Prezidijā: Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vietnieks, Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, LPS priekšsēža vietnieks, Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs Andris Elksnītis, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LPS priekšsēža vietniece, Sabiles novada domes priekšsēdētāja Lolita Neilande, LPS priekšsēža vietnieks, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns Foto: O.Martinsons

Ar cerīgu skatījumu uz priekšā stāvošajām reformām un pārmaiņām, ar apņēmību būt stipriem un vienotiem un vairāku nozīmīgu rezolūciju turpmākajai dzīvei un darbībai pieņemšanu 24. maijā Līvānu novadā beidzās Latvijas pašvaldību 12. kongress. “Kļūt pārmaiņās stiprākiem” — tāds bija Latvijas Pašvaldību savienības izvēlētais LPS kongresa moto. No valstī joprojām skaitliski lielā visu līmeņu pašvaldību loka uz kongresu bija ieradušies 262 delegāti, to starpā arī vairāki augsti viesi — Ministru prezidents Andris Bērziņš, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Saeimas deputāti Jānis Lagzdiņš, Pēteris Salkazanovs, Aleksandrs Golubevs, Valdis Lauskis.

Ministru prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā teica: “No visas sirds vēlos apsveikt LPS 12. kongresu un izteikt pārliecību, ka sadarbība, kas veidojas valdībai un Pašvaldību savienībai, pēc manām domām, ir ļoti laba un tāda tā arī saglabāsies. Vēlos atzīmēt, ka kongresu starplaikā pašvaldības ir veikušas lielu darbu. Kā bijušais pašvaldības vadītājs es labi saprotu jūs, kad ar lepnumu rādāt viesiem jaunumus savas pašvaldības teritorijā.” A. Bērziņš norādīja, ka pašvaldību uzdevumi starpposmā ir palikuši nemainīgi. Viens no tiem ir administratīvi teritoriālā reforma. Valdība ir respektējusi pašvaldību vēlmi reformas nesteidzināt. Taču rezultāti liecina, ka pašvaldību brīvprātīga apvienošanās norit ļoti lēni, būtu vēlams, lai turpmāk būtu cita attieksme.

Otrs jautājums, kuram premjerministrs pievērsa uzmanību, ir pašvaldību vadītāju atbildības paaugstināšana. Runātājs atgādināja Pašvaldību lietu pārvaldes rīcībā esošo informāciju: likuma normām atbilst tikai katrs piektais no pašvaldību izstrādātajiem un apstiprināšanai iesniegtajiem saistošajiem noteikumiem, turklāt pieļautie finansu disciplīnas pārkāpumi liecina, ka pašvaldību vadītāju attieksme nav vērtējama kā godprātīga. Nevar nerunāt par to, ka ir jānāk palīgā arvien lielākam pašvaldību skaitam, lai stabilizētu to finanses, pie kā, pēc Ministru prezidenta domām, nereti novedusi nepārdomāta saimnieciskā darbība un neizpildāmu finansu saistību uzņemšanās. Tika norādīts arī uz atklātajiem trūkumiem pašvaldību gada finansu pārskatu sagatavošanā un nedisciplinētību, tos iesniedzot. Tikai 62% iesniegto pārskatu ir uzskatāmi par nevainojamiem un atbilstoši likumdošanai sagatavotiem. A. Bērziņš atzina, ka valdība ir spējusi kopumā nozīmīgi — vairāk par 8% trīs gadu laikā — palielināt kopējo pašvaldību budžetu. Taču iepriekš minētie trūkumi nav niecīgi, un viņam kā Ministru prezidentam būs grūti pārliecināt valdību atbalstīt LPS priekšlikumu Saeimai veikt izmaiņas likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”, palielinot pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu. Vēl premjers pievērsās trūkumiem pašvaldību teritoriju attīstības plānošanā. Viņš aicināja daudz nopietnāk sagatavot projektus. Uzrunu noslēdzot, Ministru prezidents aicināja arvien sekmēt abpusēji konstruktīva dialoga veidošanos un izteica cerību, ka valdība arī turpmāk saglabās tendenci valsts investīciju novirzīšanai reģionu attīstībai.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, ko LPS priekšsēdis uzrunāja par “mūsu ministru”, uzsvēra vairākas filozofiskas likumsakarības. Jau kongresa norises vietu: jaunās administratīvi teritoriālās vienības — Līvānu novada — izvēli viņš novērtēja kā idejisku un praktisku LPS atbalstu reformai. “Tas liecina, ka pie vārtiem stāv nākotne,” teica J. Krūmiņš. Aicinot izprast, ka kļūdains ir atsevišķā pašvaldību vadītāju daļā valdošais uzskats, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir valdības pašmērķis, runātājs atgādināja: apzināta reformas novilcināšana un pieaugošais pašvaldību skaits stabilizācijas sākšanai var radīt neatgriezenisku situāciju — “jo izrādīsies, ka vairs nav ko reformēt”.

Turpinājums — seko