• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šī vizīte apstiprina mūsu valstu labās attiecības. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2002., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62679

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

31.05.2002., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šī vizīte apstiprina mūsu valstu labās attiecības

Pirmdien, 3.jūnijā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga dodas valsts vizītē uz Īriju

Telma Marija Dorana, Īrijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — “Latvijas Vēstnesim”

TELMA.JPG (28901 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vēstnieces kundze, pirmdien Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga dosies valsts vizītē uz Īriju. Ko šī vizīte nozīmē jūsu valstij?

— Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Īrijā iezīmē nozīmīgu pakāpi jau pastāvošo teicamo Īrijas un Latvijas attiecību attīstībā. Prezidente Mērija Makalīsija un Īrijas valdība ļoti gaida šo vizīti. Tā atspoguļo draudzību un sadarbību, kas pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, kopš formāli nodibinātas mūsu valstu diplomātiskās attiecības. Protams, visaugstākā līmeņa vizītei ir gan skaidri sajūtama, gan arī simboliska nozīme. Šī vizīte vienlaikus apstiprina mūsu labās attiecības, kas balstītas uz drošiem pamatiem, gan arī piedāvā iespēju intensificēt attiecības starp abām valstīm visās jomās, īpaši tik svarīgās ekonomikas nozarēs kā tirdzniecība un investīcijas.

Tāpēc mēs īpaši priecājamies, ka prezidenti pavadīs augsta līmeņa delegācija, kurā būs arī prominenti Latvijas ekonomiskās dzīves pārstāvji, kā arī biznesmeņi.

— Kā jūs kopumā raksturotu mūsu valstu divpusējo attiecību pašreizējo līmeni?

— Es uzskatu, ka mūsu valstu attiecības ir teicamas. Diplomātisko attiecību nodibināšana starp Īriju un Latviju 1991. gadā radīja formālo pamatu plašam politisko, ekonomisko un kultūras kontaktu spektram un ciešām saitēm starp mūsu valstīm. Kopš tā laika notikušas daudzas vizītes gan politiskā, gan oficiālā līmenī, kā arī citu veidu kontakti un apmaiņa, un mana valdība ir ieinteresēta mūsu attiecību turpmākā attīstībā visās jomās. Protams, mums ir daudz kopēja, ne vien tas, ka abas mūsu valstis ir mazas un atrodas dinamiskā attīstībā, ka tās spēcīgi akcentē ārējo tirdzniecību.

Latvijas centieni iestāties Eiropas Savienībā (ES) mūs vēl vairāk tuvinājuši, jo tagad mūsu politiskie vadītāji un citas oficiālas personas tiekas un apmainās viedokļiem arī ES ietvaros. Pieaug tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, notiek cilvēku kustība abos virzienos gan tūrisma, gan arī darba aspektā.

— Latvijas sabiedrībai būs interesanti dzirdēt jūsu viedokli par Īrijas galvenajiem ieguvumiem no dalības ES.

— Īrija no dalības ES ir guvusi tiešām daudz. Mēs ES iestājāmies pirms trīsdesmit gadiem, kad tā vēl bija Eiropas Ekonomiskā kopiena. Dalība ES atstājusi milzīgu politisku, ekonomisku un sociālu iespaidu uz mūsu valsts uzplaukumu un labklājību. Politiskā līmenī Īrija ir vienlīdzīga starp piecpadsmit ES dalībvalstīm. Īrijai tas devis nacionālās pašapziņas pieaugumu un arī mūsu nacionālās identitātes jūtu padziļināšanos. Dalība ES mums pavērusi iespēju arī ietekmēt Eiropas kontinentā notiekošos procesus un devusi iespēju piedalīties starptautiskajā dzīvē tādā apjomā, kā nebija iespējams agrāk. Sadarbība ar Apvienoto Karalisti kā līdzvērtīgu partneri devusi daudz plašākas iespējas kopīgi meklēt Ziemeļīrijas problēmas atrisinājumu. Ieguvums no mūsu dalības ES uzskatāmi jūtams arī mūsu ekonomikā, par ko liecina kaut vai fakts, ka mūsu valsts nacionālais kopprodukts 1973. gadā, kad iestājāmies, bija tikai 58 procenti no Eiropas Ekonomiskās kopienas līmeņa, bet tagad tas ir ap 112 procentu no ES caurmēra līmeņa.

Acīmredzot mūsu ekonomiskajiem panākumiem bijuši vairāki iemesli, ieskaitot valdības piesardzīgu fiskālo un ekonomisko vadību un starptautisko attīstību. Taču galvenā nozīme bijusi brīvajai pieejai ES tirgum, kas mums deva iespēju dažādot savu eksporta klāstu, tā salaužot vēsturisko atkarību no Anglijas tirgus. Dalība ES mūsu valsti padarīja arī pievilcīgāku ārzemju, īpaši ASV, investoriem. Mūsu lauksaimniecības ieguvumi, pateicoties pārskaitījumiem no kopējā lauksaimniecības tirgus un strukturālajiem fondiem, ļoti palīdzējuši tādās jomās kā mūsu lauksaimniecības un rūpniecības pārstrukturēšana, reģionālā attīstība un infrastruktūras attīstība.

