Ministru kabineta rīkojums Nr.283

Rīgā 2002.gada 28.maijā (prot. Nr. 22, 4.§)

Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rēzeknes Augstskolas Satversmes sapulces 2001.gada 11.jūnijā pieņemtos grozījumus Rēzeknes Augstskolas Satversmē (apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija rīkojumu Nr.299 “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 172./173.nr.)).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Rēzeknes Augstskolas Satversmes grozījumi

Izdarīt Rēzeknes Augstskolas Satversmē (apstiprināta ar Ministra kabineta 1998.gada 9.jūnija rīkojumu Nr.299 “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 11.06.1998. nr.172/173) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 2.punktā vārdus “valsts iestāde” ar vārdiem:

“izglītības un zinātnes iestāde”.

2. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Augstskolas dibinātājs Ministru kabinets.”

3. Aizstāt 6.punktā vārdus “augstāko akadēmisko izglītību un augstāko profesionālo izglītību” ar vārdiem:

“akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību”.

4. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Augstskola paredz akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošanu, kā arī iespēju veikt zinātniskās pētniecības darbu un iegūt doktora zinātnisko grādu.”

5. Papildināt 11.punktu aiz vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem:

“likumu “Par zinātnisko darbību” un”.

6. Izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Augstskola mācību un zinātniskajā darbā sadarbojas ar mācību, zinātniskajām un citām iestādēm un uzņēmumiem, piedalās Latvijas Republikas un starptautiskajos projektos, slēdz sadarbības līgumus.”

7. Izteikt 13.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) piešķir akadēmiskos, profesionālos un zinātniskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz diplomus;”

8. Izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14. Augstskolas struktūrvienības ir: katedras, fakultātes (nodaļas), profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas, centri un institūti. Tās dibina, reorganizē un likvidē Senāts.

15. Katedras veido, organizē un realizē studiju programmas vienā vai vairākās zinātnes apakšnozarēs, nodrošina attiecīgos studiju kursus citās studiju programmās un veic zinātniskos pētījumus. Katedras darbu reglamentē Senāta apstiprināts nolikums “Par katedru un katedras vadītāju”. Profesoru grupas izveido, apvienojoties profesoriem un asociētajiem profesoriem konkrētas studiju programmas realizēšanai un vienotas, mērķtiecīgas zinātniski pētnieciskas problēmas risināšanai. Profesoru grupas darbu reglamentē Senāta apstiprināts nolikums “Par profesoru grupām”.

9. Papildināt 16.punktu aiz vārda “nolikums” ar vārdiem: “”Par fakultāti”.

10. Izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Zinātniskā laboratorija (centrs) ir zinātniskā darba struktūrvienība, kas izveidota pētniecības veikšanai un studiju programmu realizācijai. Zinātniskā laboratorija (centrs) ir pakļauta katedrai vai fakultātei. Mācību laboratorija ir struktūrvienība, kas veidota studiju programmu realizācijai un ir pakļauta katedrai vai fakultātei. Apkalpojošā darba veikšanai var izveidot citus centrus” .

11. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Augstskolas mērķu īstenošanai Senāts dibina, reorganizē un likvidē koledžas, iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), t.sk. valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (iestādes) ar patstāvīgas juridiskās personas tiesībām. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru pieņem Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Nodibināto iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nolikumus (statūtus) apstiprina Senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma (iestādes) dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi.”

12. Izteikt 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“23. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Par profesoriem var būt personas, kurām ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums un Senāta apstiprināts nolikums “Par akadēmiskajiem amatiem Rēzeknes Augstskolā”.

“24. Par asociētajiem profesoriem var ievēlēt personas ar doktora grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt personas bez zinātniskā grāda, ja tām ir augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.”

13. Izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

“26. Lektora un asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos par lektoru un asistentu var ievēlēt personu ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Lektoru un asistentu galvenie uzdevumi ir studiju darba nodrošināšana un vadīšana. Ja fakultātes zinātniskais potenciāls atbilst promocijas padomes līmenim, personas docenta, lektora un asistenta amatā ievēlē fakultātes dome, pretējā gadījumā — personas šajos amatos ievēlē Senāts.”

14. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Doktora grāda piešķiršanai Augstskola var izveidot promocijas padomes. To darbība notiek saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību.”

15. Izteikt 33.punktu šādā redakcijā:

“33. Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kas pieņem Satversmes sapulces nolikumu un saskaņā ar to pieņem, groza vai atceļ Satversmi, ievēlē Senātu, apstiprina vai groza Senāta nolikumu, atsauc Senāta locekļus, ievēlē un atceļ rektoru, noklausās rektora pārskatu, ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu, apstiprina to nolikumus, pieņem lēmumus par augstskolas filiāļu un pārstāvniecības atvēršanu, kā arī izskata citus Augstskolas darbības jautājumus saskaņā ar Satversmes sapulces nolikumu. Satversmes sapulce sastāv no 80 personām: 56 akadēmiskā personāla, 12 vispārējā augstskolas personāla un 12 studējošo pārstāvjiem. Satversmes sapulci uz 5 gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē attiecīgais augstskolas personāls. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā struktūrvienība, kura to ievēlējusi. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes Sapulce ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Ārkārtas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors vai ne mazāk kā 1/3 no Satversmes sapulces pārstāvjiem. “

16. Izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

“34. Satversmes sapulces darbības starplaikos augstskolas personāla augstākā koleģiālā vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Senāts, kas veic studiju un zinātniskā darba stratēģisko vadību, apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē visas Augstskolas darbības jomas. Senāts sastāv no 26 senatoriem: 19 — akadēmiskā personāla, 3 — vispārējā augstskolas personāla, 4 — studējošo pārstāvjiem. Senātu ievēlē uz trim gadiem attiecīgais augstskolas personāls un apstiprina Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvju sastāvs tiek atjaunots reizi gadā. Senātu vada priekšsēdētājs, vietnieks un sekretārs. Senāta locekļus atsauc Satversmes sapulce un tā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt augstskolas šķīrējtiesā. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.”

