Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2001.gadam

Precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdes protokollēmuma 31.¤ 2.punktu

Nobeigums. Sākums — “LV” 15.03.2001., Nr.42; 17.03.2001.,

Nr.44; 23.03.2001., Nr.48; 27.03.2001., Nr.49; 29.03.2001., Nr.51

IV. pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana sievietēm un vīriešiem

18. vadlīnija. Vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem un

19. vadlīnija. Dzimumu atšķirību mazināšana nodarbinātības un darba ienākumu jomā

Citu valstu pieredze rāda, ka ir iespējamas izmaiņas šajā jomā. Arī Latvijā jaunajā darba likumdošanā ir iestrādātas normas par to, ka ne tikai mātei ir tiesības izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, bet arī tēvam. Šādas normas ieviešana ir ļoti progresīva un pozitīva, taču tas nebūt nenozīmē, ka daudzi vīrieši steigsies izmantot šo iespēju.

Jaunā Darba likuma projekts 1999. gada nogalē tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un 2000. gada martā to apstiprināja Ministru kabinets. Darba likuma projekts ir nodots izskatīšanai Saeimā un akceptēts 1.lasījumā. Paredzēts, ka likumam jāstājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. Likumprojektā ir pārņemtas ES direktīvu1 prasības attiecībā uz kolektīvo atlaišanu, darbinieku aizsardzību uzņēmuma pārejas gadījumā, darba laika organizāciju, darba devēja pienākumu informēt darbinieku par darba līguma noteikumiem, vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm darba pieejamības jomā, darba samaksas jomā, kā arī citiem būtiskiem darba tiesisko attiecību jautājumiem.

Dzimumu līdztiesības jomā nacionālās politikas izstrāde ir tikai vēl uzsākta. Labklājības ministrijā uzsākts darbs pie dzimumu līdztiesības likuma izstrādāšanas, aktualizējies jautājums par dzimumu līdztiesības ombudsmena institūcijas radīšanu valstī. Tomēr, atsevišķi, ļoti būtiski dzimumu līdztiesības politikas principi jau ir iestrādāti likumdošanā un darbojas, pirmām kārtām, tas ir sakāms par darba un sociālās drošības likumdošanu. Tās arī ir jomas, kurām ir ierādīta nozīmīga vieta ES likumdošanā, kas Latvijai ir saistoša Eiropas integrācijas procesā. Nacionālā dzimumu līdztiesības politika ir gan atkarīga no sabiedrības sagatavotības un atvērtības diskutēt par to, gan šādas politikas izstrāde un apspriešana varētu būt kā katalizators dzimumu līdztiesības jautājumu izpratnē.

1 75/119/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvajām atlaišanām;

97/80/EK par pierādīšanas pienākumu dzimumdiskriminācijas lietās;

96/34/EEK par bērnu kopšanas atvaļinājumu;

76/20/EEK par vienādas attieksmes principa ieviešanu attiecībā uz vīriešiem un sievietēm darba pieejamībā, profesionālajā apmācībā, paaugstināšanā amatā un darba apstākļos;

92/85/EEK par pasākumu veikšanu, lai uzlabotu drošību un nodrošinātu veselībai nekaitīgus darba apstākļus darba ņēmējām–grūtniecēm, darba ņēmējām pēcdzemdību periodā vai tām, kuras baro bērnu ar krūti;

77/187/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesibu garantēšanu gadījumos, kad notiek uzņēmumu, saimniecisku pasākumu vai to daļu nodošana citam īpašniekam;

84/33/EEK par jauniešu darba aizsardzību;

91/533/EEK par darba devēju pienākumu informēt darbiniekus par līguma vai darba attiecību nosacījumiem;

93/104/EEK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem;

75/117/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz vienādas darba samaksas principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm.

18.&19.6. Secinājumi

Nepieciešams pieņemt un īstenot integrētu ar dzimumu vienādo iespēju saistīto jautājumu risināšanas pieeju, kas nodrošina to īstenošanu visos četros pīlāros. Lai novērtētu šīs pieejas reālo ietekmi, ir nepieciešamas adekvātas datu vākšanas sistēmas un procedūras.

Savācot un apkopojot dažāda veida datus dzimumu griezumā, tos analizējot, publicējot un izskaidrojot, salīdzinot ar faktiem, celsies izpratne par to, ka iemesli atšķirībām šajos rādītājos nav absolūti un nemaināmi. Ziņojumi liks iedziļināties un novērtēt, kādas tautas attīstības potences netiek izmantotas.

Dzimumu dabīgo atšķirību respektēšana un nepretnostatīšana, katra dzimuma ieguldījuma un uzdevumu atzīšana un novērtēšana ir pamats tolerantai attieksmei.

Dzimumu līdztiesības likuma un ombudsmena institūcijas nepieciešamības plaša apspriešana starp sociālajiem partneriem.

20. vadlīnija. Ģimenei draudzīgas politikas veicināšana

20.1. Situācijas raksturojums

Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskas vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi — tā rezultātā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Šīs tendences ir sekas nepietiekamajam atbalstam un mērķtiecības trūkumam ģimeņu problēmu risināšanā.

Atbalsta sniegšanai ģimenēm valstī izveidotas un darbojas valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts sociālo pabalstu sistēmas.

Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēma blakus citiem pabalstiem ģimenēm nodrošina maternitātes pabalstus, kas noteikts 1995.gada 6.novembra likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Maternitātes pabalstu piešķir sociāli apdrošinātām sievietēm (darba ņēmējām un pašnodarbinātajām) par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku. 1999. gadā palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi maternitātes pabalstiem no 4,4 milj. Ls faktiskās cenās 1998. gadā līdz 4,8 milj. Ls jeb par 9%. Maternitātes pabalstu izmaksas nodrošināšanai 2000. gadā paredzētā summa ir 5 milj. Ls, 2001. gadā plānots pieaugums līdz 5,9 milj. Ls.

Izdevumu pieaugumu 1999. gadā sekmēja apmaksāto maternitātes dienu skaita un pabalsta apmēra pieaugums. Šajā gadā apmaksāto maternitātes dienu skaits vidēji mēnesī, salīdzinot ar 1998. gadu, ir pieaudzis no 95,3 tūkst. līdz 96,0 tūks. mēnesī jeb par 1%. Maternitātes pabalsta apmērs dienā ir pieaudzis no 3,48 Ls līdz 4,00 Ls jeb par 15%.

Statistikas dati liecina, ka 1999. gadā bija dzimuši 19530 bērnu un šajā gadā maternitātes pabalstu piešķīra 8854 saņēmējiem. Aptuveni aprēķini rāda, ka tikai 45% no visām dzemdējušām māmiņām ir saņēmušas maternitātes pabalstu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis rādītājs ir stabilizējies.

Valsts sociālo pabalstu sistēma ģimenēm nodrošina bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstus. Minētie valsts sociālie pabalsti ģimenēm ar bērniem ir noteikti 1995.gada 25.oktobra likumā “Par sociālo palīdzību”. Valsts sociālo pabalstu izmaksas nodrošināšanai 2000. gadā paredzētā summa ir 58,6 milj. Ls, t.sk., sociālie pabalsti ģimenēm ar bērniem 47,1 milj. Ls. 2001. gadā plānotā summa valsts sociāliem pabalstiem ir 58,7 milj. Ls, t.sk., sociālie pabalsti ģimenēm ar bērniem 48 milj. Ls.

Tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu ir līdz bērna triju gadu vecuma sasniegšanai. To piešķir personām, kuras kopj bērnu, ja šīs personas nesaņem maternitātes pabalstu un nav nodarbinātas vai ir nodarbinātas nepilnu darba laiku. Jāatzīmē, ka par personām, kuras kopj bērnu, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu ir par katru bērnu, kas nav vecāks par 15 gadiem vai ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošu skolu un nav stājies laulībā. Kopš 1999. gada uzsākta pakāpeniska ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšana. Personām, kuras audzina bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, piešķir piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Minētās piemaksas mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnus invalīdus, veicinot bērnu invalīdu integrēšanos sabiedrībā.

20.2. Mērķi 2001.gadam

— Veidot vienotu integrētu ģimenes atbalsta politiku;

— Atbalstīt ģimenes locekļu nodarbinātību.

