Vakar Rīgā uzturējās ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons

Pie Valsts prezidentes

Vakar, 29.maijā, Rīgas pilī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Amerikas Savienoto Valstu NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 29. maijā, Rīgas pilī tikās ar ASV NATO komitejas vadītāju Brūsu Džeksonu.

V.Vīķe–Freiberga un B.Džeksons uzsvēra NATO kandidātvalstu premjerministru Rīgā 5. un 6.jūlijā plānotās sanāksmes “Tilts uz Prāgu” nozīmību. B.Džeksons apliecināja, ka Baltijas valstīm ir ļoti labas izredzes Prāgas NATO valstu vadītāju sanāksmē saņemt uzaicinājumu dalībai organizācijā.

Valsts prezidente augstu novērtēja ASV Senāta lēmumu, paužot atbalstu NATO paplašināšanai. “Tas ir stingrs atbalsts kandidātvalstīm, tajā skaitā Latvijai.”

Tikšanās laikā abas puses apmainījās viedokļiem par maijā notikušo NATO ārlietu ministru sanāksmi Reikjavīkā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie aizsardzības ministra

Vakar, 29.maijā, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Aizsardzības ministrijas vadība tikās ar Amerikas Savienoto Valstu NATO komitejas priekšsēdētāju Brūsu Džeksonu.

Ģ.V.Kristovskis ar B.Džeksonu pārrunāja Latvijas panākumus ceļā uz NATO, Nacionālo bruņoto spēku attīstību un modernizāciju, kā arī citus ar drošību un aizsardzību saistītus jautājumus.

ASV NATO komitejas priekšsēdētājs izteica atzinību par izdarītajām izmaiņām likumdošanā, kas sekmē demokrātiskas sabiedrības veidošanu.

Sarunas laikā apspriesti arī uzdevumi, kas Latvijai būs jāpilda pēc uzaicinājuma kļūt par NATO dalībvalsti, Nacionālo bruņoto spēku attīstība un kaujasspēju palielināšana, kā arī informācijas drošības sistēma ir viens no tiem.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Sarunā ar žurnālistiem

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Divas dienas, 28. un 29. maijā, vizītē Latvijā uzturējās ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons. Viņš tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi –Freibergu, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Tikšanos laikā apspriesta pašreizējā situācija starptautiskajā diskusijā par NATO paplašināšanos, Reikjavīkas sanāksmes rezultāti un Latvijas gatavošanās dalībai NATO.

ASV NATO komitejas priekšsēdētājs vakar, 29. maijā, tikās arī ar žurnālistiem. Brīvā, nepiespiestā domu apmaiņā B.Džeksons izklāstīja savu viedokli par NATO attīstības jaunākajām tendencēm, uzsverot, ka pēdējie mēneši bijuši īpaši svarīgi NATO darbībā. Kā svarīgākos notikumus NATO attīstībā B.Džeksons minēja NATO un Krievijas Padomes izveidošanu, ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Berlīnē un vairākus citus faktus. B.Džeksons arī atzinīgi novērtēja NATO kandidātvalstu Viļņas desmitnieka darbību, uzsverot, ka acīmredzot tieši Viļņas desmitnieka sekmīgās darbības iespaidā arī Ukraina un Serbija deklarējušas jaunu attieksmi pret NATO.

Viņš arī atzinīgi novērtēja ASV un Krievijas attiecību uzlabošanos, uzsverot prezidentu Džordža Buša un Vladimira Putina labos personiskos kontaktus. Šo abu valstu saprašanās rezultātā panākta arī vienošanās par būtisku kodolieroču krājumu samazināšanu. Pēc B.Džeksona domām, visnotaļ pozitīvi vērtējama Maskavas izpratne par Baltijas valstu eventuālo uzņemšanu NATO, Baltijas valstīm savukārt ir ļoti nozīmīga NATO un Krievijas saprašanās. ASV NATO komitejas priekšsēdētājs uzsvēra ļoti būtisku jaunā laikmeta iezīmi, kad vienas valsts panākumi ir izdevīgi arī citām valstīm, — atšķirībā no 19. gadsimta, kad vienas valsts ieguvumi parasti izvērtās citu valstu zaudējumos. Brūss Džeksons arī noraidīja kāda krievu valodā iznākošā laikraksta pārstāves jautājumā pausto pieņēmumu, ka NATO varētu būt “ieinteresēta izmantot bijušās PSRS militārās bāzes” Latvijā. “NATO no Latvijas kā nākamās dalībvalsts sagaidīs sekošanu robežu drošībai un informāciju par nesankcionētu kustību kopīgajā gaisa telpā,” teica ASV NATO komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka kļūdaini būtu uzskatīt NATO tikai par militāru savienību. “NATO vispirms ir politiska organizācija, kuras dalībvalstis vieno kopīga vērtību sistēma,” uzsvēra B.Džeksons.

“LV” jautājums ASV NATO komitejas priekšsēdētājam: — vai, jūsuprāt, šobrīd ir vēl kādi būtiski šķēršļi, kas varētu kavēt Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO? Vēl nesen šāds šķērslis bija mūsu valsts vēlēšanu likuma prasība, ka deputāta kandidātam jāapliecina valsts valodas zināšanas, taču tagad šī prasība ir atcelta.

B.Džeksons: — Es nedomāju, ka tas bija šķērslis tieši Latvijas virzībā uz NATO. Manuprāt, šie likuma labojumi bija nepieciešami pašai Latvijai, lai nostiprinātu pārliecību par savu drošu nākotni. Attiecībā uz Baltijas reģionu NATO kontekstā es esmu optimists, tāpat kā attiecībā uz visu Ziemeļeiropas reģionu. Šajā reģionā veiksmīgi attīstās gan Eiropas Savienības (ES) un NATO sadarbība, gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība pēc formulas “4+3”. Man šo reģionu gribētos minēt kā pozitīvu piemēru salīdzinājumā ar Melnās jūras un Adrijas jūras reģioniem. Atcerēsimies kaut vai Ukrainas ļoti smagās problēmas ar Krieviju jautājumā par Melnās jūras flotes sadalīšanu. Baltijas jūras reģionā šādu grūtību nav. Kādreiz Kaļiņingradas apgabals, kas ir Krievijas Federācijas anklāvs, izskatījās pēc militāras problēmas, bet tagad tā ir vienīgi sociāla problēma, un šī pārvērtība notika brīnumaini viegli, vienā mirklī. Es patiesi ceru, ka NATO dalībvalstu Prāgas apspriedē visas trīs Baltijas valstis, kā arī vēl dažas valstis tiks uzaicinātas iestāties NATO. Domāju, tāda ir arī mana prezidenta cerība. Taču ļoti daudz tagad atkarīgs no jums pašiem. Jums joprojām ir daudz jāstrādā, lai tas notiktu. Es šo procesu salīdzinātu ar futbola čempionātu. Kad spēle sākusies un jūs cīnāties par bumbu, tad nevajag ne uz mirkli apstāties. Ja paraugāmies, kādu milzu ceļu no 2000. gada maija, kad bija tikai vēlēšanās iestāties NATO, līdz šā gada jūlijam, kad Rīgā notiks NATO kandidātvalstu apspriede, nogājušas jūsu valstis, jāteic, ka tā bijusi pati straujākā attīstība Eiropā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors