Lai tieslietas attīstītos un būtu vara

Nākamgad tieslietu sistēmai vajadzētu kļūt par valsts budžeta prioritāti, līdzīgi kā tas šogad ticis darīts ar aizsardzību un izglītību. Tikai tā būtu iespējams panākt šajā jomā pozitīvu attīstības pavērsienu — tā vakar, 29. martā, preses konferencē, paužot apņēmību cīnīties par lielāku tieslietu sistēmas iestāžu finansējumu 2002. gada budžetā, atzina tieslietu ministre Ingrīda Labucka.

Šobrīd justīcijas iestāžu finansējums ir nepietiekams, tiesām trūkst telpu, vairāki svarīgi likumi tikuši pieņemti bez vajadzīgās naudas piešķiršanas. Tā sekas ir arī, piemēram, sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā par termiņu neievērošanu Latvijas tiesās. Turklāt nākamgad Latvijas sarunās ar Eiropas Komisiju par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) plānots sākt iekšlietu un tieslietu nodaļu izvērtēšanu. Šie visi apsvērumi būtu jāņem vērā Latvijas valdībai un parlamentam, lemjot par nākamā gada budžeta naudas sadali, uzsvēra I. Labucka.

Jau pērn decembrī tieslietu ministre iesniegusi valdībā ziņojumu par tiesu sistēmas attīstību, šā gada februārī Tieslietu ministrija sagatavojusi un Finansu ministrijai iesniegusi pārskatu par tieslietu sistēmas attīstībai nepieciešamo finansējumu. Bet pagājušajā nedēļā visu justīcijas iestāžu vadītāji kopā ar tieslietu ministri apsprieduši iespējas apvienot spēkus iespējami lielāka finansējuma sarūpēšanai nākamajam gadam. Ar šo pašu mērķi šonedēļ bijušas arī tikšanās ar Saeimas komisiju pārstāvjiem.

Īpaši svarīgi uzdevumi, kuru izpildei nepieciešams apjomīgs finansējums, ir tiesu namu rekonstrukciju darbi Rīgā, valsts obligātās aizstāvības nodrošinājums krimināllietās, kā arī tiesnešu sociālo garantiju nodrošinājums.

Kā atzina I. Labucka, tiek izstrādāti arī vairāki svarīgi likumprojekti. Būtiskākais no tiem — pašas ministres vadītās darba grupas izstrādātie priekšlikumi Satversmes grozījumiem. Kā pastāstīja viens no šīs darba grupas locekļiem Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, tie paredz veikt izmaiņas Satversmes 68. un 79. pantā, lai reglamentētu procedūru, ar kuras palīdzību Latvijas pilsoņi varētu paust savu attieksmi pret valsts iestāju Eiropas Savienībā. Projekta autori iecerējuši, ka lēmums par Latvijas dalību ES tautas nobalsošanā varētu tikt pieņemts tad, ja būtu balsojusi vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušo Latvijas pilsoņu skaita un lielākā daļa no viņiem šo lēmumu būtu atbalstījuši.

Savā piedāvājumā tā dēvēto kvalificēto vairākumu (kad atbalsts Latvijas dalībai ES būtu jāpauž vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā tas noteikts gadījumā, ja grib grozīt būtiskākos Satversmes pantus) darba grupa nav piedāvājusi, jo bažījusies, ka tādā gadījumā eiroskeptiķi varētu aicināt Latvijas pilsoņus šajā referendumā nepiedalīties vispār un tādējādi šīs nobalsošanas rezultāts izšķirtos nevis ar aktīvu līdzdalību tajā, bet gan ar faktisku tautas viedokļa nenoskaidrošanu.

Šobrīd šis Latvijas nākotnei būtiskais likumprojekts ir nodots valsts un akadēmisko institūciju apspriešanai. Iecerēts rīkot arī vairākas publiskas diskusijas. Kā secināja I. Labucka, Saeimā tas acīmredzot nonāks tikai pēc parlamenta brīvdienām šā gada augustā. Tobrīd vajadzētu būt izstrādātiem arī priekšlikumiem par grozījumiem, kas līdz ar to būtu veicami arī vairākos citos likumos.

Vakar notikušajā preses konferencē žunālisti tika informēti arī par vairākiem citiem tiesību aktu projektiem — jau sagatavoto Tiesu izpildītāju likuma projektu, topošo Kriminālprocesa likumu, Saeimā uz trešo lasījumu gatavojamo Administratīvā procesa likumu, kā arī iecerētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā.

Dina Gailīte, “LV” nozaru virsredaktore