Kad Itāliju un Latviju vieno stipras ideju saiknes

Svētdien, 2.jūnijā, — Itālijas valsts svētki

Maurīcio Lo Rē, Itālijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, Itālijas valsts svētku priekšvakarā gribu jūs lūgt ieskatīties mūsu valstu attiecību vēsturē un šodienas līmenī, izvērtējot šīs attiecības no Itālijas viedokļa.

— Ziniet, drīz ar Latvijas Ārlietu ministrijas un Itālijas vēstniecības atbalstu apgādā “Jumava” latviešu valodā izdos profesora Valerio Pernas grāmatu par Latvijas un Itālijas diplomātiskajām attiecībām laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Itālija bija pirmā valsts, kura atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā, tādējādi paverot ceļu tās starptautiskai atzīšanai 1921. gadā. Pirmā pasaules kara gaitā Itālija bija pabeigusi savas nacionālās valsts veidošanu un uzskatīja Latvijas atbalstīšanu tās neatkarības ausmā par pašsaprotamu lietu. Pēc Otrā pasaules kara Itālija neatzina Latvijas aneksiju un pēc jūsu valsts neatkarības atgūšanas nekavējoties pieņēma attiecīgu deklarāciju, 1991. gada 30. augustā atjaunojot diplomātiskas attiecības ar Latviju. 1992. gadā Itālijas vēstniecība bija starp pirmajām ārvalstu vēstniecībām, kas tika atkal atvērtas Latvijā.

Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, Itāliju un Latviju vieno stipras ideju saiknes. Itāļu humānisma un renesanses pamatā bija latviešu dainām tuvas vērtības: cilvēka evolūcija, tolerances gaisotne, harmoniskas attiecības ar dabu.

Latvijā ir ļoti jūtama Itālijas kultūras klātbūtne. Par to liecina dažas Latvijas arhitektūras pērles, piemēram, Rundāles un Jelgavas pilis, kurās redzama slavenā Rastrelli māksla, Mežotnes pils, kas celta pēc Dž. Kvarengi projekta, A. Pallādija stilā būvētās pils ēkas, piemēram, Kazdangas pils, kā arī Latgales baznīcas, it īpaši slavenā Krāslavas baznīca.

Šodien attiecības starp Itāliju un Latviju ir teicamas, un tās stiprina pastāvīgs dialogs ministriju un parlamentu līmenī. Pagājušā gada novembrī Romā sanāca Itālijas un Latvijas ekonomiskās, ražošanas un tehniskās sadarbības darba grupa. Ekonomiskās attiecības nepārtraukti attīstās, kaut gan tās vēl nav sasniegušas savu potenciālo līmeni, jo Itālija Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū atrodas tikai vienpadsmitajā vietā un divdesmitajā vietā investoru vidū.

Pirms divām nedēļām Rīgu apmeklēja Itālijas parlamenta draudzības ar Baltijas valstīm grupas delegācija, kas iezīmēja jaunu attīstības posmu mūsu divpusējās attiecībās. Latvijas ministri un augsta līmeņa amatpersonas bieži apmeklē Itāliju, sadarbība notiek arī daudzpusējo attiecību kontekstā. Latvijas Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Māris Gulbis aprīlī piedalījās konferencē “e-vadība un attīstība” Palermo. Pirms dažām dienām Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš piedalījās ES dalībvalstu un kandidātvalstu iekšlietu ministru konferencē Romā, lai izpētītu Eiropas robežpolicijas dibināšanas iespējas.

Būdama viena no Eiropas Savienības (ES) un NATO dibinātājvalstīm, Itālija stingri atbalsta Latvijas vēlmi iestāties šajās organizācijās. Atbalsta, ne tikai draudzības saikņu mudināta, bet arī saprotot vēsturisko, ekonomisko un sociālo nepieciešamību atkal apvienot Eiropas kontinentu. Līdz šim attiecības starp Itāliju un Latviju raksturoja galvenokārt divpusējā sadarbība. Turpmākos gadu desmitos tās attīstīsies daudzpusējo eiroatlantisko jautājumu kontekstā. Abām valstīm atjaunotās draudzības ietvaros būs jāsniedz nepieciešamais ieguldījums Eiropas kopīgās mājas celšanā, izvērtējot kultūras un morāles mantojumu, lai ar pilnu ticību nākotnei varētu risināt pasaules mēroga jautājumus.

— Kā jūs raksturotu Latvijas virzību uz ES?

— Latvija ir guvusi ļoti lielus panākumus visās jomās, cita starpā arī izturot iestāšanās sarunu tempu ar Eiropas Savienību. Iestāšanās perspektīva veicina valsts modernizāciju un tās atbilstību Eiropas standartiem. Domājot par kritiskajiem aspektiem, kuri pērn tika norādīti Eiropas Komisijas pārskatā, Latvijas valdība strādā pie tieslietu reformas, cīņas pret korupciju, sociālās integrācijas, pārvaldes spēju nostiprināšanas. Šo problēmu efektīvai risināšanai nepieciešamas pastāvīgas pūles. Domājot par minoritāšu integrāciju, nav jāžēlo spēki naturalizācijas procesa uzturēšanai.

Diemžēl sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka attieksme pret ES Latvijā ir visai atturīga. Es uzskatu, ka Latvijas vadītājiem būtu jāpieliek vairāk pūļu, lai izskaidrotu sabiedrībai iestāšanās pozitīvo ietekmi. Piemēram, februārī sabiedrības domas pētījumu rezultātus ietekmēja sarunu norise lauksaimniecības sadaļā, un ieinteresētās aprindas šo aspektu izcēla, rodot plašu atbalstu kolektīvajā psiholoģijā. Nepieciešams paskaidrot visiem, ka, ja Latvija neiestāsies ES, jūsu zemnieku ienākumi samazināsies, un otrādi — tikai pateicoties iestāšanās faktam, zemnieku ieņēmumi palielināsies par 50 procentiem. Turklāt, arvien palielinoties tiešajiem ieguldījumiem, pēc desmit gadiem, pārejas perioda beigās, zemnieku ienākumi salīdzinājumā ar tagadējo peļņu var paaugstināties par 250 procentiem.

— Kā, jūsu skatījumā, norit Latvijas virzība uz NATO, kam šobrīd ir daudz plašāks atbalsts mūsu valsts sabiedrībā?

— Arī Latvijas integrācijas perspektīva NATO, lai nostiprinātu stabilitāti visā reģionā, veicina demokrātijas briedumu, uzlabo sociālo saskaņu un attīstību jūsu valstī. Piemēram, lēmuma par NATO paplašināšanos tuvināšanās veicināja Saeimas pārliecību par vēlēšanu likumu izmaiņu nepieciešamību. Šajā likumā ietvertā valodas zināšanu prasība deputātu kandidātiem kaitēja Latvijas tēlam pasaulē. Es ļoti augsti vērtēju Saeimas deputātu tālredzību, pieņemot šo grūto lēmumu, kas vēl vairāk tuvina Latviju attīstītajām Rietumu demokrātijām. Manuprāt, iestāšanās ES un NATO varēs nostiprināt Latvijas valsts attīstības komplekso procesu un piesaistīt to vērtībām, kas pieņemtas eiroatlantiskās alianses dalībvalstīs.

28. maijā Itālijā notika NATO un Krievijas vadības tikšanās, lai nostiprinātu NATO sadarbību ar Maskavu. Šī tikšanās noritēja dažas dienas pēc ASV prezidenta Džordža Buša vizītes Maskavā un vienu dienu pirms galotņu apspriedes starp ES un Krieviju. Šos trīs notikumus vieno skaidrs laika, loģikas un politikas nepārtrauktības pavediens. Sadarbības padziļināšana ar Krieviju, kurā Itālijai ir noteicošā loma, nepārprotami nozīmē Maskavas galīgo piesaistīšanu Rietumiem. Jaunā NATO un Krievijas divdesmit valstu padome, kam pamatā ir 28. maija Romas līgums, ļaus kopīgi izvērtēt un risināt starptautiskās krīzes situācijas, veikt cīņu pret terorismu, bruņojumu kontroli un risināt citus ļoti svarīgus militārās sadarbības un civilās aizsardzības jautājumus. Turklāt šis jaunais periods attiecībās ar Maskavu paver vēl plašāku ceļu NATO paplašināšanai. Es pasvītroju Itālijas ieguldījuma svarīgumu arī šajā nolūkā.

— Kāds ir jūsu vēstījums Latvijas sabiedrībai Itālijas valsts svētku priekšvakarā?

— Es novēlu Latvijai labklājību un uzplaukumu, saglabājot ekonomikas izaugsmes tempu. Bet visvairāk es vēlu, lai Latvijā augtu apziņa par jūsu valstij doto vēsturisko iespēju, kas saistīta ar iestāšanos ES. Latvijas valdība spērusi soļus šajā virzienā, arī nodibinot Nacionālo konventu Eiropas nākotnes jautājumu risināšanai, kurā divsimt sabiedrības pārstāvji apspriež Latvijas lomu Eiropā. Bet es ceru, ka Latvijas vadītāji darīs daudz vairāk, lai pagrieztu sabiedrības domu Eiropas virzienā.

ES nav tikai ekonomika, kaut gan jaunās valūtas radīšana un finansu aspekti ieņem redzamāko vietu salīdzinājumā ar citiem jautājumiem. Eiropas Savienība garantē nacionālās identitātes un kultūras pastāvēšanu pasaules mērogā. Vājas un sadalītas Eiropas ietvaros neviena nacionāla valsts, maza vai liela, nevarētu garantēt saviem pilsoņiem uzplaukumu, drošību, brīvību. Neviens, būdams viens pats, nevarētu pilnīgi attīstīt savu vērtīgo kultūras, sabiedrības un reliģijas mantojumu, kas ir Eiropas identitātes sastāvdaļa. Atsevišķas valstis vairs nespēj pretoties mūsdienu izaicinājumiem. Nepieciešams, lai ES sasniegtu tādu pašu ietekmes līmeni politikā kā ekonomikā vai pilsonisko vērtību mantojuma jomā.

Tikai tad, ja ideja veidot arī politisko savienību iedvesmos Eiropas tautas, tās varēs nosargāt savus uzskatus un ideālus pasaules mērogā. Tā ir suverenitātes sadalīšanas un kopējas Eiropas suverenitātes veidošanas loģika. Ir nepieciešams nostiprināt ārējās politikas un aizsardzības vienoto līniju, paplašināt un stiprināt brīvības, drošības un taisnīguma vienoto telpu. Stiprāka, vienkāršāka un skaidrāka Eiropa ar aizvien plašāku kvalificētā vairākuma balsošanas izmantošanu garantēs visu valstu— mazo un lielo— interešu ievērošanu.

Eiropas Konvents, kas diskutē par kontinenta nākotni un kurā piedalās arī Latvijas pārstāvji, balstās uz Eiropas politisko ideālu lielo spēku un to saskaņu. Pēc Eiropas Konventa noslēgšanas taps jauns Eiropas līgums, kura sastādīšana, iespējams, tiks pabeigta 2003. gadā, bet noteikti pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2004. gada pavasarī. Šis līgums paplašinātajā savienībā nostiprinās Eiropas kopējo pilsonisko un sociālo identitāti. Es būtu priecīgs, ja šā procesa rezultātā izveidotos nacionālo valstu federācija, kas kļūtu par tādu institucionālo sistēmu, kas Eiropas tautu kopīgās intereses spētu aizstāvēt labāk nekā starpvaldību mehānismi.

Es novēlu Latvijai pilnīgi iesaistīties šajā procesā, apzinoties, ka piedalīties Eiropas kopīgās mājas celšanā ir vislabākā iespēja, ko Latvijai kādreiz piedāvājusi vēsture, kā saglabāt savu nacionālo identitāti, attīstīt savu labklājību un panākt drošību.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors