“Rīgas iespējas kaut ko sakārtot ir lielas”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības jautājumos Aivars Kreituss intervijā Latvijas Radio vakar, 3.jūnijā:

Intervija Latvijas Radio 3. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Rīgas mērs Gundars Bojārs devies valsts delegācijas sastāvā līdzi Valsts prezidentei uz Īriju, bet mūsu viesis šodien — mēra vietnieks pilsētas attīstības jautājumos Aivars Kreituss. Pirmo reizi esat mūsu pirmdienas programmā. Spriežot pēc jūsu paustā presē, esat tīri labi iejuties amatā, pirms tam, priekšvēlēšanu laikā, diezgan kritiski vērtējāt pilsētas attīstības tendences, sakot, ka nevienam nav skaidras pilsētas kopējās attīstības vīzijas, nemaz nerunājot par konkrētu rajonu konkrētu objektu attīstību. Kā šīs lietas jums šķiet šobrīd?

Aivars Kreituss: — Šobrīd dažas lietas ir visai interesanti pavirzījušās uz priekšu. Es jau uzreiz varu minēt klausītājiem divas lietas. Mēs visu laiku runājam par Dienvidu tiltu un Ziemeļu tuneli, abi šie projekti ir vienādā mērā pavirzījušies uz priekšu, kļuvuši daudz reālāki, un vēl ir tāda plaša, interesanta programma, ko mēs saucam par mājokļa programmu un kas nozīmē dzīvojamo ēku celtniecību un dzīvokļu celtniecību kaut vai tiem 9500 cilvēkiem, kas ir Rīgas pilsētas rindā.

— Varbūt par visu pēc kārtas. Tātad Dienvidu tilts un Ziemeļu tunelis, kas tur īsti pavirzījies uz priekšu?

A.Kreituss: — Par Dienvidu tiltu ir beidzies pirmais konkurss, mēs esam noteikuši, kurš izstrādās skiču projektu un kurš izstrādās tehniskā projekta uzdevumu. Tā ir firma “Tiltprojekts”, un ir parakstīts līgums. Šis darbs virzīsies samērā ātri uz priekšu, un mēs esam plānojuši darbu tā, lai mēs varētu jau izsludināt lielo ģenerālo konkursu par projektēšanu un būvēšanu ap septembri.

Par tuneli — tikko, piektdien, Holandes firma “Tek” atskaitījās, bija otrais vadības komisijas ziņojums, mēs un speciālisti, tai skaitā arī tiltu būves speciālisti, klausījāmies par tuneļa variantu, kur ies pievadceļi. Kārtējo reizi uz lielām kartēm, kas bija saspraustas gar visām sienām, redzējām, kur tie šķērsojumi būs. Un es zinu, ka daudzus iedzīvotājus uztrauc it īpaši mazdārziņu teritorija Spilves rajonā, par šiem jautājumiem es varu atbildēt. Interesantus jautājumus apspriedām par izmaksām, bet svarīgi ir visiem zināt, ka vēl būs vismaz trīs publiskās apspriešanas. Tā ka jautājums ir attīstības stadijā, vēl jūlija beigās būs pēdējais Holandes firmas “Teks” ziņojums, un viņiem arī ir jāpabeidz šis tehniskā projekta uzdevums un daļēji arī skiču projekts, jārāda tās virtuālais modelis, un tad sāksies pirmā publiskā apspriešana.

— Mājokļu attīstības programma, kā jūs teicāt, jau ir konkrēts veikums, konkrētas līnijas iezīmējušās. Kas tur jau konkrēti zināms?

A.Kreituss: — Galvenais ir tas, ka ir izveidota firma SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, kas jau aktīvi ķērusies pie darba, tur ir četri darba virzieni, par to es diezgan bieži esmu stāstījis. Bet pirmais konkurss arī ir izsludināts, tas beigsies jūlija vidū, un pilsēta iepērk tā sauktās nepabeigtās mājas jeb tādas mājas, kas ir piedāvājamas mums, un mēs skatāmies, lai mēs tās pēc iespējas lētāk varētu iepirkt un pārbūvēt par tādiem ne visai lepniem dzīvokļiem, kuri būtu samērā lēti, bet kurus tomēr mēs varētu dabūt pēc iespējas vairāk un dot tiem cilvēkiem, kas stāv ārpuskārtas rindā.

— Bet šī ārpuskārtas rinda tuvākā laikā varētu ļoti strauji pieaugt.

A.Kreituss: — Tāda vārdiska prognoze ir, bet tā rinda jau tā ir deviņarpus tūkstoši, un ir tai rindā dažādas prioritātes, ir daudzbērnu ģimenes un tā tālāk. Mēs skatāmies, kuriem ir šīs prioritātes, bet galvenais — atbilstoši mūsu mērķprogrammai, kas arī sastādīta 4–5 gadiem, mums vajadzētu šogad pāri par tūkstoti šādu dzīvokļu izveidot. Izskatās, ka, ņemot vērā tās summas, kas ir atvēlētas šim uzdevumam, mēs aptuveni to uzdevumu varētu veikt. Bet nav iedomājams, ka Rīga varētu pārvarēt tādu milzīgu atpalicību — vismaz 10 tūkstošiem ģimeņu nav dzīvokļu, tā ir milzīga atpalicība, un jūs teicāt — vēl, iespējams, palielināsies šī rinda, tas tā arī būs. Rīga nevar likvidēt vienā vai divos gados to, kas ir izveidojies desmit gadu laikā.

— Vai tas kaut kādā mērā tomēr nenozīmē šīs programmas intensificēšanu, jo trīs gadi — tas ir ļoti tuvs laiks, 2005.gads parasti ir tas, ar kuru prognozēs operē, ka, lūk, tad būs pilnīgi brīvi griesti īres maksām un līdz ar to arī pašvaldība automātiski tiks nostādīta problēmu priekšā.

A.Kreituss: — Nu, pašvaldība ir lielu problēmu priekšā nostādīta jau pašreiz, tad varbūt tās problēmas būs vēl lielākas. Bet līdz 2005.gadam, es domāju, daudz kas jau atrisināsies, jo piesakās firmas, kas grib celt par pašu piesaistītiem līdzekļiem, tiek apspriestas dažādas shēmas, kā Rīga dos zemi, kā Rīga veidos infrastruktūru, kā Rīga veidos satiksmi, kā līdz ar to tiks veidoti arī daļēji kopuzņēmumi, kas Rīgai par to pienāksies, kā veidosies šis Rīgas dzīvojamais fonds, kas nebūs privatizējams pēc tam. Un pats galvenais varbūt ir tas, ka mēs varam šeit piesaistīt kredītlīdzekļus un ļoti daudz piesaistīt hipotekāro kredītu līdzekļus.

— Bet vai šādi dzīvokļi būtu pa kabatai tiem rīdziniekiem, kuri paliks bez dzīvokļiem?

A.Kreituss: — Viena daļa ir tie, kas ir ļoti vāji maksātspējīgi, tiem mēs veidojam to dzīvokļu fondu, kas tiek iedots, un arī pēc tam dažreiz ir grūtības ar īres maksāšanu. Bet viena daļa rīdzinieku jaunie, jaunās ģimenes, mācās labi, pēc tam strādā samērā labi atalgotā darbā, ir spējīgi segt tās hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumu summas, kuras ir jāmaksā. Un pašreiz hipotekāros kredītus tādā sacensības veidā piedāvā vairākas bankas, un kredītprocenti krīt. Tā ir visas pasaules prakse, un cita ceļa jau nav.

— Galu galā jau bankas pašas mācīsies un būs spiestas reaģēt uz dzīvi …

A.Kreituss: — Bankas pašas ir gatavas mācīt šos hipotekāro kredītu ņēmējus vispirms. Un mūsu, arī “Rīgas pilsētbūvnieka“ uzdevums būs palīdzēt.

— Bet šis temats, jūsu uztverē, nav prioritāte šobrīd pilsētas attīstībā?

A.Kreituss: — Tā ir nenoliedzami viena no prioritātēm, nenoliedzami.

— Jūs diezgan daudz esat braucis pieredzes komandējumos, smēlies daudz iedvesmas, bet pie mums joprojām ļoti bieži ir situācijas, kas rada jautājumu — kas īsti tur roku uz atsevišķu projektu virzības pulsa? Un arī šī atziņa, ka noteicošās tomēr beigās izrādās biznesa intereses, kas pakļauj visas pārējās. Piemēru netrūkst — pagrieziens Triangula bastiona projektā, vai tiešām tur būs vietai absolūti nepiemērots kārtējais lietuviešu lielveikals? Vai nupat aktuālā neziņa par objektu Brīvības ielā netālu no Tallinas ielas, kur bez būvatļaujas arī topot lielveikals. Šādu situāciju uzskaiti varētu turpināt, un tas viss kopumā vedina domāt, ka kāds posms projektu saskaņošanā un realizācijā tomēr nav sakārtots.

A.Kreituss: — Domāju, ka galvenais tomēr visās lietās ir stingra politiskā vadība, un ne velti arī visi mūsu premjeri pēc kārtas vienmēr saka, ka valdībai jābūt stabilai, tad mēs varam virzīties uz priekšu, un biznesa cilvēki to grib. Arī šajos gadījumos, ja ir stingra Rīgas vadība un ja tā bieži nemainās, nu, šajā gadījumā, kā mēs zinām, Rīgas vadība mainījās, bija vēlēšanas, tā radikāli mainījās, arī runājot par šo Triangula bastionu, varbūt arī nebūtu šie lēmumi mainījušies. Un, otrkārt, ja runā par Triangula bastionu, es nedomāju, ka tas tiks izveidots tāds, kas nebūtu rīdzinieku interesēs. Varētu par šo projektu vairāk runāt, vienkārši trūkst laika, bet es gribētu teikt, ka tas būs rīdzinieku interesēs. Un drīzāk mums vajadzēs kopīgi domāt — kā Daugavas krastmalu vairāk atslogot no smagā transporta, arī par to mēs domājam, lai tie rīdzinieki, kas tur staigās, varētu pie upes brīvi piekļūt, it īpaši vasaras karstajā laikā, lai tur notiktu dažādi koncerti, sarīkojumi, kuriem netraucētu satiksme. Par Brīvības ielu 120 — tas ir, protams, ārkārtējs gadījums, kad uz vienas privātīpašnieces zemes, kura pati tagad dzīvojot kādā pavisam maziņā dzīvoklītī un esot stipri nabadzīga, kaut kas klusībā notiek. Šodien es devu rīkojumu Rīgas izpilddirektoram šo jautājumu ātri risināt, un viņš, kā parasti pirmdienās, bija sasaucis visu departamentu direktorus, un šis jautājums tika apspriests. Arī mūsu Pašvaldības policija skatās, kas un kā, kaut gan Pašvaldības policijai nav tiesības iet iekšā privātā zemē un tur ko darīt vai pārtraukt. Bet katrā ziņā izpilddirektors dienas laikā var veicināt jautājumu iesniegšanu tiesā un tiesa dienas laikā var pieņemt lēmumu par darbu pārtraukšanu, un tad jau gan var iejaukties Valsts policija.

— Kādēļ diezgan bieži saskaņojums atsevišķiem projektiem nesakrīt ar viedokļu apmaiņu presē pēc tam, īpaši tas sakāms par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Vai tas nozīmē, ka domes departamentam ar šo institūciju ir kādas īpašas attiecības?

A.Kreituss: — Man personīgi bieži vien patīk Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieka Dambja kunga reakcija, un es domāju, ka virknē gadījumu mūsu reakcija ir par lēnu vai par maz kategoriska, tāpēc es faktiski lielākajā daļā gadījumu Dambja kungam piekrītu. Vienkārši ir tādi atsevišķi momenti, kurus es no profesionālā viedokļa zinu, tas attiecas, piemēram, uz Maskavas ielas koka ēkām, kurām ir satrunējuši visi pamati, tur ir tādas divas sēnes iekšā, kuras varētu latīniski arī nosaukt, es esmu ar tiem jautājumiem agrāk strādājis, un es zinu, ka nevar, vienkārši apmainot dažus dēļus, to māju savest kārtībā. Tā neglābjami ir zudusi, un tad atliek divi varianti — vai nu to nojaukt un tur plānot un būvēt visu kvartāliņu, vai tanī vietā to māju būvēt no jauna, bet pirms tam izrokot daudz zemes un to dezinficējot, ieberot jaunu zemi. Šie ir stipri sarežģīti jautājumi, Dambja kungs pastāv uz to, ka šādos gadījumos visu vajag dokumentēt, bet šī dokumentēšana arī maksā lielu naudu. Un, ja Rīgai no iedzīvotāju nodokļu naudas ir jāsāk šīs lietas apmaksāt — un vienas šādas koka mājas dokumentēšana maksā kādus 5000 latus — tad, mīļie cilvēki, tā ir milzīgi liela nauda. Un, ja tā ir vienkārši tāda koka māja, kādu blakus vēl ir piecdesmit, tad šis lēmums izsauc mūsu pretreakciju, un mēs Attīstības komitejā sakām: nu diez vai tur ir ko dokumentēt.

— Apmēram skaidrs. Līdz šodienai pēc premjera rīkojuma jāprecizē viedoklis par nākamā pavasara Eirovīzijas norisi Latvijā, par izmaksām, norises vietām un infrastruktūru. Kas jau ir skaidrs domes struktūrām?

A.Kreituss: — Domāju, ka domes struktūrām vēl nekas nav skaidrs, domes struktūrām ir skaidrs, ka tās ir lielu grūtību priekšā, visiem mums ļoti gribētos, lai šis konkurss notiek Rīgā, arī es esmu Rīgas patriots un no šāda viedokļa es skatos, ko Rīga var.

— Bet Lemberga kungs tomēr …

A.Kreituss: — Lemberga kungs ir Ventspils patriots un visai pamatoti, un Lemberga kungam ir lieli trumpji rokās, ir šī naftas “truba”, kas iet cauri Latvijai, tā ka viņam ir iespējas, bet Rīgā tomēr ir milzīgs skaits iedzīvotāju salīdzinājumā ar Ventspili, Rīgai, salīdzinot ar Ventspils budžetu, ir daudz, daudz lielāks budžets. Ja Ventspilī tas ir kādi 14 miljoni, tad Rīgā tas tuvojas 200 miljonu latu robežai. Rīgas iespējas kaut ko sakārtot un izveidot šā gada laikā ir stipri lielas, un šajā gadījumā, ja runājam, ka mēs vienā stadionā varēsim pulcēt 5 vai 6 tūkstošus cilvēkus, es domāju, ka esam stipri pieticīgi. Ņemsim par piemēru igauņus un kaut vai Dāniju, kas arī uztaisīja ne slēgtā laukumā šādu konkursu, un mums ir, protams, mūsu Mežaparks, kuru mēs visi mīlam, kur ik pa laikam notiek dziesmu svētki. Un ir interesanti projekti, ka vajadzētu tikai mazliet atsvaidzināt, Mežaparka visam lielajam kompleksam uzlikt jumtu — vispirms skatuves daļai un pēc tam sēdvietu daļai. Ir jārēķina, es neesmu redzējis aprēķinus, cik dārgi tas maksā, bet esmu redzējis šos attēlus.

— Skaidra ir apmēram jūsu nostāja, bet kas galu galā šai jautājumā teiks galavārdu?

A.Kreituss: — Galavārdu teiks televīzija, un es domāju, ka televīzijai galavārdu vajadzētu teikt, arī ņemot vērā to, cik daudz skatītāju, kuri pirks biļetes, izdosies piesaistīt. Un tad, ja pareizinām Mežaparka 23 vai pat vairāk tūkstošus, teiksim, ar trijiem vai četriem tūkstošiem, par ko mēs pieticīgi runājam, tad neiztur kritiku sarunas par to, ka galvenais jau ir pa televīziju labi parādīt, diez vai tas iztur kritiku. Jo jādomā ir par mūsu pašu cilvēkiem, par mūsu jaunatni, kas gribēs būt klāt un izjust klātienes efektu šajā sarīkojumā, ne tikai sēdēt un skatīties kaut ko televizorā.

— Skaidrs jūsu viedoklis. Kā jūs pats redzat sporta, konkrētāk — hokeja — haļļu projekta attīstību, lai Hokeja federācijas intereses pārāk nekontrastētu ar pilsētas interesēm?

A.Kreituss: — Domāju, ka šajā virzienā jau ir diezgan daudz izdarīts, un es esmu dzirdējis vienu ļoti konkrētu piedāvājumu, ko piedāvāja “Multihalle” kopā ar somu firmu. Tur bija runa par halli ar aptuveni 12 tūkstošiem sēdvietu bijušā hipodroma teritorijā. Es domāju, tas bija labs piedāvājums, ko redzēju ar visiem cipariem un naudiskiem aprēķiniem, tur bija runa par aptuveni 30 miljoniem eiro, tas izklausās reāli. Par pārējiem projektiem es nekādus aprēķinus neesmu redzējis.

— Jums jānāk biežāk uz mūsu raidījumu, jo izrunājamo jautājumu ir ļoti, ļoti daudz, varbūt pašās beigās — cik tālu šobrīd ir viss, kas saistās ar Saulesdārzu?

A.Kreituss: — Es domāju, pašreiz viss ir tādā pamierā, jo Rīgas dome, konkrēti Bojāra kunga personā, ir uzrakstījusi lūgumu Bērziņa kungam nodot Saulesdārzu mūsu rīcībā, arī Attīstības komiteja pieņēmusi šādu lēmumu. Nu jāskatās, kā tālāk šis jautājums attīstīsies, ja vērojam subjektīvi, tad šajā teritorijā, vismaz vienā tās daļā, notiek intensīvas sporta nodarbības jaunatnei un “Skonto” klubā trenējas vairāk nekā 600 jauniešu, tas tomēr ir nozīmīgi Rīgai.

— Tātad šobrīd šai ziņā īsti skaidrs nav nekas.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā