Lai tiesu Latvijā spriestu neatkarīgi un taisnīgi

Valsts prezidente — tiesnešu konferencei:

Esmu gandarīta, ka šodien esat sanākuši kopā konferencē, kas veltīta tiesas sistēmas situācijas analīzei, un ceru, ka šodienas darbs iezīmēs tās prioritātes, kas visai valstij — tiesnešiem, izpildvarai, likumdevējiem — būtu jau tuvākajā laikā darāmi, lai celtu tiesnešu profesijas prestižu kopumā un stiprinātu tiesu sistēmu.

Sabiedrības aktīvā reakcija, iesaistoties nedēļu garajā diskusijā par tiesu sistēmas stāvokli, apliecina, ka šie jautājumi ir aktuāli un svarīgi visiem, jo tiesu vara garantē ikviena cilvēka fundamentālās tiesības un ir būtiska valsts iekšējai drošībai.

Novēlu jums profesionālas sekmes un pilsonisku drosmi šajā darbā!

2002. gada 29. maijā

Valsts prezidenta preses dienests

Sanākot tiesnešu ārkārtas konferencei

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 29.maijā, tiesnešu ārkārtas konferencē: Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un tieslietu ministre Ingrīda Labucka; Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs; Saeimas Juridiskās komisijas locekle Vineta Muižniece un Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis

Vakar, 29. maijā, Rīgā, Ārlietu ministrijas Sarkanajā zālē, notika Latvijas tiesnešu ārkārtas konference. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka to sasauca pēc Latvijas Tiesnešu biedrības lūguma, kuru tā bija izteikusi, reaģējot uz šā gada 21. maijā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē Valsts prezidentes izteikto kritiku tiesu sistēmai Latvijā.

Latvijas Tiesnešu biedrības (LTB) prezidenta Ivara Bičkoviča parakstītajā tieslietu ministrei adresētajā vēstulē LTB valde atzina, ka “šos izteikumus vērtē kā nepelnītus apvainojumus katram tiesnesim, kurš godprātīgi veic šo ļoti atbildīgo, grūto, dažkārt pat bīstamo darbu. Šādi augstas valsts amatpersonas vispārīgi apgalvojumi ne tikai aizskar katra atsevišķa tiesneša cieņu, bet arī grauj tiesisko kārtību un tiesu sistēmas prestižu kopumā”.

Ņemot vērā šos secinājumus un “nolūkā novērst nepamatotus apvainojumus un informēt sabiedrību par tiesu varas problēmām, neatkarīgas tiesu varas nozīmi, vietu un lomu tiesiskā valstī”, LTB lūdza I. Labucku sasaukt šo konferenci un uzaicināja tajā piedalīties gan Valsts prezidenti, gan likumdevēja, izpildvaras un Ģenerālprokuratūras pārstāvjus.

Tieslietu ministre arī atklāja LTB ārkārtas konferenci. Viņa atzina, ka uz šo pasākumu ieradušies 294 no 448 Latvijas tiesnešiem, jo daļa bijuši aizņemti ar savu amata pienākumu izpildi. Arī no uzaicinātajiem konferences viesiem aizņemtības dēļ pasākumu apmeklēja tikai daļa — Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Rasnačs un šīs komisijas locekle Vineta Muižniece, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kā arī vairāki Satversmes tiesas tiesneši — Romāns Apsītis, Ilma Čepāne un Aivars Lepse.

Tika nolasīta Valsts prezidentes vēstule tiesnešu konferences dalībniekiem, kurā viņa izteica gandarījumu par pasākumu, kas tiek veltīts tiesu sistēmas situācijas analīzei, kā arī pauda cerību, ka konference iezīmēs prioritātes, kuras realizējot tiktu celts tiesnešu prestižs un stiprināta tiesu sistēma. (Vēstules tekstu “LV” publicē pilnībā.)

LTB prezidents Ivars Bičkovičs savu ziņojumu par konferences sasaukšanas iemesliem un iespējamajiem risinājumiem sāka ar atziņu, ka šis pasākums cerētā dialoga vietā izvērtīsies par tiesnešu monologu jeb sarunu pašiem ar sevi, jo svarīgākais iecerētā dialoga partneris — Valsts prezidente — uz konferenci nav varējusi ierasties.

