Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.82, 31.05.2002.

Pašvaldību kongresā: Ministru prezidents Andris Bērziņš; Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis; Andris Jaunsleinis un Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns; īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš Foto: O.Martinsons

“Latvija pārliecināti klauvē pie Eiropas Savienības vārtiem. Un visas pazīmes liecina, ka valsts tajā arī ieies. Taču mani dažbrīd māc bažas, ka pašvaldības var palikt mīņājoties ārpusē, es domāju, finansu un speciālistu kapacitātes ziņā.” J. Krūmiņš aicināja mainīt domāšanu un nedarīt ierastas lietas ar ierastiem līdzekļiem, cerot, ka rezultāts mainīsies, bet kopīgiem spēkiem virzīt idejas, pašvaldībām kļūt radošākām, aktīvākām un uzstājīgākām.

Kongresā pārskata ziņojumu sniedza LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, iezīmējot laikā no iepriekšējā pašvaldību kongresa atrisinātos, risināt mēģinātos un neatrisinātos jautājumus. LPS priekšsēdis pauda pārliecību, ka partnerības principu ievērošana sarunās ar valdību ir abpusējs ieguvums, un izteica pateicību valdībai par kopīgo darbu un attieksmi sarunu laikā. Viesu uzrunās pašvaldībām veltīto kritiku A. Jaunsleinis novērtēja kā ievirzi turpmākajam darbam. Dialogs, stingri argumentēta pozīcija, kā arī kompromisu lēmumi veido labvēlīgu augsni neatrisināto jautājumu virzībai. Iedziļinoties valstī notiekošajos procesos, A.Jaunsleinis savā ziņojumā minēja pašvaldību līdzdalību skarošos pārmaiņu jautājumus — integrācija ES, NATO, veselības aprūpes sistēmas reforma, izglītības reforma, sociālo jautājumu reforma, valsts pārvaldes reforma, izmaiņas pašvaldību vēlēšanu sistēmā, ATR, reģionālo pašvaldību reforma, nodokļu reforma.

Kongresā tika pieņemtas 6 rezolūcijas. Jautājumā par LPS attīstības vadlīnijām tika atzīts, ka “vadlīnijās noteiktie attīstības virzieni joprojām ir nozīmīgi, daļa no tiem jau īstenoti dzīvē. Tomēr noris pārmaiņas, kas ietekmē un arī turpmāk ietekmēs pašvaldību iekārtu Latvijā. Aizvadītajā laika periodā LPS vadlīnijas bija orientieris pašvaldību kopīgās pozīcijas veidošanai un formulēšanai, īpaši sarunās ar valdību”. Par LPS darbības prioritātēm joprojām uzskatāma administratīvi teritoriālā reforma, kuras gaitā palielinās pašvaldību mērogs. Par nozīmīgu uzskatāma virzība uz Eiropas Savienību, kas prasa no pašvaldībām finansu un administratīvo spēju palielināšanu, kas nereti nes līdzi birokrātismu un finansu centralizāciju. Pašvaldības iestājas par tendencēm veicināt pārvaldes pilnveidošanu un attīstību ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī vietējās pašvaldībās.

LPS pauž pārliecību, ka “attiecības ar centrālo valdību jābalsta uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu, ka administrācijas un pakalpojumu sniegšanas attīstība notiks arī turpmāk, ievērojot atbildības, efektivitātes un saskaņotības principus”.

LPS iestājas par “konsekvenci, ievērojot atklātības, līdzdalības un demokrātijas principus attiecībās ar iedzīvotājiem un visām pašvaldības darbībā ieinteresētajām grupām, par to, ka e-pašvaldība attīstāma iedzīvotāja interesēs, radot iespēju katrai pašvaldībai strādāt ar valsts reģistriem tiešsaistes režīmā”. Katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības griezties pašvaldībā un saņemt no tās informāciju vai administratīvo lēmumu ar interneta starpniecību. LPS uzskata, ka “ir nepieciešams noteikt un ievērot principus, lai sabalansētu lauku un pilsētu iedzīvotāju intereses vienas pašvaldības ietvaros”. Ir nepieciešams “paredzēt vietējo pašvaldību, republikas pilsētu un reģionu lomas pieaugumu valsts un Eiropas Savienības politikā.” Tāpat nepieciešams noteikt, ka “sekmīgu teritoriālo reformu priekšnosacījums ir valsts un Eiropas Savienības finansējums un mērķtiecīgi pasākumi infrastruktūras sakārtošanai”. Savā iekšienē LPS izvirza mērķi nostiprināt organizatoriskās struktūras virzienus. Rezolūcijā tika ierakstīts: “Pašvaldības savas atbildības jomā efektīvāk par centrālo valdību spēj darboties iedzīvotāju interesēs.” Kongress aicināja valdību atbalstīt Latvijas pašvaldību labās pieredzes apkopošanu un attīstīšanu, piesaistot arī valsts budžeta un Eiropas Savienības līdzekļus.

Viena no rezolūcijām bija pašvaldību finansu aizņēmumu jautājumā. Tajā teikts: “Sakarā ar to, ka Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padome neizsniedz pašvaldībām atļaujas veikt aizņēmumus un sniegt galvojumus, jo likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” noteiktais pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits 18,5 miljoni latu jau ir izlietots, daudzām pašvaldībām nav iespējams veikt ar likumu uzliktās funkcijas, kā arī pildīt noslēgtās saistības. LPS kongress pieprasa LR Saeimai veikt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”, palielinot pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu.”

Samilzušās valsts un pašvaldību autoceļu problēmas, kas tiek pārrunātas dažādu līmeņu institūcijās, sākot no ceļu remontdarbu izpildītājiem līdz valdībai, atsevišķā rezolūcijā tika ierakstītas kā pašvaldību viedoklis. Minot ceļu sakārtošanu un attīstību kā vienu no nozīmīgākajiem pašvaldību attīstības priekšnosacījumiem, LPS kongress aicināja valdību un Saeimu atbalstīt Satiksmes ministrijas un iepriekš pašvaldību parakstītu ierosinājumu: “Izdarīt izmaiņas likumdošanā, un no 2003.gada 1.janvāra 85% no akcīzes nodokļa naftas produktiem novirzīt Valsts autoceļu fondam, uzlabot akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanu.”

Nevienam nav šaubu, ka līdzšinējā finansējuma kārtība nav optimālākā un ka “nepietiekama finansējuma rezultātā draud ceļu sabrukums. To veicina arī pārvadājumu palielināšanās pa autoceļiem, slēdzot pasažieru pārvadājumu dzelzceļa maršrutus”. LPS kongress izteica aicinājumu “ar 2003.gada 1.janvāri kompensāciju 50 % apmērā no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kas izmantoti dzelzceļa pārvadājumiem, novirzīt dzelzceļa infrastruktūras fondam, sarunās ar Eiropas Komisiju par strukturālo fondu izmantošanas prioritātēm iekļaut reģionālas un vietējās nozīmes ceļu sakārtošanu”.

2003.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu aplikšanu ar 9% likmi, bet uz siltumapgādi attiecinot 18% likmi. Latvijas Pašvaldību savienības kongress savā rezolūcijā norādīja: “Siltumapgāde ir jāpielīdzina tādiem pakalpojumu veidiem kā sadzīves atkritumu savākšana, centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija.” Tādējādi arī siltumapgādes pakalpojumiem būtu piemērojama 9% nodokļa likme. Kongress aicināja valdību atbalstīt un Saeimu pieņemt attiecīgus grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

LPS attieksmi izteica pieņemtā rezolūcija veselības aprūpes jomā. Tajā norādīts, ka “stāvoklis veselības aprūpē nav uzlabojies un reformas rezultātā izveidotā pašreizējā veselības aprūpes sistēma nenodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus. Daudzviet valstī jau uzsākta veselības aprūpes attīstības plānu ieviešana, bet nepietiekama finansējuma dēļ daudzi veselības aprūpes uzņēmumi atrodas uz bankrota robežas”. Saeimai un Ministru kabinetam izteikts aicinājums “sakārtot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, nenovirzot atbildību par finansu sadales institūciju neizdarībām uz pašvaldībām.” Mazo lauku slimnīcu pārprofilēšanai LPS aicina paredzēt valsts budžeta līdzekļus.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Pašvaldību savienības kongress pieņēma rezolūciju, kurā aicina katru politisko partiju, kas piedalīsies 8.Saeimas vēlēšanās, paust savu viedokli par pašvaldību iekārtu un tās turpmāko attīstību Latvijā. No LPS viedokļa atbalstāmas ir tās partijas, kas piedāvās pozitīvus risinājumus šādām problēmām: “pašvaldību iekārtas nostiprināšanai Satversmē; kā veiksmīgu novadu veidošanas priekšnosacījumu atzīs pamata infrastruktūras sakārtošanu — ceļi, komunikācijas, izglītības un veselības aprūpes tīkls; kā pašvaldību tālākas attīstības pamatnosacījumu atzīs finansu decentralizāciju — nodokļu loka paplašināšana, brīva pieeja kapitāla tirgum, ienākumu daļas palielinājums publiskajā kopbudžetā”. Kā nosacījumu attīstības iespējām visā valsts teritorijā pašvaldības saskata “tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveidošanu — valsts pārziņā pārņemto funkciju decentralizācija, reģionālo pašvaldību patstāvīgas nodokļu bāzes izveide un finansu izlīdzināšanas sistēmas izveide, un plānošanas un investīciju vadības spēju attīstīšana reģionos”.

Par LPS priekšsēža vietnieci no jaunizveidoto novadu pārstāvjiem kongress vienbalsīgi ievēlēja Sabiles novada domes priekšsēdētāju Lolitu Neilandi. Par ieguldījumu LPS darbā atzinības raksti tika pasniegti bijušajam Gulbenes rajona Stradu pagasta padomes priekšsēdētājam un vienam no LPS dibinātājiem Sīmanim Homčenko, Dobeles pilsētas bijušajam mēram, tagadējam deputātam, LPS dibinātājam un ilggadējam padomniekam Andrejam Baļčūnam, Dobeles rajona Bēnes pagasta padomes bijušajam priekšsēdētājam Ādolfam Smikarstam un Smiltenes domes bijušajam priekšsēdētājam Gatim Krūmiņam.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore