• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eirovīzijas dotajām iespējām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.2002., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62721

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ieteikumu neapmeklēt Indiju un Pakistānu

Vēl šajā numurā

04.06.2002., Nr. 83

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par Eirovīzijas dotajām iespējām

Marijas Naumovas uzvara Eirovīzijas dziesmu festivālā Latvijai atnesusi ne tikai pāris dienu slavu, bet arī vienreizēju iespēju - līdz ar Eirovīzijas rīkošanu pašu mājās visu gadu līdz pat nākamajam maijam stāstīt par sevi pasaulei. To perfekti paveikusi Igaunija, koncentrējoties galvenokārt uz Eiropas Savienības (ES) popularizēšanu iekšzemē un tā sagatavojot labvēlīgu augsni gaidāmajam tautas balsojumam par Igaunijas līdzdalību ES, kā arī Eiropas pārliecināšanu, ka Igaunija ir gatava iekļauties Eiropas valstu kopienā.

Šāgada Eirovīzijas režisors Renē Vilbre Latvijai vēlējis sākt strādāt jau nākamajā dienā, lai sarīkojums tiešām izdotos, taču tas pats jāsaka par konkursam līdzi nākošo Latvijas popularizēšanu - arī par to jāsāk domāt nekavējoties, jo panākumu pamats var būt tikai labi izstrādāta koncepcija, interesantas un asprātīgas idejas un laba sadarbība starp pasākuma rīkotājiem, jo tieši koordinētības trūkums līdz šim bijis viens no lielākajiem Latvijas klupšanas akmeņiem tēla veidošanā, uzskata Latvijas institūta (LI) vadītājs Ojārs Kalniņš un nevalstiskās organizācijas “Inspiration Rīga” izpilddirektors Igors Klapenkovs.

Ar Eirovīziju Igaunija par sevi lika sadzirdēt vismaz 40 pasaules valstīm, kurās kopā ar informāciju par dziesmu konkursu tika izplatīts Igaunijas logo. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, Igaunijai šis televīzijas šovs devis 75 miljonu kronu (2,75 miljonus latu) peļņu, un vidējā summa, kuru viens festivāla viesis atstājis Tallinā, varētu sasniegt 17 000 kronu (625 lati). Arī Igaunijas televīzijai šis pasākums nesis peļņu.

Eirovīzijas dziesmu festivālu Tallinā vērojuši 166 miljoni TV skatītāju, kas nozīmē - tikpat daudz cilvēku ir uzzinājuši, kas ir Igaunija, un varbūt daļa skatītāju savās piezīmēs to fiksēja kā valsti, uz kuru kādreiz vērts aizbraukt.

Kā ārzemēs atpazīst Latviju? Pagaidām mums ir tikai Latvijas institūta darināts un Eirovīzijas 3.vietas kādreizējo ieguvēju “Prāta vētras” puišu iedziedāts videoklips “Welcome to My Country”. Jā, un vēl daiļo mākslu pārstāvji un sportisti, kuru uzvaras ik pa laikam aiz robežām palīdz noplaiksnīt Latvijas vārdam. Tagad ir Eirovīzija. «Mēs visu laiku gribējām, lai pasaule mums pievērš uzmanību, un tagad šī uzmanība ir,» saka O.Kalniņš. Tikai - kā to saprātīgi izmantot? Igaunija savu valsti pārdevusi kā preci, jo reklāma CD, videokasetēs, bukletos, katalogos tika sūtīta uz visām Eiropas valstīm. Visās reklāmās kā milzīgs atklājums tika paziņots: ir daudz atbilžu uz jautājumu, kas ir igauņi, taču viens ir skaidrs - mēs esam mainījušies un maināmies, lai pievienotos ES un NATO.

 

“DIENA”

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!