Runātājs arī noraidīja masu medijos izskanējušo viedokli, ka šis pasākums ticis sarīkots tikai tādēļ, ka “tiesneši uzmetuši lūpu”, reaģējot uz kritiku. Viņš vairākkārt atzīmēja, ka tiesneši ir gatavi konstruktīvai kritikai, nevis nemotivētiem pārmetumiem, kurus turklāt izsaka augsta amatpersona. I.Bičkovičs arī secināja, ka tiesu sistēmas kritika pēdējā laikā kļuvusi par izplatītu parādību, tiesas tiek vainotas gandrīz visās nelaimēs Latvijā, un, piemēram, ažiotāža ap tiesu praksi ar narkotikām saistītajās krimināllietās faktiski novērš uzmanību no valsts nespējas risināt šādu noziedzīgu nodarījumu cēloņus. Ziņotājs arī aicināja gan tiesnešus, gan valsti rūpēties par tiesu sistēmas sakārtošanu, minot konkrētus šābrīža šķēršļus, kas būtu jānovērš, — nesakārtota likumdošana, neiespējamība pārsūdzēt tiesnešu kvalifikācijas un disciplinārlietu kolēģiju lēmumus, nepietiekams tiesu sistēmas finansējums. (I. Bičkoviča ziņojums pilnībā tiek gatavots publicēšanai tuvākajā “LV” pielikuma “Jurista Vārds” laidienā.)

Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers kritizēja Valsts prezidentes secinājumu par korumpētību Latvijas tiesās to nekonkrētības dēļ. Viņš uzsvēra — ja būtu ticis minēts konkrēts negodīgs tiesnesis, būtu iespēja aizstāvēties, turpretī šobrīd aizdomas krīt uz visiem, līdz ar to tiesu varas prestižs sabiedrībā tiek vēl vairāk mazināts. K. Valdemiers apšaubīja arī prezidentes minēto kontrabandu atvieglojošo “shēmu” eksistenci tiesās, viņaprāt, šādas darbības drīzāk varētu notikt citās institūcijās, tādās, kuras reāli varētu atvieglot kontrabandas un narkotiku nokļūšanu Latvijā pāri valsts robežām. Runātājs arī uzsvēra jebkura kriminālsoda individuālo raksturu un atzina — ja tiek pieņemts, ka tiesneši nav kompetenti noteikt šos individuālos sodus, tad tie likumā ir ļoti sīki jāreglamentē. Turpretī, ja tiesneši var noteikt sodus, tad ir jāļauj viņiem variēt ar dažādiem sodiem.

K. Valdemiers arī atzina, ka tiesu darbā tiešām pastāv problēmas un daudz kas būtu uzlabojams — jānodrošina tiesnešiem iespējas nepārtraukti izglītoties, jāvērtē, vai arī tiesneši vienmēr ievēro likuma prasības, jādod tiesām patstāvība finansējuma izmantošanā.

Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš atzina, ka tiesu darbā ir trūkumi, un aicināja uz paškritiku, vienlaikus piebilstot, ka tai nevajadzētu būt arī pārspīlētai. Viņš uzsvēra, ka bez spēcīgas tiesu varas demokrātiska valsts vispār nevar pastāvēt, jo pretējā gadījumā tajā valdītu anarhija un vardarbība.

Runātājs secināja — ja tiesu varai nav atbalsta no likumdevēja un izpildvaras, tai, lai celtu prestižu sabiedrības acīs, jārīkojas pašai. Tā kā vienīgais tiesneša darbs ir tiesas spriešana, šī rīcība var izpausties vienīgi kā racionāls tiesas process un skaidri saprotams tiesas spriedums, kas sabiedrībā nerada šaubas par to, kā tiesa nonākusi līdz saviem secinājumiem un ka tiesa ir spriesta taisnīgi. Tiekties uz šādu mērķi arī tad, ja likums ir neskaidrs vai nepilnīgs, klātesošos aicināja P. Gruziņš. Kā efektīvu līdzekli pret aizdomām par iespējamo korupciju viņš ieteica arī visu tiesu spriedumu publikāciju.

