Mums jāizmanto katra iespēja nest savas valsts vārdu pasaulē

Ministru prezidents intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 30. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Sāksim ar pateicību no Tērvetes. Mēs pagājušajā reizē runājām ar jums, un jūs teicāt, ka nepieļausit “Tērvetes” slēgšanu, jums ir bijusi saruna, cik saprotu, ar ministru, un ir pateicība no “Tērvetes”.

Andris Bērziņš: — Nav nekāda pateicība nevienam nepieciešama, taču mēs ar ministru vienojāmies, ka jāizstrādā stratēģija un jāatrod veids, kā “Tērvetei” saglabāties un attīstīties. Tā būtu noziedzīga rīcība, ja vienkārši ļautu “Tērvetei” aiziet postā.

— Un ministrs tam piekrita?

A.Bērziņš: — Ministrs principā tam piekrita, jā. Jautājums ir par to, kā atrast šo ceļu.

— Tomēr — visas labas ziņas ir labas ziņas. Grūtākas ziņas ir par mediķu algām, un šis jautājums ir pietiekami sarežģīts. Man viena klausītāja zvanīja un sacīja tā: ar ko jūsu diploms ir labāks, piemēram, par to dakteru diplomu, kas tikko veica pirmo sirds operāciju, ja jūs saņemat daudz lielāku algu nekā tas mediķis?

A.Bērziņš: — Jā, viens no uzdevumiem, kas jaunajam labklājības ministram ir jāizdara, ir — jāatrod veidi, kā esošo budžeta līdzekļu ietvaros sakārtot un normalizēt sistēmu tā, lai katrs medicīnas darbinieks sajustu to naudas daudzuma pieaugumu, kāds šogad ir veselības aprūpē, tai skaitā algās, un es ceru, ka Jaksona kungs pie šī jautājuma ļoti nopietni strādās.

Vismaz valdībā mēs pašlaik jau daļēji esam akceptējuši attiecībā uz mediķiem minimālo darba samaksu un atrisinājuši jautājumu, kā šo minimālo darba samaksu finansēt attiecībā uz sociālajiem darbiniekiem, kas strādā dažādos pansionātos, — tas vēl nav izdarīts, to Finansu ministrija kopā ar Labklājības ministriju risinās un izskatīsim nākamajā otrdienā, bet kopumā, protams, ir jātiek skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem.

— Jaksona kungs šodien ir paudis domu: protams, pirmkārt, iekšējā pārstrukturēšana, otrkārt, protams, cerības meklēt līdzekļus no malas, no ārpuses.

A.Bērziņš: — Nu jā — no ārpuses meklēt, taču jāsaka godīgi, ka šā gada budžetā grozījumus valdība netaisīs, nav no kurienes tos taisīt, nav vienkārši nekādu rezerves līdzekļu.

— Bet par tiem diplomiem, kā tur ir?

A.Bērziņš: —Kurus diplomus jūs domājat?

— Jūsu diploms un daktera diploms.

A.Bērziņš: — Nu, ne jau diploms nosaka to, kādu algu cilvēks saņem. Tā ir tā vieta, kur viņš strādā, un kādus pienākumus pilda, un es negribētu neko komentēt par kādām konkrētām algām. Ja ir runa par cilvēkiem, kuri izdarījuši varoņdarbu — Latvijā pirmo reizi pārstādījuši sirdi, tad tas ir jautājums, ko vajadzētu uzdot Stradiņa slimnīcas galvenajam ārstam jeb direktoram Pļaviņa kungam — viņš ir tas cilvēks, kurš nosaka, kā slimnīcā tiek sadalīta nauda, un naudas, kā jau es teicu, šogad ir stipri vairāk veselības aprūpē nekā iepriekšējos gados, un veselības aprūpe ir vienīgā joma Latvijā, kurā sešu gadu laikā budžets ir dubultojies — vienīgā, nav Latvijā nevienas tādas jomas, kurā budžets sešu gadu laikā būtu dubultojies, no aptuveni 90 miljoniem izaudzis līdz 180 miljoniem.

— Šajā brīdī, kad mediķi neapmierināti, slimnīcas direktoram varbūt jāuzņemas atbildība par šo situāciju.

A.Bērziņš: — Slimnīca ir valsts bezpeļņas uzņēmums un slimnīcas direktors ir tas, kurš nosaka, kā risināsies šie jautājumi. Jo slimnīcas direktori ir pilnvarnieki, ko iecēlusi ministrija, un Stradiņu situācijā Labklājības ministrija, ir iecēlusi pilnvarniekus, kuriem jālūkojas, lai slimnīcā lielākā vai mazākā mērā viss būtu kārtībā, kuriem ir jārada noteikta politika šajā slimnīcā atbilstoši visai Labklājības ministrijas izstrādātajai politikai. Es tiešām ceru, ka Jaksona kungs ar to tiks skaidrībā, mums bija ar viņu ļoti nopietna saruna par šiem jautājumiem, un es esmu pārliecināts, ka viņš saprot un zina, ko grib izdarīt.

— Jebkurā gadījumā, ja mēs šobrīd sakām, ka ir šīs iekšējās rezerves, kuras būtu jāpārdala tajā pašā slimnīcas budžetā, tas nozīmē, ka slimnīca līdz šim to sadalījumu nav veikusi pietiekami atbilstoši.

A.Bērziņš: — Es tā nevaru teikt, tas ir jāskata konkrētiem auditoriem konkrētā slimnīcā, taču pilnīgi iespējams, ka arī šāda iekšējā sadale, līdzekļu racionāla izlietošana ir viens no jautājumiem, par kuriem Jaksona kungam būs jādomā.

— Klausītāja jautāja, vai dakterim, kurš veicis pirmo sirds pārstādīšanu, tomēr nevarētu būt kāda prēmija.

A.Bērziņš: — Labklājības ministrija pagaidām nav nākusi ar tādiem priekšlikumiem.

— Ja nāks, tas tiks izskatīts?

A.Bērziņš: — Protams! Jebkurš ministrs var nākt ar jebkuriem priekšlikumiem, un jautājums tiek izskatīts; tādēļ jau ministram ir šī atbildība par visu nozari.

— Citi temati. Tā ir Eirovīzija, kas pagājušajā nedēļā pietiekami satrauca cilvēku prātus, es gan domāju, ka tādā labā nozīmē — nu, dzird šur un tur tādus vārdus, ka premjers jau divus gadus balsojis par Naumovu un beidzot tā noticis; droši vien, pateicoties jūsu atbalstam, tad nu tā ir.Vai jūs esat viņas fans, un kā jūs vērtējat šo panākumu?

A.Bērziņš: — Es teikšu ļoti vienkārši: es vērtēju tā — ai, ai, ai, ai, ai, ai! Ja nopietni, tad Latvijai ir jāizmanto šī izdevība un šis Eirovīzijas festivāls jāorganizē, jo mēs varam iegūt tik lielu publicitāti, kādu varbūt par desmit reizes lielāku naudu varētu tikai nopirkt, ja to taisītu kā kādu reklāmas kampaņu. Un pašlaik darba grupa Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora vietas izpildītāja vadībā, piedaloties Rīgas domei un Kultūras ministrijai — tāda izpētes grupa — un vēl veselai virknei cilvēku, tai skaitā Ventspils attīstības aģentūras direktorei Seimuškānes kundzei, strādā pie tā, lai izpētītu šo pasākumu pēc būtības, lai piedāvātu pasākumu organizatorisko shēmu, lai izpētītu, cik viesnīcām jābūt, cik restorāniem apkārt jābūt, lai cilvēki būtu paēduši; kādām jābūt telpām, kādas ir izmaksas, cik kopā tas pasākums izmaksā, lai sagatavotu valdībai kādu viedokli, un valdība nākamo otrdien ir plānojusi šo jautājumu skatīt un tad izšķirties principā par to — jā vai nē. Līdz ar to būs kāda oficiāla reakcija un pēc tam pieņemsim jau konkrētākus lēmumus. Pagaidām ir pāragri teikt, kā tas būs, taču es esmu pārliecināts, ka tam ir jābūt.

— Jā, ir jautājums: jūs nepieļaujat variantu “nē”?

A.Bērziņš: — Nu, katrā gadījumā es nebūšu tas, kurš valdībā balsos ar “nē”; es, taisni otrādi, mēģināšu pārliecināt visus ministrus, ka jābalso ir “par”, jo tas ir vienreizējs pasākums un mums ir jāizmanto šī izdevība. Mēs būtu muļķi, ja mēs to nedarītu.

— Rīgas dome ir izteikusies, ka divas vietas pieļauj apspriešanai. Šobrīd ir runa par Mežaparku un, ja nemaldos, Sporta manēžu, kuru viņi varētu piedāvāt, bet viņi gatavi piedalīties tikai tad, ja tā būs Rīgas īpašums un nebūs privātīpašums, citādi viņi...

A.Bērziņš: — Ir ļoti daudz diskusiju pašlaik, un mēs esam Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā speciālu numuru noteikuši 7082953, pa kuru jebkurš cilvēks jebkurā diennakts laikā var piezvanīt un teikt kādu savu viedokli — kur tam ir jābūt, kā tam jāizskatās. Mēs visus šos viedokļus apkoposim, darīsim zināmus, protams, arī sabiedrībai, bet nodosim arī iespējamajai darba grupai, kas pēc tam ar šiem jautājumiem strādās. Jau diennakti tas telefons strādā — tikai 28 zvani ir saņemti. Es domāju, pēc tam kad mēs šeit esam nosaukuši numuru, šo zvanu skaits būs daudz lielāks.

— Lai arī kā tas būtu, mēs atradīsim vietu, kur to rīkot?

A.Bērziņš: — Protams, protams.

— Un tehniski arī spēsim nodrošināt?

A.Bērziņš: — Viss jautājums ir, cik tas maksā un kā šos līdzekļus sarūpēt, taču es esmu pārliecināts, ka Latvijai tas ir pa spēkam, un tas ir jādara vienkārši.

— Runājot par lietām, ko mēs organizējam vai neorganizējam, viena no lietām, kuru mēs šaubījāmies organizēt un kuru mēs tā arī neizšķīrāmies organizēt, bija sporta aktivitātes, kas saistās ar ūdeni, — F-1 un pēc tam regates nākamajā gadā. Tā īsti nevar saprast — būs vai nebūs, jā vai nē.

A.Bērziņš: — Jāsaka godīgi, es esmu drusku izbrīnīts par atsevišķu Rīgas pilsētas amatpersonu dažkārtējiem izteicieniem vai nostāju, piemēram, Gundara Bojāra nostāju attiecībā uz F-1, čempionātu ūdens laivu klasē, tāpat par izteikumiem attiecībā uz “Cutty Sark” regati — tie visi ir ļoti plaši pazīstami starptautiski pasākumi, kuru laikā Latvijas vārds tiek popularizēts pasaulē, uz kuriem līdzi brauc tūristi, kas padara Latviju un Rīgu vēl atpazīstamāku, kas dod konkrētus ienākumus tūrisma nozarei, kas palīdz cilvēkiem izšķirties par to, kur konkrētajā gadā braukt, un šeit, es domāju, vienkārši ir ļoti nenopietna attieksme. Jāsaka, ka jaunais sasaukums uz Latviju nav atvedis vēl nevienu nopietnu starptautiska mēroga pasākumu. Viņiem rokās ir iekritusi tā laime jau saņemt šos pasākumus, par kuriem jāstrādā daudzus gadus, lai tos dabūtu uz šejieni, un viņiem ir savā veidā laimējies nonākt pie visa gatava, piemēram, pie Rīgas 800 gadu svinībām, kad iepriekšējais sasaukums visu bija atrisinājis, sakārtojis, vajadzēja tikai iet tribīnēs un teikt skaistus vārdus vai stāvēt tādā vai citādā halātā uz tās vai citas viesnīcas jumta. Domāju, pilsētai ir jāpārdomā sava pozīcija un nopietnāk jāstrādā, arī pilsētas pienākums ir vest uz šejieni dažādus pasākumus, kas veicinātu tūrismu, kultūras apmaiņu. Es gribētu teikt tā — tad, kad es biju Rīgas mērs, gan Eiropas kultūras galvaspilsētu mēs atvedām uz Rīgu, izcīnījām kopā ar toreizējo kultūras ministri Ramonu Umbliju, gan F-1 pasākumu dabūjām uz Rīgu — ar lielām grūtībām, stāstot, ka mēs dzīvojam valstī, kur ir siltais ūdens, ka mēs nedzīvojam kokos, ka mums arī mājas ir, dažkārt vienam otram iestāstot, pirms organizatori izšķīrās braukt uz šejieni. Mēs organizējām Hanzas dienas, Eiropas strādājošo sporta spēles, arī “Cutty Sark” regati mēs dabūjām uz šejieni tanī laikā. Cilvēki nav vīžojuši strādāt šajās rīcības komitejās un atrisināt jautājumus, kas ir saistīti ar konkrētām lietām,— tur vajag peldošos pontonus, teiksim, lai Daugavā kuģi varētu sastāties; ir nepieciešams remonts vienai otrai piestātnei, bet tie visi ir konkrēti, praktiski risināmi jautājumi, un tā nav zemē nomesta nauda — tā ir nauda, kas pēc tam kalpos daudzus gadus. Tā ka šeit vienkārši ir jāsāk saprast drēbi, kā saka.

— Tātad, jūsuprāt, Rīga nerūpējas par tūrismu.

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt — vārdos tā rūpējas ļoti daudz, teiksim, likvidē aģentūru “Rīga 800” un saliek savus cilvēkus Tūrisma informācijas birojā, bet reāli ne jau tas ir tūrisms. Tūrisms ir daudz un dažādi pasākumi, caur kuriem cilvēkus pārliecināt, ka jābrauc uz šejieni, ka te ir labi un skaisti.

— Gundars Bojārs prāmi ir sarunājis.

A.Bērziņš: — Prāmis ir ļoti labs. Kā zinīgi cilvēki lēš — prāmis mēnesī izmaksājot no 300 līdz 400 tūkstošiem dolāru. Vai prāmis atpelna tik daudz, kāda ir ekonomiskā efektivitāte šim prāmim — to mēs droši vien varēsim pateikt rudenī, sezonas beigās; kā saka — cāļus skaita rudenī. Es jau, protams, ceru, ka šis prāmis kursēs visu laiku, bet ekonomikai ir jābūt apakšā.

— Jūsuprāt, jūsu iesāktajiem darbiem — šīm regatēm un visām pārējām aktivitātēm — ir lielāka atdeve?

A.Bērziņš: — Nu, vismaz es gribētu teikt — tajā laikā, kad es strādāju Rīgas domē, kuģis vienmēr bija — vai labāks, vai sliktāks — un no Rīgas pilsētas budžeta nemaksāja par šo kuģi. Tagad ir citādi, tagad Rīgas pilsētas budžets maksā par šo kuģi.

— Vēl minot tūrismu — šodien ir publicēts Eiropas Savienības pētījums, ka tādu Latviju lielākoties nekur nepazīst, īsti pat nedomā neviens eiropietis braukt uz tādu Latviju, pat negribētu braukt. Pieci procenti izteikušies, ka varbūt labprāt aizbrauktu apskatīties, kas te notiek.

A.Bērziņš: — Jā, tieši tādēļ mums šie lielie Eiropas mēroga pasākumi ir vajadzīgi, lai mūs sāktu pazīt, lai zina, ka te notiek ļoti daudzas dažādas lietas — tas ir tieši tas, ko es mēģinu iestāstīt tagadējai Rīgas vadībai, lai viņi to liek aiz auss.

— Pensionāre Inna Bodniece raksta sakarā ar to, ka jūs esat solījis — indeksācija būšot janvāra sākumā, pēc tam janvāra beigās, pēc tam rudenī.

A.Bērziņš: — Indeksācija saskaņā ar likumu ir vienreiz gadā, un Labklājības ministrija pašlaik strādā pie jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par pensiju indeksāciju. Kā jau es teicu, šajā indeksācijā ir paredzēti tagad divi komponenti — viens ir vidējās darba samaksas pieaugums, kas palīdzēs pensiju lēnām, bet straujāk nekā līdz šim, pietuvināt vidējās darba samaksas pieaugumam; otrs komponents ir inflācija, kura Latvijā, paldies Dievam, joprojām ir zema.

— Jūs esot solījis, ka kaut kad janvārī būs indeksācija?

A.Bērziņš: — Nē, cilvēks noteikti ir pārklausījies. Es esmu teicis, ka saskaņā ar likumu indeksācija notiek vienreiz gadā, un tas tā būs, un šoreiz šajos indeksācijas noteikumos būs iekšā šie divi komponenti, kas nozīmē to, ka tā naudiņa, ko katrs pensionārs saņems pie pensijas, būs lielāka nekā līdz šim.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā