Par Latvijas biznesa gatavību ES

Solfordas universitātes profesors Edvards Dorans un Džons Dobsons (Apvienotā Karaliste):

Nepārprotami Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, vienīgi nav īsti zināms, kad un ar kādiem nosacījumiem. Sabiedrības uzmanība gan Latvijā, gan ārpus tās visvairāk tiek pievērsta tieši ES nostājai iestāšanās sarunu laikā, tomēr daudz būtiskāk būtu rast atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem, proti, vai Latvijas bizness ir gatavs dalībai ES. Būtiski ir noskaidrot, kā Latvijas ekonomiku ietekmēs dalība ES. Jāatzīst, ka iestāšanās termiņu diktē politiskie procesi, nevis Latvijas uzņēmēji. Nevajadzētu novērtēt par zemu ietekmi, ko radīs dalība ES. Katrā ziņā nedrīkst padoties vispārējai eiforijai un akcentēt nereālus ieguvumus no dalības un tajā pašā laikā ignorēt iespējamo negatīvo ietekmi. Ar šādu pieredzi saskārās Lielbritānija, kad 1973. gadā iestājās Eiropas Kopienā (tolaik tā dēvēja ES).

Lielbritānija gaidīja, ka dalība Eiropas Kopienā sniegs tās uzņēmējdarbībai brīvu pieeju Eiropas tirgum, kas savukārt palielinās eksporta īpatsvaru un sniegs vispārēju labklājību ikvienam. Pēc pievienošanās ātri vien kļuva skaidrs, ka Lielbritānijas komercdarbība bija pārāk vāji sagatavota tik intensīvai konkurencei, ko radīja ievērojamais brīvais tirgus. Daudzas industrijas nozares nebija konkurētspējīgas cenu, kvalitātes, dizaina un piegādes ziņā. Sekas tam bija importa pieaugums, neveiksmīga uzņēmējdarbība, bezdarba pieaugums, valūtas kursu problēmas, kā rezultātā notika devalvācija un inflācija.

Ja Latvijas bizness nav gatavs dalībai ES, to var sagaidīt līdzīgs liktenis. Diemžēl tas konkurences līmenis, ko piedzīvos Latvija, iestājoties ES, nav salīdzināms ar Lielbritānijas pieredzi 1973. gadā. Toreiz dalībvalstu skaits pieauga no sešām līdz deviņām. Kad Latvija pievienosies pašreizējām 15 dalībvalstīm, to skaits varētu palielināties līdz pat 28, ja visas valstis, kas ir pieteikušās, tiks uzņemtas. Līdz ar to tas konkurences saasinājums, ko piedzīvoja Lielbritānija 1973. gadā, salīdzinot ar to, ko nāksies piedzīvot Latvijai, ir nenozīmīgs.

Latvija kļūs par milzīgas brīvās tirdzniecības zonas dalībnieci – gandrīz tikpat lielas kā Amerikas Savienotās Valstis, līdz ar to Latvijas uzņēmējdarbībai obligāti jāspēj pilntiesīgi konkurēt Rietumeiropas tirgū. Pretējā gadījumā būs jāsaskaras ar importa plūsmu no citām ES valstīm, kas vēl vairāk sarežģīs, nevis atrisinās problēmas, ko izraisījis PSRS sabrukums. Vienīgais veids, kā Latvijas uzņēmēji var izvairīties no neveiksmīgas uzņēmējdarbības un bankrotiem, – kļūt vēl konkurētspējīgākiem, un tas prasīs investīcijas gan fiziskajā, gan cilvēkkapitālā. Ļoti svarīgas būs menedžmenta prasmes un zināšanas.

No otras puses, Latvijas ekonomika tikai iegūs, ja, pateicoties dalībai, palielināsies tiešās ārvalstu investīcijas ar ārzemju kompāniju, pilnīgi jaunu nozaru vai kopuzņēmumu starpniecību, kā rezultātā tiks modernizēta esošā uzņēmējdarbība. Un ir viegli saprast ārzemju firmu ieinteresētību Latvijā. Uzņēmumi iegūs pieeju ES tirgiem, turklāt izmaksas, iekļaujot arī darbaspēka izmaksas, būs zemākas nekā dalībvalstīs.

Vienota Eiropas darba tirgus izveidošana ir bijis viens no centrālajiem jautājumiem kopš ES dibināšanas, neskaitāmas direktīvas tika pieņemtas, lai atvērtu Eiropas robežas, lai veicinātu brīvu darbaspēka plūsmu. ES dalībvalstis ir norūpējušās, ka pašreizējā brīvā darbaspēka plūsma ir atļauta tādos apmēros, turklāt tā paredzama vēl straujāka, pateicoties algu atšķirībām. Tas ir faktors, kas varētu Latvijai piesaistīt iekšējās investīcijas, vienlaikus veicinot ievērojamu darbaspēka migrāciju uz Rietumiem.

Kas būtu jādara Latvijas komercdarbībai, lai sagatavotos dalībai ES? Tai gluži vienkārši vajadzētu kļūt konkurētspējīgākai. Efektīva vadība, labi izglītoti un spējīgi vadītāji ir obligāta prasība. Ja uzņēmumi par to nav domājuši, vēl ir laiks pārliecināties, vai viņu vadītāji pārzina jaunākās vadības teorijas un labi prot svešvalodas.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES”  pielikums “BIZNESA LAIKS”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti