Latvijas iestāšanās ES. Sarunas turpinās

Eduards Stiprais, ĀM Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs

Eduarda Stiprā, Ārlietu ministrijas Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītāja, raksts “Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu aktualitātes” Valsts civildienesta informatīvajā biļetenā “Jaunā pārvalde” Nr.4 (34)

2002.gada pirmā puse Latvijas iestāšanās ES ir ļoti nozīmīgs laiks. Šajā laikā ir paredzēts noslēgt sarunas visos tajos jautājumos, kas nav tieši saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanās finansu aspektiem. Tāpat Eiropas Komisija ir sagatavojusi un publicējusi savu redzējumu par to, kā iestāšanās sarunās varētu atspoguļot paplašināšanās finansu izmaksas, tajā skaitā arī lauksaimniecības sadaļā.

2001.gads Latvijai sarunās noslēdzās ar 23 slēgtajām sadaļām. Šāds rezultāts kārtējo reizi apliecināja, ka iestāšanās sarunās noteicošais ir nevis sarunu uzsākšanas brīdis, bet gan kandidātvalsts gatavības līmenis dalībai Eiropas Savienībā. Aizvien reālāks kļūst ES paplašināšanās scenārijs ar desmit jaunām kandidātvalstīm, ieskaitot visas trīs Baltijas valstis.

Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā ir apņēmības pilna panākt tādu progresu iestāšanās sarunās, lai procesu kopumā varētu pabeigt šī gada nogalē.

Latvijas gadījumā tas nozīmētu sarunu noslēgšanu tādās sadaļās kā “Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas”, “Nodokļi” un “Sadarbība iekšlietās un tieslietās”. Telekomunikāciju jomā sarunas noslēdzās jau 22.aprīlī. Savukārt pārējās divas sadaļas varētu tehniski būt sagatavotas ministru līmeņa sarunu sanāksmei jūnija vidū.

Sadaļā “Nodokļi” vienošanos kļuva iespējams panākt, pateicoties ES dalībvalstu gatavībai pagarināt līdz 2009.gada beigām sākotnējo piedāvājumu pārejas periodam pakāpeniskai akcīzes nodokļa likmes cigaretēm paaugstināšanai. Tāpat Latvijai ir izdevies panākt labvēlīgu risinājumu jautājumā par nodokļu režīmu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kas varēs arī turpmāk pastāvēt kā ES atzīts valsts atbalsta instruments. Valdībai tuvākajā laikā apstiprinot nepieciešamos precizējumus attiecīgajā Latvijas Republikas likumdošanā, tiks radīti priekšnosacījumi, lai sadaļu varētu slēgt.

Sadaļā “Sadarbība iekšlietās un tieslietās” Latvija ir sniegusi ES dalībvalstīm visu nepieciešamo informāciju, lai varētu kvalificēti izvērtēt nacionālās likumdošanas un tiesībsargājošo iestāžu gatavību pilnvērtīgai sadarbībai ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm. Sadaļu būtu iespējams slēgt arī agrāk, ja Eiropas Komisijas dienestiem, kas atbildīgi par ES Kopējās pozīcijas sagatavošanu, būtu lielāka administratīvā kapacitāte. Tajā pašā laikā, šīs sadaļas slēgšana Igaunijai un Lietuvai, kurās kriminālā situācija un robežu drošības līmenis ir līdzīgs kā Latvijā, rada mums papildu drošību par veiksmīgu sarunu iznākumu.

Gadījumā, ja Eiropas Savienības pusē tiks rasta papildu administratīvā kapacitāte, iespējama arī sadaļas “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija” slēgšana vēl Spānijas prezidentūras laikā. Latvijas puse pēdējā laikā ir panākusi būtisku progresu likumdošanas ietvara un administratīvās struktūras izveidošanai šajās jomā. Saeimā ir pieņemts Reģionālās attīstības likums. Valdība ir apstiprinājusi strukturālo fondu un kohēzijas fonda vadības struktūru Latvijā.

Neapšaubāmi, būtiskākais notikums pirmajā pusgadā bija Eiropas Komisijas publicētais priekšlikums paplašināšanās finansu ietvaram laika posmā līdz 2006.gadam (ieskaitot). Pozitīvs ir pats fakts, ka EK spēja sagatavot šādu dokumentu savlaicīgi, lai neaizkavētu jaunu valstu iestāšanās procesu. Tāpat svarīgi ir tas, ka 1999.gadā Berlīnē panāktā vienošanās par Eiropas Savienības budžeta ietvaru pieļauj paplašināšanos ar desmit jaunām dalībvalstīm. Uz šī dokumenta bāzes Eiropas Komisija tuvākajā laikā sagatavos pozīciju projektus sadaļās “Lauksaimniecība”, “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija” un “Finansu un budžeta nosacījumi”.

Rūpīgāk izvērtējot Komisijas priekšlikumus finansu ietvaram, jāsecina, ka atsevišķi to elementi nevieš pārliecību par vienotā lauksaimniecības tirgus funkcionēšanas iespējamību Eiropas Savienības dalībvalstīs ar atšķirīgu lauksaimniecības atbalsta līmeni. Tāpat Komisijas priekšlikuma realizācija esošajā redakcijā pēc būtības ierobežotu Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības iespējas nākotnē. Savukārt kā pozitīvu elementu var minēt strukturālā atbalsta lauksaimniecībai palielināto lomu. EK sagatavotais dokuments nav jāuztver kā pret Latvijas lauksaimniekiem vērsta sazvērestība, bet gan kā pirmais mēģinājums (iespējams, ne pārāk veiksmīgs) atrast ceļu uz kompromisu starp nepieciešamību integrēt ES Kopējā lauksaimniecības politikā desmit jaunas dalībvalstis un esošā Savienības finansu ietvara ierobežojumiem. Eiropas Savienībai tas ir izejas punkts turpmākajām sarunām ar kandidātvalstīm.

Latvija iestāšanās sarunās koncentrēs savu uzmanību, pirmkārt, uz optimālu piena un cukura kvotu nodrošinājumu ražotājiem. Svarīgs jautājums mums ir arī graudaugu references ražība, kam būs tiešs iespaids arī uz tā saucamo tiešo maksājumu apjomu. Savukārt tiešo maksājumu jomā Latvijai svarīgi būtu panākt lielāku rīcības brīvību tā saucamās nacionālās finansu aploksnes (vienai valstij pienākošās maksājumu summa no ES budžeta) ietvaros. Jāizvērtē būtu arī iespēja sasaistīt tiešo maksājumu līmeni ar no lauksaimniekiem prasītā līdzfinasējuma līmeni strukturālajos projektos, jo tiešie maksājumi ir viens no stabilākajiem ienākumu avotiem ES lauksaimniekiem.

Eiropas Savienības dalībvalstis un arī Komisija ar sapratni uztver kandidātvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, bažas par sarunu iznākumu lauksaimniecības sadaļā. Tiek izrādīta gatavība rūpīgi apspriest visus izvirzītos priekšlikumus un izvērtēt visus argumentus par labu mūsu izvirzītajām prasībām. Sarunas būs saspringtas un pastāv visi priekšnoteikumi, lai tajās panāktu Latvijai labvēlīgus rezultātus.

Izšķirošais laiks iestāšanās sarunās būs šī gada novembris un decembra sākums, kad nākamā ES prezidējošā valsts — Dānija paredz panākt vienošanās par atlikušajiem pretrunīgajiem jautājumiem, tajā skaitā par paplašināšanās finansēšanas nosacījumiem. Tas ļaus sagatavot un parakstīt iestāšanās līgumus jau nākamā gada sākumā. Savukārt šo līgumu ratifikācija dalībvalstīs un arī Latvijā varētu aizņemt visu nākamo gadu. Līdz ar to Latvijai ir reālas izredzes kļūt par ES dalībvalsti jau 2004.gada sākumā.