Valsts vizītē pēc pieredzes eirointegrācijā

Šodien, 4.jūnijā, sākas Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Īrijā

Vizītes oficiālā programma sāksies šodien, 4. jūnijā, pie Īrijas prezidenta rezidences, kur Latvijas Valsts prezidenti sagaidīs Īrijas prezidente Mērija Makalīsija ar dzīvesbiedru. Šeit notiks arī abu valstu prezidentu un dzīvesbiedru saruna. Pēc tam paredzētas Īrijas prezidentes rīkotas pusdienas un vainaga nolikšanas ceremonija Dublinas Piemiņas parkā. Pēcpusdienā paredzēta V.Vīķes–Freibergas tikšanās ar Īrijas premjerministru Bertiju Ahernu un Latvijas Valsts prezidentes, Īrijas premjerministra un delegāciju sarunas. Pēc sarunām paredzēts arī preses īssaiets. Vēl šodien Latvijas prezidente tiksies ar Īrijas parlamenta Apakšpalātas prezidentu Seimu Patsonu un Senāta prezidentu Braienu Muloliju. Pēc tam izziņota Latvijas Valsts prezidentes lekcija Eiropas lietu institūtā. Vizītes pirmo dienu noslēgs Īrijas prezidentes rīkotas valsts vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam Dublinas pilī.

Šī ir pirmā tik augsta līmeņa vizīte abu valstu attiecību vēsturē. Valsts prezidenti vizītē pavada lauksaimniecības ministrs Atis Slakteris un īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Krūmiņš, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Rīgas mērs Gundars Bojārs, Latvijas sarunu ar Eiropas Savienību vadītājs Andris Ķesteris un vairākas citas oficiālas personas, kā arī plaša uzņēmēju un lauksaimnieku delegācija.

Tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka Īrija ir otra mazākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas strauji progresējusi ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, pateicoties dalībai ES. “Mēs šo vizīti uzlūkojam arī kā nepastarpinātu iespēju redzēt Īrijas panākumus ES,” uzsvēra A. Pildegovičs, paskaidrojot, ka Latvijas puse grib izpētīt arī Īrijas pieredzi, izmantojot ES kohēzijas fondus un citu ES finansējumu. Šajā ziņā Īrija ļoti veiksmīgi izceļas uz dažu Vidusjūras reģiona valstu fona, kas izmanto tikai 60 procentus no ES piedāvātā finansējuma. A.Pildegovičs uzsvēra arī Īrijas labos panākumus lauksaimniecības attīstībā pēc iestāšanās ES.

Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote uzsvēra — kopš 1993. gada Īrijas nacionālais kopprodukts ik gadu pieaudzis caurmērā par 8 procentiem, un Latvijai ir ļoti vērtīgi apgūt Īrijas pieredzi ekonomikas attīstībā. Būtisks ir arī fakts, ka ap pieci tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņēmuši darba atļauju Īrijā.

Mūsu Ārlietu ministrijas vērtējumā, Latvijas un Īrijas attiecības ir “labas, tās raksturo regulārs politiskais dialogs. Divpusējās attiecības veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas ES ietvaros. Latvija ir ieinteresēta apgūt Īrijas veiksmīgo ES integrācijas pieredzi. Abu valstu ekonomiskās attiecības pastāvīgi attīstās”.

Mūsu valstu labajām attiecībām ir jau stabils, vēstures pārbaudi izturējis pamats. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu. Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību Īrija atzina jau 1991. gada 27. augustā. 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa vizītes laikā Latvijā tika parakstīti dokumenti par diplomātiskajām attiecībām. Īrijas intereses Latvijā pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Telma Dorana, kuras rezidence ir Varšavā. Kā vēstniece nule paziņoja intervijā “Latvijas Vēstnesim” (“LV” Nr. 182, 31.05. 2002.), Īrija jau drīzumā paredzējusi atvērt savu vēstniecību Rīgā. Latvijas vēstnieka amata pienākumus Īrijā patlaban pilda mūsu vēstniecības Londonā pilnvarotā lietvede Dace Treija. Latvijas intereses Īrijā kopš 1996. gada pārstāv arī goda konsuls Džordžs Makkalags. Savukārt Latvijā kopš 1998. gada darbojas Īrijas goda konsuls Maikls Burks. Latvijas vēstniecības atvēršana Dublinā ir viena no prioritātēm Latvijas Republikas diplomātiskā dienesta attīstībā.

Izveidojusies arī laba mūsu valstu sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir atbalstījusi Īrijas kandidatūru ANO Drošības padomē. 1998. gadā sāktas politiskās konsultācijas starp abu valstu ārlietu ministrijām.

Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvji regulāri piedalās Īrijas Ārlietu ministrijas un Valsts administrācijas institūta rīkotajās mācību programmās. Aktīva ir abu valstu parlamentārā sadarbība. Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa pirmo reizi nodibināta 1996.gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. 1997. gadā arī Īrijas parlamentā tika izveidota parlamentārās draudzības grupa.

Sadarbība attīstās arī starp daudzām citām mūsu valstu institūcijām. 2000. gadā Latvijā un Īrijā Dublinas Ekonomiskās un sociālās izpētes institūts rīkoja seminārus par ekonomiskās modelēšanas jautājumiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera regulāri sadarbojas ar Īrijas partneriem. Iekšlietu ministrijas sadarbības galvenās aktivitātes vērstas uz Latvijas pārstāvju piedalīšanos Īrijas organizētajās mācību programmās. Nozīmīga sadarbība izveidojusies mūsu Iekšlietu ministrijai ar Īrijas Garda policijas koledžu, kurā jau trīs gadus Latvijas policijas vadošie darbinieki var apgūt angļu valodu. Pašreiz noris saskaņošanas process attiecībā uz līgumu par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā. Latvijas puse ir ieinteresēta apgūt Īrijas pieredzi arī tieslietās. Autosatiksmē sadarbība notiek saskaņā ar 1995. gadā parakstīto līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem. Šis līgums neparedz īpašu kravu atļauju nepieciešamību. 2000. gada 30. jūnijā Dublinā notika pirmā kopīgās komisijas tikšanās par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem. Nākamā komisijas tikšanās plānota 26. — 28. jūnijā Rīgā.

Gada sākumā Latvijas Lauku atbalsta dienests piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Īrijas lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības ministrijā, kas veic arī ES Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumu aģentūras funkcijas. ES PHARE programma finansiāli atbalstīja Īrijas ekspertu vadīto projektu “Cilvēkresursu attīstība un pārmaiņu procesa vadīšana Latvijas meža nozarē”. Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātam izveidojusies sekmīga sadarbība ar Īrijas Ekonomiskās un sociālās pētniecības institūtu. Šogad janvārī ES PHARE programmas ietvaros Latgalē sākta partnerības ieviešana, kuras īstenošanā ir iesaistīta īru reģionālās attīstības aģentūra “Udaras na Gaeltachta”.

Visai rosīga ir mūsu sadarbība ar Īriju kultūras jomā. Latvijas Nacionālā opera plāno sadarbību ar Īrijas Operu, veidojot kopīgu iestudējumu, kā arī sadarbības projektu ar jauno Dublinas konservatoriju. Latvijas izdevniecības “NORDIK” pārstāvji regulāri tiekas ar Īrijas partneriem Eiropas mazo tautu grāmatizdevēju programmas “MERCATOR” apspriedēs. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir noslēgts divpusējs līgums “Socrates/Erasmus” programmas ietvaros ar Korkas universitātes koledžu.

Starp mūsu valstīm noslēgts līgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, līgums par vīzu režīma atcelšanu un konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla pieauguma nodokļiem. Sagatavošanā ir līgums par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā.

Pastāvīgi attīstās abu valstu ekonomiskās attiecības. Īrijas uzņēmēji veikuši nozīmīgas investīcijas Latvijā. Mūsu valstī reģistrēti 114 uzņēmumi ar Īrijas kapitālu. Īrijas investīcijas veido 31 miljonu ASV dolāru, kas to ierindo trīspadsmitajā vietā pēc ārvalstu investīciju apjoma Latvijā.

Līdz 2001. gadam katru gadu pieauga ārējās tirdzniecības apgrozījums. 2000.gadā Latvijai pirmo reizi bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Īriju, jo gada laikā Latvijas eksporta apjoms divkāršojās, sasniedzot 30 miljonus ASV dolāru (salīdzinot ar 12 miljoniem ASV dolāru 1999.gadā), galvenokārt uz kokmateriālu eksporta rēķina. Latvijas eksportā galvenās preču grupas ir koksne (63 procenti), metāli (22 procenti), tekstilmateriāli (9 procenti). Importā no Īrijas galvenās preču grupas ir mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (64 procenti), tekstilmateriāli (14 procenti), ķīmiskās rūpniecības un sakaru nozaru produkcija (8 procenti).

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors