Pēc 2002.gada 23.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

G.Dambergs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Gribu pievērst uzmanību diviem likumiem, kas šodien tika pieņemti galīgajā lasījumā, — tie ir Latvijas Nacionālās operas likums un Personu apliecinošu dokumentu likums. Es uzskatu, ka šiem likumiem ir svarīga nozīme mūsu valsts un sabiedrības attīstībā.

Runājot par Latvijas Nacionālās operas likumu, gribu izteikt gandarījumu par deputātu izpratni, atbalstot šo likumprojektu, jo tādējādi tiks nodrošināta Latvijas Nacionālās operas stabilas attīstības virzība nākotnē. Likumā ļoti skaidri noteikti Nacionālās operas darbības virzieni un arī valsts atbalsts, kā arī noteikta operas attīstības un vadības darba shēma. Manuprāt, tas ir pietiekami mūsdienīgs likums, kas iezīmē Nacionālās operas īpašo vietu mūsu valsts kultūras dzīvē, kas skaidri norāda, ka Latvijas valsts Nacionālās operas attīstību uzskata par vienu no kultūrpolitikas attīstības prioritātēm.

Savukārt Personu apliecinošu dokumentu likums sabiedrībai vairāk pazīstams kā Identifikācijas karšu un pasu likums. Deputāti nolēma, ka likuma nosaukums jālatvisko, tāpēc arī tika mainīts tā nosaukums.

Sabiedrības uzmanību gribu vērst uz to, ka šis likums nosaka jaunu personu apliecinošu dokumentu izmantošanas kārtību Latvijas Republikā. Likums pieņemts savlaicīgi, un tas stāsies spēkā jau šā gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri uztraucas par iespējām savlaicīgi nomainīt vecās pases, kurām derīguma termiņš būs beidzies, varēs to izdarīt un iegūt savā rīcībā jaunas pases. Likums “iet vienā solī” ar visas pasu sistēmas nomaiņas koncepciju un paredz, ka 2005.gada 1.janvārī būs iespējams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu — personas apliecību, kas būs obligāts iekšzemē lietojams dokuments ikvienam Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Šis dokuments nākotnē iekšzemes jautājumu kārtošanā pilnībā aizstās mums jau pierasto pasi. Personas apliecībā būs pietiekami daudz informācijas, un pēc dokumenta turētāja vēlēšanās būs iespēja tajā ierakstīt savu tautību, par ko šodien Saeimā bija diezgan asas debates.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien runāšu par diviem jautājumiem.

Pirmais. Mūsu centieni atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, šodien izskatot atsevišķus priekšlikumus grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, guva daļēju atbalstu. Taču diemžēl lielās neskaidrības, izskatot likumprojektu, un balsojumos zaudējušo izmisīgā vēlēšanās atspēlēties noveda pie tā, ka galabalsojumā likumprojekts netika pieņemts. Līdz ar to atkal būs jāiesniedz priekšlikumi un šis jautājums jāskata vēlreiz. Gribu atzīmēt, ka pārāk skaidra bija dažu cilvēku cenšanās aizstāvēt konkursā uzvarējušos, kuri par ārkārtīgi dārgu cenu — 5 reizes dārgāku nekā, piemēram, 500 latu zīme — gribēja ražot stingrās uzskaites pavadzīmes, tādējādi acīmredzot no konkursa rezultāta vēlējās iegūt kaut ko sev personīgi. Bet balsojot to izdevās novērst.

Otrais. Gribu izteikt visdziļāko nožēlu, ka Saeimā joprojām valda “trīcekļa” gars, jo mūsu priekšlikumi, kas paredzēja pilsētas domju, padomju vai atsevišķu deputātu darba pārtraukšanu valsts valodas nezināšanas dēļ, diemžēl atbalstu neguva. Tajā pašā laikā atbildīgās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts, kas ir steidzams, nosaka, ka, lūk, darba valoda būšot latviešu valoda. Tad ir jautājums: kāds ir mehānisms, kurš kontrolē tos, kuri nepilda ne Satversmē, ne arī likumos paredzēto par valsts valodas lietošanu? Mēs acīmredzot pie saviem priekšlikumiem vēl atgriezīsimies. Jo, ja valsts pamatlikumā un citos likumos ir noteikts, ka darba valoda pašvaldībās un to institūcijās ir latviešu valoda, tad jābūt kontroles mehānismam un arī adekvātam sodam. Atbilstošākais sods būtu šāda deputāta mandāta anulēšana vai šādas domes vai padomes atlaišana. Starp citu, tāds gadījums bija Augstākās padomes darba laikā, kad nepaklausīgo Daugavpils vietējo varu, kas centās kalpot Krievijai, nācās sodīt ar atlaišanu. Un nekas traģisks nenotika.

Tāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šādu darbību turpinās, cīnoties pret jebkuriem latviešu valodas noliedzējiem!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Arī apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” atbalstīja racionālos apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Diemžēl jāsaka, ka mūsu valstī laikam ir prakse, ka uzņēmēji bieži vien pamostas diezgan vēlu vai arī tikai tad, kad likums jau ir stājies spēkā. Un tad viņi tieši saskaras ar kādu valdošās koalīcijas bieži vien nepārdomāto vai destruktīvo lēmumu realizāciju. Bet šodien likums trešajā lasījumā tika noraidīts, tādējādi Saeima galīgajā lasījumā to varēs skatīt atkārtoti, pirms tam iesniedzot priekšlikumus. Ceru, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nemainīs savu pozīciju arī citos nākamajos balsojumos, jo likumprojektā jāizdara vēl vairāki grozījumi, kas skar uzņēmējdarbību.

Vēl gribu piebilst, ka šajās dienās kārtējo reizi bija diezgan asas diskusijas, sagatavojot likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Tika pieņemts cienījamā Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas nosaka, ja alkoholisko dzērienu sastāvā ir graudu spirts, tad Latvijā reģistrētie uzņēmumi to ražošanai var izmantot tikai Latvijā ražotu jēlspirtu vai spirtu, izņemot gadījumus, kad minētie alkoholiskie dzērieni tiek ražoti realizācijai citās valstīs vai šis nosacījums ir pretrunā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Tas ir pozitīvi, bet neatrisina jautājumu, par ko iestājās daudzi zemnieki un uzņēmēji.

Beidzot Latvijā ir radīta rūpniecības un ekonomiskās attīstības valsts koncepcija, ko valdošais vairākums, ieskaitot arī Ekonomikas ministriju, nav spējis šajos gados radīt. Koncepcijai jāatbilst reālajai dzīvei, tā nedrīkst būt tikai atrakstīšanās uz papīra Eiropas Savienībai. Jebkurā valstī, arī kandidātvalstīs, ir subsīdiju programmas un valsts aizsardzības mehānisms ražošanas attīstības atbalstam un saražotās produkcijas noietam ārvalstīs. Tā ir intervences politika — attīstīt un veicināt reklāmu, iepazīstinot citu valstu iedzīvotājus ar savas valsts produkciju. To mēs redzam un jūtam pašlaik notiekošajās Lietuvas dienās Rīgā — lietuvieši Latvijā veic aktīvu savas pārdodamās preces intervenci.

Vēl gribu uzsvērt valdošās koalīcijas mazspēju, apstiprinot cienījamā Požarnova kunga padomnieku Jaksona kungu par labklājības ministru. Domāju, ka turpmākajos piecos mēnešos Jaksona kungs labākajā gadījumā turpinās Požarnova iemīto ceļu un nekādi uzlabojumi labklājības sfērā nav gaidāmi. Tāpēc mēs aktīvi atbalstīsim māsu un ārstu streikus, lai panāktu savas tiesības. Es ceru, ka valdošās partijas tomēr būs jutīgākas vismaz tuvojošos vēlēšanu laikā. Varbūt budžeta grozījumos prioritāte finansiālajā ziņā būs veltīta Latvijas sabiedrības labklājībai un arī medicīnas māsu un ārstu atalgojuma palielinājumam.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Vispirms gribu uzsvērt, ka Sociāldemokrātu savienības deputāti Saeimas Prezidijā iesniedza priekšlikumus grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Atsevišķos gadījumos tas skartu arī lielos uzņēmumus vietās, kur iedzīvotāju skaits ir līdz 5000. Tādējādi mazajām pašvaldībām būtu iespēja gūt papildu ienākumus, radot jaunas darba vietas lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem. Diemžēl valdības partijas mūsu priekšlikumus kategoriski noraidīja.

Sociāldemokrātu savienība iesniedza arī priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tieši skar dienas nodaļas studentus. Tie ir 27 600 studenti, kuriem pašlaik nav nekādu sociālo garantiju, jo viņi nav darba attiecībās. Mēs uzskatām, ka visiem studentiem ir jābūt sociālajām garantijām, arī tiem, kuri pašlaik mācās un nevar mācības vienlaikus savienot ar darbu. Tomēr valdības partijas uzskata, ka studentiem nav vajadzīgi ne slimības, ne invaliditātes pabalsti, ne arī, protams, studentēm — jaunajām māmiņām — maternitātes pabalsti. Reāli — students ir diskriminēts cilvēks.

Sociāldemokrātu savienība kategoriski balsoja pret “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ieteikto labklājības ministru Viktoru Jaksonu, jo tomēr arī viņš ir atbildīgs par šo iepriekšējo politiku, kuras rezultātā situācija veselības aprūpē un labklājības politikā ir dramatiska. Piemēram, no tūkstoš jaundzimušajiem 10 bērni piedzimst ar sirdskaitēm. Tajā pašā laikā valdības un arī Labklājības ministrijas politika ir paredzējusi, ka gadā sirds operācijas var izdarīt tikai četriem bērniem. Tikai četriem bērniem, bet tādu dzimst daudz vairāk! Šādu operāciju novilcināšana beidzas ar bērna nāvi. Ko mēs varam pajautāt māmiņai, kam bērniņš piedzimis ar slimu sirsniņu un kam nepieciešama operācija — kā viņa jūtas, gaidot savu kārtu šajā Labklājības ministrijas noteiktajā rindā. Tas, manuprāt, ir necilvēcīgi.

Runāšu arī par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, opozīcijas iesniegto un Sociāldemokrātu savienības ierosināto lēmuma projektu par SIA “Lattelekom”, “Tilts Communications” un Latvijas Republikas tiesvedības un mierizlīguma lietām. Valdības partijas kategoriski noraidījušas ideju par neatkarīgajiem ekspertiem, jo baidās no tiem kā velns no krusta, neatkarīgi no tā, ka septiņas telekomunikāciju uzņēmumu asociācijas savstarpēji vienojušās par neatkarīgas ekspertīzes nepieciešamību. Visas septiņas — visi uzņēmumi Latvijā neatkarīgi no savām iekšējām domstarpībām! Bet valdība kategoriski saka: “Nē!”, jo pietiekot ar ministrijām un sev pakļautajiem ekspertiem. Sociāldemokrātu savienības ierosinājums par nepieciešamību izvērtēt visus dokumentus un amatpersonu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem tiesvedībā un mierizlīgumā tika noraidīts.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Runāšu par trim lietām. Divās dienās mēs izskatījām daudzus likumprojektus, taču bija vēl trīs citi jautājumi, par kuriem vēlos runāt.

Šodien galīgajā lasījumā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lieta kļuva nepatīkama, kad mēs konkretizējām jautājumu par stingrās uzskaites veidlapām uzņēmējiem, jo šīs veidlapas tiek drukātas par piecas reizes lielāku naudas summu, nekā tiek atvēlēta. Tas saistīts arī ar Latvijas naudas zīmju drukāšanu. Mūsuprāt, ir pienācis laiks valdošās koalīcijas partijām izšķirties un kritiskāk attiekties vienai pret otru, nevis vienoties pēc interešu sfēru sadales, tādējādi varbūt būtu mazāk ar korupciju saistītu jautājumu un opozīcijai nepārtraukti nebūtu jānorāda uz lietām, ko vajadzētu saprast pašiem valdības veidotājiem.

Vakar diemžēl saņēmām noraidījumu uz mūsu pieprasījumu par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā. Pirms diviem mēnešiem notika Saeimas ārkārtas sēde par zemkopību, kur tika izvērtēti jautājumi par Eiropas Komisijas piedāvātajām kvotām un tiešajiem maksājumiem Latvijai. Tā bija šoka terapija. Tika pieņemts Saeimas lēmums, uzdodot Ministru kabinetam līdz 1.maijam iesniegt Saeimā konkrētu darbības programmu par turpmākajām Latvijas sarunām ar Eiropas Savienību par tās lauksaimniecības politiku. Diemžēl 1.maijs jau pagājis, bet Ministru kabinets šo darbu atļāvies neizdarīt. Ir tāda patiesība — ja cilvēks grib, lai viņu ciena, tad viņam nav jāpieņem lēmums, kuru pats nespēj kontrolēt. Līdz ar to mums nav jābrīnās, ka valdības autoritāte ir zema, ja parlamenta lēmumus Ministru kabinets var nepildīt.

Vakar amatā tika apstiprināts labklājības ministrs Viktors Jaksons. Mēs šo kandidatūru neatbalstījām un neatbalstītu arī jebkuru citu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas izvirzītu kandidātu, jo, ņemot vērā to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šo nozari pārvalda jau kopš 1995.gada, jābūt politiskajai, nevis konkrēta ministra atbildībai. Viktors Jaksons nebūtu atbalstāms, jo viņš bija demisionējušā ministra Andreja Požarnova padomnieks, tātad līdzatbildīgs par situāciju labklājības jomā. Tāpēc mēs atbalstām veselības aprūpes arodbiedrības darbinieku rīcību rīkot streiku, tādā veidā cīnoties par savām tiesībām.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija): Es šodien runāšanu par četriem likumprojektiem.

Pirmais. Kāpēc tika noraidīts apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums veikt grozījumus likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”? Priekšlikuma būtība bija šāda — ja deputāts pietiekamā līmeni neprot valsts valodu, tad dome viņa mandātu var neapstiprināt, vai arī — ja šī dome nepietiekamā līmenī lieto valsts valodu, Ministru kabinets to var atlaist vispār. Mēs, protams, atbalstām šādas stingras valodas zināšanu prasības, tomēr jābūt samērīgumam. Varbūt deputāts valodu zina par 75% un cenšas vēl papildināt savas zināšanas, tāpēc jābūt precīzam mehānismam, dodot iespēju to apgūt vai arī izsakot brīdinājumu. Šie likumi jāsagatavo precīzāk, un es domāju, ka pie šī jautājuma mēs vēl atgriezīsimies.

Otra lieta. Esam gandarīti, ka sēdē, otrreiz caurlūkojot, tika pieņemti grozījumi “Alkohola aprites likumā”. Domāju, ka ir atrasts veiksmīgs kompromiss, lai Latvijā ražoto dzērienu sagatavošanā tiktu izmantots vietējais, bet eksporta vajadzībām arī importētais spirts. Piemēram, uzņēmumi “Latvijas balzams” vai “Berlat” saņem liela apjoma pasūtījumus no ārzemēm, tāpēc atbilstoši starptautiskajiem līgumiem varētu tikt izmantots arī Latvijā ievestais spirts — ar noteikumu, ka netiek piemērotas dempinga cenas un netiek pārkāpti likumi par brīvu konkurenci.

Treškārt. Liels strīds šodien bija par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Guntars Krasts bija iesniedzis priekšlikumu, ka darījumos, kuru vērtība ir Ls 1000 vai lielāka, izmantojamas speciālas pavadzīmju–rēķinu veidlapas, bet darījumos, kuru vērtība nepārsniedz 1000 latus, nodokļu maksātājs ir tiesīgs izmantot stingrās uzskaites veidlapas nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei vai brīvā formā ar grāmatvedības programmu uz lāzerprintera izrakstītu pavadzīmi–rēķinu. Ko nozīmē šī brīvā forma? Tas nozīmē, piemēram, ja jūs gadā veiksiet 300 darījumus katru par 1000 latiem ar kopējo apjomu par 300 000 latu, nelietojot stingrās uzskaites pavadzīmes, tad jūsu darbību nevar kontrolēt. Brīvā formā iespējams uzrakstīt jebko. Priekšlikums ir nenopietns ar samērā viltīgu pamatojumu, ka, lūk, šīs pavadzīmes maksā dažus santīmus. Tātad, gadā veicot darījumu par 0,5 miljoniem latu, nav šo dažu santīmu, lai nopirktu pavadzīmes? Tāpēc arī šis likums netika pieņemts galīgajā lasījumā.

Komisks strīds bija par Identifikācijas karšu un pasu likumu, jo starptautiskais ceļošanas dokuments tagad ir pase. Tā nav tā vietējā krievu parauga pase, kas bija agrāk, vai padomju pase, kur tika ierakstītas dažādas ziņas, piemēram, par laulības šķiršanu. Šis būs starptautisks ceļošanas dokuments, bet visi dati tiks ierakstīti personas apliecībā. Likumā ir akceptēta norma, ka pēc personas brīvas izvēles apliecībā varēs ierakstīt tautību. Likuma apspriešanas gaitā bija mēģinājumi tautību obligāti fiksēt ceļošanas dokumentā. Mēs uzskatām, ka, ja jau ir Latvijas pilsonība, tad kāpēc tiem, kas dzīvo Latvijā, piemēram, ukraiņiem vai baltkrieviem, būtu jāuzsver, ka viņi nav latvieši. Ja kāds ļoti vēlas, to, protams, var izdarīt pēc savas izvēles, bet nevis piespiedu kārtā.

Saeimas preses dienests