Viņš arī atzina, ka no pārējiem valsts varas zariem tiesu sistēma vienmēr ir saņēmusi atbalsta solījumus, diemžēl šis dialogs nekad nav bijis vienlīdzīgs, to, pēc runātāja domām, pierāda arī tiesu varas niecīgais budžets. Tā, piemēram, Tiesnešu apmācības centrs, kas jau vairākus gadus nodrošina vienīgo iespēju tiesnešiem tālākizglītoties, ir dibināts un ilgstoši finansēts no ārvalstu palīdzības, Latvijas budžeta līdzekļi tam nelielā apmērā tiek piešķirti tikai divus gadus.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks nekonkrēto tiesu darba kritiku ilustrēja ar filozofisku līdzību par melna kaķa meklēšanu tumšā istabā. Viņš arī visai rezervēti vērtēja sabiedrībā valdošos uzskatus par to, ka tiesas nepamatoti attaisno apsūdzētos. Viņš uzsvēra, ka tiesa savā darbā vērtē pierādījumus atbilstoši likumā noteiktajai pierādījumu pieļaujamībai, attiecināmībai un pietiekamībai un ka tiesu nedrīkst spriest pēc principa “tautas balss, Dieva balss”.

Augstākās tiesas tiesnesis Valerians Jonikāns atzina, ka jūtas nepamatoti aizskarts, tomēr atgādināja klātesošajiem, ka sabiedrības viedoklis par tiesām ir Valsts prezidentes, nevis tiesnešu pusē. Arī viņš kā tiesu varas prestiža paaugstināšanas svarīgāko veidu minēja taisnīgus un pamatotus tiesu spriedumus, turklāt runātājs atzina, ka tiesnešiem vajadzētu paaugstināt tiesu spriešanas kultūru Latvijā un ar lielāku cieņu izturēties pret procesa dalībniekiem.

V. Jonikāns arī ierosināja pašiem tiesnešiem celt tiesu varas prestižu, iesakot apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni vai Ministru kabineta atzinības rakstu savus cienījamākos kolēģus, kas to būtu pelnījuši. Viņš atzina, ka kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas šādu valsts atzinību nav saņēmis neviens Latvijas tiesnesis.

Konferencē uzstājās arī Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Arī viņš uzsvēra, ka tiesu varas kritikai ir jābūt pamatotai un ka gadījumā, ja kādam ir ziņas par tiesu sistēmā valdošām nelikumībām, ar šo informāciju vajadzētu vērsties prokuratūrā, kurai būtu nepieciešams veikt izmeklēšanu. Viņš arī atzina, ka tiesas spriešana nav pielīdzināma runāšanai sadzīviskā līmenī un katram tiesnesim ir jābūt gatavam pieņemt spriedumu, kas ir balstīts tikai uz pierādījumiem, kaut arī tas nonāktu pretrunā ar sabiedrības vairākuma viedokli.

Augstākās tiesas tiesnese Ausma Keiša atzina, ka, viņasprāt, nevar būt smagāka nozieguma par tiesneša korumpētību. Tieši tāpēc jebkuras aizdomas par tiesnešu negodīgumu ir jādara zināmas kompetentai iestādei, kura var sākt apstākļu noskaidrošanu. Tomēr, kā uzsvēra tiesnese, nav pieļaujama vispārīga neuzticēšanās tiesu varas spējai spriest taisnīgu tiesu. Kā tiesas spriešanas ierobežojumu un šķērsli taisnīga soda noteikšanai viņa minēja nesen izdarītos grozījumus Latvijas Krimināllikuma 49. pantā, kas nosaka tiesai ierobežotas iespējas noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto.

Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs Uldis Ķinis atzina tiesām veltītās kritikas pozitīvo aspektu — faktu, ka sabiedrība ir iesaistījusies diskusijā par šī valsts varas zara problēmām, ir parādījusies arī konstruktīva tiesu darba analīze. Vienlaikus viņš atzina, ka Valsts prezidentes tiesām paustā kritika ir tikusi formulēta veidā, kas liedz pretargumentu izvirzīšanas iespējas un sabiedrībā ir sētas šaubas par visu Latvijas tiesnešu godīgumu.

Lai atjaunotu sabiedrības ticību tiesām, U. Ķinis ierosināja Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Augstāko tiesu veikt kompleksas pārbaudes tiesās, par kurām visvairāk saņemtas sūdzības.

Bijušais tieslietu ministrs, šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Rasnačs, aizstāvot tiesības paust kritiku par tiesu darbu, citēja Satversmes 100. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Tomēr arī viņš atzina, ka tiesu darbā ir vērojamas nepilnības. Lai tās novērstu, viens no veidiem būtu tiesu neatkarības nostiprināšana, kas izpaustos arī tiesu budžeta plānošanas autonomijas ieviešanā. Taču, lai to panāktu, pēc Dz. Rasnača domām, aktīvāk būtu jādarbojas arī pašiem tiesnešiem.

Savukārt, atbildot uz likumdevējam veltīto kritiku par Krimināllikuma 49. panta piemērošanu, runātājs uzsvēra, ka likumdevējam savā darbā ir jāņem vērā arī vēlētāju viedoklis par bargāku sodu politiku narkotiku lietās.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pozitīvi vērtēja konferences laikā vairākkārt minēto varas dalīšanas principu, kas ir demokrātiskas valsts pamatā, taču vienlaikus uzsvēra, ka Latvijā kā jaunā demokrātijā visiem varas zariem ir arī savas problēmas. Viņš atzina, ka korupcijas problēmas ir skārušas arī prokuratūru, to pierāda divas ierosinātās krimināllietas pret prokuratūras darbiniekiem. Diemžēl, kā atzina ģenerālprokurors, pretsitiens ir jāsaņem visai prokuratūrai kopumā. Tomēr nevienu amatpersonu nedrīkst vainot nepamatoti.

Arī viņš secināja, ka izpratnē par sodu politiku ir vērojama plaisa starp tiesu sistēmu un sabiedrību, un tam par pierādījumu ir arī Saeimas balsojums par grozījumiem Krimināllikumā, kas ierobežo Krimināllikuma 49. panta piemērošanu.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, iesaistoties diskusijā par Krimināllikuma 49. pantu, atgādināja tiesnešiem, ka citas piedāvātās panta redakcijas bijušas vēl radikālākas un ir pieņemts kompromisa variants. Viņš arī atgādināja, ka tiesu sistēma tomēr joprojām ir vienīgā, kas veido sodu politiku valstī, un tās rīcība netiek ierobežota.

Runātājs arī atzina, ka tūlīt pēc rezonansi izraisījušās komisijas sēdes tās locekļi ir nosūtījuši Ministru prezidentam vēstuli ar aicinājumu veikt pasākumus tiesu sistēmas darba uzlabošanai — izstrādāt vienotu programmu tiesnešu izglītošanai, kā arī izstrādāt kārtību, kas paredzētu iespēju tiesu budžeta projektu iesniegt tieši Saeimā vai Ministru kabinetā, apejot vismaz Finansu ministriju, tādējādi nodrošinot lielāku tiesu neatkarību Latvijā.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki nobalsoja par rezolūciju, kurā apliecināja apņemšanos savā darbībā vadīties tikai pēc Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā varas dalījuma un tiesu varas neatkarības principa, kas izpaužas pamatlikuma 83. pantā: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.” Savā rezolūcijā Latvijas tiesnešu ārkārtas konferences dalībnieki arī norādīja, ka Latvijā iedibinātā trīspakāpju tiesu sistēma ir spējīga nodrošināt taisnīgu iztiesāšanu. Rezolūcijā tika izteikts arī aicinājums pārējo varas zaru pārstāvjiem veikt pasākumus tiesu sistēmas sakārtošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. (Rezolūcijas teksta galīgais variants tiek vēl precizēts redakcijas kolēģijā, kuras sastāvā ir AT senators Vilnis Vietnieks, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Ināra Ose un Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs Uldis Ķinis, un tā pilnībā tiks publicēta tuvākajā “LV” pielikuma “Jurista Vārds” laidienā.)

Dina Gailīte,  “LV” tieslietu nozares virsredaktore