Par gatavību slēgt kārtējo sadaļu iestāšanās sarunās

Ministru kabinets apstiprinājis Latvijas gatavību slēgt iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunas sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” jautājumos par ES līdzekļu apsaimniekošanas likumdošanas un institucionālo ietvaru un tam nepieciešamo administratīvo un programmēšanas kapacitāti. Galīgā vienošanās par konkrētu finansējuma apjomu tiks panākta sarunu gaitā par iestāšanās ES kopējo finansu ietvaru šī gada nogalē.

Jau šobrīd ES piedāvātie finansējuma sadalījuma principi sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” ir Latvijai labvēlīgi. ES ir oficiāli atzinusi, ka Latvija kvalificējas dalībai strukturālajos fondos, Kohēzijas fondā un Kopienas iniciatīvās. Jau pirmajā gadā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija varēs saņemt neatmaksājamu finansu palīdzību apjomā līdz 236 miljoniem latu jeb 4% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Latvija varēs pretendēt uz 3,5% no ES strukturālo fondu kopapjoma. Tas ļaus jau 2004.gadā papildus piesaistīt Latvijas reģionu sociāli ekonomisko problēmu risināšanai un vietējās infrastruktūras attīstībai līdz pat 66 miljoniem latu. Piemēram, pat saglabājot pašreizējo Autoceļu fonda finansējuma apjomu, Latvijā varēs ik gadu papildus atjaunot 400 — 600 km vietējās nozīmes ceļu. Savukārt no pierobežas apgabalu sadarbības programmas INTERREG Latvija saņems 2,3 miljonus latu, kas varētu tikt izmantoti, piemēram, Valkas un Valgas kopīgo problēmu risināšanai. No sociālā atbalsta programmas EQUAL Latvija varēs saņemt vēl 1,8 miljonus latu sociālās vienlīdzības veicināšanai.

Vislielāko finansējumu (62 līdz 100 miljonus latu jeb 4,6% līdz 6,

6% no fonda kopējā apjoma) Latvija varēs saņemt no ES Kohēzijas fonda. Šie līdzekļi ir paredzēti Eiropas nozīmes transporta infrastruktūras (piemēram, “Via Baltika” un Rīgas – Jēkabpils autoceļi, maģistrālās dzelzceļa līnijas, ostas un lidostas) modernizācijas un vides aizsardzības (ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas u.c.) projektiem. ES finansējums ļaus jau tuvākajos gados pabeigt 230 miljonus latu vērto Latvijas lielāko pilsētu ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas programmu.

Lielais Kohēzijas fonda līdzekļu īpatsvars ES atbalsta kopapjomā ir Latvijai labvēlīgs, jo šādiem projektiem ir nepieciešams tikai 15% liels vietējais līdzfinansējums.

Latvijas valdība turpinās pievērst īpašu uzmanību likumdošanas un institucionālā ietvara nostiprināšanai, lai varētu pilnvērtīgi apsaimniekot ES piedāvāto finansu palīdzību. Īpaša vērība līdz iestāšanās ES brīdim tiks veltīta valsts un pašvaldību iestāžu administratīvajai un programmu un projektu izstrādāšanas kapacitātei.

Ārlietu ministrijas preses centrs