• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pārstāvot Latviju un tās tautu savās zemēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.2002., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62746

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts vizītē pēc pieredzes eirointegrācijā

Vēl šajā numurā

04.06.2002., Nr. 83

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pārstāvot Latviju un tās tautu savās zemēs

Sestdien, 1.jūnijā, beidzās Latvijas goda konsulu pirmā sanāksme

KONSULI1.JPG (17883 bytes) KONSULI3.JPG (24006 bytes)

Latvijas goda konsule Ungārijā Gunta Medne, goda konsule Gruzijā Regīna Jakobidze, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, goda konsule Meksikā Beatrise Āboltiņa–Trublūde; Latvijas goda konsuls Jordānijā Hāleds Mikdadi, Beatrise Āboltiņa–Trublūde, goda konsuls Sīrijā Nihads Zabadnehs (sēž), goda konsuls Libānā Žerārs Renno (stāv aizmugurē)
Foto: Jānis Ūdris, “LV”

Sanāksmes noslēgumā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ventspils un Liepājas pašvaldību sanāksmes dalībniekiem bija sarīkojusi iepazīšanos ar šīm pilsētām. Ventspils Biznesa centrā goda konsuli tika iepazīstināti ar brīvostas un industriālā parka pašreizējo darbību un attīstības perspektīvām, bet pēc tam ar kuģi “Hercogs Jēkabs” devās izbraukumā pa ostas akvatoriju, kā arī aplūkoja akciju sabiedrības “Ventspils nafta” teritoriju. Lietišķu pusdienu laikā goda konsulus uzrunāja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzsverot Latvijas tranzīta iespējas un Ventspils lomu Latvijas ekonomiskajā attīstībā.

Arī Liepājā pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks tālajiem viesiem pastāstīja par pilsētas ekonomiskās attīstības iespējām, atgādinot, ka padomju okupācijas laikā Liepāja ilgus gadus bijusi daļēji slēgta pilsēta un Liepājas osta izmantota vienīgi PSRS jūras kara flotes vajadzībām. Tagad Liepājas vadība cer strauji paplašināt savas ostas darbību. Goda konsuli varēja iepazīties arī ar daudzu citu ekonomikas nozaru pārstāvjiem. Tālie viesi apmeklēja arī Baltijas valstu ūdenslīdēju skolu, kā arī tikās ar bērnu dziesmu festivāla “Lai skan” dalībniekiem un noklausījās ērģeļmūzikas koncertu Svētās Trīsvienības baznīcā.

Latvijas goda konsuli — “Latvijas Vēstnesim”:

Regīna Jakobidze, Latvijas goda konsule Gruzijā

— Kāds ir jūsu vērtējums par šo sanāksmi?

— Man ir ļoti pozitīvs vērtējums, jo pirmo reizi ieraudzījām kopā visus goda konsulus. Mēs tikai neklātienē zinājām, ka Latvija tik daudz izmanto goda konsulu institūciju. Var teikt, es nezinu nevienu citu valsti, kurai būtu tik daudz goda konsulu. To visu ieraudzīt bija ļoti neparasti.

— Kā jūs vērtējat šo Ventspils un Liepājas apmeklējumu?

— Tas bija ļoti vērtīgi. Pirmām kārtām es konstatēju, ka Gruzija un Latvija ir konkurentes. Piemēram, Ventspilī pārliecinājos, ka Latvija un Gruzija katra citādi redz senā Zīda ceļa projektu. Gruzijai ir tāda pati osta kā Ventspils, un es konstatēju, ka viņi kopīgu ceļu nemeklēs. Savukārt Liepājā es sapratu, ka meklēšu sadarbību starp Latviju un Gruziju ūdenslīdēju sagatavošanā. Gruzija arī atrodas pie jūras, un arī Gruzijai vajadzīgi augstas klases ūdenslīdēji. Tikko Latvijā vizītē bija Gruzijas aizsardzības ministrs, un es ļoti ceru, ka arī viņam šī iespēja tika parādīta vai vismaz izstāstīta, jo Gruzija varētu būt Liepājas Ūdenslīdēju skolas kliente.

Jānis Roberts Dēliņš, Latvijas goda vicekonsuls Melburnā

— Jūsu vērtējums par šo sanāksmi?

— Bija ārkārtīgi vērtīgi iepazīties ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem, ar kuriem mums parasti ir tikai sarakste, īpaši ar Konsulārā departamenta darbiniekiem, un arī iepazīties ar saviem kolēģiem, Latvijas goda konsuliem citās valstīs.

Kādi ir jūsu iespaidi par sanāksmes noslēguma dienu Ventspilī un Liepājā?

— Man bija ārkārtīgi interesanti iepazīties ar Ventspili. Lemberga kungs man likās ļoti dinamiska persona, kas ļoti daudz darījis Ventspils labā. Viņš mūs ļoti sirsnīgi uzņēma. Iespaidīga bija arī ciemošanās Liepājā, kur mums spēlēja brīnišķīgs ērģelnieks Lotars Džeriņš. Protams, šīs dienas kulminācija bija neformālās vakariņas kopā ar Liepājas domes vadītāju kempingā pie Baltijas jūras.

Hāleds Mikdadi,Latvijas goda konsuls Jordānijā

— Cik zinu, jūs ar Latviju saista arī ekonomiskā sadarbība, ko aizsākāt vēl pirms goda konsula misijas.

— Jā, drīz pēc padomju sistēmas sabrukuma uzsāku minerālmēslojuma piegādi Latvijai no dažādām Rietumeiropas firmām. Man tagad Latvijā izveidots labs minerālmēslojuma un sēklu piegāžu tīkls.

— Kā jūsu sadarbību ar Latviju iespaidojis goda konsula statuss, un kā vērtējat šo sanāksmi?

— Tagad es daudz labāk saprotu Latvijas sabiedrību un man ir daudz vieglāk ar jums sadarboties. Kā goda konsuls es cenšos arī izplatīt informāciju par Latviju Jordānijā un sekmēt cilvēku kontaktus.

Vai Jordānijā vērojams intereses pieaugums par Latviju?

— Jā, noteikti, taču cilvēki joprojām par Latviju zina pamaz, un es cenšos šo informācijas deficītu mazināt. Ir patiešām svarīgi, lai cilvēki uzzinātu iespējami vairāk par milzīgajām pārmaiņām jūsu valstī pēc PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas.

— Kas jums likās interesantākais šajā goda konsulu sanāksmē?

— Personīgi man bija visinteresantāk redzēt, cik spoži Ārlietu ministrijas darbinieki spējuši noorganizēt šo pasākumu, sapulcējot un apvienojot kopīgā programmā cilvēkus no gandrīz sešdesmit valstīm, dažādu tautu un dažādu kultūru pārstāvjus. Sanāksmes programma bija patiešām iespaidīga. Man bija ļoti vērtīgi tikties ar dažādām, arī pašām augstākajām Latvijas amatpersonām, es guvu tiešām vērtīgu informāciju savai turpmākajai darbībai. Es gan Latvijā ierodos ik pēc pāris mēnešiem un jau sen vēroju milzīgās pārmaiņas šeit, taču tagad manas zināšanas ir vēl dziļākas, un es vēl labāk varēšu izplatīt Jordānijā informāciju par Latviju. Jūsu valsts attīstās īstajā virzienā, un jūsu progress ir iespaidīgs. Es domāju, pēc iestāšanās ES jūsu zemnieki varbūt pirmajā brīdī izjutīs grūtības, bet pēc tam sagaidāma strauja attīstība, jo Latvijai būs pieeja milzīgajam ES tirgum.

Rita Skuja–Stīla, Latvijas goda konsule Singapūrā

— Kādi ir jūsu secinājumi par pirmo Latvijas goda konsulu sanāksmi?

— Man liekas, to vajadzēja sarīkot jau sen. Kad deviņdesmito gadu sākumā Latvija sāka izveidot goda konsulu institūciju, mums nevienam nebija pieredzes, katrs darījām, ko varējām. Mēs pat paši drukājām informatīvās lapiņas par Latviju. Man liekas, šādu sanāksmi vajadzēja sarīkot jau 1995. gadā. Tagad ļoti vērtīgi bija arī satikt citus goda konsulus un pārrunāt mūsu pieredzi un mūsu kopīgās problēmas, kā arī mūsu turpmākās darbības iespējas. Es domāju, mēs arī paši varam sniegt daudz interesantu ieteikumu Ārlietu ministrijai.

— Es saprotu, ka viens ieteikums ir rīkot šādas sanāksmes biežāk.

— Jā, jūs man izņēmāt vārdus no mutes. Bet vēl viens mūsu secinājums ir, ka šādā sanāksmē vajadzētu paredzēt vairāk laika savstarpējām pārrunām. Šoreiz mēs saņēmām ļoti daudz informācijas par Latvijas attīstību. Nākamajā sanāksmē mums vajadzētu vairāk runāt par goda konsulu darbības procedūras lietām.

KONSULI5.JPG (13866 bytes) KONSULI4.JPG (14363 bytes) KONSULI2.JPG (21089 bytes)
Goda konsuls Pakistānā Madžids Sultans Hvaja; goda vicekonsuls Melburnā Jānis Roberts Dēliņš; Regīna Jakobidze, Gunta Medne, goda konsule Singapūrā Rita Skuja–Stīla, Beatrise Āboltiņa–Trublūde un “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris

Senators Madžids Sultans Hvaja, Latvijas goda konsuls Pakistānā

— Kāda ir pašreizējā situācija Pakistānā? Starptautiskās ziņu aģentūras šajās dienās vēstī par īpašu spriedzi Pakistānas un Indijas robežas tuvumā.

— Jā, taču es ceru uz situācijas mierīgu atrisinājumu. Patlaban mūsu valstī pastāv militārs režīms, taču oktobrī paredzētas vēlēšanas, un pēc tam tiks atkal atjaunota demokrātiska iekārta. Esmu pārliecināts, ka tad būtiski uzlabosies arī mūsu attiecības ar Indiju, kā arī ar daudzām citām pasaules valstīm. Protams, tad mums arī nevajadzēs turēt tik lielu armiju pie Indijas robežas.

Kas jums bija visvērtīgākais guvums šajā Rīgas sanāksmē?

— Jaunas atziņas un idejas, kā vēl aktīvāk sekmēt mūsu valstu divpusējās attiecības. Aizvien vairāk pakistāniešu vēlas apmeklēt Latviju, un es par to nebrīnos. Latvija patiešām ir brīnišķīga valsts, un es saskatu arī daudzas investīciju iespējas Latvijā, par kurām gribu informēt savus tautiešus.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!