Eiropieši atbalsta Latvijas līdzdalību NATO

Šonedēļ Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika NATO Parlamentārās asamblejas kārtējās sesijas sēdes. Tajās piedalījās arī īpaši ielūgtie pārstāvji no Latvijas parlamenta — Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins (Latvijas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā asamblejā) un Juris Solovjovs.

Vakar preses konferencē Aleksandrs Kiršteins izteica pārliecību, ka, izvērtējot NATO vadībā valdošo noskaņojumu, var cerēt, ka Latvija jau šoruden Prāgā iegūs atzinību NATO dalībvalsts statusam. Protams, sarunas par pilnīgu iestāšanos NATO varot ieilgt līdz pat 2003. gada septembrim. Bet, kā uzsvēruši NATO vadības pārstāvji, ir noticis kaut kas gluži negaidīts — pēdējos 3–4 gados NATO kandidātvalstis, tostarp Latvija, ir guvušas lieliskus panākumus demokrātijas attīstībā, arī sociālā un ekonomikas ziņā.

Šajās dienās radies iespaids, ka NATO koalīcijai ir jākļūst, cik vien iespējams, plašākai. Tādi ir NATO valstu pārstāvju viedokļi, kas izpaudās Sofijā. Bet tikai mēs paši varam sabojāt šo mums labvēlīgo situāciju, atgādināja Aleksandrs Kiršteins. Mūsu mērķis ir un būs apliecināt, ka Baltijas valstis kopumā ir visādā ziņā stabils un perspektīvs reģions. Var sacīt, ka visas Eiropas valstis, kas ietilpst NATO, pauž skaidru atbalstu Latvijas un citu Balstijas valstu uzņemšanai NATO. Dīvaini, ka šobrīd atturīgu pozīciju balsojumos ieņem ASV un Kanāda.

Jāseko līdzi turpmākajiem notikumiem, kas, pēc Aleksandra Kiršteina domām, varētu būt mums labvēlīgi. Pat Krievijas nostāja tomēr nevarētu pašlaik negatīvi ietekmēt NATO paplašināšanās procesu.

Igaunija, Latvija, Lietuva, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija — tās visas ir suverēnas valstis, kas savulaik cietušas no komunistiskā totalitārisma režīma spaidiem. Tagad ir gluži cita situācija — jaunajām neatkarīgajām valstīm ir vajadzīgas garantijas cīņā gan pret terorismu, gan pret bandītismu, gan pret valsts robežu drošības apdraudējumiem.

Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors