Ministru kabineta noteikumi Nr.211
Rīgā 2002.gada 28.maijā (prot. Nr.22, 26.§)
Noteikumi par mājsaimniecības krāšņu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju
Izdoti saskaņā
ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma
10.panta ceturto daļu un 21.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības krāsnis, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.
2. Noteikumi attiecas uz mājsaimniecības krāsnīm, kas darbojas, izmantojot elektrību (turpmāk — iekārtas), izņemot mikroviļņu krāsnis, infrasarkano staru krāsnis un iekārtas, kas var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus līdzīgus enerģijas avotus. Noteikumi piemērojami arī iekārtām, kuras lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā, vai iekārtām, kuras ir citas mājsaimniecības iekārtas daļa.
3. Aizliegts izplatīt iekārtas, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
4. Lai patērētāju informētu par iekārtas elektroenerģijas patēriņu, ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs marķē ar etiķeti iekārtas, kuras paredzētas pārdošanai, nomai, pārdošanai uz kredīta vai demonstrēšanai.
5. Nav nepieciešams marķēt lietotas iekārtas vai iekārtas, kuru ražošana izbeigta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.
6. Šajos noteikumos minētos datus nosaka saskaņā ar standartā LVS EN 50304 noteiktajiem testiem.
7. Lai varētu noteikt marķējumā sniegtās informācijas patiesumu, ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs izveido iekārtas tehnisko dokumentāciju. Dokumentācijā ietver šādu informāciju:
7.1. ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai importētāja nosaukums un adrese;
7.2. modeļa vispārīgs apraksts, lai to varētu precīzi identificēt;
7.3. rasējumi ar galvenajiem modeļa raksturlielumiem un to detaļu tehniskie zīmējumi, kuras ietekmē elektroenerģijas patēriņu;
7.4. testi, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 6.punktā minēto standartu;
7.5. lietošanas pamācība (ja tāda ir).
8. Šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentāciju atļauts aizstāt ar tehnisko dokumentāciju, kas par iekārtu izveidota, pamatojoties uz citiem normatīvajiem aktiem, ja tajā iekļauta visa šo noteikumu 7.punktā noteiktā informācija.
9. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs nodrošina, lai tehniskā dokumentācija būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādei piecus gadus pēc pēdējās iekārtas izgatavošanas.
10. Šo noteikumu 4.punktā minēto etiķeti izgatavo atbilstoši šo noteikumu pielikumā norādītajam paraugam, ietverot paskaidrojumos noteikto informāciju. Etiķeti piestiprina iekārtas ārpusē uz priekšējās vai augšējās daļas labi saskatāmā vietā.
11. Etiķetē norāda iekārtas veidu, lietošanas tilpumu, enerģijas patēriņu uzsilšanai līdz 200 °C, enerģijas patēriņu stundā vienmērīgā 200 °C temperatūrā, kopējo enerģijas patēriņu, tīrīšanas cikla enerģijas patēriņu un standartus, kas lietoti, nosakot attiecīgos raksturlielumus.
12. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs ir atbildīgs par attiecīgajā dokumentā un etiķetē sniegto datu precizitāti.
13. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs bez maksas piegādā etiķetes mazumtirgotājiem vai citām personām, kas pārdod, iznomā, pārdod uz kredīta vai demonstrē attiecīgās iekārtas.
14. Ja iekārtas piedāvā pārdošanai, iznomāšanai vai pārdošanai uz kredīta, izmantojot distances saziņas līdzekļus, distances līgumā ietver un patērētājam izteiktajā piedāvājumā papildus informācijai, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par distances līgumu, sniedz šo noteikumu 11.punktā minēto informāciju attiecīgajam distances saziņas līdzeklim atbilstošā veidā. Informāciju norāda labi saskatāmā vietā un skaidri salasāmā veidā Ministru kabineta noteikumos par distances līgumu noteiktajā kārtībā.
15. Lai pārbaudītu norādītās informācijas precizitāti, veic mērījumus vienai nejauši izvēlētai attiecīgā tipa iekārtai. Iegūtie dati nedrīkst atšķirties no etiķetē sniegtajiem vairāk kā par 15 %. Ja iegūtie dati atšķiras vairāk nekā par 15 %, pārbauda vēl trīs nejauši izvēlētas attiecīgā tipa iekārtas.
16. Ja triju iekārtu pārbaudē iegūtais vidējais skaitlis atšķiras no etiķetē sniegtā vairāk nekā par 10 %, ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs novērš neatbilstību un izplata laboto etiķeti.
17. Ja etiķetē sniegtā informācija neatbilst pārbaudē iegūtajai informācijai, izdevumus, kas saistīti ar pārbaudes veikšanu, sedz ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs.
18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumus Nr.31 “Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.).
Ministru prezidents A.Bērziņš
Ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 28. maija
noteikumiem Nr. 211
Etiķetes paraugs
Ekonomikas ministrs A.Kalvītis