Mums parlamentā sagaidāma karsta vasara

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 4. jūnijā

— Tikai pāris nedēļas atlikušas līdz Saeimas pavasara sesijas beigām. Ko jūs gribētu izcelt kā nozīmīgāko no šīs sesijas laikā jau paveiktā?

— Domāju, ka, neraugoties uz vēlēšanu tuvumu, Saeimā tomēr norisinās pietiekami produktīvs likumdošanas darbs. Turklāt tas saistīts ar ļoti būtiskiem un visādā ziņā sarežģītiem likumprojektiem. Te varu minēt kaut vai nesen trešajā lasījumā pieņemtos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas pēc atgriešanās otrreizējai caurlūkošanai vēlreiz tika izskatīti Saeimā. Tāpat nozīmīgi ir bijuši grozījumi, kas skar nodokļu likumdošanu. Politiski ļoti būtiski neapšaubāmi bija grozījumi Satversmē un Saeimas Kārtības rullī.

— Pēc tieši četriem mēnešiem notiks astotās Saeimas vēlēšanas. Cik lielā mērā šis apstāklis ietekmē mūsu parlamenta deputātu rīcību un noskaņojumu?

— Manuprāt, pirmsvēlēšanu situācija vienmēr ir iespaidojusi un iespaidos Saeimas darbu. Deputāti aizvien biežāk aktīvi uzstājas debatēs par dažādiem jautājumiem, publisko un aizstāv savus viedokļus, izmantojot Saeimas tribīni pirmsvēlēšanu kampaņas ietvaros. Tas ir objektīvi izskaidrojami un nenovēršami. Ceru, ka šīs aktivitātes norisināsies pietiekami korektā un civilizētā veidā.

— Kā līdz ar to, jūsuprāt, vērtējama pašreizējās valdības stabilitāte un situācija valdību veidojošajā koalīcijā pirmsvēlēšanu gaisotnē?

— Pēc manām domām, šī valdība joprojām ir pietiekami stabila. Tajā pašā laikā iezīmējas valdošās koalīcijas partiju zināmas domstarpības par dažādiem jautājumiem, kas neapšaubāmi ir saistīts ar katras pozīcijā esošās partijas identitātes apliecināšanas centieniem, lai parādītu atšķirības starp partijām.

Manuprāt, tomēr mazliet par maz tiek akcentēts tas pozitīvais, ko ir veikuši katras valdošās partijas ministri valdībā un to deputāti Saeimā. Taču tāda nu ir mūsu pirmsvēlēšanu cīņas kultūra, proti, pārlieku daudz laika un enerģijas tiek veltīts savstarpējai nomelnošanai. Ceru, ka mēs šo laiku veiksmīgi pārdzīvosim un šī kultūra paaugstināsies.

— Vai varat prognozēt, ka šis Ministru kabinets noturēsies līdz pat novembrim, kad pirmo reizi sanāks astotā Saeima?

— Domāju, ka šī valdība saglabāsies līdz tam laikam.

— Kas pirmām kārtām būtu vēl paveicams šai Saeimai gan atlikušajās darba nedēļās līdz Jāņiem, gan dažos mēnešos tās pēdējā rudens sesijā?

— Paredzu, ka turpināsies visai intensīvs likumdošanas darbs. Visi likumprojekti, kas nodoti izskatīšanai Saeimā, ir gana būtiski. Laikam gan tuvākajā laikā ļoti nopietnas diskusijas būs par galīgo risinājumu stratēģiski svarīgajam likumprojektam par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Tāpat īpaši varētu izcelt paredzamos grozījumus vairākos ar nodokļu sistēmu saistītos likumos. Bet katrā ziņā visi turpmāk izskatāmie likumprojekti ir vērtējami kā diezgan nopietni.

— Drīz sagaidāmi izšķirošie lēmumi attiecībā uz Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Kādas, pēc jūsu domām, ir mūsu perspektīvas pašreizējā situācijā?

— Ja runājam par ārpolitisko dimensiju, ja tā var izteikties, mūsu izredzes neapšaubāmi ir augstu vērtējamas. Par to es varēju pārliecināties pavisam nesen, pagājušās nedēļas sākumā, kad Rīgā notika Eiroparlamenta prezidenta un Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu vadītāju tikšanās. Tās laikā Eiroparlamenta pārstāvji diezgan skaidri un nepārprotami pauda uzskatu, ka desmit kandidātvalstis, tostarp Latvija, acīmredzot pabeigs sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā jau šajā, 2002. gadā. Domāju, ka tas pats sakāms par mūsu pozīcijām virzībā uz NATO un mūsu cerībām uz labvēlīgu lēmumu rudenī paredzamajā Prāgas sammitā. Taču šobrīd īpaša uzmanība pievēršama iekšpolitiskajam darbam, izskaidrojot sabiedrībai tos plusus, ko mums varētu dot līdzdalība Eiropas Savienībā un NATO, tādējādi panākot sabiedrības pozitīvu attieksmi šajos jautājumos.

— Pēdējā laikā ir pausta diezgan asa kritika attiecībā uz mūsu tiesu sistēmu. Cik pamatoti, jūsuprāt, ir šie pārmetumi, un ko Saeima varētu darīt, lai uzlabotu tiesu darbu? Varbūt rūpīgāk vajadzētu novērtēt apstiprināmo tiesnešu kandidatūras?

— Domāju, ka gan tiesnešu kandidatūru izvērtēšana, īpaši Saeimas Juridiskajā komisijā, kur par katru tiesneša amata kandidātu tiek aizklāti balsots, gan likumdošanas darbs Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kas pēdējā laikā aktīvi sadarbojas ar Valsts prezidenti un Tieslietu ministriju, norisinās pietiekami nopietni. Attiecībā uz kritiku tieslietu sistēmai varu izteikt savu viedokli, ka tā ir mazliet pārspīlēta. Katrā ziņā uzskatu, ka visus tieslietu institūcijās strādājošos nevar, kā saka, mest pār vienu kārti. Mēs ļoti labi zinām, ka ne visai godīgi cilvēki strādā arī citās sistēmās. Taču tas nenozīmē, ka tāpēc visa sistēma būtu jānolīdzina līdz ar zemi. Jebkurā jomā reformām ir jānotiek pietiekami kvalitatīvā veidā, bet bez revolūcijām. Tāds ir mans viedoklis.

— Vai pēdējā laikā, jūsuprāt, nav vērojams kaut neliels, tomēr pozitīvs pavērsiens korupcijas novēršanā?

— Jā, pēdējā laikā ir radīta tāda likumdošanas bāze, lai šajā jomā varētu notikt efektīvs darbs. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā norisināsies jaunizveidojamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja apstiprināšana. Ir ļoti būtiski, kāda persona stāsies priekšgalā šai institūcijai, kurai būs ļoti liela ietekme šajā politiski svarīgajā sfērā.

— Pēdējā laikā diezgan bieži notiek Saeimas ārkārtas sēdes. Vai arī turpmāk tā būs?

— Domāju, ka tas ir nopietni vērā ņemams pirmsvēlēšanu cīņas elements. Un, ņemot vērā to, ka opozīcijai ir Satversmē paredzētais balsu skaits, proti, vairāk nekā 33 balsis, tādas ārkārtas sēdes arī turpmāk varētu notikt regulāri.

— Acīmredzot jau tagad laikus ir jāgādā par Eirovīzijas dziesmu konkursa sarīkošanu augstā līmenī nākamgad Latvijā. Cik liela nozīme, jūsuprāt, varētu būt šim pasākumam pozitīva Latvijas tēla veidošanā?

— Te nu gan jāatzīst, ka reakcija ir ļoti savlaicīga — atšķirībā no neizdarībām, kas novedušas pie tā, ka Latvija ir viena no pavisam nedaudzajām pasaules valstīm, kur iedzīvotāji nevar noskatīties pasaules futbola čempionāta spēles. Kā zināms, jau ir izveidota Eirovīzijas dziesmu konkursa sarīkošanas komisija un jau saņemti konkrēti priekšlikumi par tā organizēšanu. Iepriecina, ka šajā ziņā veidojas pat visai nopietna konkurence starp Latvijas pilsētām. Esmu pārliecināts, ka Eirovīzijas festivāls nākamgad Latvijā noteikti būs, tikai jautājums — kurā pilsētā.

Domāju, ka šis pasākums lielā mērā spodrinās Latvijas tēlu. Ļoti precīzi nupat situāciju pēc Eirovīzijas konkursa raksturoja Eiroparlamenta prezidents Pets Kokss, sacīdams, ka Marija Naumova ir Dieva dota vēstniece Latvijai šajā atbildīgajā ārpolitiskajā situācijā. Tā tas neapšaubāmi ir.

— Kādas tuvākajā laikā paredzamas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes?

— Šajā pirmsvēlēšanu posmā norisināsies ļoti aktīva apmaiņa ar vizītēm. Pēc pāris dienām es došos uz Madridi, kur tiksies Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu vadītāji. Pēc tam būs Saeimas delegācijas oficiālā vizīte Austrijā. Latvijā ieradīsies NATO Parlamentārās asamblejas pārstāvji. Saeimas deputātiem būs iespēja tikties ar Ķīnas Tautas Republikas prezidentu. Tā ka šī vasara būs diezgan karsta ārpolitisko sakaru jomā. Gatavojoties Prāgas sammitam jūlijā Rīgā notiks ļoti nozīmīga apspriede, kurā piedalīsies NATO kandidātvalstu vadītāji, lai runātu par paveikto un vēl veicamo mūsu kopīgajā virzībā uz NATO. Tieši šogad Latvija īpaši izceļas ar to, ka organizē dažādus pasākumus gan Eiropas Savienības, gan NATO mērķu sasniegšanas labad.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors