Lai slimnieks tiktu tuvāk veselībai

Par jauno ģimenes ārstu apmaksas sistēmu

Vakar, 30. maijā, Labklājības ministrijā (LM) notika LM Veselības departamenta direktores Renātes Pupeles un Viduslatvijas slimokases direktora Andra Zīverta preses konference par ģimenes ārstu apmaksas modeli.

Pašlaik Latvijā ir 1400 ģimenes ārstu. Līdz šim ģimenes ārsti strādāja pēc jauktā kapitācijas modeļa. Tas nozīmē, ka ģimenes ārstam ir slimokases iedalītā kapitācijas nauda, kas aprēķināta, ņemot vērā pacientu skaitu un to struktūru, vienlaikus ģimenes ārsts apsaimnieko to naudu, kas paredzēta slimnieku nosūtīšanai pie speciālista, kā arī uz dažādiem izmeklējumiem. Nosūtot pacientu pie speciālista, no ģimenes ārsta tiek atvilkta nauda no summas, kas paredzēta speciālistu izmeklējumiem. Tātad pašreizējā sistēmā ģimenes ārsta ienākumi ir aprēķinātā kapitācijas nauda plus piemaksas, atrēķinot samaksu par nosūtījumiem pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Tādējādi ģimenes ārsti nav materiāli ieinteresēti sūtīt pacientu pie speciālistiem. Līdz ar to ir pieaudzis pacientu skaits ar ielaistām slimībām.

Jaunais kapitācijas modelis paredz, ka par ģimenes ārsta nosūtījumu pie speciālista maksās slimokases. Tātad ģimenes ārsts vairs neapsaimniekos naudu, kas ir paredzēta speciālistu un izmeklēšanu apmaksai, šī nauda būs slimokases pārziņā. Diemžēl pret jauno modeli aiz savtīgiem apsvērumiem iebilst lauku ģimenes ārsti, jo laukos ir grūti tikt pie speciālista, un līdz šim tam paredzētā nauda neizlietota palika pie ģimenes ārsta, cieta pacienti. Tagad, kad speciālistiem un izmeklēšanām paredzēto naudu apsaimniekos nevis ģimenes ārsts, bet slimokase, ģimenes ārsts brīvāk dos pacientiem norīkojumus pie speciālistiem.

No ģimenes ārstiem ir dzirdēts, ka tas izmaksās dārgāk, jo, kad par nosūtījumu maksās slimokase, ģimenes ārsts sūtīs pacientu uz izmeklēšanu arī bez īpašas vajadzības. R. Pupele iebilda, ka šādi apgalvojumi nesaskan ar ārstu ētiku. Turklāt pacients, jūtot, ka nemitīgi tiek bez vajadzības sūtīts uz visādām izmeklēšanām, sāks domāt par ģimenes ārsta maiņu. Jaunajā sistēmā ģimenes ārsta finansējums sastāvēs no kapitācijas naudas ārsta sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpei, piemaksas par darba kvalitāti (veiktās profilaktiskās apskates) un samaksas par atsevišķām manipulācijām (piemēram, ģimenes ārsta veiktās mazās ķirurģiskās operācijas). Ģimenes ārsts saņems arī piemaksas, ņemot vērā viņa darbības pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu, kā arī tiek ņemts vērā ārsta darba vietas attālums līdz slimnīcai. Ja tas ir vairāk nekā 40 km, tad piemaksa ir 20 latu mēnesī. Optimālais ģimenes ārsta pacientu skaits būtu 1800 līdz 2000 pacientu. Ja tas ir lielāks, veidojas rindas un ārsts ir gūti pieejams pacientiem. R. Pupele uzsvēra, ka pēc aprēķiniem ārstam, kura prakse ir 1800 līdz 2000 pacientu, pēc jaunā modeļa prakses ienākumi varētu būt 700 līdz 800 latu mēnesī, tas nozīmē, ka ģimenes ārsta mēnešalga būtu 180 latu. Jaunais modelis varētu sākt darboties Rīgā ar šā gada 1. jūliju.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore