Konkurētspējai un attīstībai

Par ilgtermiņa aizdevuma līgumu enerģētikai

Vakar, 30. maijā, VAS “Latvenergo” parakstīja ilgtermiņa aizdevuma līgumu ar Ziemeļu investīciju banku. Līgumu, kura noteikumi paredz 22 miljonu latu jeb 40 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu VAS “Latvenergo”, parakstīja uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons, viceprezidents Ivars Liuziniks un Ziemeļu investīciju bankas viceprezidents Erki Karmila, un bankas vecākā padomniece Mirja Koskimaki.

Preses konferencē pēc līguma parakstīšanas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis atzina: ir liels gandarījums, ka enerģētikas nozare Latvijā jau ir sasniegusi tādu līmeni, ka var saņemt vairākus desmitus miljonus eiro lielus aizdevumus bez valdības speciālajām garantijām un atbalsta. Šobrīd Latvijā tas ir vienīgais sektors, kas pats saviem spēkiem spēj piesaistīt kredītlīdzekļus tik lielā apmērā. A. Kalvītis izteica cerību, ka šis darījums būs labs piemērs arī citām nozarēm un ka līdz ar šī līguma noslēgšanu ir aizsākta jauna un ļoti laba tradīcija. Beidzot starptautisko kredītreitingu aģentūru izteiktie novērtējumi sāk īstenoties — mūsu valsts ir kļuvusi par drošu sadarbības partneri lielām investīciju bankām, kāda ir arī Ziemeļu investīciju banka.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle atzina, ka līgums ir simbolisks. Pirmkārt, tas pierāda to, ka Latvijā tirgus ekonomika darbojas sekmīgi, jo uzņēmums var saņemt aizdevumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek izvirzīti Skandināvijas valstīm.

Otrkārt, tas iezīmē jaunu ievirzi Latvijas sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām nākotnē: Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) un citu finansu institūciju, kas aizdevumus uzņēmumiem Baltijas valstīs izsniedza deviņdesmito gadu pirmajā pusē, loma turpmāk mazināsies, turpretī reģionālo attīstības banku — aizvien pieaugs.

VAS “Latvenergo” prezidents pauda gandarījumu par to, ka aizdevuma darījums par tik lielu summu ir noslēgts bez valsts garantijām un bez specificētiem projektiem. Šis aizdevums tiks izmantots uzņēmuma investīciju plāna īstenošanai, kā arī esošā kredītportfeļa restrukturizācijai, norādīja K. Miķelsons. Tas pavērs iespējas attīstīties tā, kā uzņēmums ir plānojis, lai nostiprinātu savu konkurētspēju. Lielākais projekts, ko uzņēmums plāno īstenot tuvākajā laikā, ir TEC —1 rekonstrukcija. Lai to paveiktu, nepieciešams ieguldīt aptuveni četrdesmit piecus miljonus latu. Kredītlīdzekļi tiks izmantoti arī tīklu struktūras, galvenokārt sadales tīklu sistēmas, sakārtošanai. Tāpat uzņēmumam katru gadu ir vajadzīgi vismaz 60 miljoni latu, lai uzturētu pienācīgā līmenī savus ražošanas pamatlīdzekļus un visas struktūrvienības. K. Miķelsons minēja, ka tuvākajā laikā varētu tikt īstenoti arī citi nozīmīgi projekti, piemēram, lieli pirkumi saistībā ar citiem uzņēmumiem. Vēl viens no mērķiem, noslēdzot jauno kredītlīgumu, ir dzēst saistības ar ERAB, ar kuru 1996. gadā noslēgtā aizdevuma līguma nosacījumi ir uzņēmumam neizdevīgi.

Arī VAS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris atzina, ka atsevišķas kredītsaistības uzņēmumam nav bijušas visai izdevīgas, jo pirms astoņiem, desmit gadiem bija jāņem tādi kredīti, kādi bija pieejami. Tagad situācija ir mainījusies, un uzņēmumam ir iespēja izvēlēties sadarbības partnerus, kas piedāvā izdevīgākus nosacījumus. Kredīts, ko izsniegs Ziemeļu investīciju banka, ir bez kādiem īpašiem ierobežojošiem nosacījumiem, tas ir tāds pats, kādu banka izsniedz Skandināvijas valstīm, norādīja O. Kehris. Viņš informēja, ka patlaban VAS “Latvenergo” gatavo līgumu par kredīta saņemšanu no Eiropas Investīciju bankas, kas varētu tikt noslēgts jau jūnijā.

Ziemeļu investīciju bankas viceprezidents E. Karmila uzsvēra, ka šis ir pirmais aizdevuma līgums Baltijas valstīs, ko banka noslēdz ar tādiem pašiem nosacījumiem kā jebkurā Ziemeļvalstī. Viņš pastāstīja, ka banka Baltijas valstīs darbojas jau kādus desmit gadus un līdzšinējie līgumi aizvien paredzēja īpašus, arī politiskus, Skandināvijas valstu nosacījumus. Šis ir pirmais gadījums, kad noslēgtais līgums neizvirza nekādas īpašas prasības un ir līdzvērtīgs tiem līgumiem, kādus banka slēdz līdzīgos gadījumos Skandināvijā. Tas ir pierādījums gan “Latvenergo” sekmīgai finansiālajai attīstībai, gan tam, ka situācija Latvijā pēdējos gados ir izveidojusies stabila, piebilda E. Karmila.

Kā norādīja Ziemeļu investīciju bankas viceprezidents un reģionālais vadītājs Lauri Jūnsens, piešķirtais aizdevums nodrošinās uzņēmumam ilgtermiņa attīstību, īstenojot investīciju plānus. Kredīta atmaksas periods ir piecpadsmit gadu, turklāt pirmos septiņus gadus nav jāatmaksā kredīta pamatsumma.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore