Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Personu apliecinošu dokumentu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt personu un to tiesisko statusu apliecinošus dokumentus (turpmāk — personu apliecinošs dokuments), kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību.

2.pants. Personu apliecinošu dokumentu veidi

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un to tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) personas apliecība;

2) pase.

(4) Personas apliecības un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Valsts nodeva nav maksājama par nerezidentu personas apliecību, diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanu.

3.pants. Personas apliecība

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauja;

4) nerezidenta, tas ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla locekļa, personas apliecība.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, kā arī personai, kura ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla loceklis.

(3) Uzturēšanās atļauja ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju uzturēties Latvijā.

(4) Pilsoņa un nepilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.

4.pants. Pase

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

1) pilsoņa pase;

2) nepilsoņa pase;

3) diplomātiskā pase;

4) dienesta pase;

5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

6) bēgļa ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

II nodaļa. Personas apliecību un pasu saturs un forma

5.pants. Personas apliecību un pasu saturs

(1) Personas apliecības un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tajās ir iekļauta šāda informācija:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi),

b) uzvārds,

c) personas kods,

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā,

e) dzimums,

f) dzimšanas datums,

g) dzimšanas vieta,

h) fotogrāfija,

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods,

b) tips,

c) numurs,

d) izdevējiestādes nosaukums,

e) izsniegšanas datums,

f) derīguma termiņš.

(2) Personas apliecībās un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Personas apliecībā, izņemot nerezidenta personas apliecību, ir iekļauta informācija par apliecības turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc personas apliecības un pilsoņa vai nepilsoņa pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībā un pilsoņa vai nepilsoņa pasē ieraksta ziņas par šā dokumenta turētāja tautību.

(5) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta personas vai personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai personas vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda) citas valodas orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(6) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(7) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē, izņemot diplomātisko pasi un dienesta pasi, ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(8) Ministru kabinets nosaka personas apliecībās un pasēs papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

(9) Nerezidentu personas apliecībās netiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati, un tajās netiek ierakstīts personas kods.

6.pants. Personas apliecību un pasu paraugi, izsniegšanas un nodošanas kārtība un derīguma termiņi

(1) Personas apliecības ir kartes tipa dokumenti.

(2) Pases ir grāmatiņas tipa dokumenti.

(3) Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa. Personas apliecību un pasu izsniegšana

7.pants. Personas apliecību, pilsoņu un nepilsoņu pasu, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšana

(1) Personas apliecības, pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(2) Nerezidentu personas apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

8.pants. Diplomātisko un dienesta pasu izsniegšana

(1) Diplomātisko pasi izsniedz saskaņā ar likumu “Par diplomātisko pasi”.

(2) Dienesta pasi izsniedz valsts amatpersonai, kura ieņem vadošu amatu, vai personai, kura ir darba vai valsts civildienesta attiecībās atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam un kurai nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

9.pants. Atgriešanās apliecību izsniegšana

(1) Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas aizstāj ceļošanas dokumentu.

(2) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai bēglis, kurš par tādu atzīts saskaņā ar Patvēruma likumu, ja viņš uzturas ārvalstīs un viņa rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

(3) Atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā.

(4) Atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Atgriešanās apliecību saturu, paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

IV nodaļa. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētāja tiesības un pienākumi

10.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētāja tiesības

(1) Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētājam ir tiesības apliecināt savu identitāti, uzrādot attiecīgo dokumentu.

(2) Pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētājam vai pases turētājam ir tiesības Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot personas apliecību vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētājam ir tiesības, uzrādot personas apliecību, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.

11.pants. Personas pienākumi

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(2) Ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecākiem (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(3) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem personiski.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem šīs personas vecāki.

12.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētāja pienākumi

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir glabāt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, lai tā nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par tās personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības glabāšanu ir atbildīgi šīs personas vecāki.

(3) Par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs piecu dienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei, bet, ja personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.

(4) Ieceļojot ārvalstīs, personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs ir atbildīgs par attiecīgās ārvalsts noteikto ieceļošanas nosacījumu izpildi.

V nodaļa. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana un lietošanas kārtība

13.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana

(1) Ja personas apliecības vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā no dienas, kad saņēmis rīkojumu par pilsonības zaudēšanu, nodod personas apliecību vai pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldei, bet, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.

(2) Personas apliecības vai pases turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas nodod personas apliecību vai pasi izdevējiestādei, bet, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.

(3) Ja ir atrasta personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība, to nekavējoties nodod dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(4) Mirušas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi vai nerezidenta personas apliecību, nodod dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Mirušas personas diplomātisko pasi, dienesta pasi vai nerezidenta personas apliecību nodod Ārlietu ministrijai.

(6) Ārvalstī mirušas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību nodod Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(7) Atgriešanās apliecības turētājs pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties nodod atgriešanās apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

(8) Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotās personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nogādā to izdevējiestādēm.

14.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības izņemšana

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijas un Valsts robežsardzes iestādei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi, lieto personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, kas kļuvusi lietošanai nederīga saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās daļas 9.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā. Personai ir tiesības prasīt, lai minēto dokumentu izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem noteikumiem.

(2) Personai, kura aizturēta uz laiku, kas ir ilgāks nekā trīs stundas, par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai piemērots soda veids — brīvības atņemšana vai arests, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību izņem iestāde, kas aizturējusi šo personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa. Izņemtais dokuments glabājas minētajā iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē. Personu atbrīvojot, izņemto dokumentu tai atdod.

15.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības lietošanas ierobežojumi

Ar personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību aizliegts veikt šādas darbības:

1) izdarīt tajā normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

2) to izņemt (aizliegums neattiecas uz šā likuma 14.pantu);

3) to nodot vai pieņemt ķīlā;

4) to nodot lietošanai citai personai;

5) lietot citas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību;

6) to izsniegt citai personai;

7) lietot personas apliecību vai pasi, kas kļuvusi lietošanai nederīga.

 16.pants. Lietošanai nederīga personas apliecība, pase un atgriešanās apliecība

(1) Personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas šā likuma 5.panta pirmajā daļā norādītās ziņas par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstveidā ziņojis par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei, dokumenta izdevējiestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai;

10) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu.

(2) Ministru kabinets nosaka nederīgo personu apliecinošu dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 3.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 23.maijā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2002.gada 5.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.