Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums

Saeimas dok. Nr.4555; likumprojekts Nr.1289

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002. gada 21. maija sēdē akceptēts (prot. Nr.21, 12.§)
un 23. maijā iesniegts Saeimas izskatīšāanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšana — valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa — valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosacījumiem;

4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

6) nosacītā cena — nekustamās mantas vērtība, kas noteikta atbilstoši Latvijā atzītiem un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū;

7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nevar pārdot;

9) valsts vai pašvaldības iestāde (turpmāk arī — iestāde) — Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes;

10) valsts vai pašvaldības manta — valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā;

11) zemes starpgabals — valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kuram nav robežu ar citu valsts vai attiecīgās pašvaldības zemesgabalu un kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet lauku apvidos — mazāka par 0,5 hektāriem.

 

2.pants. (1) Likums nosaka iestāžu valdījumā vai turējumā esošās valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību. Likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī valsts vai pašvaldību manta, kas nodota valsts vai pašvaldību aģentūru un kapitālsabiedrību valdījumā vai turējumā.

(2) Likums neattiecas uz:

1) valstij vai pašvaldībai piederošu mantisku tiesību (piemēram, vērtspapīri, kapitāla daļas kapitālsabiedrībās) atsavināšanu, kuru atsavināšanas kārtību nosaka citi likumi;

2) valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un zemes reformas likumiem.

(3) Kuģu atsavināšanai piemērojami šā likuma nosacījumi par nekustamās mantas atsavināšanu.

 

3.pants. (1) Valsts vai pašvaldības kustamo un nekustamo mantu var atsavināt:

1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;

2) pārdodot par brīvu cenu;

3) apmainot pret citu mantu;

4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;

5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja iepirkta līdzīgi izmantojama manta);

6) nododot bez atlīdzības.

(2) Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(3) Valsts vai pašvaldības mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.

 

4.pants. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

(2) Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts vai pašvaldības manta.

(3) Kārtību, kādā noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu — attiecīgā dome (padome).

(4) Atsevišķos gadījumos valsts vai pašvaldības nekustamās mantas atsavināšanu var ierosināt šādas personas:

1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja tie vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas pieguļ viņu zemei;

2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;

3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja tie vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt attiecīgo dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa dzīvojamo māju (45.pants);

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar valsti vai pašvaldību;

8) pēc zemes reformas pabeigšanas persona, kurai atbilstoši zemes reformas likumiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto personu ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī noraidīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamās mantas pirkšanu. Ja norādītajā termiņā ir saņemts viens pieteikums no minētajām personām, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.

 

5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo mantu — attiecīgā dome (padome).

(2) Lēmumā par nekustamās mantas atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamās mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi un samaksas kārtība.

(3) Mantas atsavināšanu, pārdodot izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.

 

6.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kura atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs.

(2) Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod attiecīgā dome (padome) vai tās noteikta institūcija.

(3) Lēmumā par atsavināšanu norāda atsavināšanas veidu.

 

7.pants. Ja lēmumā par valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids nav bijis sekmīgs, institūcija (amatpersona), kura devusi atļauju atsavināšanai, var noteikt citu atsavināšanas veidu.

 

8.pants. (1) Atsavināšanai paredzētās valsts nekustamās mantas novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.

(2) Atsavināšanai paredzētās pašvaldības nekustamās mantas novērtēšanu organizē attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

(3) Nekustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo un otro daļu organizē nekustamās mantas novērtēšanu.

(4) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā kustamā manta.

(5) Kustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6.panta nosacījumiem ir tiesīga atļaut attiecīgās mantas atsavināšanu.

(6) Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.

(7) Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija.

 

9.pants. (1) Valsts nekustamās mantas atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.

(2) Institūciju, kura organizē pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka pašvaldības dome (padome).

(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas minētā manta.

 

 

II nodaļa

Pārdošana izsolē

10.pants. (1) Izsoles noteikumus apstiprina šā likuma 9.pantā minētā institūcija. Nekustamās mantas izsoles noteikumos var iekļaut tikai likumā un Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmumā paredzētos nosacījumus. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.

(2) Izsoli rīko tās institūcijas izveidota izsoles komisija, kura organizē mantas atsavināšanu (9.pants), vai arī trešā persona, kurai šī institūcija atbilstoši likumam “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” uzticējusi izsoles rīkošanu un ar kuru noslēgusi rakstisku līgumu (turpmāk — izsoles rīkotājs).

 

11.pants. (1) Sludinājumi par valsts un pašvaldības nekustamās mantas izsoli publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijas vietējā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli izliekami arī pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

(2) Sludinājumi par valsts un pašvaldību kustamās mantas izsoli publicējami attiecīgās pašvaldības teritorijas vietējā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 2500 latu, — arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami arī kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju (padomju) saistošie noteikumi.

(3) Vienlaikus ar sludinājumu paziņojums par izsoli nosūtāms personai, kurai īpašuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstiski piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.

(4) Ja valsts mantas vērtība pārsniedz 2500 latu, par izsoli paziņo Valsts kontrolei, bet par pašvaldības mantas izsoli, kuras vērtība pārsniedz 1000 latu, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.

 

12.pants. Sludinājumā un paziņojumā norāda:

1) izsolāmās mantas nosaukumu un tās atrašanās vietu;

2) vietu un laiku, kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

3) izsolāmās mantas apskates vietu un laiku;

4) pieteikumu reģistrācijas un izsoles vietu un laiku;

5) izsolāmās mantas nosacīto cenu, nodrošinājuma apmēru un iemaksas kārtību;

6) personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību un termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu;

7) izsoles veidu;

8) samaksas kārtību;

9) pārdodamās nekustamās mantas turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti.

 

13.pants. Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par sešām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

 

14.pants. (1) Ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt valsts vai pašvaldības mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēts citādi.

(2) Ja pieteikumu par nekustamās mantas pirkšanu izsludinātajā termiņā (4.pants) iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 45.pantā minētos gadījumus), viņu starpā rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamās mantas pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo mantu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

15.pants. (1) Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

(2) Izsole var būt ar augšupejošu vai lejupejošu soli.

 

16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 % apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants). Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.

(2) Juridiskā persona iesniedz nekustamās mantas izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu, attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi un attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par mēnesi no izsoles dienas).

(3) Ja izsoles noteikumos ir paredzēts nekustamās mantas nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, Latvijā reģistrēta juridiskā persona iesniedz dokumentu par to, ka tā ir samaksājusi likumā paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet ārvalstu juridiskā persona — to apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņu par finansu resursu pieejamību. Ja nepieciešams, no attiecīgās valsts reģistra iestādes var pieprasīt zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par šīs juridiskās personas gada pārskatu.

(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti pieņemami, ja tie ir noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

(5) Ja tiek izsolīta nekustamā manta, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.

 

17.pants. (1) Izsolē ar augšupejošu soli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, mantu nedrīkst pārdot lētāk par nosacīto cenu (8.pants), bet izsolē ar lejupejošu soli — lētāk par slepeno cenu.

(2) Mantu vispirms piedāvā izsolē ar augšupejošu soli. Solīšana sākas no mantas nosacītās cenas (8.pants).

 

18.pants. (1) Izsolē var piedalīties, ja pieteikums iesniegts sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildīti izsoles priekšnosacījumi.

(2) Izsoles organizētāja un rīkotāja atbildīgās amatpersonas, kā arī citas personas, kas saskaņā ar amata pienākumiem vai atsevišķu uzdevumu ir klāt mantas pārdošanā izsolē (organizēšanā, rīkošanā), nedrīkst paši būt pircēji, kā arī nedrīkst pirkt citu uzdevumā.

(3) Starp izsoles dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu iespaidot izsoles rezultātus un gaitu.

 

19.pants. (1) Ja tiek rīkota mutiska izsole, tās dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles rīkotājs, atklājot kustamās mantas izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu, bet, ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, — pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.

(2) Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī solītāja pārstāvja vārdu un uzvārdu. Atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs nekustamās mantas izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā savu pēdējo solīto cenu.

(3) Pārsolīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē var izdarīt par noteiktu summu, kas nedrīkst būt lielāka par 10 % no nosacītās cenas un kas norādīta izsoles noteikumos.

 

20.pants. Ja tiek rīkota rakstiska izsole, piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, norēķinu konta numuru kredītiestādē, piedāvājuma iesniegšanas laiku un piedāvāto summu, kā arī apliecina piekrišanu izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

 

21.pants. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:

1) nosūtot pa pastu izsoles rīkotājam;

2) nododot tieši izsoles rīkotājam līdz šā likuma 23.pantā noteiktajam laikam.

 

22.pants. Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.

 

23.pants. Norādītajā rakstiskas izsoles stundā izsoles rīkotājs pārbauda tās dienas pastu un noskaidro, vai reģistrētie dalībnieki ir iesnieguši piedāvājumus. Ja 15 minūšu laikā piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi). Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.

 

24.pants. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles rīkotājs no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, atraida nederīgus piedāvājumus, atzīmējot to izsoles protokolā, un, ja nav nekādu šaubu, paziņo, ka izsole pabeigta, kā arī nosauc visaugstāko cenu un personu, kas to nosolījusi. Par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem nodrošinājumu atmaksā izsoles noteikumos paredzētajā termiņā.

 

25.pants. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu augstāko cenu, izsoles rīkotājs turpina izsoli, pieņemot rakstiskus piedāvājumus no personām, kuras piedāvājušas vienādu augstāko cenu.

 

26.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, rakstiskos piedāvājumus iesniedz pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.

 

27.pants. (1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdami nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi).

(2) Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir pieņemama (17.pants). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto cenu, priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.

 

28.pants. (1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no rakstiskā piedāvājuma atsakās.

(2) Izsoles dalībnieks, kurš no rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā solīšanā, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājums netiek ņemts vērā.

 

29.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, piemēro šā likuma attiecīgos mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošos noteikumus.

 

30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa, atrēķinot naudā iemaksāto nodrošinājumu (16.pants), jāsamaksā par nosolīto nekustamo mantu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

 

31.pants. Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu vai arī nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.

 

32.pants. (1) Ja nekustamās mantas pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, rīko otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamās mantas atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem.

(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles, ja pārsolītais pircējs nepatur lietu sev, institūcija, kas organizē nekustamās mantas atsavināšanu (9.pants), var noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas, vai rīkot izsoli ar lejupejošu soli.

(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamās mantas atsavināšanu (9.pants), var ierosināt izdarīt atkārtotu novērtēšanu vai citu šajā likumā noteikto mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(4) Ja nosolītājs nav noteiktajā laikā samaksājis nosolīto cenu, pārsolītajam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā paziņot izsoles rīkotājam par nekustamās mantas pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.

(5) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija, kas organizē mantas pārdošanu (9.pants), var ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

 

33.pants. (1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.

(2) Par to, ka noteikta slepenā cena, paziņo izsoles dalībniekiem.

(3) Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.

(4) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par to paziņo klātesošajiem, pretējā gadījumā slepeno cenu nepaziņo.

 

34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

 

35.pants. (1) Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (17. un 32.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (16. un 18.pants).

(2) Ja nav apstiprināti mantas izsoles rezultāti un izsolē nosolītā cena pārsniedz mantas nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīko jaunu mantas izsoli ar tiem pašiem noteikumiem. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā noteikto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants), bet nekustamās mantas atsavināšanu turpina šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

 

36.pants. (1) Valsts vai pašvaldības mantas nosolītājs septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta pirkuma līgumu. Nekustamās mantas pirkuma līgumu valsts vārdā paraksta finansu ministrs vai viņa pilnvarota persona, pašvaldības vārdā — attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma līgumu — tās iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas.

(2) Ja valsts vai pašvaldības nekustamo mantu pārdod ar nosacījumu to izmantot noteiktam mērķim vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī nosaka sankcijas (piemēram, līgumsods, līguma atcelšana) par to nepildīšanu.

(3) Pārdodot valsts vai pašvaldības nekustamo mantu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī likumiskos procentus un līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī līgumā nodibina ķīlas tiesības nesamaksātās summas apmērā vai paredz citu saistību nodrošinājumu. Institūcijas, kas organizē valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

 

 

III nodaļa

Pārdošana par brīvu cenu, maiņa vai ieguldīšana kapitālsabiedrībā

37.pants. (1) Pārdot valsts vai pašvaldības mantu par brīvu cenu var, ja:

1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 500 latiem. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;

2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta piektā daļa);

4) nekustamo mantu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā un sestajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).

(2) Sludinājums par valsts mantas pārdošanu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par pašvaldību mantas pārdošanu — attiecīgās pašvaldības teritorijas vietējā laikrakstā.

(3) Ja piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā sludinājuma publicēšanas piesakās vairāki pircēji, rīkojama izsole.

 

38.pants. (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai.

(2) Valsts vai pašvaldības maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).

(3) Nosacītās cenas starpība nedrīkst pārsniegt 20%, un to sedz naudā.

(4) Ja valsts vai pašvaldības funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā dienas laikrakstā. Pretendentus atlasa, piemērojot likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

 

39.pants. (1) Valsts vai pašvaldības kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja atbilstoši likumam “Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām” tiek iepirkta līdzīgi izmantojama kustamā manta.

(2) Nododamo mantu novērtē un tās nosacīto cenu nosaka atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Ieskaitu izdara nododamās mantas nosacītās cenas apmērā.

(3) Nosacījumu par kustamās mantas nodošanu piegādātāja īpašumā un ieskaitu iekļauj konkursa nolikumā.

 

40.pants. (1) Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas ieguldīšanu jaundibināmās kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona).

(2) Kapitālsabiedrībā ieguldāmo mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tās nosacīto cenu (1. un 8.pants). Tāda lietu kopuma novērtēšanai, kura sastāvā ietilpst nekustamā un kustamā manta, pieaicina sertificētus komercdarbības (biznesa) vērtētājus.

 

41.pants. (1) Nekustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu, kā arī dokumentus par nekustamās mantas ieguldījumu kapitālsabiedrībā valsts vārdā paraksta finansu ministrs vai viņa pilnvarota persona, pašvaldības vārdā — attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu — tās iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs, kuras valdījumā manta atrodas.

(2) Ja valsts vai pašvaldības manta pārdota uz nomaksu vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, tad, slēdzot līgumu, ņem vērā šā likuma 36.panta otrās un trešās daļas nosacījumus.

 

 

IV nodaļa

Valsts un pašvaldību mantas nodošana bez atlīdzības

42.pants. (1) Valsts nekustamo mantu var nodot bez atlīdzības pašvaldību īpašumā.

(2) Pašvaldības nekustamo mantu var nodot bez atlīdzības citas pašvaldības vai valsts īpašumā.

(3) Valsts un pašvaldības kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtībā un gadījumos.

(4) Valsts un pašvaldības kustamo mantu var nodot bez atlīdzības sabiedrisko organizāciju īpašumā ar Valsts kontroles piekrišanu.

 

43.pants. Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).

 

 

V nodaļa

Atsevišķas nekustamās mantas atsavināšanas īpašie noteikumi

44.pants. (1) Valsts vai pašvaldības zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašumtiesību subjekti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, ja tiek atsavināta apbūvēta zeme.

(3) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.

(4) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā nostiprinātas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem).

(5) Valstij vai pašvaldībai piederošā zemesgabala un uz tā esošas ēkas (būves) atšķirīgās domājamās daļas atsavina kopumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

45.pants. (1) Atsavinot viendzīvokļa māju, dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, pirmpirkuma un izpirkuma tiesības ir īrniekam, ar kuru noslēgts ilgtermiņa (vismaz pieci gadi) vai beztermiņa īres līgums atbilstoši likumam “Par dzīvojamo telpu īri”, un viņa ģimenes locekļiem, citiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai īpašnieku savstarpējā līgumā, kā arī zemes īpašniekam. Pirmpirkuma tiesības izlietojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, kā arī mājas neprivatizēto daļu vispirms piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Īrnieks un viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto māju vai dzīvokli, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto māju vai dzīvokli;

2) nav celta tiesā prasība par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamo māju vai tās neprivatizēto daļu piedāvā pirkt zemes īpašniekam (īpašniekiem), uz kura zemes atrodas dzīvojamā māja, kā arī šajā dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņu pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.

(5) Ja zemes īpašnieks un dzīvokļu īpašnieki divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamā māja vai tās neprivatizētā daļa tiek piedāvāta atklātā izsolē. Ja vienlaikus pirmpirkuma tiesības vēlas izmantot zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks, priekšroka dodama dzīvokļa īpašniekam.

(6) Atsavinot dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, izsludina visu tajā ietilpstošo dzīvokļa īpašumu izsolīšanu. Katru dzīvokļa īpašumu novērtē un izsola atsevišķi. Atsevišķus dzīvokļa īpašumus, uz kuriem solītāji nav pieteikušies, izsola kopā.

