Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums

Saeimas dok. Nr. 4587; likumprojekts Nr.1293

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002. gada 16. aprīļa sēdē akceptēts (prot. Nr.16, 15.§)
un 28. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

 

2.pants. Ugunsdrošības jēdziens

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsgrēku novēršanai, sekmīgai dzēšanai un to seku samazināšanai.

 

3.pants. Ugunsdzēsības jēdziens

Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā.

 

 

II nodaļa

Ugunsdrošība un ugunsdzēsība

4.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas

(1) Valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

(2) Kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus, šo dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar likumu par biedrībām un nodibinājumiem.

 

5.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu veidošana

(1) Pašvaldības, iestādes, organizācijas un komercsabiedrības var veidot savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus.

(2) Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti izveidojami sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos, kuru sarakstu apstiprina iekšlietu ministrs.

(3) Kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, nosaka Ministru kabinets.

 

6.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sadarbība

(1) Katra ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un organizācijas pienākums ir sniegt savstarpēju palīdzību ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos.

(2) Kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, nosaka Ministru kabinets.

 

7.pants. Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) uzturēt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

2) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību;

3) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā;

4) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošinot ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniedzot materiālu un tehnisku palīdzību.

 

8.pants. Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi

Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi ir veikt pasākumus, kas saistīti ar ugunsgrēku profilaksi un ugunsgrēku dzēšanu, kā arī glābšanas darbus attiecīgajā iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā.

 

9.pants. Atbildība par ugunsdrošību iestādē, organizācijā un komercsabiedrībā

(1) Par ugunsdrošību iestādē, organizācijā un komercsabiedrībā ir atbildīgs tās vadītājs.

(2) Attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītāja pienākums ir:

1) nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi ugunsdrošības jomā;

2) nodrošināt darbinieku apmācību ugunsdrošības jomā;

3) nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības iespējas;

4) pēc valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pieprasījuma sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

5) izceļoties ugunsgrēkam, līdz ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ierašanās brīdim organizēt ugunsdzēsības pasākumus.

 

10.pants. Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākumi ir uzturēt īpašumā (valdījumā) esošās un īrētās ēkas un telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošības jomā, kā arī, izceļoties ugunsgrēkam, dzēst to un izpildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

 

11.pants. Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2) izceļoties ugunsgrēkam, ziņot par to ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

 

12.pants. Prasības ugunsgrēku novēršanai, sekmīgai dzēšanai un to seku samazināšanai

Prasības, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabinets.

 

13.pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzība

(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.

(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī atbilstoši kompetencei:

1) likumā noteiktajā kārtībā apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi;

2) sniegt fiziskām un juridiskām personām atzinumus:

a) par atkāpēm no ugunsdrošības tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām,

b) par ugunsdrošības risinājumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības.

(3) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru likumīgās prasības ir obligātas visām fiziskām un juridiskām personām.

14.pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana

(1) Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ieradusies notikuma vietā. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus vada tā ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ir notikuma vietā.

(2) Visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas ir pakļautas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam.

(3) Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.

15.pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja tiesības

Lai apturētu un novērstu ugunsgrēka un ar to saistīto bīstamo faktoru izplatīšanos, kas apdraud personas, īpašumu un vidi, vai likvidētu šķēršļus ugunsgrēka dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:

1) dot rīkojumus:

a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā,

b) pārvietot, nojaukt un iznīcināt ēkas, būves un to fragmentus,

c) demontēt iekārtas,

d) pārvietot transportlīdzekļus;

2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;

3) iesaistīt speciālos dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.

16.pants. Ugunsgrēka dzēšana īpašos objektos

Īpašos objektos (diplomātisko pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, militāros objektos, mežos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.

17.pants. Ugunsgrēku un to seku uzskaite

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaita ugunsgrēkus un apkopo informāciju par to radītajām sekām.

18.pants. Izglītošana ugunsdrošības jautājumos

(1) Apmācību par ugunsdrošības pamatprincipiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā veic izglītības iestādes. Apmācības saturu nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Kārtību, kādā izglītības iestādē veicama izglītojamo apmācība ugunsdrošībā, pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

19.pants. Atbilstības novērtēšana

(1) Ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču atbilstības novērtēšana notiek saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.

(2) Ministru kabinets apstiprina obligātajai atbilstības novērtēšanai pakļauto ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču sarakstu, kā arī nosaka tām izvirzāmās būtiskās prasības.

20.pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

Izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā iesaistot fizisko un juridisko personu resursus, atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

 

III nodaļa

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

21.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pamatuzdevumi

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — iestāde), kas realizē valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, uzrauga normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī koordinē pašvaldību, iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību.

(2) Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

22.pants. Iestādes darbības principi

(1) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.

(2) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī iedzīvotājiem.

(3) Iestāde nepiedalās politisko un starpnacionālo konfliktu novēršanas un masu nekārtību likvidācijas pasākumos.

23.pants. Iestādes starptautiskie sakari

(1) Iestāde atbilstoši kompetencei uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām.

(2) Iestāde atbilstoši kompetencei piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.

(3) Iestāde atbilstoši kompetencei starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību citu valstu teritorijās.

24.pants. Iestādes finansēšana

Iestādes finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3) ziedojumi un dāvinājumi.

25.pants. Iestādes funkcijas

(1) Iestādes funkcijas ir:

1) analizēt ugunsdrošības stāvokli un ārkārtējo situāciju iespējamību Latvijas Republikā un, pamatojoties uz šo analīzi, sniegt Iekšlietu ministrijai, pašvaldībām, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām priekšlikumus situācijas uzlabošanai ugunsdrošības un glābšanas jomā;

2) organizēt un īstenot valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) veikt un vadīt ugunsgrēku dzēšanas darbus;

4) veikt glābšanas darbus, dzēšot ugunsgrēkus;

5) veikt glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem;

6) organizēt, vadīt un veikt glābšanas un meklēšanas darbus iekšējos ūdeņos;

7) atbilstoši iestādes tehniskajam nodrošinājumam un iespējām veikt citus glābšanas darbus, kā arī sniegt palīdzību fiziskām un juridiskām personām;

8) sadarbībā ar citām institūcijām plānot avāriju novēršanas gatavību ar jonizējošā starojuma avotiem saistītā darbības jomā;

9) sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos glābšanas darbus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

10) piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas un samazināšanas pasākumu izpildes izvērtēšanā un valsts uzraudzībā;

11) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties pasākumu plānošanā, lai sagatavotos rūpniecisko avāriju novēršanai, un sadarbībā ar citām institūcijām vadīt un veikt neatliekamos pasākumus avāriju likvidēšanā;

12) organizēt, vadīt un veikt neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus ķīmiskajās avārijās, arī bīstamo kravu avārijās, citos ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu uzglabāšanu vai lietošanu saistītos negadījumos;

13) gādāt par iedzīvotāju drošību ugunsgrēka vai avārijas gadījumā, sniegt pirmo palīdzību atbilstoši profesionālajām zināšanām un iespējām;

14) gādāt, lai, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, tiktu nodarīti pēc iespējas mazāki materiālie zaudējumi un kaitējums videi;

15) nodrošināt vienotās ārkārtējo situāciju tālruņa (112) līnijas darbību;

16) atbilstoši kompetencei organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus;

17) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt un koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu;

18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt valsts materiālo rezervju izmantošanu;

19) piedalīties ugunsdrošību, ugunsdzēsību, glābšanu un civilo aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī atbilstoši kompetencei piedalīties atzinumu sagatavošanā par normatīvo aktu projektiem, kurus izstrādā citas institūcijas;

20) apmācīt dienestā esošās personas, kā arī organizēt apmācību procesu;

21) apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt viņu apmācību;

22) atbilstoši kompetencei piedalīties ekspluatācijā nododamo objektu pieņemšanā;

23) veikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības propagandu;

24) veikt zinātniskās pētniecības darbu ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic un vada ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus, nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Iestādes vadība

(1) Iestādi vada priekšnieks, kuru pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

(2) Uz iestādes priekšnieka amatu var kandidēt tikai ierēdņi, kuriem ir augstākā izglītība un speciālā ugunsdrošības izglītība, kā arī darba stāžs specialitātē nav mazāks par desmit gadiem.

(3) Iestādes priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki — galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.

27.pants. Iestādes struktūra un personālsastāvs

(1) Iestādē ir centrālais aparāts, kā arī patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības.

(2) Iestādē amatus ieņem specializētā valsts civildienesta ierēdņi (turpmāk — ierēdņi) un darbinieki, kuri strādā, pamatojoties uz darba līgumu.

28.pants. Ierēdņu pieņemšana dienestā

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuriem ir vismaz pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un pabeigta pamatapmācība ugunsdzēsībā vai kuri mācās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā;

2) kuri pārvalda valsts valodu;

3) kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst iestādē noteiktajām prasībām.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras:

1) sodītas par tīšu noziegumu izdarīšanu;

2) atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpumu dēļ;

3) ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

4) ir vai ir bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

5) ir radniecībā ar tiešo priekšnieku (persona, kura ar tiešo priekšnieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, arī brāļi un māsas).

29.pants. Ierēdņu kategorijas un speciālās dienesta pakāpes

(1) Ierēdņus atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm iedala šādās kategorijās:

1) ierindas sastāvs;

2) jaunākais komandējošais sastāvs;

3) vidējais komandējošais sastāvs;

4) vecākais komandējošais sastāvs;

5) augstākais komandējošais sastāvs.

(2) Ierēdņiem piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2) jaunākajā komandējošā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks tehniķis;

3) vidējā komandējošā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis inženieris;

4) vecākajā komandējošā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis inženieris;

5) augstākajā komandējošā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis.

30.pants. Pretendentu konkurss uz vakantajiem amatiem

(1) Pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem, norādot pretendentam izvirzāmās prasības saskaņā ar amata aprakstu, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu, izsludina:

1) iestādes priekšnieks — laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”:

a) uz ierēdņu amatiem centrālajā aparātā;

b) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās — uz ierēdņu amatiem, kas atbilst vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai;

2) attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs — vietējā laikrakstā uz pārējiem amatiem.

(2) Pretendentu konkursu uz vakanto ierēdņa amatu var neizsludināt, ja pēc iestādes priekšnieka lēmuma ierēdni valsts interesēs pārceļ attiecīgajā amatā.

31.pants. Pretendentu atbilstības novērtēšana

(1) Pretendentu atbilstību noteiktajām prasībām pēc Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas pozitīva atzinuma par derīgumu dienestam izvērtē iestādes vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar atestācijas komisijas atzinumu.

32.pants. Ierēdņu iecelšana amatā

(1) Iestādes priekšnieks pēc iestādes atestācijas komisijas atzinuma ieceļ amatā ierēdņus:

1) centrālajā aparātā;

2) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās — amatos, kuri atbilst vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai.

(2) Pārējos ierēdņus amatā ieceļ patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs pēc attiecīgās atestācijas komisijas atzinuma.

33.pants. Stažieri

(1) Pretendentu, kurš nav pabeidzis pamatapmācību ugunsdzēsībā, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(2) Stažieris ir tiesīgs veikt amata pienākumus tikai ierēdņa vadībā.

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši amatam, kurā viņš stažējas, nesaņemot piemaksas.

(4) Stažēšanās termiņam beidzoties, struktūrvienības vadītājs, kurš pieņēmis stažieri darbā, lemj par viņa pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā.

(5) Stažēšanās laiku ieskaita izdienā.

34.pants. Ierēdņa zvērests

Ierēdnis, stājoties amatā, dod zvērestu: “Es, vārds, uzvārds, stājoties amatā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, nesaudzējot savus spēkus, glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem.”

35.pants. Dienesta gaita iestādē

(1) Dienesta gaitu — speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību, kārtību, kādā tās atņem vai pazemina dienesta pakāpi, kā arī kārtību, kādā ierēdni pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ un pārceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata, atvaļinājumu piešķiršanas kārtību, pabalstu piešķiršanas kārtību un ierēdņu profesionālās sagatavošanas kārtību — nosaka dienesta gaitas reglamentā. Dienesta gaitas reglamentu pieņem Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi, piemērojami un pārsūdzami disciplinārsodi, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas ierēdņa sūdzības un ierosinājumi, nosaka disciplinārajā reglamentā. Disciplināro reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ierēdnis var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Pēc ierēdņa vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku dienesta gaitas reglamentā noteiktajā kārtībā var pagarināt līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.

36.pants. Ierēdņa tiesības

Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) iekļūt visās teritorijās, ēkās, būvēs un telpās (turpmāk — objekti), kurās izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti vai kurās nepieciešams veikt glābšanas darbus;

2) evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus un īpašumu;

3) ierobežot teritoriju, kurā tiek veikti ugunsdzēšanas vai glābšanas darbi.

37.pants. Ierēdņa pienākumi

Ierēdņa pienākumi ir:

1) pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar likumiem, reglamentiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku rīkojumiem;

2) bez iebildumiem izpildīt tiešo priekšnieku un augstāku priekšnieku likumīgos rīkojumus;

3) atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību;

4) regulāri papildināt zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kā arī uzturēt dienesta pienākumu veikšanai atbilstošu fizisko sagatavotību.

38.pants. Ierobežojumi ierēdnim

Ierēdnim aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

39.pants. Ierēdņa atestācija

(1) Ierēdņa darbību un tās rezultātus novērtē, kā arī ierēdni atzīst par atbilstošu dienestam un noteiktam amatam iestādes vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Ierēdni atestē ne retāk kā reizi trijos gados.

(3) Ierēdni iepazīstina ar atestācijas rezultātiem.

(4) Kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas sūdzības par atestācijas gaitu un rezultātiem, nosaka iekšlietu ministrs.

40.pants. Ierēdņa apbalvojumi

Ierēdnim piemēro šādus apbalvojumus:

1) pateicība;

2) naudas balva vai cita vērtīga balva;

3) apmaksāts papildu atvaļinājums uz laiku līdz 10 darba dienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksts, atzinības raksts vai krūšu nozīme (zīme);

5) kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa;

6) valsts goda zīmes, medaļas un ordeņi.

41.pants. Ierēdņa disciplinārsodi

(1) Ierēdnim piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (mutiska vai rakstiska);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību amatam;

4) pārcelšana zemākā amatā uz laiku līdz trim mēnešiem;

5) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

6) pazemināšana speciālajā dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

7) atvaļināšana no dienesta.

(2) Jautājumu par disciplinārsoda uzlikšanu ierosina tiešais priekšnieks un izskata attiecīgā atestācijas komisija.

(3) Ierēdnis ir tiesīgs pārsūdzēt piemēroto disciplinārsodu augstākam priekšniekam mēneša laikā pēc iepazīšanās ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu.

42.pants. Ierēdņa atbrīvošana no amata

Ierēdni no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) par neatbilstību amatam;

4) par disciplīnas pārkāpumiem;

5) ja samazina ierēdņu skaitu vai likvidē attiecīgo amatu;

6) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu.

43.pants. Ierēdņa atvaļināšana no dienesta

Ierēdni no dienesta atvaļina:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) sasniedzot noteikto vecumu;

4) sasniedzot noteikto izdienas laiku;

5) samazinot dienējošo skaitu;

6) par disciplīnas pārkāpumiem;

7) ja ierēdnis ir notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu;

8) ja ierēdnis ir ievēlēts vai iecelts amatā citā institūcijā;

9) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu;

10) sakarā ar ierēdņa nāvi.

44.pants. Ierēdņa darba laiks

(1) Ierēdnim noteikta 40 stundu darba nedēļa.

(2) Ja nepieciešams, ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu ierēdni var iesaistīt darbā pēc noteiktā darbalaika.

45.pants. Ierēdņa darba samaksa

(1) Ierēdņa darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu, citas piemaksas un prēmijas, kā arī daļējās valsts apgādes apmēru un amatu atbilstību speciālajām dienesta pakāpēm nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim ir tiesības saņemt pabalstus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

46.pants. Pabalsti ierēdnim

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai, ja, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums.

(2) Bērna piedzimšanas gadījumā ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam vecākam.

(3) Ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā:

1) smagas nelaimes gadījumā;

2) sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

3) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

(4) Sakarā ar atvaļināšanu no dienesta šā likuma 43.panta 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētajos gadījumos ierēdnis saņem atvaļināšanas pabalstu.

(5) Ja, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ierēdnis ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50000 latu apmērā.

47.pants. Ierēdņa atvaļinājumi

(1) Ierēdnim piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) mācību atvaļinājumu, ja viņš sekmīgi mācās augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

(2) Ierēdņa ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir:

1) četras kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir līdz 10 gadiem;

2) piecas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 10 līdz 20 gadiem;

3) sešas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 20 līdz 25 gadiem;

4) septiņas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir vairāk nekā 25 gadi.

48.pants. Ierēdņa veselības aprūpe

Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu minimumam.

49.pants. Ierēdņa formas tērps

(1) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu.

(2) Ierēdni nodrošina ar ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo speciālo apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(3) Formas tērpu aprakstu, speciālo apģērbu un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, kā arī mantiskās apgādes normas nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

50.pants. Ierēdņa nodrošināšana ar dzīvokli

(1) Iestādei ir tiesības pirkt dzīvokļus un mājas, kā arī celt dzīvojamās mājas iestādes vajadzībām.

(2) Ja ierēdni dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pēc iestādes lūguma pašvaldība attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu.

51.pants. Mācību izdevumu segšana ierēdnim

(1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Ierēdnis, kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis iestādē mazāk nekā piecus gadus un kurš tiek atbrīvots no amata (izņemot šā likuma 43.panta 2. un 5.punktā minētos gadījumus), iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību maksas daļu, ko segusi iestāde.

52.pants. Kompensācijas ierēdnim

(1) Kārtību, kādā nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri ierēdnim, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim, kurš dienesta pienākumu pildīšanai izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(3) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai, veicot dienesta pienākumus, viņa veselībai ir nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

53.pants. Ierēdņa pensija

Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

54.pants. Ierēdņa tiesiskā aizsardzība

(1) Ierēdnis ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskām un juridiskām personām. Nepakļaušanās ierēdņa likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā. Viņa veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim vai rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, kā arī ierēdņa dzīvības vai veselības apdraudējums ir sodāms likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta funkcijas atbilstoši savām pilnvarām.

(5) Ierēdnim nav saistoši partiju un nevalstisko organizāciju, kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ugunsdrošību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; 1999, 12.nr.; 2001, 14.nr.; 2002, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.).

2. Šā likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā izvirzāmo prasību par vismaz pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību ierēdnim piemēro no 2010.gada 1.augusta.

3. Šā likuma 46.panta otrajā daļā noteikto pabalstu līdz 2005.gada 1.janvārim ierēdnim iestādes priekšnieka noteiktajā apmērā izmaksā no iestādei attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda.

4. Šā likuma 46.panta trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd ugunsdrošības un ugunsdzēsības tiesiskos un organizatoriskos pamatus regulē 1992.gada likums “Par ugunsdrošību”, kas vienlaicīgi arī nosaka ugunsdrošības dienestu funkcijas. 1994.—2001.gadā likumā izdarīti septiņi grozījumi.

Ar šo likumu noteiktā ugunsdrošības nodrošināšanas sistēma neatbilst mūsdienu prasībām un prasa aktualizāciju saskaņā ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības tendencēm.

Minētais likums regulē arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, bet nesatur pilnīgu šī dienesta funkciju uzskaitījumu. No 1992.gada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots veikt arī glābšanas darbus un realizēt civilās aizsardzības funkcijas valstī.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, kas stājās spēkā 2001.gadā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ar speciālām dienesta pakāpēm ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Līdz ar to nepieciešams saskaņot likuma “Par ugunsdrošību” un Valsts civildienesta likuma normas.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma projekts nosaka:

— ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmas veidošanas un darbības (sadarbības) jautājumus, fizisko un juridisko personu pienākumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā;

— Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statusu, funkcijas, organizatorisko struktūru, darbinieku ar speciālām dienesta pakāpēm — specializētā valsts civildienesta ierēdņu tiesības, pienākumus, kā arī sociālās un tiesiskās garantijas.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts paredz sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos obligāti izveidot ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus, kas nodrošinās ugunsdzēsības profilakses veikšanu un ugunsgrēku dzēšanu, kā rezultātā mazināsies ugunsgrēku nodarīto zaudējumu apmēri minētajos objektos.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Paredzot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu sociālās garantijas likumā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tiks nostiprināts ar profesionāliem darbiniekiem un uzlabots viņu materiālais stāvoklis.

4. Ietekme uz vidi

Nosakot ugunsdzēsības tiesiskos un organizatoriskos pamatus, kā arī fizisko un juridisko personu pienākumus un kompetenci šajā jomā, tiks veicināta vides aizsardzība, dzēšot ugunsgrēkus.

Likumprojektā noteikta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta koordinējošā loma glābšanas darbos. Tā rezultātā tiks uzlabota vides piesārņojuma un kaitējuma, kas radies ugunsgrēka, avārijas vai katastrofas gadījumā, novēršana.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu?

(latos)

	Rādītāji	Kārtējais		Trīs nākamie gadi		Vidēji piecu
		gads				gadu laikā
						pēc kārtējā
		2002.	2003.	2004.	2005.	gada
I. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos
1 .Papildu plānojamie
ieņēmumi	0	0	0	0	0
2. Ieņēmumu
samazinājums	0	0	0	0	0
II. Izmaiņas budžeta
izdevumos
1. Papildu uzturēšanas
izdevumi	0	0	297 599	360 918	276 070
1) Resoram— tiesību
akta īstenotājam	0	0	297 599	360 918	276 070
2) Citiem resoriem
vai pašvaldībām	0	0	0	0	0
2. Uzturēšanas izde-
vumu samazinājums	0	0	0	0	0
3. Kapitālieguldījumu
papildu izdevumi	0	0	0	0	0
4. Kapitālieguldījumiem
paredzēto izdevumu
samazinājums	0	0	0	0	0
III. Finansiālā ietekme
(I.1.—I.2.+II.1.—II.2.+
II.3.—II.4.)	0	0	297 599	360 918	276 070
IV. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu
finansēšanai:
1. Izdevumu
pārgrupēšana	—	—	—	—	—
2. Atteikšanās no valsts
funkciju veikšanas,
nododot tās
privātajam sektoram	—	—	—	—	—
3. Strukturāli
pārkārtojumi u.c.	—	—	—	—	—
V. Detalizēts finansiālā
pamatojuma aprēķins
1. Ieņēmumu izmaiņu
aprēķins
2. Izdevumu izmaiņu
aprēķins
1) Ierēdnis bērna	0	0	0	63 319	37 991
piedzimšanas
gadījumā saņem
vienreizēju pabalstu
sešu amatalgu apmērā.
6 x 79,71 Ls x
105 cilv. = 50 217 Ls
Valsts soc.apdr.obligātās
iemaksas (26,09%)
13 102 Ls
Kopā 63 319 Ls
Uzturēšanas izdevumi	0	0	0	63 319	37 991
Izdevumi kapitāl-
ieguldījumiem	0	0	0	0	0
2) Ierēdnis saņem
vienreizēju pabalstu
amatalgas apmērā,
aizejot ikgadējā
atvaļinājumā.
79,71 Ls x 2 961 cilv.
= 236 021 Ls
Valsts soc.apdr.obligātās
iemaksas (26,09%)
61 578 Ls
Kopā 297 599 Ls	0	0	297 599	297 599	238 079
Uzturēšanas izdevumi	0	0	297 599	297 599	238 079
Izdevumi kapitāl-
ieguldījumiem	0	0	0	0	0

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Tiks sagatavoti šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) noteikumi par kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus, par šo dienestu funkcijām un tiesībām, kā arī par šiem dienestiem izvirzāmām prasībām (spēkā esošo 1998.gada 15.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.461 “Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienesta vai brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu paraugnolikums” vietā);

2) noteikumi par kritērijiem, pēc kādiem objekti atzīstami par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem (kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti);

3) noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos (reglamentēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbību ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, dzēšot meža ugunsgrēkus, kā arī veicot glābšanas darbus);

4) noteikumi par prasībām ugunsgrēku novēršanai, sekmīgai dzēšanai un to seku samazināšanai, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas (spēkā esošo 1997.gada 30.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.440 “Ugunsdrošības noteikumi” vietā);

5) noteikumi par kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests organizē un realizē valsts ugunsdrošības uzraudzību (reglamentēs valsts ugunsdrošības uzraudzības veikšanas kārtību, valsts ugunsdrošības uzraudzības amatpersonu kompetenci un atbildību);

6) noteikumi par ugunsgrēku un to radīto seku uzskaites kārtību (spēkā esošo 1998.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.438 “Ugunsgrēku un to seku uzskaites noteikumi” vietā);

7) noteikumi par ugunsdrošības precēm, ugunsdzēsības iekārtām un ierīcēm, kuras pakļautas noteiktajai obligātajai atbilstības novērtēšanai (apstiprinās attiecīgo ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču sarakstu, noteiks tām izvirzāmās būtiskās prasības, kā arī atbildīgo ministriju par priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinetā par pilnvaroto kompetento sertificēšanas un inspicēšanas institūciju noteikšanu);

8) noteikumi par kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas radušies, piesaistot ugunsgrēku dzēšanā fizisko un juridisko personu resursus;

9) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums (reglamentēs VUGD centrālā aparāta, patstāvīgo un teritoriālo struktūrvienību darbību, VUGD priekšnieka un viņa vietnieku kompetenci, tiesības, pienākumus);

10) noteikumi par kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus (reglamentēs VUGD struktūrvienību un amatpersonu kompetenci un atbildību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, to savstarpējo sadarbību, kā arī sadarbību ar citiem ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un formējumiem);

11) dienesta gaitas reglaments (spēkā esošo 1997.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.317 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments” vietā);

12) disciplinārais reglaments (spēkā esošo 1998.gada 15.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” vietā);

13) noteikumi par darba samaksu (spēkā esošo 2001.gada 3.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.283 “Noteikumi par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” vietā);

14) noteikumi par daļējas valsts apgādes apmēru (spēkā esošo 1998.gada 21.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.148 “Noteikumi par uzturdevas kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” vietā);

15) noteikumi par formas tērpu, aizsarglīdzekļu un mantiskās apgādes normām (spēkā esošo 1998.gada 8.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.447 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas un komandējošā sastāva formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un mantiskās apgādes normas” vietā);

16) noteikumi par kompensācijas par dzīvojamās telpas īri noteikšanas kārtību un tās apmēru gadījumos, ja dienesta interesēs ierēdnis tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu;

17) noteikumi par kompensāciju apmēriem un to noteikšanas kārtību gadījumos, ja, pildot dienesta pienākumus, ierēdnis ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums (spēkā esošā 1993.gada 18.janvāra Ministru padomes lēmuma Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu” vietā).

Minētie Ministru kabineta noteikumu projekti tiks izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti Valsts kancelejā pēc likuma stāšanās spēkā.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome atbalsta likumprojekta tālāko virzību.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, bet tiek konkretizētas un precīzāk noteiktas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts nodrošina indivīda tiesību saglabāšanu.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš