• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai paplašinātu Eiropas drošības telpu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.2002., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62825

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu vēlme ir veidot stabilu un labklājīgu Eiropu

Vēl šajā numurā

05.06.2002., Nr. 84

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai paplašinātu Eiropas drošības telpu

Vakar, 4.jūnijā, Latvijā uzturējās Čehijas Republikas Senāta komisijas delegācija

C2.JPG (21711 bytes) C4.JPG (25946 bytes)
C6.JPG (23150 bytes) C5.JPG (21640 bytes)

Delegāciju sarunu laikā: (augšējo attēlu rindā no labās) Čehijas Republikas Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Mihaels Žantovskijs, Čehijas vēstniece Jana Bulenova un pārējā Čehijas delegācija; (apakšējos attēlu rindā) Latvijas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, komisijas locekļi Oskars Grīgs, Jānis Čevers, Helēna Demakova, Palmira Lāce, Martijans Bekasovs

Vakar, 4.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un komisijas pārstāvji tikās ar Čehijas Republikas Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas delegāciju, kas pēc viņa ielūgumu ieradusies vizītē Latvijā.

Latvijas un Čehijas parlamentārieši pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību un sadarbības aspektus pēc neatkarības atgūšanas, kā arī Eiropas drošības jautājumus un NATO attīstības virzienus pēc alianses paplašināšanās.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka abu valstu divpusējā sadarbība ir regulāra un intensīva, īpaši aizsardzības jomā. Viņš arī norādīja, ka Čehijas Senāta pārstāvju vizīte ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas virzībā uz integrāciju NATO, kad novembrī Prāgā izšķirsies, vai mūsu valsts kļūs par alianses locekli.

Čehijas Republikas Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Mihaels Žantovskijs atgādināja Čehijas un Latvijas 80 gadus ilgo diplomātisko attiecību vēsturi, kuras nu var attīstīties mierīgos apstākļos.

“Mūsu valstis vieno kopīga, ne visai patīkama pagātnes pieredze, taču tagad mēs atgriežamies Eiropā,” sacīja M.Žantovskijs. Viņš atzina, ka Latvijas un Čehijas kontakti ir daudzpusīgi un savstarpēji bagātinoši. M.Žantovskijs arī bija pārliecināts, ka pēc NATO galotņu tikšanās Prāgā novembrī Latvija kļūs par šīs drošības organizācijas pilntiesīgu locekli un abas valstis varēs kopā virzīties uz integrāciju Eiropas Savienībā, 2004.gadā kļūstot par ES dalībvalstīm.

Spriežot par Ziemeļatlantijas alianses nākotni un tās lomu Eiropas drošības telpā, M.Žantovskijs pauda bažas par iespējamo plaisas veidošanos starp ASV un NATO Eiropas dalībvalstīm, piemēram, bruņoto spēku materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā. Čehijas parlamentārieši skāra arī globālās drošības jautājumus, norādot uz ģeopolitiskajām izmaiņām — Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas valstis un Krieviju vieno stāšanās pretim kopīgam drošības apdraudējumam. Tāpēc viens no Latvijas un Čehijas uzdevumiem ir atgādināt, cik ārkārtīgi nepieciešams un aktuāls ir alianses līguma 5.paragrāfs.

Pārrunājot abu valstu sadarbību drošības jomā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums aicināja dibināt kontaktus starp drošības dienestiem, savstarpēji apmainoties ar informāciju, lai palielinātu Eiropas drošības telpu.

Viesi interesējās arī par Latvijas gaisa telpas kontroles iespējām un savietojamību ar NATO sistēmām. Dz.Kudums pastāstīja par Latvijas sadarbībā ar Igauniju īstenoto radaru uzstādīšanas programmu.

C7.JPG (20644 bytes) C8.JPG (23150 bytes)
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts (centrā) un komisijas locekļi Igors Solovjovs un Valdis Birkavs sarunā ar Čehijas Republikas Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas pārstāvjiem
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji pateicās čehu kolēģiem par Čehijas sniegto palīdzību aizsardzības jomā, tostarp militāri tehniskajā apgādē un NATO integrācijā.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji vakar tikās ar Čehijas Republikas Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas delegāciju.

Puses sprieda par abu valstu saskarsmes punktiem ārpolitikā, jauno Eiropas ārējo un drošības politiku, kā arī NATO vietu Eiropas drošības sistēmā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību un nozīmīgos sasniegumus kopīgo ārpolitisko mērķu īstenošanā. “Viens no otra mācoties, mēs esam tālu tikuši savā virzībā uz NATO un Eiropas Savienību,” akcentēja G.Krasts.

Analizējot drošības apdraudējumu pasaulē un Eiropā, Čehijas Senāta Ārlietu, aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Mihaels Žantovskijs sacīja: “Pēdējie deviņi mēneši pierādījuši, ka drošība un tās perspektīvas pasaulē ir trauslas — to apdraud starptautiskais terorisms; pirmo reizi divas valstis gandrīz bija kodolkonflikta priekšvakarā, bet Rietumeiropā parādās ksenofobijas, neiecietības un nacionālisma iedīgļi.” M.Žantovskijs pauda uzskatu, ka pesimismam nav vietas un, lai šos draudus novērstu, mazajām valstīm ir jāsadarbojas, veicinot savstarpējās politiskās konsultācijas. Arī G.Krasts atzina, ka pēc 11.septembra terora aktiem pasaule no drošības viedokļa kļuvusi mazāka, bet tās apdraudējums skaidrāk izprotams, kas mudinājis drošības struktūras pārveidoties un palielināt attīstības tempus.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Ziemeļatlantijas alianses vietu Eiropas drošības arhitektūrā un tās kā kolektīvās drošības organizācijas tālāko attīstību, kā arī ASV, NATO un ES attiecības. Tika spriests arī par Eiropas kopīgajiem aizsardzības spēkiem. Čehija atbalsta šādu spēku veidošanu, taču tiem būtu jāsadarbojas ar Ziemeļatlantijas aliansi.

Pārrunājot abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā, Latvijas parlamentārieši interesējās, vai Čehijā tiks rīkots referendums par iestāšanos ES. Čehijas Senāta pārstāvji pastāstīja, ka referendums būs, bet vēl nav vienprātības starp Senāta un parlamenta apakšpalātas deputātiem, vai tā rīkošanu fiksēt konstitucionālajā likumā.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!