Par mazo uzņēmumu izredzēm Eiropā

Eiropas Komisijas Uzņēmumu ģenerāldirektors Fabio Kolasanti:

Paskatoties uz pašreizējām ES dalībvalstīm, kaut vairums ir par ES, ir arī tādi cilvēki, kas to neatbalsta. Taču bizness vienmēr ir bijis par iestāju ES - esot ievērojama ekonomiskā spēka daļai, darbojoties vienotā tirgū, paveras ārkārtīgi plašas iespējas biznesam. Pēkšņi ir atvērta plaša teritorija, kurā strādājot uzņēmums kļūst lielāks. Vēl arī tiek nodrošināti paredzami spēles noteikumi, kā rezultātā var strādāt labāk. Viņi pēkšņi sāk spēlēt citā - augstākā - līgā!

Protams, katrai firmai iestāja ES rada gan iespējas, gan zaudējumus. Var būt, ka uzņēmums nav pilnīgi pārliecināts, ka spēs konkurēt jaunajos apstākļos un var būt par protekcionismu. Tomēr lielākā daļa biznesa atbalsta iesaisti dažādās šādās organizācijās, jo uzskata, ka iegūst vairāk, nekā zaudē.

Visos sektoros, pat tradicionālos un nobriedušos, lielāka tirgus apstākļos atveras jaunas nišas. Ir iespējas, taču tās ir jāmāk izmantot, kas prasa veiklumu un spējas reaģēt, kļūt starptautiskiem, analizēt tirgu.

Paplašināšanās dod iespēju piedalīties straujās ekonomiskās izmaiņās. Jāatceras, ka no sabiedrības viedokļa nepieciešams labklājības un darbavietu pieaugums - šie mērķi ir daudz svarīgāki nekā kādu sektoru saglabāšana, kuriem ir grūtības.

Protams, katrā valstī nepieciešams atbalstīt zaudētājus - tādēļ visās valstīs tiek nodrošināta sociālā palīdzība, piemēram, tiem, kas zaudējuši darbu. Taču kopumā sabiedrība no paplašināšanās vairāk iegūst, nekā zaudē.

Ir grūti precīzi pateikt, kādēļ konkrēti Latvijas uzņēmēji ir mainījuši attieksmi. Runājot par lauksaimniecības atbalstu: jāatgādina, ka lauksaimniecība veido tikai 2,5% no iekšzemes kopprodukta un 15% no nodarbinātajiem - būtu ļoti savādi, ja iedzīvotāji pieņemtu šādu lēmumu, lai aizstāvētu mazākumu.

Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem dalība ES tirgū paver ārkārtīgi plašas iespējas, īpaši - specializētiem, moderniem un dinamiskiem. Un Latvijā tieši ir daudz tādu mazo uzņēmumu, kas darbojas specializētās ražošanas jomās. Pārdodot savus ražojumus tikai vietējā tirgū, viņiem nekad nebūs pietiekamu noieta iespēju. Kad par noieta tirgu kļūs visa ES, uzņēmēji varēs specializēties ļoti šaurās nozarēs, kļūt par tirgus līderi un iegūt plašas iespējas. Tādēļ mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pievienošanās ES ir daudz nozīmīgāka nekā lielām firmām, jo lielās kompānijas ir labi aprīkotas un var pārdot produkciju aiz robežām, ražot dažādus produktus dažādiem tirgiem.

Lielākais atbalsts, ko var dot mazajam biznesam, ir stabila un paredzama biznesa vide - šī ir joma, pie kuras ES nopietni strādā. Piemēram, visas dalībvalstis ir vienojušās vienkāršot administratīvās procedūras, piemēram 10 ES valstīs jaunu mazu uzņēmumu var nodibināt līdz divu nedēļu laikā un, cik atceros, par mazāk nekā 200 eiro. Tiem ir jānodrošina vienkāršas attiecības ar administrāciju, labi funkcionējoša finanšu sistēma (jābūt ne tikai bankām, bet arī citiem finanšu starpniekiem, lai tiem būtu pieeja riska kapitālam), kvalificēts darbaspēks, labi attīstīta infrastruktūra utt.

Nē, rūpniecībā nav ražošanas ierobežojumu - mēs dzīvojam tirgus apstākļos un firmas var ražot, ko vien vēlas. Vienīgā joma, kur mums joprojām ir kvotas, ir lauksaimniecība, turklāt tās nosaka iespēju saņemt subsīdijas - ražot var, cik vien vēlas.

Latvijai ir vairākas priekšrocības. Pirmām kārtām, darbaspēka izmaksas ir daudz zemākas nekā pašreizējās ES valstīs. Otra priekšrocība ir atrašanās starp Rietumiem un Austrumu tirgu. ES ir ļoti daudz pierobežas reģionu, kas iegūst no šādas situācijas.

Iestāties vai neiestāties es - tas jāizlemj Latvijai. Protams, neiestāšanās gadījumā Latvijai nebūs minētās priekšrocības - pret to tiks piemēroti citi nosacījumi. Jautājums - vai uzņēmēji nebūs situācijā, ka tiem tik un tā būs jāpakļaujas ES likumiem, ja tie vēlēsies tirgot savu produkciju šajā tirgū. ES gan salīdzinoši maz aizsargā savu iekšējo tirgu, bet tomēr ir atšķirība, vai valsts ir ES, vai nav. Tas ir psiholoģiski svarīgi no investoru viedokļa. Lielbritānijā nekad netiktu investēti tik ievērojami Japānas biznesa resursi, ja tā nebūtu ES. Vēl viena priekšrocība ir pieeja strukturālajiem fondiem - tad Latvijai tie netiktu. Es gribētu ieteikt Latvijas uzņēmējiem pakonsultēties ar citu valstu biznesa pārstāvjiem, kuriem savulaik bija jāpieņem lēmums par iestāju ES, piemēram, norvēģiem, kuru bizness bija par iestāju ES.

“DIENAS BIZNESS”