Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu abu tautu interesēs ir raudzīties nākotnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2001., Nr. 52 (2439) https://vestnesis.lv/ta/id/6263

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.111

Par atvaļinājuma piešķiršanu K.Pētersonei

Vēl šajā numurā

30.03.2001., Nr. 52 (2439)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu abu tautu interesēs ir raudzīties nākotnē

Vakar, 29. martā, Krievijas vēstnieka sarunā

K4.JPG (16324 BYTES) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar preses konferencē Krievijas Federācijas vēstnieks Igors Studeņņikovs

Vakar, 29. martā, Krievijas Federācijas vēstnieks Igors Studeņņikovs pirmoreiz plašākā saietā tikās ar Latvijas žurnālistiem, lai paustu savu viedokli par abu kaimiņvalstu attiecību aktualitāti. Tikšanās sākumā vēstnieks izteica atzinību par korektajām publikācijām, apliecinot, ka kopš viņa ierašanās Latvijā 18. martā visas publikācijas par viņu bijušas ļoti korektas un precīzas.

“Tas ir ļoti svarīgi. Mūsu attiecībām arī turpmāk jābūt lojālām, “ teica I.Studeņņikovs. “Tās nedrīkst kaitēt mūsu valstu attiecībām, jo pats liktenis mums lēmis dzīvot kaimiņos.” Pēc tam vēstnieks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

“Latvijas Vēstnesis”: — Vēstnieka kungs, savā akreditācijas runā jūs teicāt, ka nav iespējams mainīt pagātnes notikumus mūsu valstu attiecībās. Kādus vēstures faktus jūs ar to domājāt?

— Es domāju visu mūsu attiecību vēsturi kopumā. Es esmu daudz lasījis par Latviju, par to, kas šeit notiek. Piemēram, tiek kritiski apcerēts Pētera I laiks. Tiek rakstīts, ka Pēteris I šeit Latvijā visu nodedzināja un ka viņš iekaroja Latviju. Bet jāatceras kopējā situācija tālaika Eiropā. Es negribētu rakties vēsturē, arī padomju laika vēsturē. Savā runā es domāju vēsturi kopumā. Patiešām, mēs nevaram mainīt ne to, kas bijis slikts, ne to, kas bijis labs. Mums vajag raudzīties nākotnē. Tas ir abu mūsu tautu interesēs.

Maskavā es redzēju, kā tika gatavota latviešu mākslas izstāde, kā uzstājās jūsu orķestris “KREMERATA Baltica”. Jūsu izcilais vijolnieks Gidons Krēmers saņēma prestižu mūzikas prēmiju. Latviešu aktrisi Viju Artmani Krievijā joprojām atceras gandrīz vai kā nacionālo varoni. Mēs pazīstam jūsu rakstniekus. Te Latvijā es redzu, ka pie jums joprojām uzstājas daudzi Krievijas mākslas kolektīvi. Mūs vieno Puškins un Rainis. Lai šie mākslas lielumi mūs iedvesmo pozitīvai virzībai.

“Latvijas Vēstnesis”: — Kā jūs vērtējat Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē? Vai Latvijas prezidentūra, jūsuprāt, ir iespaidojusi Latvijas un Krievijas attiecības?

— Mēs ļoti pozitīvi vērtējam Latviju kā Eiropas Padomes prezidējošo valsti. Starp mūsu ārlietu ministrijām notika intensīva domu apmaiņa. Maskavā tikās abu valstu ārlietu ministri. Mēs atzinīgi vērtējam arī Latvijas ārlietu ministra neseno braucienu uz Balkāniem, jo notikumu attīstība šajā reģionā ļoti satrauc Eiropas un pasaules sabiedrību. Šis brauciens bija ļoti noderīgs. Mēs apsveicam Latvijas darbību, pildot Eiropas Padomes prezidējošās valsts pienākumus, un esam gatavi ciešākai sadarbībai ar Eiropas Padomes prezidējošo valsti. Mēs ar Latvijas ārlietu ministru runājām arī par mūsu valstu diplomātisko attiecību intensifikāciju, lai labāk iepazītu otras puses pozīciju un darbotos kopīgi tajos aspektos, kur pozīcijas sakrīt. Šajā virzienā jau iezīmējušies konkrēti soļi. Mēs esam priecīgi, ka arī Latvijas puse ir apliecinājusi savu gatavību aktivizēt politisko dialogu.

— Kāpēc pēdējā laikā palielinājusies Krievijas interese par Eiropu?

— Eiropa vienmēr bijusi Krievijas ārpolitisko prioritāšu sfērā. Tā tas bijis vēl no imperatoru laikiem, un šis virziens Krievijas ārpolitikā saglabājas arī tagad. Integrācijas procesu Eiropā mēs uzskatām par objektīvu. Šis process turpinās, un šajā kontekstā mēs par pilnīgi normālu uzskatām Latvijas un citu valstu centienus integrēties Eiropas kopienā. Mums ar Eiropas kopienu ir senas saites. Prezidenta Putina tikšanās ar Eiropas Savienības valstu vadītājiem Stokholmā nebija pirmais šāds kontakts. Bijušas arī citas tikšanās augstākajā līmenī starp Krievijas un Eiropas Savienības pārstāvjiem. Tiek uzturēts regulārs dialogs ārlietu ministru līmenī. Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs ar saviem kolēģiem tiekas nevis vienkārši viens pret vienu, bet kompleksā ar ES valstu vadošo trijnieku. Tā ir jau sen noregulēta sadarbība. Pašlaik 35 procenti no Krievijas ārējās tirdzniecības kopapjoma ir ar Eiropas valstīm. Kad Latvija un citas kandidātvalstis iestāsies ES, šis īpatsvars sasniegs 50 procentus. Šajā kontekstā mums ir svarīgi attīstīt sakarus ar ES tā, lai šīs organizācijas paplašināšanās nekaitētu mūsu valsts interesēm. Izveidot attiecības, kas organiski iekļautos jau esošajā mūsu attiecību shēmā. Protams, runājot par mūsu attiecībām ar ES, īpašs aspekts mums ir Kaļiņingrada. 22. martā Krievijas Federācijas valdības sēdē apsprieda jautājumu par šī Krievijas reģiona atbalstīšanu, tika pieņemti attiecīgi lēmumi, pagarināts šī reģiona īpašais statuss. Notiek sarunas par to, lai kaimiņvalstu Latvijas un Lietuvas iestāšanās ES neatstātu negatīvu iespaidu uz šī reģiona dzīves funkcijām. Tie ir gan tranzīta, gan vīzu un vēl citi jautājumi.

— Darbu turpina Latvijas un Krievijas starpvalstu komisija, taču tai vēl nav izdevies parakstīt kādus konkrētus dokumentus. Īpaši aktuāls ir līgums par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā.

— Šajā reizē arī nebija paredzēts kādus dokumentus parakstīt. Tie gluži vienkārši vēl nav gatavi. Mēs vadāmies no apsvēruma, ka mūsu valstu attiecību turpmākajai attīstībai jābūt vienlīdz straujai. Lai visi aspekti, gan ekonomiskie un tirdzniecības, gan humanitārie, attīstītos vienlīdz ātri. Jo visi šie jautājumi ir savstarpēji saistīti. Cik man zināms, arī līgums par sociālo nodrošināšanu vēl nav gatavs parakstīšanai. Mēs šim līgumam piešķiram lielu nozīmi, jo tas skar simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu un arī Krievijas pilsoņu intereses. Cik man zināms no Gorbunova kunga izteikumiem presē, ir pieņemts lēmums paātrināt šīs grupas darbu un tai jātiekas Maskavā jau šī gada aprīlī. Arī citi līgumi vēl prasa papildu darbu. Komisijas darbā bija organizatoriskas grūtības, jo Krievijas valdība tika izveidota pagājušā gada maija beigās, komisijas priekšsēdētājs no Krievijas puses tika apstiprināts tikai jūlijā un organizatoriskie jautājumi prasīja zināmu laiku. Sadarbībā ar Latviju iesaistīts liels skaits Krievijas ministriju un resoru. Tagad ir izveidotas darba grupas. Domāju, ka komisija sāks efektīvu darbu dažādos virzienos, lai sagatavotu parakstīšanai attiecīgos dokumentus. Bez jau minētajiem sagatavošanā ir arī dokumenti par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, par sadarbību transporta jautājumos un arī par humanitāro sadarbību, kam mēs piešķiram lielu nozīmi. Piemēram, tā būs sadarbība izglītības jomā, augstskolu diplomu ekvivalenta atzīšana, līgums par karavīru un civiliedzīvotāju apbedījuma vietu statusu un vēl citi aspekti. Visās šajās jomās tiek izvērsts aktīvs darbs.

— Kad būs iespējama Krievijas premjerministra vizīte Latvijā?

— Acīmredzot tad, kad tai būs nobrieduši apstākļi. Es domāju, nav vajadzīgi ķeksīši, bet konkrēti rezultāti. Pašlaik galvenais ir aktivizēt starpvaldību komisijas darbību. Domāju, pienāks laiks arī tāda līmeņa kontaktiem. Šis jautājums ir dienas kārtībā. Taču ne šodienas dienas kārtībā, bet principā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

K3.JPG (23754 BYTES)
Vakar preses konferencē Krievijas Federācijas vēstniecībā: vēstniecības ministrs – padomnieks Sergejs Pukovs, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igors Studeņņikovs, vēstniecības padomnieks Leonīds Budakovs, vēstniecības padomnieks (tirdzniecības padomnieka aparāta vadītājs) Jevgēņijs Tihonovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!