17. Izteikt 35.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

“35.1. Rektors īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

18. Izteikt 35.3 apakšpunktu šādā redakcijā:

“35.3. Rektoru no amata atceļ Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Senāta lēmums par rektora atcelšanu ir tiesīgs, ja par to nobalsoja vairāk nekā 50% visu senatoru, šo lēmumu var pārsūdzēt Šķīrējtiesā. Rektora pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā.”

19.Izteikt 35.4.apakšpunkta pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas vispārējo administratīvo vadību īsteno rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta apstiprinātie prorektori mācību un zinātniskajā darbā, izpilddirektors saimnieciskajā darbā”.

20. Izteikt 35. 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

“Rektoram ir tiesības:

• apturēt Senāta lēmumu, ja tas ir pretrunā ar Senātā apstiprinātu Augstskolas attīstības koncepciju vai neatbilst LR normatīvo aktu prasībām vai Satversmei; strīdus jautājums var tikt izskatīts šķīrējtiesā;

• iecelt akadēmiskajos amatos, uz kuriem nav izsludināts konkurss, uz vienu gadu personas ar atbilstošu izglītību un noslēgt ar tām darba līgumu.”

21. Izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

“Studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Mācību padome.Tā darbojas mācību prorektora vadībā, tās sastāvu un darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināts nolikums “Par Mācību padomi”.”

22. Izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

“Zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Zinātnes padome. Tā darbojas zinātnes prorektora vadībā, un tās sastāvu un darbību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi “Par Zinātnes padomi” un “Par zinātnisko darbību Rēzeknes Augstskolā”.”

23. Izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

“38. Fakultātes darbības stratēģiju nosaka fakultātes dome (turpmāk, dome). Domes sastāvu, ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums “Par fakultātes domi”. Dome ievēl dekānu uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns vada fakultāti un ir šīs struktūrvienības oficiāls pārstāvis. Fakultātes dekāna darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums “Par fakultātes dekānu”.”

24. Izteikt 40.punktu šādā redakcijā:

“40. Katedras (zinātniskās un mācību laboratorijas, centra) darbību vada vadītājs. Vadītāju izvirza personāla kopsapulce, un uz pieciem gadiem ievēlē fakultātes Dome. Vadītāju amatā apstiprina Senāts. Par vadītāju var būt profesors vai docents.”

25. Papildināt 41.punktu ar teikumiem šādā redakcijā:

“Revīzijas komisijai ir tiesības :

• pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, normatīvajiem aktiem un Satversmei;

• iepazīties ar visiem dokumentiem, kuri saistīti ar augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību;

• veicot pārbaudes, pieprasīt un saņemt no augstskolas amatpersonām paskaidrojumus;

• apskatīt visu augstskolas īpašumu;

• uz pārbaudes rezultātu pamata izteikt savus priekšlikumus trūkumu novēršanai un vainīgās personas saukšanai pie atbildības.

Revīzijas komisijas locekļus var atsaukt Satversmes sapulce. Tās pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā.”

26. Izteikt 42.punktu šādā redakcijā:

“ 42. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā no akadēmiskā personāla vidus uz trim gadiem ievēlē Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nevar būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesai ir tiesības izskatīt:

• studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

• strīdus starp augstskolas amatpersonām, rektoru un Senātu, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

• citas sūdzības, kuru izskatīšana šķīrējtiesā paredzēta Satversmē, izņemot darba strīdus.

Šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Satversmes sapulce, un Šķīrējtiesas pieņemto reglamentu, kurš nosaka lietas izskatīšanas kārtību. Senāta apstiprinātos šķīrējtiesas lēmumus izpilda Augstskolas administrācija. Šķīrējtiesas pieņemtos lēmumus pēc apstiprināšanas Senātā var pārsūdzēt Satversmes sapulcē. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbu atbild Satversmes Sapulcei un pēc darba devēja iniciatīvas viņus var atbrīvot no darba tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu .”

27. Aizstāt 44.punktā vārdus “klātienes un neklātienes” ar vārdiem:

“pilna laika un nepilna laika”.

28. Izteikt 48. un 49.punktu šādā redakcijā:

“48. Studējošo pārstāvjiem Satversmes sapulcē, Senātā un fakultātes domē ir veto tiesības jautājumos, kuri skar studējošo intereses. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

49. Studējošo tiesības un pienākumus, kā arī studējošo organizāciju darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums “Rēzeknes Augstskolas studentu noteikumi”.”

29. Papildināt 50.punktu aiz vārda “atbalsta” ar vārdiem:

“un sekmē”.

30. Izteikt 57.punktu šādā redakcijā:

“57. Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Satversmes sapulce. Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.”

31. Papildināt Satversmi ar devīto nodaļu šādā redakcijā: 

“IX. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

32. 58. punktu izteikt šādā redakcijā:

“58. Lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma, kam tiek pievienots Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts un Augstākās izglītības padomes atzinums. Jautājumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju var ierosināt Satversmes sapulce.”

33. Papildināt devīto nodaļu ar 59. punktu:

“59. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets.”

Rēzeknes Augstskolas rektore: I.Silineviča

Satversmes grozījumi pieņemti RA Satversmes sapulcē 2001. gada 11.jūnijā.