Lai bērnu nākotne cerīga

Pirms desmit gadiem Latvijā tika ratificēta ANO konvencija par bērna tiesībām

Latvijā joprojām nav apzināts to bērnu skaits, kuri regulāri neapmeklē skolu. Valsts statistika liecina, ka skolā vispār neiet katrs simtais bērns, bet sabiedriskā organizācija “Glābiet bērnus!” uzskata, ka skolu regulāri kavē 15 līdz 17 tūkstoši bērnu, tas ir, 4 līdz 5 procenti no visiem bērniem. Labklājības ministrijas sociālais ziņojums par 2000.gadu rāda, ka aptuveni 80 procenti ģimeņu ar bērniem Latvijā dzīvo zem reālā pilnā iztikas minimuma. Bāreņu iestādes ir pilnas ar dzīvu vecāku bāreņiem, kuri 80 vai pat 90 procentos gadījumu nekad neatgriežas bioloģiskajās ģimenēs, taču Civillikumā ir atcelta norma, kas paredzēja, ka bērnu vecākiem var automātiski atņemt vecāku tiesības, ja viņi sešus mēnešus neliekas ne zinis par saviem bērniem. Maksimāli sarežģītas un apgrūtinātas ir iespējas bērnu adoptēt uz ārvalstīm. Valsts pabalsts aizbildņiem ir nepietiekams un tiek maksāts vienāds visiem, neatkarīgi no tā, cik bērnu ir paņemts aizbildnībā.

Šie ir tikai daži fakti, kas izskanēja vakar, 4. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas kopīgā sēdē, kur tika prezentēts sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus!” un citu nevalstisko organizāciju sagatavotais alternatīvais ziņojums ANO par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā.

ANO konvencija par bērna tiesībām Latvijā ratificēta 1992.gadā, un šobrīd gan valsts, gan sabiedriskās organizācijas var atskatīties uz desmit gados paveikto. Viena no ANO konvencijas prasībām ir sniegt regulāru ziņojumu par to, kā konvencija tiek īstenota katrā valstī. Turklāt ir prasība sagatavot divus ziņojumus — viens ir valsts oficiālais ziņojums, kas tiek

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar Saeimā: organizācijas “Glābiet bērnus” priekšsēdētāja Inguna Ebela, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas piekšsēdētāja Aija Barča, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (augšējā attēlā); Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi Andris Bērziņš, Roberts Jurdžs, Helēna Soldatjonoka (apakšējos attēlos)

sagatavots, izmantojot statistikas datu analīzi, otrs — alternatīvais ziņojums, kuru gatavo nevalstiskās organizācijas un kura pamatā ir arī statistikas neaptvertas bērnu dzīves sfēras un sabiedriskie pētījumi, kā arī neoficiālie dati.

Organizācijas “Glābiet bērnus!” priekšsēdētāja Dr. med. Inguna Ebela, kas iepazīstināja Saeimas komisijas ar nevalstisko organizāciju sagatavoto alternatīvo ziņojumu, kopumā izteica secinājumus, ka bērnu stāvoklis Latvijā pasliktinās. Īpašs kritums vērojams pēdējos divos gados un salīdzinājumā ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Piemēram, Lietuvā valsts pabalsts katram aizbildnim par katru bērnu ir 85 lati mēnesī, kamēr Latvijā tas ir tikai 38 lati neatkarīgi no bērnu skaita. Igaunijā katram bērnam skolas gada sākumā tiek izmaksāts 30 dolāru naudas pabalsts burtnīcu un rakstāmlietu iegādei, jo grāmatas visi skolēni saņem par brīvu. Šie ir tikai pāris aspekti, kuros Latvija savus bērnus nostāda sliktākā situācijā nekā citas valstis. Kopumā, 27 valstu “konkurencē”, Latvija bērnu tiesību aizsardzības jomā ir vienā no zemākajām vietām — aiz Latvijas paliek tikai visas bijušās PSRS republikas, izņemot Lietuvu un Igauniju, kā arī Bulgārija un Rumānija.

Arī UNICEF Latvijas Nacionālās komitejas izpilddirektore Ilze Doškina norādīja uz vairākiem būtiskiem trūkumiem Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā — nav neatkarīgas uzraudzības institūcijas, kas, viņasprāt, varētu būt ombuda institūcija, lielais bērnu skaits sociālās aprūpes institūcijās, no kuriem tikai aptuveni 10 procenti ir bāreņu, nepietiekamā alternatīvo sodu sistēma nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem u.c.

Saeimas deputāts Antons Seiksts savukārt norādīja, ka valsts organizācijām un nevalstiskajam sektoram, kuri abi nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības problēmu risināšanu, nevajadzētu vienam otrā redzēt ienaidnieku, bet gan pozitīvu opozicionāru. Viņš arī uzskata, ka ne valsts, ne sabiedriskās organizācijas vēl nav līdz galam izmantojušas visas sadarbības iespējas.

Taču Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Dzintars Ābiķis pēc alternatīvā ziņojuma uzklausīšanas uzsvēra, ka situācija nebūt nav tik ļauna, kādu to rāda ziņojums. Ir izdarīts arī pietiekami daudz pozitīvu lietu. Tā Latvijas likumdošana bērnu tiesību aizsardzībā ir sakārtota atbilstoši visiem ES standartiem. Tieši ieklausoties sabiedrības un ieinteresēto pušu viedokļos, ir atjaunota piecus un sešus gadus vecu bērnu obligāta pirmsskolas apmācība. Par statistiski nepamatotiem Dz. Ābiķis nosauca organizācijas “Glābiet bērnus!” aprēķinus par milzīgu to bērnu skaitu, kas vispār neapmeklē skolu. Viņš arī aicināja nevalstiskās organizācijas izvairīties no nepamatotiem apvainojumiem pedagogiem un audzinātājiem, kas bieži vien bērnu interešu vārdā tiek izteikti, pirms notikusi lietas apstākļu izmeklēšana un aizdomās turēto vainas pierādīšana.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš piekrita, ka Latvijas likumdošana bērnu tiesību aizsardzībā ir pietiekami labi sakārtota, bet vienlaikus izvirzīja aktuālu jautājumu — vai valstī ir pietiekami daudz finansiālo un cilvēkresursu, lai to visu paveiktu. Viņš arī norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka sabiedriskās organizācijas “sabiezina krāsas”, jo arī oficiālā valsts statistika rāda, ka bērnu stāvoklis Latvijā pasliktinās.

Vairāki deputāti un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji norādīja, ka vājais posms bērnu stāvokļa uzlabošanā ir tieši izpildvara un ka pietiekamu uzmanību problēmu risināšanai varētu pievērst bērnu tiesību aizsardzības valsts ministra posteņa izveide.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore