tiks izstrādāti minētie noteikumi?
Par pieprasījuma motivāciju vēlas iestāties Gunārs Freimanis. Pēc Kārtības ruļļa jums pienākas 3 minūtes. Lūdzu!
G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Mirkli uzmanības pirms ceļa uz Lietuvu! Tātad vakar mēs visi redzējām, ka Saeimas vairākums ar savu balsojumu nepieļāva balsot par normu, ka spirta ražošanai tiks izmantoti tikai Latvijas ražotie graudi, aizbildinoties ar to, ka to neļauj Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums.
Šis likums ir pieņemts pirms iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, uz to neattiecas nekādi ierobežojumi. Un vienīgi mēs varam brīnīties, kāpēc pieminētās iespējas daudz citos veidos aizsargāt vietējo tirgu netiek izmantotas. Un jāsaka, tas nav vienkārši. Ir pagājuši daudzi gadi. Un, ja mēs redzam, ka lauksaimniecības produkcijas negatīvā tirdzniecības bilance pa šiem gadiem jau tuvojas miljardam latu, tā ir apmēram tā summa, kas vajadzīga, lai visu lauksaimniecību novestu līdz Eiropas līmenim, tad šis jautājums ir ļoti nopietns. Un ceru, ka Ministru prezidents vai viņa pilnvarotā persona Pieprasījumu komisijai sagatavos visus nepieciešamos prasītos dokumentus un pamatojumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies! Šo deputātu iesniegumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Līdz ar to, kolēģi, laiks šodienas sēdei mums ir beidzies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas kartēm! Bartaševiča kungam lūdzu nolasīt izdruku!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Jānis Škapars, Anta Rugāte, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Ņina Savčenko, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Andrejs Požarnovs, Oskars Grīgs un Jānis Straume. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Šodienas sēde ir beigusies.
Kopsavilkumā
Pēc 2002.gada 22. un 23.maija sēdes
Otrreiz caurlūkoja un pieņēma likumu:
— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (Dok.nr.4443B) Balsojums: 77 par, 2 pret, 7 atturas.
3.lasījumā pieņēma likumus:
— “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1110) (Dok.nr.4349B) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. (Reģ.nr.1209) (Dok.nr.4502) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Latvijas Nacionālās operas likums”. (Reģ.nr.1077) (Dok.nr.4514) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Teritorijas plānošanas likums”. (Reģ.nr.1071) (Dok.nr.4520) Balsojums: 77 par, 1 pret, 2 atturas.
— “Personu apliecinošu dokumentu likums”. (Reģ.nr.1142) (Dok.nr.4521) Balsojums: 80 par, 1 pret, 0 atturas.
Nodeva komisijām likumprojektus:
— “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1273) (Dok.nr.4500; nr.4500A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.
— “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. (Reģ.nr.1275) (Dok.nr.4504; nr.4504A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
— “Valsts sociālo pabalstu likums”. (Reģ.nr.1276) (Dok.nr.4505; nr.4505A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ.nr.1277) (Dok.nr.4506; nr.4506A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).
— “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.1280) (Dok.nr.4510; nr.4510A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Reģ.nr.1281) (Dok.nr.4511; nr.4511A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).
— “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. (Reģ.nr.1283) (Dok.nr.4535; nr.4535A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).
— “Izglītības inovācijas fonda likums”. (Reģ.nr.1284) (Dok.nr.4536; nr.4536A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.
Pieņēma lēmumus:
— “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4523) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.
— “Par Ingūnas Mihaļovas atbrīvošanu no Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. (Dok.nr.4524) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.
— “Par Elvīras Cānes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4525) Balsojums: 71 par, 0 pret, 2 atturas.
— “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram Viktoram Jaksonam”. (Dok.nr.4548) Balsojums: 52 par, 21 pret, 13 atturas.
— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Dok.nr.4498) Balsojums: 64 par, 1 pret, 3 atturas.
— “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Cēsu rajona Amatas novada pašvaldībai”. (Dok.nr.4539) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.
1.lasījumā pieņēma lēmuma projektu:
— “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”. (Dok.nr.4542) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.
Nodeva Pieprasījumu komisijai
deputātu pieprasījumu
Ministru prezidentam A.Bērziņam:
— “Par likuma “Par muitas nodokli (tarifiem) izpildi””. (Dok.nr.4553)
3.lasījumā nepieņēma likumu:
— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1060) (Dok.nr.4534) Balsojums: 40 par, 35 pret, 12 atturas.
Nenodeva komisijām likumprojektus:
— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1274) (Dok.nr.4503; nr.4503A) Balsojums: 30 par, 0 pret, 45 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1278) (Dok.nr.4508; nr.4508A) Balsojums: 20 par, 19 pret, 33 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. (Reģ.nr.1279) (Dok.nr.4509; nr.4509A) Balsojums: 23 par, 20 pret, 34 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1282) (Dok.nr.4515; nr.4515A; nr.4515B) Balsojums: 35 par, 1 pret, 42 atturas.
— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1285) (Dok.nr.4540; nr.4540A) Balsojums: 30 par, 2 pret, 46 atturas.
Noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam:
— “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”. (Dok.nr.4468; nr.4468A) Balsojums: 31 par, 28 pret, 19 atturas.
Saeimas preses dienests