Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojums Nr.235

2002. gada 27. maijā

Par Pārtikas un veterinārā dienesta darbības reglamentu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2000. gada 29. februāra “Pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai” un atbilstoši Ministru kabineta 2000. gada 18. janvāra instrukcijai Nr.1 “Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība”, nosaku:

1. Apstiprināt Pārtikas un veterinārā dienesta darbības reglamentu.

2. Pārvalžu vadītājiem nodrošināt Pārtikas un veterinārā dienesta darbības reglamenta ievērošanu.

3. Rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

4. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

5. Kontroli pār rīkojuma izpildi paturu sev.

Pārtikas un veterinārā dienesta direktors V.Veldre

 

 

Pārtikas un veterinārā dienesta darbības reglaments

Atbilstoši Ministru kabineta

2000.gada 18.janvāra instrukcijai Nr.1

1. Šis reglaments nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk tekstā — Dienests) uzrauga un kontrolē valsts noteikto prasību ievērošanu, izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus savas kompetences jomās.

2. Dienests darbojas saskaņā ar:

2.1. Latvijas Republikas Satversmi;

2.2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu;

2.3. LR 2001.gada 16.maija “Veterinārmedicīnas likumu”;

2.4. LR 1998.gada 19.februāra “Pārtikas aprites uzraudzības likumu”;

2.5. LR 1997.gada 10.aprīļa “Farmācijas likumu”;

2.6. LR 1999.gada 18.marta “Patērētāju tiesību aizsardzības likumu”;

2.7. LR 1999.gada 9.decembra “Dzīvnieku aizsardzības likumu”;

2.8. LR 1991.gada 11.decembra likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”;

2.9. MK 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr. 112 “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums”;

2.10. kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Dienests organizē un nodrošina vienotu, reglamentētu valsts uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām:

3.1. dzīvnieku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā;

3.2. dzīvnieku labturībā;

3.3. dzīvnieku izcelsmes produkcijas apritē;

3.4. dzīvnieku izcelsmes atkritumu apritē;

3.5. veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu apritē;

3.6. dzīvnieku barības un barības piedevu apritē;

3.7. dzīvnieku ganāmpulku reģistrēšanā, ganāmpulku apzīmēšanā un dzīvnieku pārvietošanā;

3.8. gaļas liemeņu klasifikācijā;

3.9. pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām visos pārtikas aprites posmos;

3.10. pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanā un reģistrācijā;

3.11. pārtikas uzņēmumu darbībā un pārtikas procesu atbilstībā visos pārtikas aprites posmos;

3.12. pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu tranzītā;

3.13. laboratoriskajā izmeklēšanā;

3.14. bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē;

3.15. pārtikas produktu valsts intervencē;

3.16. citās normatīvajos aktos noteiktajās jomās.

4. Valsts uzraudzību un kontroli 3.punktā noteiktajās jomās veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas (turpmāk — Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori).

5. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora pienākumi:

5.1. uzraudzīt un pārbaudīt dzīvnieku izcelsmes produkcijas un pārtikas aprites, dzīvnieku veselības un labturības, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības likumdošanas aktu prasību ievērošanu;

5.2. informēt pārbaudāmo fizisko vai juridisko personu par normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata tiek veikta pārbaude un kuru izpilde tiek kontrolēta;

5.3. sastādīt aktu par veikto pārbaudi, norādot aktā pārbaudes laikā veiktās darbības, konstatētās neatbilstības un priekšlikumus, termiņus pārkāpumu un to cēloņu novēršanai;

5.4. sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, aktu par produktu izplatīšanas apturēšanu un/vai izņemšanu no aprites;

5.5. pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, kurš tiek sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens ir jāizsniedz pret parakstu pārbaudāmajai personai;

5.6. veicot pārbaudi, ievērot reglamentā noteikto pārbaudes procedūru, informēt pārbaudāmo personu par amatpersonas, kā arī pašas pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem;

5.7. informēt pārbaudāmo personu par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību;

5.8. neizpaust komercnoslēpumus, kas viņam kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus.

6. Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārā inspektora tiesības:

6.1. bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt valsts veterinārās uzraudzības objektus, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, noņemt dokumentu kopijas un veikt izrakstus no dokumentiem, ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar valsts uzraudzības programmām vai gadījumos, kad ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem;

6.2. apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, apturēt vai aizliegt rīkot dzīvnieku sacensības, tirgus, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību un pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, kad ir pārkāptas normatīvo aktu prasības;

6.3. pārkāpumu gadījumos administratīvi sodīt personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.4. nepieciešamības gadījumā pieaicināt policiju vai citu tiesībaizsardzības institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi;

6.5. apturēt dzīvnieku izcelsmes produkcijas realizēšanu, ja tā rada draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī kontrolēt attiecīgās produkcijas likvidāciju vai utilizāciju;

6.6. ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

6.7. kontrolēt soda izpildi;

6.8. citas normatīvajos aktos paredzētās tiesības.

7. Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas inspektora tiesības:

7.1. bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, noņemt dokumentu kopijas un veikt izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

7.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgu akreditētu laboratoriju. Ja tiek konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;

7.3. veikt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskuma un apjoma kontroli, kā arī to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā;

7.4. saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmuma darbību vai pārtikas izplatīšanu, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un izņemt to no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

7.5. ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

7.6. nepieciešamības gadījumā pieaicināt policiju vai citu tiesībaizsardzības institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi;

7.7. ja pārbaudāmā pārtika neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtiku, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumus, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām;

7.8. pārkāpumu gadījumos administratīvi sodīt personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

7.9. citas normatīvajos aktos paredzētās tiesības.

8. Dienesta darbības tiek plānotas, ņemot vērā uzraudzības objektu iepriekšējā gada darbības analīzi, iespējamos riskus, pārkāpumu statistikas analīzi un ikgadējo darbības plānu, un veiktas ar mērķi kontrolēt pārtikas aprites, dzīvnieku izcelsmes produkcijas aprites, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, dzīvnieku labturības likumdošanas aktu prasību ievērošanu.

9. Plānotās pārbaudes tiek organizētas tā, lai tās tiktu veiktas:

9.1. piena pārstrādes uzņēmumos, t.sk. eksportuzņēmumos, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.2. piena savāktuvēs un standartizācijas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.3. gaļas pārstrādes uzņēmumos, t.sk. eksportuzņēmumos, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.4. kautuvēs ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.5. zvejas produktu apstrādes uzņēmumos, t.sk. eksportuzņēmumos, ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.6. zvejas kuģos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.7. olu ražotājuzņēmumos, olu pārstrādes uzņēmumos un to šķirošanas un iepakošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.8. medus apstrādes uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.9. specifisko pārtikā neizmantojamo produktu ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.10. graudu malšanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.11. maizes un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.12. cukura un kakao izstrādājumu ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.13. augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.14. augu izcelsmes produktu noliktavās un pārtikas iesaiņošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.15. taukvielu ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.16. cukura ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.17. jauktu produktu ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.18. graudu intervences noliktavās ne retāk kā vienu reizi pusgadā;

9.19. graudu kaltēs ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.20. dzērienu ražošanas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.21. bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.22. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos:

9.22.1. ēdnīcās, kafejnīcās, restorānos, bistro, bāros, bufetēs, ēdienu sadales punktos ne retāk kā divas reizes gadā;

9.22.2. kulinārijas, pusfabrikātu un konditorejas ražotnēs bez krēma izstrādājumiem ne retāk kā trīs reizes gadā;

9.22.3. konditorejas ražotnēs ar krēma izstrādājumiem ne retāk kā četras reizes gadā;

9.23. sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kas atrodas nepārtikas objektu sastāvā:

9.23.1. veselības un sociālās aprūpes, izglītības un audzināšanas iestādēs ne retāk kā četras reizes gadā;

9.23.2. kultūras un izklaides iestādēs ne retāk kā divas reizes gadā;

9.24. vairumtirdzniecības uzņēmumos, t.sk. muitas un pārtikas produktu noliktavās, ne retāk kā vienu reizi gadā;

9.25. mazumtirdzniecības uzņēmumos, t.sk. pārtikas un jaukta tipa veikalos, autoveikalos ne retāk kā divas reizes gadā;

9.26. tirgos, t.sk. ielu tirdzniecībā, ne retāk kā divas reizes gadā;

9.27. izbraukuma tirdzniecībās katru izbraukuma reizi;

9.28. dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.29. veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.30. specifisko un pārtikā neizmantojamo produktu pārstrādes uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

9.31. dzīvnieku izcelsmes produkcijas utilizācijas uzņēmumos, dzīvnieku kapsētās un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vietās ne retāk kā divas reizes gadā;

9.32. dzīvnieku novietnēs ne retāk kā vienu reizi trijos gados.

10. Ārpuskārtas pārbaudes ar mērķi pārbaudīt pārtikas aprites, dzīvnieku izcelsmes produkcijas aprites, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, dzīvnieku labturības likumdošanas aktu prasību ievērošanu tiek veiktas, vadoties pēc citu institūciju, uzņēmumu vai fizisku personu iesniegtās informācijas vai arī pēc dienesta iniciatīvas.

11. Dienesta inspektori ir tiesīgi izskatīt šādus jautājumus un pieņemt lēmumus administratīvajās lietās:

11.1. par karantīnas, ierobežojumu un citu veterināro noteikumu pārkāpumiem dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā un apdraudētā joslā, vai profilaktiskās karantīnas laikā;

11.2. par dzīvnieku slēpšanu un izvairīšanos no to uzskaites, dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas un apzīmēšanas, kā arī dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem;

11.3. par dzīvnieku turēšanas, ēdināšanas, izmantošanas, pārvadāšanas, izstādīšanas, tirdzniecības un izsolīšanas zoohigiēnisko, veterinārsanitāro, pretepizootisko un citu noteikumu prasību pārkāpumiem;

11.4. par pārtikas, dzīvnieku izcelsmes produkcijas ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas un realizācijas higiēnas un veterināro prasību pārkāpumiem;

11.5. par dzīvnieku līķu un kaušanas atlieku novākšanas un utilizēšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas noteikumu pārkāpumiem;

11.6. par dzīvnieku barības, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas veterināro prasību pārkāpumiem;

11.7. par eksportam, importam un tranzītam izvirzīto veterināro prasību neievērošanu;

11.8. par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu, preču derīguma termiņa neievērošanu;

11.9. par pieļaujamā kaitīgo vielu daudzuma pārsniegšanu precēs, kā arī par informācijas nesniegšanu par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju;

11.10. par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez atļaujas vai uzņēmējdarbības veikšanu, pārkāpjot atļaujā minētos nosacījumus;

11.11. par izmantošanai nederīgas pārtikas iznīcināšanas (utilizācijas) kārtības neievērošanu;

11.12. par nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu vai izplatīšanu.

12. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pārtikas un veterinārā dienesta vārdā ir tiesīgi:

12.1. valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors — naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

12.2. valsts vecākie pārtikas inspektori un valsts vecākie veterinārie inspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

12.3. valsts vecākie sanitārie robežinspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

12.4. valsts pārtikas inspektori un valsts veterinārie inspektori — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

12.5. valsts sanitārie robežinspektori — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

13. Konstatējot pārkāpumu, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors:

13.1. var uzlikt administratīvos sodus:

13.1.1. naudas sodu;

13.1.2. pārtikas, dzīvnieku izcelsmes produkcijas, dzīvnieku barības, veterināro zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu konfiskāciju;

13.2. lemt par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības apturēšanu un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības atjaunošanu;

13.3. lemt par pārtikas izplatīšanas apturēšanu un/vai izņemšanu no aprites;

13.4. lemt par dzīvnieku konfiskāciju.

14. Naudas sodu inspektors var uzlikt:

14.1. pārkāpuma izdarīšanas vietā, izrakstot naudas soda kvīti un iekasējot naudas sodu uz vietas, ja soda apmērs nepārsniedz Ls 20 un pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu;

14.2. sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemot lēmumu administratīvo pārkāpumu lietā, norādot bankas kontu, uz kuru jāveic maksājums un izpildes termiņš.

15. Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu vai ir citi apstākļi, kas traucē inspektoram uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, tiek sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu, kuru kopā ar lietas materiāliem inspektors ne vēlāk kā 3 dienu laikā nodod amatā augstākam inspektoram lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

16. Izskatījis konstatēto pārkāpumu, amatā augstāks inspektors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

16.1. par soda uzlikšanu;

16.2. par lietvedības (lietas) izbeigšanu.

17. Lēmumu inspektors pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad ir saņemts administratīvais protokols un lietas materiāli. Lēmums pārkāpējam tiek izsniegts trīs dienu laikā pret parakstu vai nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē.

18. Inspektors pieņem lēmumu un izvēlas sankciju ietvaros, ko nosaka attiecīgais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, radītos zaudējumus un citus faktorus, kas var ietekmēt soda veidu un apmēru.

19. Lēmumam ir jāsatur:

19.1. dienesta nosaukums;

19.2. inspektora vārds, uzvārds, ieņemamais amats;

19.3. pārbaudāmās personas identificējošie dati;

19.4. pārbaudes veikšanas laiks, vieta un ilgums;

19.5. norāde uz normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem inspekcija tiek veikta;

19.6. norāde uz normatīvajiem aktiem, kuru izpilde ir pārkāpta;

19.7. inspekcijas gaitā konstatētie fakti;

19.8. lietā pieņemtais lēmums;

19.9. konkrētā lēmuma pamatojums;

19.10. lēmuma izpildes kontrole;

19.11. lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.

20. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, par kuru lēmums pieņemts, vai cietušais var pārsūdzēt amatā augstākam inspektoram:

20.1. valsts pārtikas inspektoru un valsts veterināro inspektoru lēmumus — valsts vecākajam pārtikas inspektoram vai valsts vecākajam veterinārajam inspektoram;

20.2. valsts vecāko pārtikas inspektoru un valsts vecāko veterināro inspektoru lēmumus — Galvenajam valsts pārtikas un veterinārajam inspektoram;

20.3. Galvenā valsts pārtikas un veterinārā inspektora lēmumus — pirmās instances tiesā.

21. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot inspektors, kas tiesīgs izskatīt sūdzību.

22. Sūdzība par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu amatā augstākam Pārtikas un veterinārajam inspektoram jāizskata 10 dienu laikā no tās saņemšanas un jaunais lēmums trīs dienu laikā jānosūta pārkāpējam.

23. Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot gadījumus, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Rīkojuma (lēmuma) par uzņēmuma darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur rīkojuma izpildi.

24. Ja lēmums par administratīvo pārkāpumu tiek atcelts, piedzītās summas atmaksā, konfiscētās vai izņemtās mantas (preces) atdod to īpašniekam.

25. Uzņēmuma darbību inspektors var apturēt, dodot rakstveida rīkojumu, ja:

25.1. higiēnas vai veterinārmedicīnas normatīvu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji, rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai;

25.2. tiek izgatavota pārdošanai produkcija, kas neatbilst higiēnas vai veterinārajām prasībām;

25.3. veterinārfarmaceitiskās darbības pārkāpumu rezultātā tiek izplatītas kvalitātei neatbilstošas vai Latvijā neatļautas zāles vai atsevišķu zāļu ražošana un izplatīšana tiek veikta bez attiecīgas licences vai īpašām atļaujām.

26. Inspektors ir atbildīgs par:

26.1. pieņemto lēmumu, rīkojumu un veikto darbību atbilstību likumdošanas prasībām;

26.2. komercnoslēpumu neizpaušanu, kas tam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.

27. Kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un darbības koordinācija ar citām institūcijām, nosaka normatīvie akti, līgumi un vienošanās. Dienests, realizējot savus uzdevumus, sadarbojas ar Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm un organizācijām, Valsts ieņēmumu dienestu, tiesību aizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm un organizācijām.

Pārtikas un veterinārā dienesta direktors V.Veldre