 

46.pants. Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī valstij vai pašvaldībai piederošās daļas atsavināšana notiek šādā kārtībā:

1) tiek izstrādāts projekts kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Izstrādāto projektu nosūta kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājumu par sadales projektu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja kopīpašnieks piekrīt sadales projektam, pēc sadales valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu atsavina saskaņā ar nosacījumiem, kādi šajā likumā paredzēti dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas atsavināšanai;

2) ja kopīpašnieks nepiekrīt piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam vai divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, nav sniedzis atbildi, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra vai pašvaldības institūcija pēc tam, kad ir dota atļauja atsavināšanai (5.pants), pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu izsolē, ņemot vērā, ka pirmpirkuma tiesības ir mājas kopīpašniekam un dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram un kuras dalībnieki ir vienojušies par domājamās daļas pirkumu, pilnvarojot noteiktu personu pirmpirkuma tiesību realizēšanai. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50% no kopējās šajā mājā izīrētās platības;

3) ja izsoles paziņojumā noteiktais termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības;

4) ja uz izsoli pieteikušās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tiek rīkota izsole starp šīm personām;

5) ja uz izsoli pieteikusies viena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar viņu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu;

6) ja uz izsoli nav pieteikusies neviena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod izsolē vispārējā kārtībā.

 

47.pants. Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā.

 

48.pants. Atsavinot kustamo mantu vai lietu kopumu, kurā ietilpst kustamā manta, sastāda mantas nodošanas aktu.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).

2. Laikposmā, kamēr saskaņā ar likumu kā maksāšanas līdzekli par valsts vai pašvaldību mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus):

1) dodot atļauju mantas atsavināšanai, lēmumā īpaši norāda, vai samaksai var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus), kā arī to izmantošanas apmēru;

2) par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, pamatojoties uz darījumu, kurā kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti, valsts nodevu neiekasē;

3) nodrošinājuma (16.pants) attiecīgo daļu dod, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieķīlājot privatizācijas sertifikātus, ja kā maksāšanas līdzekli ir paredzēts izmantot privatizācijas sertifikātus;

4) personas, kuras kompensācijā ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par nopirkto zemi, izlietot visus viņu rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto zemi;

5) nav piemērojami šā likuma 45. un 46.panta nosacījumi;

6) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.

3. Ja Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētās pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošās ēkas (būves) var nodot bez atlīdzības pašvaldībai un pašvaldībām piekrītošās ēkas (būves) var nodot bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.

4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi Nr.325 “Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts vajadzīgs?

Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošais likums neparedz zemes, uz kuras atrodas privatizētie un privatizējamie valsts īpašuma objekti, atsavināšanas kārtību pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas, kā arī dzīvokļu un zemes atsavināšanas kārtību pēc privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa beigām.

Tiesību akta projekta būtība.

Likums nepieciešams, lai pilnveidotu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību un nodrošinātu to pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas, kā arī pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likums var veicināt tautsaimniecības konkurētspējas pieaugumu, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību, jo nodrošina valsts zemes un cita nekustamā īpašuma, kā arī kapitāla daļu atsavināšanu pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Budžeta ienākumi var palielināties, uzsākot valsts zemesgabalu un cita nekustamā īpašuma atsavināšanu par naudu, kurus šobrīd privatizē pašvaldības un Privatizācijas aģentūra, ar daļēju apmaksu kompensācijas sertifikātos.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Nav prognozējami neparedzēti valsts budžeta izdevumi.

3. Finansiālā ietekme.

Likums var palielināt valsts un pašvaldību ienākumus (ieņēmumi — izdevumi).

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Nav nepieciešami.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Finansiālo ietekmi kvantitatīvi nav iespējams novērtēt, jo tā ir atkarīga no privātpersonu gribas pirkt valsts mantu un kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņa.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Jāpieņem grozījumi likumos “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kas ir akceptēti Ministru kabinetā un iesniegti Saeimā kopā ar citiem likumprojektiem par Privatizācijas aģentūras likvidāciju.

Jāizstrādā grozījumi šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 17.11.95. noteikumos Nr.325 “Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” piemērošanas noteikumi”, lai nodrošinātu ar likumu noteiktās valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtības īstenošanu, tajā skaitā pirmpirkuma tiesīgo personu iesniegumu izskatīšanu.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinās esošo institūciju funkcijas.

Likumā minētās darbības nodrošinās esošās valsts institūcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts neparedz papildu ierobežojumus.

Ekonomikas ministra vietā zemkopības ministrs A.Slakteris