Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.2

Rīgā 2002. gada 28. martā

Par šķirnes cūku ciltsvērtības noteikšanu

Izdota saskaņā ar Ciltsdarba likuma

4.panta otrās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1.Instrukcijā lietotie termini:

1.1. selekcijas indekss — dzīvnieka ciltsvērtība, kas sastāv no šādiem ģenētiskiem faktoriem: ātraudzības, liesās gaļas daudzuma (muguras speķa biezuma), produktivitātes “tukšā” perioda un auglības rādītājiem;

1.2. ekonomiskie svari — koeficients, kas norāda vērtējamās pazīmes ietekmi uz galīgo vērtējumu;

1.3. pazīmes genotips — attiecīgu gēnu kopums vai sistēma, kas izveidojas apaugļošanas rezultātā un atspoguļo pazīmes iespējamo attīstības potenciālu;

1.4. pazīmes fenotips — attiecīgā genotipa un vides ietekmes kopums, kas parāda pazīmes faktisko attīstību attiecīgā vidē;

1.5. neģenētiskie faktori — vecuma atšķirība, menedžmenta jeb turēšanas atšķirības, metiena lieluma ietekme, metiena kārtas numura ietekme, paša selekcijas virziena ietekme, labāko pārojumu ietekme.

2. Ciltsvērtības noteikšana balstās uz dzīvnieka pazīmju genotipu, kas salīdzināts ar šķirnes vai populācijas pazīmju vidējiem genotipiskiem rādītājiem, piešķirot katrai pazīmes vienībai ekonomisku vērtību.

3. Šķirnes cūku ciltsvērtības noteikšanai izmanto datus no pārraudzībā iegūtās informācijas, aprēķinos izmantojot visu par iepriekšējām paaudzēm uzkrāto datu kopumu.

4. Ciltsvērtības noteikšanai lieto labākās lineārās nenobīdītās prognozes (turpmāk — BLUP) daudzvirzienu individuālo modeli, kurā bez pašu dzīvnieku raksturojošiem rādītājiem izmanto arī tā radinieku datus no visām iespējamām priekšteču paaudzēm. Vērtēšanas procesā sinhroni nodala neģenētisko faktoru ietekmes no aditīvās ģenētiskās ietekmes (ciltsvērtības novērtējuma). Katras konkrētas pazīmes analīzē tiek izmantota papildu informācija no citām asociētām pazīmēm. Skaitļošanas procesā ņem vērā visas iespējamās radniecības ziņas, zināmās pazīmju korelācijas, pazīmju iedzimstamību, dispersijas, sekvences, pazīmju blakus ietekmes — grupas, dzimuma, metiena, sezonas u.c. ietekmes.

5. Katram dzīvniekam katrai selekcionējamai pazīmei aprēķina tās genotipisko novirzi no šķirnes vai populācijas vidējā, ko sauc par pazīmes subindeksu. Atsevišķo pazīmju subindeksu apvienošanai vienā kopējā indeksā (turpmāk — uINDEX) lieto ekonomiskos svarus, kas ir mainīgs lielums. Noteicošais faktors šo skaitļu lielumā ir konkrētas pazīmes īpatsvaram ciltsdarba programmā.

6. Ekonomisko svaru lielumi tiek pārskatīti reizi gadā, un tos pieņem un apstiprina Šķirnes cūku audzēšanas konsultatīvā padome.

7. Nosakot ciltsvērtību šķirnes cūkām, tās tiek sadalītas divās pamatgrupās — tēva un mātes. Pamatgrupa tālāk tiek sadalīta šķirnēs un līnijās, kur katrai tiek piemēroti savi ekonomiskie svari. Šķirnes un līnijas dzīvniekus vērtē attiecīgi savas šķirnes vai līnijas ietvaros. Vērtēšanas procesā tuvu radnieciskas šķirnes var apvienot radnieciskās šķirņu grupās. Ciltsvērtības noteikšanā netiek iekļauti šķirņu krustojumi.

8. Ciltsvērtības noteikšanā nepieciešamos ģenētiskos parametrus — korelācijas un iedzimstamības koeficientus — izmanto no šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijās uzkrātās pārraudzības informācijas. Parametrus pārskata un apstiprina Šķirnes cūku audzēšanas padome reizi gadā.

9. Informāciju par ciltsvērtības indeksiem saņem dzīvnieku īpašnieki un Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs. Ciltsvērtēšanas dati pēc pieprasījuma ir pieejami arī citiem cūku audzētājiem, mācību un zinātniskām iestādēm. Ciltsvērtības noteikšanai atļauts izmantot starptautiski atzītu BLUP programmu cūkām “PIGBLUP v 4.11” un tās jaunākās versijas.

10. Selekcionējamo pazīmju lietderību katrai šķirņu grupai un līnijai apstiprina Šķirnes cūku audzēšanas konsultatīvā padome reizi gadā.

II. Selekcionējamās pazīmes un to novērtēšana

Zemkopības ministrs A. Slakteris

“Latvijas Vēstneša” redakcijā — 27.05.2002.