Visbeidzot, ļoti tālejošas bijušas mūsu dalības ES sociālās konsekvences. Īrijas sabiedrisko politiku ļoti iespaidojušas ES likumdošanas vadlīnijas tādās jomās kā vienlīdzīgas tiesības un sieviešu tiesības. Gluži tāpat, kā tas noticis dabas aizsardzības politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā, konkurences jomā, veselības un sociālās nodrošināšanas jomā, izglītības un kultūras politikā — visas šīs nozares ļoti būtiski nostiprinājusi mūsu valsts dalība ES. Regulāra pieredzes apmaiņa starp piecpadsmit ES dalībvalstu ekspertiem visās šajās jomās daudzos gadījumos mūs novedusi pie kopīgas likumdošanas, kas ļoti būtiski paaugstinājusi Īrijas tautas dzīves kvalitāti. Visbeidzot, es gribu uzsvērt, ka pārvietošanās brīvība starp ES dalībvalstīm devusi iespēju daudziem īriem, īpaši jauniešiem, dzīvot un strādāt citās ES dalībvalstīs. Tas ļoti sekmējis viņu izpratni par kopīgo Eiropas kultūras mantojumu un padziļinājis viņu eiropiešu pieredzi.

— Kāda ir Īrijas oficiālā nostāja un kāda — jūsu sabiedrības attieksme pret ES paplašināšanu? Jūs jau saprotat, ka uz šādu jautājuma redakciju mani pamudināja negatīvais Īrijas referenduma rezultāts par Nicas līguma ratificēšanu.

— Īrija noteikti atbalsta ES paplašināšanu, uzņemot tajā Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī Kipru un Maltu, un mums arī turpmāk būs nozīmīga loma paplašināšanas procesā. Mēs šo paplašināšanu vērtējam kā pašu nozīmīgāko Eiropas pašreizējo uzdevumu. Mēs uzskatām, ka tas būs nozīmīgs ieguldījums nākotnes Eiropas stabilitātē, kā arī nesīs Eiropai turpmāku drošību un uzplaukumu. Īrijas sabiedriskā doma ir visai pozitīva gan par ES, gan par ES paplašināšanu. Tādēļ Īrijas 2001. gada jūnija referenduma negatīvais rezultāts pārsteidza gan pašus īrus, gan ES. Kā uzsvēruši pat Nicas līguma ratifikācijas oponenti, Īrijas tauta neiebilst pret paplašināšanu, šis rezultāts bija radies citu sabiedrības diskusiju iespaidā. Referenduma rezultātu iespaidoja arī zemais dalībnieku skaits (mazāk nekā 35 procenti no elektorāta), kā arī bažas un nenoteiktība Nicas līguma sakarā, ieskaitot arī informācijas trūkumu par attīstību ES. Atbildot uz to, mūsu valdība nolēma, ka labākais veids, kā atbildēt uz šīm bažām un nenoteiktību, ir intensīvas diskusijas, un nodibināja šim mērķim Nacionālo Eiropas forumu. Ierosināti arī pasākumi ES likumdošanas demokrātiskuma pārbaudes kārtības izmaiņām mūsu parlamentā. Tiek plānots rudenī sasaukt otru referendumu Nicas līguma ratificēšanai, lai izpildītu prasību šo līgumu ratificēt līdz 2002. gada beigām.

— Kā jūs vērtējat Latvijas centienus iestāties ES un jaunāko attīstību šajā procesā?

— Jau no paša sākuma Īrija ir atbalstījusi Latvijas virzību uz ES, un mēs esam Latvijai piedāvājuši palīdzību dažādos veidos. Īrijas eksperti ir piedalījušies daudzās programmās ar mērķi palīdzēt Latvijai pieskaņoties ES dalības prasībām, un šī palīdzība tiek sniegta joprojām. Latvijas amatpersonas arī piedalījušās Īrijā rīkotajās mācību programmās kandidātvalstu pārstāvjiem, un mēs šo sadarbību plānojam turpināt. Mēs apbrīnojam Latvijas mērķtiecību un prasmi iestāšanās sarunās, sasniedzot būtisku progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē un attīstot savu administratīvo kapacitāti, lai izpildītu acquis communautaire. Mēs gaidām brīdi, kad varēsim Latviju apsveikt kā ES dalībvalsti Īrijas prezidentūras ES laikā 2004. gada pirmajā pusē.

— Kādus jūs redzat mūsu divpusējo attiecību nākamos soļus?

— Vispirms jau vēlreiz jāmin Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Īrijā jūnija pirmajā nedēļā. Šī vizīte dos iespēju pārskatīt visus mūsu attiecību aspektus un rast jaunas iespējas mūsu attiecību padziļināšanai. Es ceru, ka Latvijas prezidentes un viņas delegācijas valsts vizīte Īrijā veicinās mūsu tirdzniecības un ekonomisko sakaru paplašināšanos visos virzienos. Sagaidāmas jaunas politiskas vizītes, īpaši pēc tam, kad jūnijā darbu sāks jaunā Īrijas valdība un parlaments. Varu arī piebilst, ka Īrija paredzējusi jau drīzā nākotnē atvērt savu vēstniecību Rīgā.

 

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!