20.3. Līdzekļi

— Izstrādāt Rīcības programmu ģimenes atbalstam piecu gadu periodam, iekļaujot tajā juridiskus un organizatoriskus pasākumus;

— Paredzēt un nodrošināt iespēju izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu pēc izvēles gan tēvam, gan mātei;

— Nodrošināt atbalstu nodarbinātības uzlabošanai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – papildus profesionālo orientāciju, nepieciešamības gadījumā pārkvalifikāciju un atbalstu darbā iekārtošanā;

— Veicināt nepilna darba laika izmantošanu abiem vecākiem, kuru aprūpē ir nepilngadīgi bērni.

20.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

20.5. Indikatori

— Maternitātes pabalstu saņēmēju skaits;

— Paternitātes pabalsta saņēmēju skaits;

— Bērna piedzimšanas, bērna kopšanas, ģimenes valsts pabalstu skaits;

— Bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas sadalījums starp sievietēm un vīriešiem;

— Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā atgriezušos sieviešu skaits un īpatsvars.

20.6. Secinājumi

Lai īstenotu valdības apņemšanos palielināt ģimenes lomu sabiedrībā, veicinot ģimenisko vērtību saglabāšanu, nepieciešams apzināt un noteikt juridisko un organizatorisko pasākumu kompleksu. Šāds pasākumu komplekss jāīsteno, lai ģimene saņemtu savlaicīgu un konkrētajai vajadzībai atbilstošu atbalstu, kas novērstu iespējamās problēmas, pirms tās kļuvušas graujošas ģimenei. Būtiska nozīme ir ģimenei labvēlīgas pabalstu sistēmas attīstīšanai.

Nodarbinātība ir galvenais faktors, kas nodrošina integrāciju sabiedrībā un novērš sociālo izstumtību. Tāpēc īpašs atbalsts ģimenēm nepieciešams bezdarba gadījumā, īpaši, ja bez darba ir abi vecāki, jo tas apdraud ne tikai pieaugušos ģimenes locekļus, bet atstāj paliekošu iespaidu uz bērnu nākotni un viņu pielāgošanās spējām darba tirgum.

21. vadlīnija. Sieviešu un vīriešu reintegrēšanās darba tirgū sekmēšana

Esošās aktivitātes apskatītas iepriekšējās vadlīnijās, kuru pasākumi vērsti uz sieviešu un vīriešu iesaistīšanu darba tirgū un pielāgošanās spēju veicināšanu.

Atbildīgās institūcijas par informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam pasākumu izpildi

I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

3.vadlīnijas 4. punktā:

Labklājības ministrija — par 1.,2., 3 un 4. pasākumu

4.vadlīnijas 4. punktā:

Labklājības ministrija — par 1. pasākumu

5.vadlīnijas 4. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija — par 1.,2.,3. un 4. pasākumu

6.vadlīnijas 4. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija — par 1.,2. un 3. pasākumu

Zemkopības ministrija — par 4. pasākumu

7.vadlīnijas 4. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija — par 1. un 2. pasākumu

8.vadlīnijas 4. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija — par 1.,2., 3., 4., 5., 6. un 7. pasākumu

9.vadlīnijas 4. punktā:

Izglītības un zinātnes ministrija — par 1. un 2. pasākumu

Tieslietu ministrija — par 2. un 3. pasākumu

II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība

10. un 11. vadlīnijas 4. punktā:

Finansu ministrija — par 1. un 2. pasākumu

Ekonomikas ministrija — par 3.,4. un 5. pasākumu

12.vadlīnijas 4. punktā:

Ekonomikas ministrija — par 1.,2.,3. un 4. pasākumu

Zemkopības ministrija — par 5. pasākumu

13.vadlīnijas 4. punktā:

Ekonomikas ministrija — par 1. pasākumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — par 2. pasākumu

14.vadlīnijas 4. punktā:

Finansu ministrija — par 1. un 2. pasākumu

III pīlārs. Uzņēmumu un to darbinieku

pielāgošanās spēju veicināšana

15. un 16.vadlīnijas 4. punktā:

Finansu ministrija — par 1. pasākumu

Ekonomikas ministrija — par 2. pasākumu

Labklājības ministrija — par 3.,4. un 5. pasākumu

IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas

nodrošināšana

20.vadlīnijas 4. punktā:

Labklājības ministrija — par 1. pasākumu

Nacionālā plāna publicējums šeit, “Latvijas Vēstneša” ielikumā “Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets”:

“Latvijas Vēstneša” normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre