Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir daži priekšlikumi par izmaiņām.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti lūdz atlikt lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 2006.gada pasaules čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompāniju “IMS Studio 6” par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem ietekmes uz Latvijas valsts budžeta izvērtēšanu izveidošanu” izskatīšanu līdz 13.jūnijam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā alternatīvo likumprojektu “Par zemes atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” un iekļaut izskatīšanu pirmajā lasījumā kopā ar darba kārtības 36.punktu. Iebildumu nav.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (TP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Šādi līgumi par sadarbību starp mūsu valsti un citām valstīm muitas jautājumos mums ir noslēgti diezgan daudzi, un tas priecē, bet kādēļ šis līgums ir īpašs? Šis līgums ir īpašs tieši tāpēc, ka tas ir noslēgts ar Krievijas Federāciju. Ar valsti, ar kuru faktiski jau pēdējo piecu gadu laikā mums nav izdevies noslēgt nevienu starpvalstu līgumu, kas skar finansu sektoru, un, pateicoties Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta diezgan cītīgam darbam ar Krievijas attiecīga rakstura iestādēm, izdevās parakstīt šo līgumu.

Cik tas ir nozīmīgs, es domāju, nevienam nav jāstāsta, jo ļoti bieži mums kārtību sargājošās institūcijas ir paskaidrojušas, cik grūti ir dabūt informāciju, cik grūti ir sadarboties ar Krievijas Federācijas atbilstošām kārtību sargājošajām iestādēm. Es ceru, ka šis līgums noteikti uzlabos gan darbu pret kontrabandu, gan darbu muitas dažādos jautājumos. Tādēļ lūdzu atbalstīt, nodot komisijām, kārtīgi izvērtēt un akceptēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 7.Saeima trešo reizi izskata jautājumu par ievedmuitu tarifiem, muitas tarifu kvotām un kontroli. Līdz šim, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs vienmēr atbalstījāt tās prasības, kuras Eiropas Savienības valstis ir izvirzījušas un pat kuras nav izvirzījušas. Un diemžēl šajā tuvredzīgajā ekonomiskās darbības rezultātā Latvijā tiek ievesti pārtikas produkti pāri par 500 miljoniem latu apmērā. Tās ir divas trešdaļas no produktiem, kuri ir vajadzīgi Latvijas pašapgādei. Tātad zaudētāji ir Latvijas zemnieki. Vai kāda no Eiropas valstīm atļauj tādu muļķību? Diemžēl neviena no valstīm to neatļauj un katra aizstāv savas intereses.

Sagatavotajā materiālā, ko, protams, Ministru kabinetam ir sagatavojusi mūsu slavenā Zemkopības ministrija, var atrast tādas pozīcijas, kuras ir apkaunojošas un kuras arī ir nesaprotamas, kāpēc tās ir ieliktas šinī sarakstā.

Un kāpēc vēl nevar piekrist arī visam tam, kas ir uzrādīts šinī dokumentā? Tāpēc, ka mūsu laukos ir bezdarbs, kas sasniedz vairāk par 50%, neapstrādāti lauki, samazināts liellopu skaits, samazināts cūku skaits un, protams, putnu daudzums. Un tas viss kopā dod to rezultātu, ka mēs saražojam tikai vienu trešdaļu no tās produkcijas, kas ir vajadzīga Latvijai.

Tātad rezervi, ko mēs varētu izlietot mūsu zemkopības attīstībai, diemžēl naudas vērtībā mēs atdodam citu valstu zemniekiem. Kalvīša kungs, būdams par zemkopības ministru, slēdza Jēkabpils cukurfabriku. Cienījamie kolēģi, viņš nemaz nepadomāja, ko tad darīs tie 800 cilvēku, kas palika bez darba, kā tiks apsildītas mājas, kuras tika atslēgtas no cukurfabrikas katlumājas, un, protams, neinteresēja tālākā zemnieku darbība. Un tā tika izbrīvēta vieta nezināmas izcelsmes cukura ieplūšanai Latvijas Republikā.

Un, ja vēl paskatāmies pēc tiem pašiem datiem, ko dod mūsu Zemkopības ministrija, tad nenoteiktas izcelsmes produktus Latvijā ieved: piens un piena produkti — 61 000 tonnu, liellopu gaļa — sešsimt tonnu, olas — 38 miljoni, putnu gaļa — 1,1 tūkstotis tonnu un cūkgaļa — 15 000 tonnu.

Tādi dati bija uz 2000. gadu. Protams, uz 2002. gadu tie nebūs mazāki, bet tie būs lielāki.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, ja mēs paskatāmies arī tālāk šo dokumentu, kas ir mūsu priekšā, jūs 4. lappusē varat atrast: atjaunots sviests tiks ievests Latvijā. Kā var atjaunot sviestu? Tālāk jūs atradīsiet trīs pozīcijas olas, kuras nederīgas uzturam, jo, izrādās, arī Latvijā ir ļoti vajadzīgas tādas olas, zivju atkritumus ievedīs... Tikai interesanti, ko ar tiem darīs. Vai tad barosim arī Latvijas iedzīvotājus ar zivju atkritumiem?

21. lappusē jūs varat atrast: sasmalcinātus salmus un pelavas ievedīsim. Vai tad mums nepietiek savu pelavu un salmu? Es domāju, ka pietiek. Un vēl interesantāka ir pozīcija 23.01. — 35. lappusē. Te ir slavenās piedevas, ar kurām barojot lopus, izcēlās trakumsērga Lielbritānijā un kas notika arī Vācijā un tagad notiek Eiropā. Izrādās, ka tādu barību arī vajag ievest.

Un nesen jūs nodarbojāties ar likumu par barību, kura tiek izlietota mājas dzīvniekiem, tas ir, suņiem un kaķiem. Tad jūs paskatieties 37. lappusi, kas tur ir ielikts.

Bet vēl interesantāks ir otrais pielikums. Un tur ir ierakstīts: neierobežotā daudzumā ievedīs aitu gaļu, kazu gaļu un tālāk gaļu, kas domāta pārtikai. Un jūs paskatieties tos briesmīgos ciparus. Diemžēl tie pilnīgi sagraus Latvijas zemkopību.

Un cienījamie kolēģi! Mēs nevaram piekāpties tuvredzīgi, kā to dara mūsu Zemkopības ministrija Eiropas Savienības priekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

L.Bojārs. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atgriezt mūsu Zemkopības ministrijai, lai viņi pārstrādā un paskatās uz mūsu zemniekiem ar tām acīm, ar kādām jāskatās latviešu cilvēkam uz latviešu cilvēku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Diemžēl jāsaka, ka Leons atkal ir saputrojis, un visi tie produkti, Leon, kurus tu minēji, diemžēl neattiecas uz šo kvotu apmaiņu, par ko mēs runājam. Tu vienkārši nolasīji tos produktus, kas ir Muitas likumā un par ko liberalizācijas sarunās vispār nav gājusi runa. Bet nu tas tā. Mēs tev piedosim.

Bet tagad par šo kvotu apmaiņu, kura ir kārtējā, kuru veic katru gadu un kāpēc tas Latvijas ražotājam ir izdevīgi.

Tātad, ja mēs piepildām tās kvotas, kuras saņemam šajā kvotu apmaiņā ar Eiropas Savienību, tad Latvijas eksports pieaug par 12 miljoniem 700 tūkstoš latiem. Dzirdējāt, Leona kungs? Kamēr imports no Eiropas Savienības varētu pieaugt par 8,4 miljoniem, tātad starpība ir 4 miljoni latu. Vai tas mums ir izdevīgi vai nav?

Un tagad runāsim par produktiem, kuri ir šajā kvotu apmaiņā. Tātad Latvija iegūst pieeju Eiropas tirgum kviešu graudu eksportam — 26 tūkstoši tonnas, kviešu miltiem, miežu graudiem, rudzu graudiem; mūsu siera kvota palielinās līdz 5 tūkstošiem latu. Šis ir ļoti būtisks piensaimniecības produkts, kas atvieglo Latvijas tirgu un ļauj piensaimniekiem attīstīties, — bez eksporta piensaimniecība nav iedomājama —, kamēr imports no Eiropas šajā pozīcijā ir tikai 1000 tonnas. Piena pulvera un konservu pozīcija — 3800 tonnu eksports uz Eiropu, sviests un piena tauki — 2225 tonnas. Vienīgā pozīcija, kur Eiropas imports būtiski pārsniedz Latvijai piešķirto kvotu uz Eiropu, ir liellopu gaļas produkti.

Es ierosinu jums painteresēties gaļas pārstrādes uzņēmumos un pajautāt, vai viņi vispār tic, ka šo pozīciju var izpildīt. Liellopu gaļa Eiropā maksā daudz vairāk nekā jebkurā citā pasaules valstī, un imports no Eiropas praktiski nenotiek. Līdz ar to es gribu teikt, ka Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimnieku organizācijām ir izdarījusi ļoti lielu, ļoti labu un izdevīgu darbu — izdevīgu darbu Latvijas lauksaimniekiem. Un katrai šai pozīcijai apakšā ir vienošanās protokols ar zemnieku organizācijām. Ja jūs sakāt, ka sliktu darbu ir izdarījusi Zemkopības ministrija, jūs sakāt, ka sliktu darbu ir izdarījuši zemnieki, jo šis darbs ir darīts kopīgi.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šī likumprojekta virzīšanu un nodošanu komisijām, un tālāk, kad skatīs pirmajā lasījumā, es aicināšu pat to izskatīt steidzamības kārtībā, jo šī pozīcija mums ir ļoti, ļoti vajadzīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, un viens ir runājis “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1970.gada 1.septembrī Ženēvā parakstīto Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

10 deputāti ir ierosinājuši lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisiju atskaites ziņojumu”. Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā?

Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, mums ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret 9, atturas — 45. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Tā kā nav citu priekšlikumu par lēmuma projekta nodošanu komisijām, lēmuma projekts netiks izskatīts.

Desmit deputāti ir ierosinājuši iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā deputāta Apiņa iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 30.maijā. Ierosinu šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 30. maijā deputātam Pēterim Apinim. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam šā gada 30.maijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja četrus lēmuma projektus. Tātad 1. — par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Tieslietu ministrijas ieteikums šai tiesnesei, kurai beidzas trīs gadu pilnvaru termiņš, tātad tieslietu ministres ieteikums ir apstiprināt viņu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Jāņa Grīnberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tieslietu ministre iesaka apstiprināt amatā Jāni Grīnbergu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Valmieras rajona tiesā. Situācija arī ir analoģiska kā iepriekš. Tātad 1999.gadā tiesnesis ir iecelts amatā, 15.jūnijā beidzas pilnvaru termiņš, līdz ar to mēs pieņēmām lēmumu par apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, kā to iesaka tieslietu ministre un kā to iesaka arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — “Par Jāņa Grīnberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par —73, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesei Anitai Simsonei 15.jūnijā beidzas trīs gadu pilnvaru termiņš. Ievērojot to, ka tieslietu ministre iesaka apstiprināt tiesnesi amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, kā arī ievērojot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvo atzinumu, Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Ivetai Strucinskai pilnvaru termiņš arī beidzas šā gada 15.jūnijā. Tie ir jau iepriekš minētie trīs gadi — pārbaudes laiks, ko mēs paši ar likumu esam noteikuši. Ievērojot tieslietu ministres ieteikumu, kā arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvo atzinumu, Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Sakarā ar Saeimas Kārtības rulli mums šodien ir jāizskata pirmā lasījuma redakcija, bet, par cik deputāti tikko saņēmuši priekšlikumus uz otro lasījumu, nevis piecas dienas iepriekš, tātad otrā lasījuma redakcijas izskatīšana varētu notikt nākamajā plenārsēdē.

Tātad par pirmo šā lasījuma redakciju, kas ir šajā dokumentā 2.ailē. Kā mēs atceramies, šis lēmuma projekts veidojās ārkārtas plenārsēdē iepriekš no trim punktiem. Tātad sagatavot grozījumu projektu likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, paredzot palielināt valsts speciālajā budžetā Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu no 60% uz 90%, par motīviem, kas tika visai plaši runāts iepriekšējā ārkārtas plenārsēdē. Otrā jautājumā jeb lēmuma projektā ir panākts, lai autoceļu remontdarbos un uzturēšanā plašāk iesaistītu lauku saimniecību darbaspēku un tehniku grantēšanā, apaugumu novākšanā, zāles pļaušanā. Un trešais šī lēmuma punkts ir sagatavot priekšlikumus un iesniegt atbilstošajās Eiropas Savienības institūcijās par papildu finansējuma piesaisti no Eiropas Savienības līdzekļiem autoceļu būvniecībai rietumu—austrumu virzienā VIA “Baltica” programmas ietvaros. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklis ir atbalstīt šī pirmā lasījuma redakciju un tālāk strādāt uz otro lasījumu. Tātad pirmais šāds priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es runāšu arī tātad saistībā ar pirmajā lasījumā izteikto versiju, kura sastāvēja no trim punktiem, kur mēs uzskatījām par nepieciešamu iestrādāt, mūsuprāt, aktualitātes, kas ir būtiskākas un kuras ir risināmas nekavējoties, un arī par to, ka parādījās pēc tam arī pēdējo desmit dienu laikā tie impulsi, kas varētu būt maināmi un kas arī parādās uz potenciālo otro lasījumu.

Attiecībā uz 1.punktu, kur mums bija nepieciešams līdz 90% no iekasējamā akcīzes nodokļa nodot ceļu fondam un strādāt, un tikai 10% atstāt budžetā. Mūsuprāt, šī norma ir būtiska, un tā ir izpildāma. Cik es redzēju, ir pozitīvs mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinums, ka saistībā ar valsts budžetu tas ir iespējams un izdarāms. Un mūs tas gandarī. Līdz ar to parādās varbūt mulsinošs atzinums no Tautsaimniecības komisijas, no Satiksmes ministrijas, ka viņiem šī nauda īpaši varbūt nav vajadzīga, ka viņi domā, ka budžetā vairāk vajadzētu sabalansēt un viņiem pietiktu ar 85%.

Es domāju, ka arī ceļinieku varbūt rūpes un šaubas, ka varētu neapgūt, nepaspēt šinī budžeta gadā apgūt papildu piešķirtos līdzekļus arī tomēr neiztur kritiku, jo var iestrādāt gan visus projektēšanas darbus, gan var iestrādāt tik daudzus tos atliktos darbus gan ar tiltu sakārtošanu, gan automaģistrāļu sakārtošanu, gan arī visu grantsceļu pārveidošanu ar melno segumu. Tātad ir pietiekami nopietnas šīs iestrādes. Var sakārtot ar mūsu maksājumiem zemniekiem, var sakārtot ar mūsu maksājumiem dzelzceļam, un būtiskākais vēlreiz, mēs gribam akcentēt, ka, ņemot vērā budžeta ienākumu pārpildījumu, mums nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt šos jautājumus uz nākamo gadu, uz 2003. gada budžetu, lai stātos spēkā ar 1. janvāri. Tas viss pašreiz ir burtiski izdarāms.

Kas attiecas uz otro. Mūsuprāt, Tautsaimniecības komisija iet ļoti pareizā virzienā un iestrādā konceptuāli, kā labāk sakārtot jautājumus par lauku saimniecību iesaisti pie darbiem, kas notiek to teritorijā. Jā, tas ir labs piedāvājums, un mēs to arī atbalstām.

Trešajā. Mēs patiešām saredzam, ka mēs varētu nākt tikai Satiksmes ministrijai un Ministru kabinetam talkā, ja Saeimas lēmumā būtu iezīmēts šis ļoti konkrētais virziens no rietumiem uz austrumiem. Ja Latvijai ir jāapgūst Eiropas Savienības ļoti nopietnie strukturālie fondu līdzekļi, tādā gadījumā Latvijas pusei būtu papildu argumenti ar parlamenta lēmumu, kādā veidā šis rietumu—austrumu virziens tiek nodrošināts.

Līdz ar to piedāvājumā, kas parādās gan Satiksmes ministrijas, gan godājamā Leiškalna kunga piedāvājumā, kur ir daļēji atbalstīts tālāk strādāt, bet komisija pieņem lēmumu, ka šis rietumu—austrumu virziens kopumā pazūd, bet tiek vienkārši konceptuāli iestrādāts... Šis konceptuālais iestrādājums, mūsuprāt, ir nepietiekams. Un par to ir jādomā.

Un līdz ar to mēs uzturam savu domu, ka viss, kas ir darāms, ir izdarāms pašreiz un ir izdarāms ar mūsu parlamenta lēmumiem, ar mūsu parlamenta atbildību, un līdz ar to gan iestrādātie programmatiskie virzieni ir jāizdara tagad, gan arī finansējums jāpiešķir tagad. Nekādā gadījumā mēs vienkārši nevaram uzdot jautājumu un risinājumu nākamajam parlamentam, citiem politiķiem, kas nāks pēc mums un pildīs mūsu jautājumus. Tā ir mūsu atbildība un arī mūsu piedāvājums.

Līdz ar to šis mūsu piedāvājums, mūsuprāt, šoreiz ir patiešām atbalstāms, balsojams, un tātad aicinām pirmajā lasījumā... tā kā tas ir domāts... bet otrajā maksimāli saglabāt tās iestrādes, kas ir pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Lauska kungs, godājamais, ne jau nevajadzība... ne jau naudas nevajadzība liek satiksmes ministram Gorbunova kungam samazināt šos Valsts autoceļu fondā ieskaitāmos līdzekļus par 5%. Mēs vienkārši saņēmām pilnīgi perfektu informāciju par to, cik tad daudz līdzekļu akcīzes nodoklī samaksā ceļu satiksmes dalībnieki, un pārējais tiek iemaksāts vai nu no lauksaimniekiem, vai nu no “Latvijas dzelzceļa”, vai no kādiem citiem avotiem. Līdz ar to ceļu uzturēšanai mēs atvēlam tieši to summu, kuru satiksmes dalībnieki samaksā kā akcīzes nodokli vai, tiešāk sakot, kā maksu par pakalpojumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ne ar 90%, ne ar visiem 100% Latvijas ceļus mēs nekādā gadījumā... labākajā gadījumā varēsim uzturēt kārtībā, veikt zināmu būvniecību rietumu—austrumu, dienvidu—ziemeļu — visos Latvijas virzienos. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi no reģionālās attīstības viedokļa, izmantojot no Eiropas Savienība strukturālajiem fondiem saņemtās naudas, bet vēl vairāk mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka nākotnē mums nāksies ņemt valsts aizdevumus. Valstij nāksies ņemt aizdevumus, lai sakārtotu infrastruktūru, kas ir visas ekonomiskās attīstības pamats.

Tā ka šeit nav ne nodevība, ne atteikšanās no mērķa izmantot akcīzes nodokli ceļu sakārtošanā. Šeit vienkārši ir taisnīgi sadalīts, jo mums ir jāatmaksā arī dzelzceļa dalībniekiem, mums ir jāatmaksā akcīzes samaksātais lauksaimniekiem. Līdz ar to 85 procenti... pilnīgi precīzi sakot, ceļu satiksmes dalībnieki iemaksā 86 procentus no akcīzes nodokļa budžetā.

Līdz ar to es domāju, ka Gorbunova priekšlikums ir visnotaļ precīzs, izsvērts, komisija to ir atbalstījusi, tieši ieklausoties šajos motīvos un nevis vēlmē kaut ko drusciņ samazināt vai visā pilnībā nepiekrist opozīcijas iesniegtajam lēmuma projektam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Autoceļi Latvijā tik tiešām ir sliktā tehniskā stāvoklī, un paldies, ka arī pozīcija ir to atzinusi, jo melnais segums 7900 kilometru garumā ir sabojāts, un, ja līdz 1991.gadam ik gadus atjaunoja kaut kur 750 kilometrus gadā, tad Latvijas ekonomikas sabrukšanas rezultātā ar to gandrīz nenodarbojas. Un tāpēc uz 2002.gadu mums ir ļoti smags stāvoklis — 5000 kilometru asfalta seguma ir atstāts vispār bez finansiālā seguma un 1700 kilometru ir sabojāts, ka tas ir pilnīgi jāatjauno. Un, ja varam arī paskatīties ciparos, 1992.gadā bija atjaunoti 58 kilometri, 1993.gadā — 131, 1994.gadā — 132, 1995.gadā tikai 32 kilometri. Nu un lielākais rezultāts — 400 kilometru — bija 1999.gadā. Visi šie rādītāji rāda uz to, ka tik tiešām līdzekļu Valsts autoceļu fondā un Satiksmes ministrijā nav. It sevišķi smags stāvoklis, kā vienmēr, ir Latgalē, jo Latgali vienmēr aizmirst, it kā tur ceļi nav vajadzīgi.

Kas attiecas uz autoceļiem ar grants segumu, 12,5 tūkstošu kilometru garumā arī ir sliktā stāvoklī. Lai gan tie nav tik daudz cietuši, bet cieš pēdējā gadā. Un tur ir tādas nelaimes, ka intensīvās mežu izciršanas un pārvadāšanas rezultātā ar smagajām mašīnām ir sagrauti ceļi. Tas ir viens. Novadgrāvji un kanāli — tas ir otrs, jo apūdeņo tos ceļus, un tie, kā saka, ātrāk iziet no ierindas, pavasarī un rudenī nav noteikts smago mašīnu svars un viņu pārvietošanās, tas arī grauj šos... Un trešais — finansu trūkums. Un kopā ir sakrājies pa desmit gadiem 130 miljoni latu, kas ir vajadzīgi, lai šos ceļus atjaunotu un uzturētu.

Un, cienījamie kolēģi, vēl jau ļoti smags jautājums ir ar tiltiem. Tie 920 tilti, kas ir uzrādīti, bet tie nav visi, jo vēl nav uzrādīti lauku ceļu tilti un caurtekas, atrodas arī smagā stāvoklī. 720 tilti ir ar hidroizolācijas bojājumiem, kuri ir jāatjauno, jo citādi cietīs viss tilts, bet 175 tiltiem ir bojātas nesošās konstrukcijas, tātad tas ir pirmsavārijas stāvoklī. Un, nedod Dievs, ka notiek tāda nelaime. Diemžēl melo! Un melo kādā veidā? Gorbunova kungam tika pastāstīts, ka Krāslavā tiek remontēti divi tilti, kuri ir uz starptautiskās nozīmes maģistrāles. Pāris dienas iepriekš esot Krāslavā, man nodemonstrēja, ka ar tiem tiltiem nekas nenotiek. Tātad, redziet, melo ne tikai deputātiem, bet arī ministriem!

Un pēdējais — 90 vai 85 procenti, ko mēs atdosim no akcīzes nodokļa, tas ir par maz! Tas ir par maz! Un tāpēc ir jāpadomā... Aizsardzības ministrija mierīgi 20 procentus no sava budžeta ceļu vajadzībām var noziedot, tas notiek visās pasaules valstīs, no bruņoto spēku budžeta, un arī Zemkopības ministrija, kuras pārraudzībā ir Meža dienests ar visiem tiem ienākumiem, arī viņiem ir jāpiedalās ceļu atjaunošanā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, varbūt necelsim orbītā mākslīgos zemes pavadoņus par 10 miljoniem dolāru vērtībā, bet padomāsim par mūsu ceļiem, lai mēs tik tiešām varētu pa tiem pārvietoties.

Tāpēc es atbalstu pirmajam lasījumam, un otrajam lasījumam ir jāpieiet ļoti nopietni un jāatrod vairāk finansējuma, lai tik tiešām mēs sakārtotu savus ceļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Šeit ir no sākuma diskusija par to, vai mēs esam spējīgi 90 procentus nodot Ceļu fondam vai tikai 85 vai 86%. Jo patiešām ir šīs programmas par dīzeļdegvielas apmaksu zemniekiem, dzelzceļam un tā tālāk, autopārvadātājiem, kas ar autobusiem pārvadā pasažierus.

Es gribu pateikt, kā jā. Ja 86% ir naudas summa, kas aiziet tieši no satiksmes dalībniekiem ceļiem, tad kur tie 14%... kāda summa veidojas. Un šeit ir atbilde sekojoša: protams, ir konstanta naudas summa, kas mums katru gadu ir jānodod zemniekiem un dzelzceļam, tā ir pietiekami pārskatāma summa, bet nav ņemts viens aspekts vērā — kā mums ir cīņa ar kontrabandu. Ja mēs palielinām šos ieņēmumus, cīnoties ar kontrabandu, tur arī parādās tas lielais naudas pieaugums, ko mēs varam novirzīt attiecīgajām programmām, un mierīgi varam izpildīt 90% programmu attiecībā uz autoceļiem. Šī ir ļoti konkrēta konsekvence.

Un, kas attiecas uz aizņēmumiem, es domāju, ka, jā, protams, var iet to ceļu, ko iet igauņi, un viņi parāda plusus un mīnusus, bet es domāju arī, ka tās ir raksturīgās katras tautas iezīmes. Vieni ir vairāk konservatīvi, otri mazāk konservatīvi. Un latviešu cilvēki vieni ir gatavi ņemt kredītus, otri vairāk dzīvo ar to, kas ir kabatā, un ar to rēķinās. Un tas, ko darīs nākamie politiķi nākamreiz, protams, būs atkarīgs gan no politiķu politiskās gribas, gan arī no viņu raksturīgajām iezīmēm, cik viņi būs konservatīvi.

Es piekrītu Leiškalna kungam, es pats arī varbūt esmu līdzīgās domās, ka ar svešu naudu ir vieglāk strādāt, tā ir lētāka nauda, nekā tikai ar to, kas ir paša kabatā, bet tā ir ļoti konkrēta cilvēku izvēle. Ko darīs nākošie politiķi — tā būs viņu izvēle. Mums ir jāizdara tas, kas ir atkarīgs no mums pašreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, ir ļoti pareizs lēmums pārdalīt par labu ceļiem akcīzes nodokli. Un diemžēl mums ir jāatzīmē arī tas, ka tieši 7.Saeima šo situāciju savulaik laboja par sliktu ceļiem un pieņēma šo principu, ka 50% ceļiem, 50% — valsts budžetam. Tā ka zināmā mērā to, ka autoceļu remontam, jaunu ceļu izbūvei, tiltu uzturēšanai, labošanai un jaunu celtniecībai nepietiek līdzekļu, ir ielikusi arī 7.Saeima.

Sociāldemokrātu savienība šinī gadījumā var pateikt viennozīmīgi, ka mēs šo nodokļu pārdali arī agrāk neatbalstījām. Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka tik tiešām ir pareizs šis lēmums, ka šai pārdalei akcīzes nodoklī ir jābūt, un par labu ceļiem, bet vienlaikus ir jādomā par to, lai tās naudas summas, kas netiešā, pastarpinātā veidā ir gājušas uz valsts budžetu un palīdzējušas arī risināt veselu virkni ļoti svarīgu sociālās politikas jautājumu, tiktu kompensētas ar citām ievērojamām naudas summām, kuras var tik tiešām sameklēt mūsu valstī, ja ir gatavība un politiskā griba ķerties klāt pie pelēkās un melnās ekonomikas — pie ēnu ekonomikas. Un tas ir tik tiešām jautājums par to, kā mēs rīkojamies ar nodokļu politiku. Vai nodokļus mēs iekasējam, vai praktiski zināmā mērā paliekam pie tā paša īpatsvara ēnu ekonomikā, kāds ir pašreiz un kāds ir bijis pirms diviem trijiem gadiem. Ja nav šīs politiskās gribas, tad šāda mūsu rīcība vienā pareizā virzienā radīs līdzekļu iztrūkumu sociālajai politikai. Tā ka lielā mērā šis jautājums ir saistīts ar to, vai mūsu labie nodomi būs vērsti arī turpmāk, lai sakārtotu jautājumu, kas skar arī nodokļu iekasēšanu no pelēkās un ēnu ekonomikas. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ilglaicīgākā perspektīvā, protams, ieguldījumi autoceļu izbūvē dos lielu ieguldījumu arī Latvijas ekonomikā, atgriezīsies atpakaļ ar jauniem līdzekļiem. Tas viss ir ļoti labi. Bet mums ir jāņem vērā, kāpēc šis lēmums ir jāpieņem. Jo praktiski ļoti daudzi ceļi pašreiz ir sabrukšanas stadijā, un, ja mēs šo situāciju nelabojam, tad praktiski autoceļi paliks aizvien sliktāki. Šeit ir ļoti elementārs piemērs. Ja reāli kaut kur šogad mēs tērējam 70 miljonus latu, bet būtu nepieciešami 100, 110, 120 miljoni latu gadā, un pavisam vēl nesen mēs tērējām tikai 50—60 miljonus, praktiski mēs esam strādājuši pietiekami destruktīvi pret Ceļu fondu. Un lielā mērā tas ir bijis arī valdības partiju izšķiršanās rezultāts, uz kuru pusi naudu virzīt. Tas ir viens.

Tāpēc arī Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka, neapšaubāmi, šis lēmuma projekts ir jāatbalsta. Bet tam ir jābūt cieši saistītam ar sociālo politiku, ar finansu meklējumiem, pensijām, bērnu pabalstiem un citiem jautājumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš. Mēs arī kā vieni no lēmuma projekta autoriem visnotaļ piekrītam tam, ka šeit ir jāprecizē, jākonkretizē termiņi un tā tālāk, un mūsu priekšlikums ir šo pirmā lasījuma redakciju nobalsot, lai, iespējams, nākamajā ceturtdienā varētu precīzākos formulējumos balsot par galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts pieņemts. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumiem šodien otrajā lasījumā šo lēmuma projektu nevaram izskatīt.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

A.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzam nostiprināt nākamo otrdien, 4.jūniju, lai 5.jūnijā varam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un varbūt 6.jūnijā — plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Desmit deputāti ir iesnieguši deputātu pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi.

Vārdu motivācijai lūdz deputāts Gunārs Freimanis. Lūdzu, jūsu rīcībā trīs minūtes.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi! Mēs vienmēr esam bijuši par to, ka Latvijā spirtu vajadzētu ražot no Latvijas izejvielām, un esam vienmēr bijuši pret to, lai spirts vai izejvielas netiktu importētas. Bet tajā pat laikā likums, kāds tas ir pieņemts, ir jāpilda. Un šajā pieprasījumā ir akcentēts tas, ka likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” paredz piemērot akcīzes nodokli tikai tad, ja importētais alkohols tiek izlaists brīvam apgrozījumam Latvijas muitas teritorijā, tātad Latvijas iekšējā tirgū. Un tajā pat laikā mums rada neizpratni, kādēļ šis likums tiek piemērots pareizi vienā gadījumā, piemēram, “Latvijas balzams “ nav maksājis nekādu akcīzes nodokli par importēto spirtu, jo viņš nav to izlaidis brīvam apgrozījumam Latvijas tirgū, tai pat laikā citiem alkohola ražošanas uzņēmumiem tiek piemērots un pieprasīts akcīzes nodoklis arī tad, ja viņi importēto spirtu neizlaiž iekšējā tirgū. Un šeit rodas jautājums par to, vai ierēdņi patvaļīgi netraktē likumu, un arī par to, vai ierēdņi un arī tiesa diemžēl neiejaucas savstarpējo ekonomisko grupējumu cīņā par vietējo tirgu. Un mēs ļoti cerētu to noskaidrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosina izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 32.punktā iekļautā likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā kā 15. darba kārtības jautājumu, 44. punktā iekļautā likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā kā 17. darba kārtības jautājumu un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā kā 16. darba kārtības jautājumu.

Vai ir iebildumi? Nav.

Tādā gadījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokumenta nr. 4571. Trešajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” Juridiskā komisija saņēma priekšlikumus, kurus izskatīja savā sēdē.

1. — deputāta Čevera priekšlikums — aprobežot mūsu Satversmē noteiktās pasīvās vēlēšanu tiesības — Juridiskajā komisijā netika atbalstīts. Tas arī tika debatēts pie iepriekšējiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas tika izskatīti steidzamības kārtībā, un arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ mēs to noraidījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēža kungs! Augsti godātie Saeimas locekļi! Es kā vienmēr runāšu nevis no politoloģijas grāmatas iegaumētām frāzēm, bet dziļi personiski un no sirds.

Man savulaik tika iemācīts vienmēr, visur cienīt un ar bijību uztvert divas lietas — Dievu un laicīgo varu.

Par Dievu kā absolūto pasaules vērtību man joprojām viss ir skaidrs, lai arī cik pretrunīgi katrs no mums to uztvertu. Ar varas izpratni, kopš es atrodos šajā augstajā namā, notiek dīvainas pārvērtības.

Bija laiki, kad šie jēdzieni bija savstarpēji nesavietojami un pat viens otru izslēdzoši. Bija Visaugstākais, bez kura ziņas nevarēja ne mats no galvas nokrist, un bija vara, kurai svētums vispār nepastāvēja.

Tādā antagonistiski duālistiskā sabiedrībā mēs lielākā daļa šeit atrodošies esam izauguši.

Taču ir pagājis laiks, kad tikai domāt drīkstēja atbilstoši savai pārliecībai, runāt vajadzēja atbilstoši valdošās ideoloģijas nostādnēm, bet darījām katrs kaut ko citu.

Suverēnā vara Latvijā pieder tautai. Tāda ir mūsu Satversmes pamatnostādne, tāds ir demokrātijas pamatpostulāts, tāda manā uztverē varētu būt Dieva izpausme un katra indivīda gribas apvienošanas sākums.

Varas un pasaules garīgās izpratnes vienotība, kura kalpotu katra indivīda vajadzībai un nebūtu pretrunā ar sabiedrības interesēm kopumā, tādu es cerēju ieraudzīt šīs suverēnās varas īstenotāju, brīvās Latvijas parlamentu, kurā četrus gadus atpakaļ es ienācu kā sakrālā celtnē ar pārliecību, ka arī es nu būšu šīs varas nesējs. Bet laikam jau esmu kļūdījies.

Man ir žēl noskatīties, kā tautas suverēnā vara šeit tiek pārvērsta par dažu ekonomisko un finansiālo grupējumu interešu sadursmes vietu jeb, bībeliskā izpratnē runājot, bagātība kā adatas acs uz paradīzi pie mums ir pārtapusi par varen platām slūžām ceļā uz laicīgo varu.

Šinī sakarā dažkārt atskan par tādi ciniski apgalvojumi, ka, lūk, materiāli maznodrošinātie cilvēki no šī nama būtu vispār jātur tālāk. Te nu, kā saka, komentāri lieki.

Varu tikai novilkt paralēles ar savu vidēji statistisko mūsu sabiedrības personību.

Visu mūžu esmu izticis no algas un uzskatījis, ka esmu godīgs cilvēks. Taču pēc šodienas valdošajiem principiem un morāles gluži vienkārši esmu bijis muļķis.

Bet, neskatoties ne uz ko, vēlos tāds arī palikt turpmāk, jo Dieva vaigu gribu skatīt un viņa tiesas priekšā stāties kā godīgs muļķis, nevis gudrs nelietis.

Mēs, manuprāt, patlaban grozām valstij un tautai svarīgu likumu, un, kā jau iepriekš nolemts, droši vien tā arī notiks. Tālab no plašākiem sava priekšlikuma komentāriem atturēšos. Gan pēctecības, gan pieredzes kritērijiem pie mums ir maza nozīme, jo visu nosaka valdošo partiju spices vienošanās un īkšķa stāvoklis balsojumu laikā.

Valsts prezidentam esam noteikuši divus pilnvaru laikus, bet, par cik mēs esam parlamentāra valsts, loģiski būtu, ka parlamentāriešu pilnvaru maksimālais laiks nepārsniegtu trīs termiņus, jo tā vien šķiet, ka šajā periodā vienam otram zūd reālais priekšstats par dziļākiem procesiem sabiedrībā un savu vēlētāju faktisko stāvokli.

Tādēļ lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Priekšlikums, kas ir ar numuru 1 šajā likumprojektā, patiesībā aicina aprobežot pilsoņu tiesības tieši tiem cilvēkiem, kas ir vairākus termiņus no vietas strādājuši parlamentā. Es būtu ar mieru aprobežot šai nozīmē, ja ne, Čevera kungs, ja ne tā problēma, ar kuru mums ir jāsaskaras itin bieži: parlamenta politiķu vai deputātu darbs ir profesija. Tā ir profesija, un visvairāk, kā pietrūkst mūsu parlamentā sasaukumu no sasaukuma, ir profesionāli deputāti, kas ir gatavi ne tikai gudri klusēt, bet saprast lietas, iesniegt priekšlikumus, izskaidrot šos priekšlikumus sabiedrībā. Visvieglāk šai pasaulē ir sēdēt malā un mērīt no saviem augstumiem citu morāli, citu godīgumu, pasludināt sevi par godīgu, izteikt verdiktu attiecībā uz apvainojumiem, pieņemt apvainojumu kā patiesību, notiesāt cilvēkus, uzskatīt, ka visi ir sliktāki par tevi kā egoisti.

Čevera kungs, mums šajā parlamentā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, visās pārējās komisijās ir vajadzīgi profesionāļi, nevis cilvēki, kas vienīgie gandrīz sevi uzskata par labiem un kuru galvenais pienākums, galvenais uzdevums un galvenais aicinājums ir trīs termiņus no vietas gudri klusēt!

Tā ka es aicinu parlamentu neaprobežot deputātu pilsoņu tiesības. Es aicinu parlamentu noteikti un strikti balsot pret 1. — deputāta Čevera priekšlikumu, priekšlikumu, kas aicina veidot parlamentu no klusējošām pelēcībām profesionālu politiķu vietā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ilmārs Geige. Nevēlas runāt. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais kolēģi Leiškaln, kāpēc jūs tā uztraucaties? Nevajag uztraukties, ja ievēlēs — ievēlēs. Bet, tik tiešām, nav jau neviens pieaicināts tā, ka viņam viss mūžs ir jāpavada Saeimas deputāta krēslā. Lai atnāk arī citi pastrādāt! Tas ir viens.

Otrs. Jūs redzat, kā ir nostrādājusi 5., 6.Saeima, un paši atzīstat, ka steigā ir pieņemti ļoti daudzi likumi, kuri Latviju ir iedzinuši ļoti lielos strupceļos. Un tāpēc nav nekas slikts, un mūsu kolēģa Čevera priekšlikums ir absolūti normāls. Tas ir viens.

Un, otrkārt, tāda profesija kā deputāts — tās vispār nav, jo profesija katram ir vai nu saņemtais diploms, kurā viņam ir norādīta, vai tas, ko viņš ir ieguvis savā apmācības laikā. Deputāts — tas ir ievēlēts, tādu amatu var ieņemt jebkurš no Latvijas pilsoņiem. Un vēlams būtu, lai Saeimā būtu vairāk dāmu, jo tad viņas vismaz kādu stabilitāti ievestu Saeimā, lai nenotiktu tādi brīnumi, kā ir notikuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Cienījamie sociāldemokrāti! Man ārkārtīgi patīk jūsu priekšlikums! Es domāju, mums vajadzētu tā turpināt. Un nākamais priekšlikums varētu būt apmēram tāds: tam, kurš 101 reizi vienas Saeimas laikā kāps šeit, tribīnē, aizliegt kāpt tribīnē 102.reizi, jo likums tā nosaka.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Bojāra kungs, es neuztraucos, mani šis priekšlikums neskar! Un es uztraucos par to, ka parlaments varētu sastāvēt no vieniem bojāriem.

Bojāra kungs, es zinu, ka ne visu mēs esam izdarījuši pareizi, laicīgi un ārkārtīgi gudri. Bet mēs 10 gados patiesībā esam valsti izveduši no tā posta, kurā jūs, Bojāra kungs, jūs personīgi kā boļševiks šo valsti esat ievedis! Desmit gadu laikā mēs esam atrisinājuši tik daudz problēmu. Patiesībā valsts šobrīd ir gatava iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē, valsts ir gatava uzņemšanai Eiropas Savienībā. Valsts ekonomika ir pārorientēta no ekonomikas ar negatīvu pievienoto vērtību uz ekonomiku ar pozitīvu vērtību. Es uzskatu, ka 5. un 6.Saeima nav strādājusi ideāli, bet visi šie 3 parlamenti ir strādājuši ārkārtīgi labi. Neskatoties uz to, ka daži šo labo nespēj saredzēt, ka daži redz tikai sevi un savus vāvuļojumus par to, cik kurš katru noved līdz kurienei. Noveduši esat jūs — boļševiki. Bojāra kungs, jūs boļševiki! Ne Lauska kungs, teiksim, ne Kalniņa kungs, bet jūs, boļševiki, esat noveduši valsti, bijāt noveduši līdz absolūtai katastrofai. No kurienes šie profesionālie? Profesionālie politiķi, Bojāra kungs! Jums vairs nemaksā par to, ka jūs bijāt divu konservu kombinātu direktors, jums maksā par to, ka jūs esat profesionāls pārstāvniecības politiķis, ka jūs saņemat ārkārtīgi, ārkārtīgi labu, es teikšu, atalgojumu par savām ārkārtīgi ne pārāk labajām runām no šīs tribīnes. Par jūsu ārkārtīgi destruktīvo darbu, iesniedzot priekšlikumus likumos, kurus jūs iesniedziet vājus, nesagatavotus un 99% noraidāmus, kas arī tiek realizēts no visnotaļ saprātīga parlamenta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka tik tiešām mēs varam piekrist Čevera, Jāņa Čevera, idejai par to, ka vajag iegrožot ekonomisko grupējumu ietekmi uz Saeimu, uz politiķiem, politiskām partijām. Šī doma, šis virziens ir ļoti auglīgs, un arī mūsu Saeima tomēr virknē jautājumu, kas saistās ar partiju finansējumu, šo jautājumu risināja. Tajā pašā laikā, neatkarīgi no labās vēlmes ierobežot tautas izvēli, tiesības tautai izvēlēties starp deputātiem nebūtu pareizi.

Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, šis priekšlikums, labi domāts, tomēr nozīmē to, ka, piemēram, Oskaru Grīgu nākamajā Saeimā nevar pat virzīt, ja mēs viņu atbalstām. Tas nozīmē to, ka Māri Grīnblatu arī nedrīkst virzīt. Tas nozīmē, ka Anatolijs Gorbunovs arī vairs nedrīkst kandidēt. Tas nozīmē, ka Jānis Jurkāns arī vairs nedrīkst kandidēt. Kārlis Leiškalns arī nedrīkst. Es domāju, ka atstāsim šo izvēli tautai. Nemēģināsim tautai uzspiest Saeimas deputātu viedokli par to, kā un ko drīkst, jo šie cilvēki neviens nav neko noziegušies un es domāju, ka līdz ar to tauta pati izšķirsies, vai viņus redzēt 8.Saeimā vai ne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām pasaulē ir precedenti, kad pastāv līdzīgi ierobežojumi, bet tie netiek noteikti ar likumu. Bet dažas partijas dažās valstīs pašas vienkārši pieņem šādu lēmumu, lai dotu lielāku iespēju savu partiju biedriem attīstīties un taisīt politisku karjeru. Piemēram, līdzīga politika pastāv Dānijas sarkanzaļo aliansē. Viņiem arī nevar partijas biedri kandidēt vairāk nekā divas reizes. Tātad acīmredzot tā šīs partijas saprot taisnīgumu, un viņiem šis taisnīgums šajā izpratnē ir svarīgāks par pieredzi un profesionālismu. Tāpēc vienkārši es piedāvātu šeit Čevera kungam ierosināt diskusiju savas partijas iekšienē. Un, ja partija uzskata, ka tā ir pareiza, pieņemiet šādu lēmumu savas partijas ietvaros, bet uzspiest šādus lēmumus visām politiskajām partijām, noteikt ar likumu ierobežojumus, nu diez vai tas būtu pieļaujams. Un, protams, tas dotu zināmas iespējas bezmaksas priekšvēlēšanu reklāmai, kā tikko rīkojās Leiškalna kungs, bet tur neko nevar darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms es lūgtu nevispārināt un mūsu frakcijas deputāta Jāņa Čevera priekšlikumu neasociēt ar frakciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz viedokli, un Jānis savu viedokli ir pateicis ar attiecīgo priekšlikumu. Bez tam viņš piebilda šoreiz, ka viņš savu priekšlikumu uzrakstīja, balstoties nevis uz prātu, bet balstoties uz sirdi. Tas ir jums ļoti konkrēts piedāvājums. Un jūs saskārāties ar cilvēka piedāvājumu, kurš nāk no reģiona, kurš dzīvo blakus cilvēkiem, kuri domā līdzīgi kā viņš. Un jautājums — kāpēc reģionos dzīvojošajiem ir tādas domas, ka cilvēkus, kuri politikā ir vairāk nekā desmit gadus, viņi vairs negrib redzēt? Tur ir jāmeklē tās atbildes. Bet es piekrītu arī konkrētam spriedumam, ka politika, tā ir arī profesija. Un, jo vairāk cilvēks atrodas politikā, jo viņš kļūst profesionālāks. Un arī mans tīri subjektīvais viedoklis, ka 7.parlamenta deputāti ir daudz profesionālāki, nekā bija tie, kuri strādāja 6. un 5.parlamentā. Un varbūt arī profesionālāki kļuva tāpēc, ka viņi arī paši bija 5. un 6.parlamentā, un šo desmit gadu laikā patiešām šis profesionālais līmenis ļoti izauga. Man varbūt daudz kas nepatīk, ko jūs pieņemat, bet es nekādā gadījumā neapstrīdētu jūsu pieņemto lēmumu profesionālo sagatavotību.

No tāda viedokļa es piekrītu argumentiem, kāpēc Jānis Čevers gāja ar šo priekšlikumu, bet, protams, es esmu pret šo priekšlikumu un uzskatu, ka visiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi politikā darboties ar profesionālu pieeju, tas tikai Latvijas valstij nāks par labu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! Jūs neesat sapratuši Čevera priekšlikumu. Vajag uzmanīgi lasīt! Bet zaimošana, tā jums ir fizioloģiski ieaugusi no restorāna bārmeņa rupjībām, kuras jūs kādreiz izlietojāt un tagad lietojat Saeimā. Lai gan jūs esat beidzis kristīgo skolu, tomēr esat bezdievis, jo neievērojat Bībelē rakstīto baušļu noteikumus — nezaimot citus.

Kas attiecas par boļševikiem, diemžēl, kad lietoja šo terminu, manis vēl nebija pasaulē tāpat kā arī jūs, Leiškalna kungs. Vajag vēsturi drusciņ tomēr zināt. Patīk jums tā, vai nepatīk. Un nekad nevajag darīt tā, kā jūs darāt. Ja jums kaut kas nepatīk, tad jums noteikti vajag nicināt cilvēku.

Tāpēc es ierosināju zem mūsu ģerboņa novietot krusta zīmi, lai vairāk no šīs tribīnes šīs nejēdzības nevarētu dzirdēt, kad ja jums kaut kas nepatīk, jūs jebkuru gribat apvainot un izteikt visu to, kas jums ir.

Un vēl viena jums, kā saka, varbūt tāda pateikšana priekšā. Vajag tomēr cienīt latviešu cilvēkus, bet nedarīt tā, kā jūs darāt.Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Pirmais, ko es gribēju palūgt, lai jūs varbūt izdarītu aizrādījumu tiem deputātiem, kuri nerunā valsts valodā, un šajā tieši piemērā kā Leiškalna kungs te pielietoja vārdu “boļševiki”. Nu kāpēc nevar lietot vārdu “lielinieki”? Tāpat arī par “čeku”, varbūt precīzāk. Mēs esam pieņēmuši valodu likumu, varbūt pieturēsimies pie tā, jo bieži vien šos vārdus, teiksim, krieviskā izpratnē izsakot, mums dažiem spalva ceļas uz miesas.

Bet, kas attiecas par Čevera kunga priekšlikumu, arī es to nevaru atbalstīt, un varbūt ļoti pareizi, ka komisija to nav atbalstījusi. Atstāsim tomēr vēlētāju ziņā šo izvēli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ļoti patīk tādā labvēlīgā murdoņā iesākt runu. Skaļāk man ir grūti. Es kliegt netaisos.

Tātad kāds ir pamatjautājums? Pamatjautājums, par ko ir jāizšķiras kolēģiem, ir — vai mēs vērtējam cilvēku prasmi strādāt, vai mēs mākslīgi ierobežojam viņu ar kaut ko — laikā, telpā, vēl kaut kur. Vispār mūsu attieksme pret mākslīgi uzspiestiem ierobežojumiem.

Un tad ir otrs jautājums. Vai mēs uzskatām politiķi par profesionāli, kas dara savu darbu ar prasmi, vai mēs uzskatām politiķi par kaut kādu jocīgu cilvēku, kas ir atnācis te atsēdēt kaut kādus gadus, kaut kādās ērtībās atrasties, saņemt pelnītu vai nepelnītu kritiku un pēc tam nopelnīs, teiksim, trijos sasaukumos šo ievērību, atkal tikpat mierīgi no šejienes aiziet?

Redziet, ja mēs paskatāmies ārstu, ja jūs ejat pie zobārsta vai jūs ejat pie cita ārsta, vai jūs prasāt, cik tam ārstam ir gadu? Vai jūs varbūt domājat, ko tas ārsts prot izdarīt? Un es domāju, ka, jo ārstam ir lielāka pieredze, jo parasti viņam vairāk uzticas.

Ja jūs runājat par to pašu sportu. Diez vai labu sportistu, piemēram, patlaban Artūru Irbi, kurš ir labā sportiskā formā, neliktu vārtos, ievērojot to, ka viņš pietiekami ilgi jau spēlē profesionālajā hokejā līgā. Lūk, vai mēs mēģināsim atkal kaut kādā veidā mākslīgi runāt... nu, tu jau vairs nevari. Par to, vai vari vai nevari, ir citi, kas spriedīs, un tie ir vēlētāji, un tā ir viņu darīšana. Un, ja kāds no mums nav derīgs, vēlētājs pateiks savu jā vai nē, un ar to būs punkts pielikts.

Tālāk. Sabiedrība attīstās visā pasaulē, un sabiedrība attīstās Latvijā. Attīstās arī Latvijas valsts. Uz to atstās ietekmi vispārējie attīstības likumi, un mēs nekur neizbēgsim no tā, kas virza sabiedrību uz noteiktu pusi. Mums var daudz kas tur nepatikt, bet daudz kas notiek neatkarīgi no mums. Mums ir jāprot paredzēt to, ko prasa no mums šie likumi. Un es domāju, ka to labāk prot cilvēki, kam ir kaut kāda pieredze, kas ir kaut kādu laiku darbojušies, kas prot novērtēt savlaicīgi to, kas notiks.

Tā kā tie, kas ir redzējuši, ar ko sākās šī attīstība, tie, kas ir piedalījušies, personīgi piedalījušies pašos pirmsākumos no 80. gadu vidus un otrās puses un ir spējīgi palikt, es domāju, viņiem ir šī pieredze, un tā vienkārši pateikt — paldies, vecais, nu tagad nāks jauni — nu lai jau nāk ar godīgu konkurenci, lai nāk! Vai dieviņ! Es tikai gribētu atgādināt, ka katrās jaunās Saeimas vēlēšanās nāk jaunie. Kurš tad viņiem liedz to prieku? Bet es arī gribētu pajautāt, cik no tiem jaunienākušajiem ir palikuši? Cik no tām jaunajām partijām, kas ir nākušas uz šejieni, ir šeit palikušas? Un cik no tām ir iznīkušas un vairs nav spējīgas atgūties? Paņemiet piekto, sesto, septīto Saeimu, un mēs jau redzam, kas notiek, gatavojoties 8. Saeimas vēlēšanām. Vai tiešām tas nav skaidrs? Paprasiet visiem tiem jaunpienācējiem, kā gāja, ko viņi šeit izdarīja un ko viņi dara tagad.

Un tāpēc es esmu vecs sportists, man patīk konkurence, un, ja es esmu zaudētājs, tad es esmu zaudētājs, jāprot ar godu arī pieņemt zaudējumu, bet mākslīgi uzlikt ierobežojumus... tiesāt no malas, kādam citam spriest, tam es nepiekrītu. Diemžēl.

Tā ka es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Es savā nostājā vienmēr esmu bijis pret to, lai būtu kaut kādi ierobežojumi Vēlēšanu likumā, un uzskatu, ka jebkāds ierobežojums, vai tas būtu attiecināms uz to, ko darīja kara laikā vai pēckara laikā, vai cik reižu bijis Saeimā, tā ir neuzticības izteikšana vēlētājiem.

Mums būtu jāgādā par to, lai vēlētājs saņemtu maksimālu un precīzu informāciju par kandidātu, un pārējo atstātu viņa ziņā.

Tajā pašā laikā es esmu, kā saka, ļoti... nu, grūti pateikt vārdus par to, kā tā saucamie, kuri sevi uzskata par īstajiem politiķiem, šeit no tribīnes viņiem vajadzētu dot paraugu, kā diskutēt kulturāli par priekšlikumiem mums, neprofesionālajiem politiķiem, tajā pašā laikā ideja, kas tiek izvirzīta, faktiski netiek apspriesta, bet tiek uzbrukts, noniecināts, nonievāts cilvēks vai cilvēku grupa, kuri par šo ideju ir ierunājušies. Tā ka aicinu deputātus, kuriem ir liels stāžs, arī šajā ziņā dot paraugu pārējiem.

Kādēļ šāds priekšlikums, kā saprotu, parādījās? Visu cieņu “Latvijas ceļam”, bet neviens cits kā “Latvijas ceļa” valdes loceklis Jānis Naglis kādreiz teica, ka lēmumi šai valstī netiek pieņemti ne Saeimā, ne Ministru kabinetā, bet skaistās vietās upmalās, mežmalās un tā tālāk. Un neviens cits kā tie, kas šeit sēž trīs un vairāk sasaukumus, ir gādājuši par to, lai valstī izveidotos tāda situācija. No šī viedokļa es saprotu šo priekšlikumu, bet, neskatoties uz to, es arī balsošu pret šādu priekšlikumu un jebkādiem ierobežojumiem Vēlēšanu likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums jau neskar jautājumu tikai par profesionalitāti vai pieredzi, bet tas ir jautājums par konstitucionāliem principiem, kas ir nostiprināti Satversmē, un par pilsoņu tiesībām, par pilsoņa tiesībām vēlēt un tik ievēlētam. Un šis jautājums ir atrisināts jau Satversmes 9.pantā. Un šajā sakarā man diemžēl ir jāsaka, ka priekšlikums, kuru ir iesniedzis Čevera kungs, neatbilst Satversmes nostādnēm un neatbilst tai skaitā arī pirmajam Satversmes pantam, kurā ir teikts: “Latvija ir demokrātiska republika”.

Es ļoti labi varu saprast to, ka varbūt sociāldemokrātiem mūsu Satversme nav īpaši dārga un viņi ļoti vēlētos daudzas lietas šai jautājumā grozīt, bet tam nu mēs nekādi nevarēsim piekrist. Un uz Bojāra kunga jautājumu par to, vai mūžs ir jāpavada parlamentā, es domāju, nav tiesīgs šeit sniegt atbildi ne viens deputāts, ne arī visi simts deputāti, to pateiks vēlētāji tad, kad balsos par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kā to paredz Satversmes 9.pants. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām, Muižnieces kundze jau man izņēma vārdus no mutes... Tātad Satversme ir tas dokuments, kas nosaka tautas tiesības vēlēt un nosaka, kuru un kā var ievēlēt. Un šeit tik tiešām ir jāšķir profesionāla darbība politikā no tiesībām ieņemt kādu, nu, atsevišķu ekskluzīvu vai ar kaut ko saistītu valsts amatu, kā tas ir ar Valsts prezidenta amatu, ko ieņem ne vairāk kā divreiz pēc kārtas... ar kaut kādu aprobežojumu, teiksim, Satversmes tiesas tiesneša amatā, un faktiski, man jau liekas, tas arī ir viss, kur ir šādi te aprobežojumi.

Bet man šeit iepatikās Cileviča kunga pieminētais piemērs, teiksim, ka faktiski tas ir partiju iekšējais jautājums. Ja partija vēlas veidot tādā veidā iespēju, plašāku iespēju saviem vēlētājiem dot izvirzīt dažādus savus deputātus vai deputātu kandidātus, tad viņi var iekšēji aprobežot. Es domāju, ka, no vienas puses, protams, Sociāldemokrātu partija šeit it kā ir priekšā pārējām partijām, kas šeit atrodas ilgāku laiku Saeimā, un tāpēc viņi varbūt virza šādu priekšlikumu, kaut kā vēlēdamies, teiksim, uzlabot savu stāvokli pirms vēlēšanām vai pirms nākamajām vēlēšanām, vai kaut kā savādāk. Bet es domāju, ka “Latvijas ceļam”, teiksim, mums nav šādas te problēmas, mēs arī dažādi risinām šo jautājumu, teiksim, Ābiķa kungs, teiksim, deputāts Lagzdiņa kungs, kas šeit sēž... viņi tā sacīt... vai arī Ādamsona kungs, kā sacīt, ir bijuši “Latvijas ceļā” savu laiku... divus sasaukumus atradušies šeit, Saeimā, nu, kā sacīt, “Latvijas ceļš” tādā veidā ir acīmredzot virzījis šeit atkal jaunus cilvēkus, jaunas sejas. Man ir bijusi iespēja tādā veidā ienākt kā juristam šajā parlamentā, bet es domāju, ka tā doma, ka tas ir partijas iekšējais jautājums, es domāju, to var katra partija atbalstīt un tādā veidā risināt.

Bet, kas attiecas uz juridisko daļu, tad tik tiešām tas ir Satversmes jautājums, tas ir demokrātijas izpratnes jautājums, un tas ir profesijas un vēlētāju jautājums atšķirībā, teiksim, no atsevišķiem amata gadījumiem, kā Valsts prezidenta amata, kas tik tiešām ir kā izņēmums no šīs sistēmas. Es nedomāju, ka šādi izņēmumi jāpārvērš par likumsakarību.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo deputāta Čevera priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Es domāju, ka Čevera kungs, iesniegdams šo savu priekšlikumu, kurā viņš aicina cilvēkus, kas politikā ir bijuši ļoti ilgu laiku, gan Saeimas deputāta statusā, gan ministra statusā, atiet malā no politikas, Čevera kungs ir sasniedzis savu mērķi.

Muciņa kungs, es vēlētos norādīt jums, ka jūs alojaties. Šo priekšlikumu nav iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. To ir iesniedzis viens deputāts — Jānis Čevers. No šīs tribīnes tika norādīts, ka mums ir ļoti dažādi viedokļi katram par šo priekšlikumu, bet mūsu frakcijas iekšējā demokrātija Čevera kungam ļāva aizstāvēt savu priekšlikumu. Mēs nerādām īkšķi savos Saeimas balsojumos, kā jūs esat ievērojuši, jau sen. Un līdz ar to katrs deputāts brīvi var paust savu gribu.

Mazliet par Čevera kunga priekšlikuma būtību. Es jau minēju. Čevera kungs ir uzklausījis to Latvijas iedzīvotāju daļu, viņu vēlmes, kas redz, ka vieni un tie paši cilvēki, kas, viņuprāt, šo iedzīvotājuprāt, vēlētājuprāt, realizē Latvijai nepieņemamu, neatbilstošu politiku desmit gadus pēc kārtas, praktiski ne ar kādām metodēm no Saeimas krēsliem, no ministru krēsliem nav atsaucami. Līdz ar to Čevera kungs ir paudis šajā gadījumā vēlētāju gribu.

Jā, protams, Latvija ir demokrātiska valsts. Latvija lēnā garā, bet ļoti lēnām virzās pēc būtības likumdošanā uz priekšu, lai varētu līdzināties tām senajām Eiropas demokrātijas valstīm, kurās demokrātija patiešām reāli pastāv. Un vēlētājs, brīvi paužot savu gribu, var ietekmēt arī pēc vēlēšanām gan parlamentu deputātus, gan ministrus, gan viņu rīcību.

Diemžēl Latvijā šāda prakse gadiem ilgi nav bijusi. Vēlētājs nav spējis ietekmēt ievēlētās personas. Un līdz ar to mēs esam nonākuši pie ļoti, manuprāt, diezgan dramatiskas situācijas.

Muciņa kungs, Saeimā ar katru Saeimas sasaukumu nomainās apmēram 60% deputātu. 60%, godātie kolēģi! Tas liecina par to, ka šie profesionāļi, kas šeit strādā, tie 40%, tātad viņu darbība īstenībā tiek kontrolēta. Bet, protams, arī es nevaru atbalstīt savas frakcijas kolēģa priekšlikumu šajā gadījumā.

Un tomēr es saprotu, ka Čevera kunga priekšlikums mums liek domāt par daudzām lietām — gan par vēlēšanu sistēmas iespējamo izmaiņu. Jūs zināt, ka Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir jau piedāvājusi jaukto vēlēšanu sistēmu, kas arī, protams, nebūt nav ideāla. Un tomēr tā vairāk spētu vēlētājam ļaut nodrošināt vēlāk kontroles iespējas pār ievēlētajiem cilvēkiem. Protams, šajā jautājumā būs neskaitāmi daudz oponentu, jo mēs zinām, ka vēlēšanu sistēma dažādās valstīs ir ļoti dažāda.

Un tomēr. Latvijā demokrātija pašlaik daudzās jomās ir vēl tikai uz papīra. Mēs visi sakām: karalim ir ļoti krāšņa mantija, viņš ir skaisti ģērbies, un tomēr mēs gaidām, ka tāds mazs puisītis pateiks: “Mīļie, bet karalis taču kails! Kā jūs visu laiku to neredzat?” Es esmu pārliecināta, ka Čevera kungs ir sasniedzis savu mērķi. Un es pateicos, ka viņš aicināja mūs uz šo diskusiju.

Un tomēr mēs kā strādnieku partijas frakcija nevaram šo priekšlikumu atbalstīt, bet tā ir katra deputāta brīva izvēle.

Pateicos, priekšsēdētāja kungs, par doto vārdu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Faktiski es pateicos Lāzo kundzei. Viņa pateica tās domas, burtiski pirms manis, kuras es gribēju jums pateikt, noklausoties debates. Un es vēlreiz gribētu atgriezties pie tā jautājuma, ka nevajag apzināti vispārināt. Šī ir mūsu ļoti konkrēta viena cienījama deputāta versija, viens piedāvājums jums. Un mēs ne frakcijā, ne parlamentā, ne partijā nedomājam nevienu iegrožot. Mēs nedomājam pieņemt lēmumu tikai raksturīgu savai partijai, bet tas ir ļoti konkrēta viena cilvēka piedāvājums parlamentam, kā viņš iedomājas kopējo situāciju. Tas ir jautājums, par kuru gribētos, lai jūs katrs izvērtētu. Mēs, sociāldemokrāti, nedomājam ar attiecīgu priekšlikumu celt savu reitingu pirms parlamenta vēlēšanām. Tas absolūti nav vajadzīgs. Jūsu problēmas nav mūsu! No slimas galvas uz veselu galvu nevajag pārlikt problēmas! Mums nav problēmas ar demokrātiju!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ja mērķis ir izveidot profesionālu parlamentu, tad ir ejams pilnīgi cits ceļš. Tad to vajag formēt no profesionāliem juristiem. Vajag noteikt pietiekami augstu kritēriju, teiksim, maģistrs vai doktors, un mums būs perfekta likumdošanas iestāde, kura sastāvēs tikai no profesionāļiem. Diemžēl mērķis formulēts ir cits. Tā ir tautas pārstāvniecība. Un visa mūsu tauta pagaidām vēl Juridisko fakultāti nav beigusi, kaut gan pēdējos gados tāda tendence uz šo virzību ir novērojama.

Kas attiecas uz šiem kritērijiem, ja? Tad te jāatgādina valdošajai koalīcijai, ka pavisam nesen bija balsojums attiecībā uz profesora stāžu. Un tur mēs kaut kā tomēr vadījāmies pēc citiem kritērijiem, kaut gan viss tas, ko jūs teicāt attiecībā paši uz sevi, uz deputātiem, ir loģisks. Tam jāpiekrīt!

Kas attiecas uz šiem profesionāļu desmit gados veiktajiem grandiozajiem sasniegumiem, tad ārpus šī nama sienām tie ir skaidri redzami. Tur, es domāju, katrs var tos saskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Jā, Saeima, protams, ir sabiedrības spogulis, un, jo mazāk greizs, jo labāk. Tas ir viens.

Tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt to, ka šajā diskusijā jau ir paceltas vairākas arī pietiekami nozīmīgas problēmas, un viena ir par to, kā tad var ietekmēt citu partiju vēlētāji, arī tās pozitīvās personas, kas ir citu partiju sarakstos. Sociāldemokrātu savienība piedāvāja to kārtību Vēlēšanu likumā, kas bija visā pirmskara Latvijas demokrātijā ar daļēji grozāmajiem sarakstiem, kad attiecīgi varēja ietekmēt tātad, piemēram, Zemnieku savienības sarakstu arī sociāldemokrātu vēlētāji un otrādi. Un tad tās stiprākās, tautā cienījamākās personas varēja tikt ievēlētas. Diemžēl absolūts Saeimas deputātu vairākums šo Sociāldemokrātu savienības iniciatīvu nogremdēja, nepieņēma, un rezultātā tagad ir tā situācija, kurā mēs esam, ka tikai tās partijas vēlētāji var ietekmēt šīs partijas attiecīgi deputātu sastāvu. Tāda ir situācija.

Šeit es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, ka nu nekādā gadījumā tomēr nevajadzētu ierobežot šīs tautas tiesības izvēlēties... vēlētāju tiesības, un mēs negribam noniecināt Jāni Čeveru. Mēs saprotam viņa gribu mazināt ekonomisko grupējumu ietekmi. Bet tas jau vairāk ir varas partiju jautājums un arī esošo jauno likumu jautājums, kā tie strādās, kā tie darbosies.

Tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt to, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem arī ar latviešu valodu. Un ja, piemēram, kāds saka, ka mēs nezinām tādu vārdu “čekists” un ka tas ir kāds svešvārds, ka jāsaka, ka “čekists” tomēr ir iegājies, un mēs lietojam arī vārdu “telefons”, lai arī latviski ir “tālrunis”, Un, ja mēs runājam par lieliniekiem, tad tie ir latviešu boļševiki, nevis visi boļševiki kā tādi.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es atļāvos vēlvienreiz atnākt tāpēc, ka dzirdēju te tādu īpatnēju domāšanu, ka, lūk, Saeimā jāsēžot... ja jau profesionāļiem, tad simts juristiem. Piedodiet, es tam nevaru piekrist. Lūdzu, nejauciet šīs divas dažādās lietas! Jurists ir profesija, bet politiķim arī ir jābūt profesijai. Un tās ir dažādas profesijas. Un politiķis ir tas, kurš izvēlas, kurā brīdī kādu likumu pieņemt vai kādus grozījumus pieņemt. Politiķim ir jājūt šis klimats, kādā viņš atrodas, lai viņš prasmīgi virzītu pašu procesu uz priekšu. Profesionāls jurists ir vajadzīgs, jā, lai noformētu pareizi politisko domu. Jā, tam viņš ir vajadzīgs.

Bet iedomājieties, ja šeit sēdētu simts juristu un es kādus četrus nosaukšu: Bojārs, Juris Bojārs, ne Leons Bojārs, Plotnieks, Muciņš un Lagzdiņš. Es šaubos, vai šie četri juristi — tā ir viena 25. daļa tikai no tā, kas te varētu būt, vai šāds sastāvs būtu spējīgs vismaz vienu likumu normāli savā starpā pieņemt. Stingri šaubos.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš. Jā, tiešām... Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Diskusijas izvērsās diezgan spraigas. Es jau savu personisko viedokli izteicu debašu laikā. Bet tiešām komisija balstījās uz trijiem momentiem.

Pirmām kārtām uz to, ka jau vienreiz šis jautājums ir bijis izdebatēts, balsots un noraidīts. Tas bija viens moments.

Otrs, bez šaubām, uz to, kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmē: Latvija ir demokrātiska valsts, ievēlēti var tikt pilntiesīgi pilsoņi, un nav pamata kādus pilsoņus tādā veidā, izņemot citus šeit likumā noteiktos aprobežojumus, vēl dot papildus klāt. Jo Saeima nav padomju laika kaut kāds kvalifikācijas celšanas institūts, kur te divus sasaukumus iziet cauri, apgūst kaut kādu pieredzi un tad, kā sacīt, dodas plašajā pasaulē.

Nu tajā pašā laikā man jāatbild arī cienījamajam Dobeļa kungam, ka man bija tas gods strādāt gan ar Bojāru, gan ar profesoru Plotnieku vienā komisijā no 1990. līdz 1993. gadam, un Juridiskā komisija, tā arī tā toreiz saucās, kaut kā pieņēma arī toreiz likumus, un nekas traģisks nenotika.

Bet par to ja mēs runājam, vai šeit ir vajadzīgi simts politiķi, tad es saku, ka jā. Bet vai te ir vajadzīgi simts juristi... pat viens jurists, kurš dodas prom no savas profesijas jau kā sacīt, sniedz lielu dāvanu parlamentam, atraujoties no sava darba un cīnoties ar to nejuridisko, kā sacīt, sistēmu, kas brīžiem jādzird no dažiem deputātiem. Kaut arī viņi balstās uz tautas balsi, bet, ja jau mums būtu tikai tautas balss jāklausās, tad jau mums te visas laternas būtu pilnas ar sodītajiem, kā to varēja vakar saprast no televīzijas.

Cienījamie kolēģi, tātad Juridiskā komisija neatbalsta šādu priekšlikumu. Es aicinu arī jūs balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 58, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums komisijā ir tikšanās ar augstskolu pārstāvjiem!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, pulcēties komisijā uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs šodien sveicam Aivaru Tiesnesi 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Imants Stirāns un Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Turpinām izskatīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

2. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums — atbalstīts, tāpat kā 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 4. — Juridiskās komisijas redakcionālais priekšlikums 9.pantā — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 5. — Juridiskās komisijas redakcionālais priekšlikums — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. — deputāta Baloža priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es savā priekšlikumā esmu paredzējis, ka vienu un to pašu deputāta kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai divos vēlēšanu apgabalos. Jo man šeit ir arī grāmata rokās par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un, kā mēs redzam, tad, vai partija ir konservatīva, demokrātiska vai tā ir kāda jaunā tipa partija, tad vēlēšanu sarakstu sastādīšana ir visām partijām tomēr līdzīga. Ir deputātu kandidāti, kas kandidē vienā, divos apgabalos, bet vairumā gadījumu šo partiju līderi kandidē visos piecos vēlēšanu apgabalos. Man kolēģi saka, ka varbūt tas nav demokrātiski, aizliedzot kādam kandidātam kandidēt visos piecos vēlēšanu apgabalos. Bet ko saņem vēlētājs? Vēlētājs saņem tikai ilūziju. Vienā no četriem apgabaliem viņš ir ievēlējis reāli deputātu, četros vēlēšanu apgabalos tā ir tikai ilūzija, ka viņš vēlē par konkrētu cilvēku, un no saraksta ienāk iekšā kāds cits.

Kolēģi! Es jūtu, ka diez vai jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu, jo vēlēšanu saraksti jau ir vairākumā partiju sastādīti, “lokomotīves” jau “šņāc”. Bet es domāju, ka mēs visi būtu ieguvēji, ja politikā ienāktu vairāk jaunu cilvēku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Baloža kungs, ļaujiet “otrajiem vagoniem” drusciņ nolaist tvaiku! Lokomotīves, protams, šņāc, vagoni ir sakabināti, līderi ar cirvjiem devušies kara cīņā par elektorāta balsīm.

Jūsu priekšlikums savā būtībā ir ārkārtīgi līdzīgs parlamenta noraidītajam 1. — deputāta Jāņa Čevera priekšlikumam — pēc savas būtības. Latvijā katrs pilsonis var balsot katrā vietā. Tātad Latvijā pilsoņi balsojot izvēlas pārstāvniecību, par kuru Dišlers saka: kur katrs viens deputāts pārstāv visu tautu. Par partijām tur ir ārkārtīgi maz runas. Jūsu priekšlikumā ierakstītā norma, ka vienu un to pašu kandidātu var pieteikt, šobrīd ir realizējama. Ja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tā grib, viņi var kandidātus sadalīt pa apgabaliem. Parādīt priekšzīmi un parādīt rezultātu no tā. Tā ka vēlētājam ir tiesības balsot jebkurā apgabalā, tātad politiskajām partijām ir jābūt tiesībām uzstādīt kandidātus jebkurā apgabalā.

6.Saeimā bija labāks priekšlikums, to bija iesniedzis deputāts Māris Vītols, kas noteica, ka Latvijā ir viens vēlēšanu apgabals un visas politiskās partijas... Tāda sistēma šobrīd ir Izraēlā, un arī Latvijas Satversme nesaka: obligāti sadalīt, bet vēlējuma formā saka: “sadalot Latviju vēlēšanu apgabalos”. Tāda ir Rīga, Kurzeme, Zemgale un Latgale.

Līdz ar to, ja jūs gribētu tiešām šādu partiju sarakstu ar 160 vai cik partija grib uzstādīt kandidātu, tad pārejam uz vienu apgabalu, un visi var nodot balsis par visiem. Protams, tas būtu ārkārtīgi racionāls, ārkārtīgi precīzs, ārkārtīgi radikāls un, manuprāt, arī labs priekšlikums, kuru es vēl papildinātu ar šajā Saeimā Baldzēna ieteikto, pagājušajā Saeimā “Latvijas ceļa” ieteikto, atvērto, grozāmo vēlēšanu sarakstu, kā rezultātā sabiedrība varētu izvēlēties no visiem pieteiktajiem kandidātiem sev tos tīkamākos, neskatoties uz to politisko piederību. Bet es domāju, ka šobrīd trešajā lasījumā ieteikt šādus jaunus, radikālus uzlabojumus, nu, vienkārši nav vērts. Un es domāju, ka priekšlikums, līdzīgi kā Čevera kunga iesniegtais, ir vērsts pret personībām politikā. Tā ka es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šādas principiālas izmaiņas pirms trešā lasījuma, protams, nav atbalstāmas. Bet mūsu frakcijā arī, tāpat kā daudzās frakcijās, priekšlikumu iesniegšanā ir brīva iespēja ikvienam iesniegt savus priekšlikumus, lai vismaz par šiem priekšlikumiem varētu debatēt un varbūt nāktu pie tās patiesības, kādu mēs gribētu ielikt nākotnē Saeimas vēlēšanu likumā.

Es nepiekrītu tam viedoklim, ka viens vēlēšanu apgabals ir optimālais risinājums Latvijai, ko te minēja pirms tam iepriekšējais debatētājs, jo viena vēlēšanu apgabala gadījumā mēs varam zaudēt šo teritoriālo integritāti. Un tā situācija, ka šobrīd Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali, nodrošina iespēju ievēlēt deputātus arī no reģioniem. Līdz ar to mēs stabilizējam Latgales, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Rīgas vienotību.

Ja runā par šo priekšlikumu un 6. un 7., tad tam ir viena pozitīva nianse — ar šo priekšlikumu it kā tiek mēģināts panākt, lai vēlētāji netiktu mānīti, lai partijas nemānītu vēlētājus ar atsevišķām harismātiskām lokomotīvēm, kā tas bija 5., 6. un 7.Saeimas vēlēšanu laikā. Mēs varam atcerēties Demokrātisko partiju “Saimnieks”, mēs varam atcerēties Zīgerista partiju, mēs varam atcerēties arī Kaula partiju. Mēs arī starp parlamentā šobrīd pārstāvētajām partijām zinām, ka dažas turas uz atsevišķām harismātiskām personām. Un zinām arī, ka nāk it kā jauni konkurenti, no kuriem principā ir zināms tikai viens sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš līdz ar balsojumu visos apgabalos ievilks Saeimā daudzas nepazīstamas un, iespējams, pat neprognozējamas personības. Tradicionāli šīs partijas, kuras ir balstījušās uz vienu līderi, pēc tam ir sašķēlušās. Šajā Saeimā gan ir viens izņēmums. Tradicionāli tās ir sašķēlušās, un principā tas ir bijis kaitējums demokrātijai. Tā ka, no vienas puses, šo priekšlikumu var atbalstīt. No otras puses, diemžēl es te saskatu atsevišķus aspektus, par kuriem Satversmes tiesā varētu panākt lēmumu, ar ko šī norma tiktu pēc tam atcelta. Un, pirmkārt, tas, ka šis priekšlikums izkropļo proporcionalitātes principu. Ja deputātu vietu skaitu nosaka pēc katrā apgabalā dzīvojošo vēlētāju skaita, tad šajā situācijā mēs proporcionalitātes principu graujam ar to, ka vēlētāji no viena apgabala brauks balsot uz citu apgabalu par savu līderi, kā tas bija vienās no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad daudzi cilvēki brauca balsot no Rīgas uz Jelgavu, lai tikai atdotu savas balsis par Zīgeristu. Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums, protams, ir tā vērts, lai par to diskutētu, bet man šķiet, ka pirms trešā lasījuma to tomēr nevajadzēja iesniegt, un būtu jāatsauc gan 6., gan 7. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es patiešam aicinu arī ieklausīties un sevī pārdomāt šo Baloža kunga priekšlikumu. Viņš jau apzinās, ka diez vai to jūs, vairākums, atbalstīsiet, bet par to patiešām der padomāt. Jo parlamentu prakse rāda, ka no šiem “fīreriem”, “lokomotīvēm” vai vadoņiem neko labu vēlētājs neiegūst. Viņš patiešām saņem ilūziju, Leiškalna kungs! Ilūziju patiešām saņem. Es minēšu jūsu partijas piemēru 5.Saeimas vēlēšanās. Jūs atceraties, kas toreiz bija jūsu līderi, kuri augstu virs... pie stacijas laukumā pacelti bija trijatā. Kur viņi tagad ir? Jūs paši labāk zināt par mani.

Bet es atgādināšu statistiku. Tātad vēlētāji balsoja par jūsu līderiem. Es nesaku, ka viņi bija slikti. Patiešām, pazīstami, labi cilvēki, bet balsoja par viņiem. Un iebalsoja, ievēlēja vēlētāji 36 deputātus no “Latvijas ceļa” 5.Saeimā. Bet diez vai jūs zināt visi, esat pamanījuši , jo ir pagājis laiks, ka ievēlēja faktiski tikai 12, kuri saņēma attiecīgās vēlētāju balsis. Ar mīnusa zīmi, es jums atgādinu, ar mīnusa zīmi tika ievēlēti pārējie 24. Es to ļoti labi atceros. Leiškalna kungs, jūs mēģināsiet tūlīt man oponēt! To jūs varat darīt, bet tāda ir statistika, ka, saprotiet, vēlē, tic šiem cilvēkiem, cer uz viņiem, bet ievēl pavisam citus cilvēkus. Ievelk iekšā šīs “lokomotīves”. Tur jau ir tā būtība. Un pēc tam viļas. Jo ir gribējuši šos cilvēkus. Tad ļausim viņiem izvēlēties sarakstā no tiem cilvēkiem, kurus piedāvā komanda. Mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vienmēr esam bijuši komanda. Mēs nemēģinām izcelt atsevišķus līderus. Tauta pati novērtē, kurš mums ir līderis, par kuru balsot, par kuru nebalsot un tā tālāk. Tāpēc, nu patiešām, tas ir tāds knupītis, māneklis, kur neko nesaņem, bet vilšanos saņem. Pareizi Baloža kungs teica — saņem vilšanos. Un tāpēc nu droši vien drīzāk šis priekšlikums varbūt ir piedāvājums padomāt, vai vēl vairāk, vēlētājiem padomāt par to, ka šie līderi, uz kuriem cer un pēc tam viļas, es nenosaukšu šos vārdus, jūs ļoti labi zināt, kuri ir bijuši visu šo Saeimu laikā ievēlēti, pazuduši, nav pat Latvijā, uzturas viens otrs pāris gadus atpakaļ jau pasaulē, cits aizbraucis uz Ameriku attiecīgi naudu pelnīt un tā tālāk, un tā joprojām... līderi ir bijuši, bet viņi ir pazuduši, un tauta gaida... Tauta gaida un nesagaida! Tāpēc es aicinu patiešām padomāt par to!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Ja jau skatāmies vēsturē, Tabūna kungs, tad skatāmies pavisam godīgi. Bija idejas partija “Tēvzemei un Brīvībai”, un, ja es nebūtu balsojis par demokrātisko centru, es 5. Saeimā būtu nobalsojis par “Tēvzemei un Brīvībai”. Bija tāds laiks, būtu bijusi man tāda izvēle.

Bija LNNK ar ārkārtīgi spilgtu līderi. Tik tiešām ar ārkārtīgi spilgtu līderi. Un bija “Latvijas ceļš” ar ārkārtīgi gudriem līderiem. Es “Latvijas ceļa” līderus... šobrīd mēs visus zinām, vai tie ir pelnītā pensijā, vai tie strādā diplomātiskā laukā, vai tie ir izdevušies ministri, kuru priekšlikumus mēs atbalstījām šīsdienas plenārsēdē, runājot par autoceļiem.

LNNK līderis, toreizējais politiskais līderis, vēlēšanu līderis bija banānu līderis. Nejauksim šīs lietas! Vai nepārmetīsim to, kas notiek, ko mēs nevarējām aprēķināt, ejot uz 5. Saeimas vēlēšanām. Tieši tā!

Ir politiskās partijas, kuras pieminēja iepriekš minētais runātājs, teiksim, dodot mājienu... mēs varam mīlēt vai nemīlēt, mums var patikt vai nepatikt Šķēles kungs, bet mēs nekad nevaram pateikt, ka Šķēle ir vājš politiķis, dumjš cilvēks vai kaut kas tamlīdzīgs. Tieši otrādi — profesionālis, gudrs, spēcīgs politisks līderis. Un to mēs nevaram noliegt. Līdzīgi kā arī daudzām citām lokomotīvēm, jo sabiedrība jau tomēr izvēlas pareizi.

Ja mēs runājam par vēlētāju, tad tā ir tieši vēlētāju, Tabūna kungs, un nevis mūsu darīšana. Izvēle ir vēlētājam, un vēlētājs var saprast šīs sistēmas, var saprast šīs politiskās viltības, kas bieži vien tiek ieliktas līderu sarakstos un tamlīdzīgi, bet vēlētājiem ir tiesības uz izvēli, kur politiķi politiskās taktikas rezultātā neaprobežo.

Un trešais, ko es gribētu teikt par to ievēlēšanu ar mīnusa zīmi. Neviens nevar tikt ievēlēts ar mīnusa zīmi. Ja jūs mierīgi paskatītos, kādā veidā tiek balsots... tad par katru kandidātu tiek nodots tas balsu skaits, kas ir nodots par konkrēto politisko partiju, un kandidāti politiskās partijas sarakstā tiek veidoti no plusiem un mīnusiem...

Sēdes vadītājs. Laiks.

K.Leiškalns. Tabūna kungs, nevajag nedemokrātiskus priekšlikumus! Ļausim vēlētājam izvēlēties, nevis noteiksim, kā viņam izvēlēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā mēs patiešām saskaramies ar ļoti konkrētu piedāvājumu no politiskajām partijām vēlēšanu kampaņā sabiedrībai izvērtēt pirmām kārtām vairākos apgabalos viņu līderus, un līderi atrisina jautājumu par partijas publicitāti, par partijas atpazīstamību, un līdz ar to arī pārējie cilvēki tiek ievēlēti no attiecīgā apgabala.

Saskaramies ar problēmu, ka tomēr cilvēki jūtas apkrāpti saistībā ar šo politisko partiju piedāvājumu. Kādā veidā? Viņi pasaka sekojošo: nevis par tiem politiķiem līderiem, kuri bija un aizgāja, bet arī par tiem profesionālajiem politiķiem, kuri ir un paliek. Un līderi savās partijās, līderi savā politiskajā spektrā. Šie cilvēki piedāvāja savu kandidatūru trijos, piecos apgabalos, un jebkurā gadījumā tiek ievēlēti tikai no viena, un pārējos divos viņi tiek izsvītroti, un viņu vieta tātad tiek atdota nākamajam sarakstā. Un tad iznāk, ka tajos divos izsvītrotajos tie cilvēki, kuri balsoja, viņi saka: mēs taču balsojām par šo cilvēku. Un šis cilvēks nav atbildīgs mūsu priekšā, viņš ir ievēlēts no kaut kāda trešā vai piektā apgabala, kur ir savācis vairāk balsu, un līdz ar to viņš strādā ar to apgabalu un ar mums vairāk nestrādā. Un no tāda viedokļa šis jautājums ir skatāms uz priekšu.

Kāpēc es saku — uz priekšu? Varbūt nevis tādēļ, ka mēs ar šo priekšlikumu saskārāmies trešajā lasījumā, bet vairāk tāpēc, ka mēs saskārāmies ar priekšlikumu četrus mēnešus pirms 8. parlamenta vēlēšanām. Klasiskā variantā, protams, mēs zinām, ka vēlēšanas uz nākamo ciklu sākas nākamā dienā pēc iepriekšējā cikla beigām. Varbūt Latvijā praksē, manuprāt, kaut kur sastopams, ka politiskās partijas, nu, vidēji divus gadus iepriekš saplāno savu stratēģiju un taktiku, kādā veidā iet. Vismaz vienu gadu iepriekš jau strādā visas partijas, kuras piedalās vēlēšanās. Un līdz ar to, ja mēs, zinot šos apstākļus, četrus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām piedāvājam pietiekami radikālu šo piedāvājumu, tad iznāk, ka mēs pieņemam likumu ar atpakaļejošu datumu, mēs iejaucamies to partiju darbā, kuras, balstoties uz likumu, izveidoja savu taktiku un stratēģiju. Un tas no tāda viedokļa, protams, nav pieņemams. Es domāju, ka var skatīties, un varētu, sākot 8. parlamentu, padomāt par to, kā tas būs 9. parlamentā, un tad trijos, četros, divos gados katra partija pielāgosies atbilstoši likuma prasībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Satversme ir tas dokuments, kurš nosaka... iet var uz tālākajiem likumiem, tai skaitā Vēlēšanu likumā... un 100 juristi vai neviena jurista šeit neatrašanās nevar noteikt vai nenoteikt tos principus, kas šobrīd ir spēkā, it sevišķi Satversmes 6.pantā, kurā ir teikts: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.” Šie konstitucionālie principi tālāk mums ir jāiemieso konkrētos likumos. Un, piedāvājot dažādus priekšlikumus, mēs nevaram tos dzēst, svītrot, aprobežot vai ierobežot tiktāl, ciktāl tas runā pretī šiem principiem un ir nepamatoti un nevajadzīgi demokrātiskā sabiedrībā.

Ko mēs saprotam zem jēdziena “proporcionālas vēlēšanas”? Ko nozīmē šis princips? Vieni teiks — tas nozīmē, ka mums nav mažoritāras vēlēšanas, otri teiks, ka nevajadzētu tā, kā tas bija līdz karam, ieviest kaut kādu barjeru, trešie teiks vēl kaut ko. Bet jautājums jau nav par šiem precizējošiem grozījumiem. Jautājums ir par to, vai šie grozījumi, šīs barjeras, šī jauktā vai tikai proporcionālā vēlēšanu sistēma izkropļo šo principu tik tālu, ka mēs varam teikt, ka šīs vēlēšanas, šis Vēlēšanu likums vairs neatbilst Satversmes 6.pantam. Es saprotu gan vienus priekšlikumus, no vienas puses, gan otrus priekšlikumus, no otras puses. Nāk vēlēšanas, visi mēs paliekam nervozi, mums liekas, ka mums kaut kas jāuzlabo, mums liekas, ka mēs šim “minūtes mirklim”, kā mūsu izpratne to it kā rāda, ar saviem priekšlikumiem kaut ko uzlabosim vai izveidosim kaut kādu priekšrocību pret iekšā šeit, Saeimā, esošajiem vai ārpusē, nažus trinošiem konkurentiem. Es domāju, ka tā ir tuvredzīga politika, tā liecina par politiķu nenopietnību, nestabilitāti, raustīšanos, kas, protams, nepiemīt “Latvijas ceļam”, un viņš nepiedāvā šādus vienus aprobežojošus, kā tas bija Čevera kunga priekšlikumā, vai citus aprobežojošus priekšlikumus Vēlēšanu likumā. Mēs ejam uz Eiropas Savienību. Kāpēc Eiropas Savienībā neuzņem Turciju, kaut arī tā ir NATO valsts? Turcija netiek atzīta par pietiekami demokrātisku, lai uzņemtu Eiropas Savienībā. Kāds ir Turcijas vēlēšanu likums? Viņiem barjera ir 10%, tādā veidā, ieviešot šo barjeru, viņi tika galā ar savu opozīciju. Brīnišķīgi! Viņi tika galā ar opozīciju, Eiropa viņus nepieņem. Turpināsim tādā stilā labot un veidot savu vēlēšanu likumdošanu? Es nezinu, varbūt ne tagad, bet drīz būs vēl kādi priekšlikumi, un vēl būs priekšlikumi. Taču es domāju, ka deputātiem pirmām kārtām ir jāsaglabā zināma uzticība Satversmei, nākamie deputāti, roku uzlikuši uz tās, zvērēs, tad arī saglabāsim jau šodien principus, tos principus, kas ir nostiprināti Satversmē. Un pirmām kārtām neraustīsimies, būsim stabili savā gaitā, būsim stabili savā demokrātisma izpratnē un iedrošināsim vēlētājus balsot par tādām partijām, kuras stabili uzticas Satversmei, stabili uzticas uz Satversmes principiem būvētiem likumiem. Līdz ar to balsot par tādām partijām, kuras ir stabilas un prognozējamas savā attīstībā.

Bija diskusijas, ka ieviest trīs un vēlāk 5% barjeru. Jā, arī 100 deputāti, tātad barjera ir 1%. Nu arī paliek...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. ... vēlētāji, kuri netiek ievēlēti, bet tas ir... Es atļaušos pateikt vienu teikumu, bet tas paliek izvērtēšanā, cik tālu šī proporcionalitāte var tikt ierobežota. Šis priekšlikums to ierobežo par daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šodien savas erudīcijas apliecināšanai viena otra uzbrukumiem mēs esam 1.priekšlikumam iztērējuši 45 minūtes. Šim priekšlikumam, ko mēs tagad diskutējam, mēs jau diskutējam 24 minūtes. Un rezultāts kāds būs? Tāds pats kā Čevera priekšlikumam. Pieci būs “par”, pārējie būs “pret” vai “atturas”. Vai ir jēga mums kult šos tukšos salmus? Radioklausītāji ir pārliecinājušies, ka Lauskis, Baldzēns un visi pārējie viņiem ir tik dziļa erudīcija, ka zināt nevajag vairāk. Nu ko mēs pārliecinām? Mēs viens otru pārliecinām? Es ieteiktu strādāt daudz konstruktīvāk, jo man liekas, ka Venta Baloža — manas frakcijas vadītāja priekšlikums — gūs tikpat lielu atbalstu kā Čevera priekšlikums. Ko mēs gribam pārliecināt? Sevi, radioklausītājus, izrādīties kaut kā? Esiet tik laipni, strādāsim konstruktīvāk! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Man ir tikai dažas piezīmes. Tā kā es šeit sēdu no Augstākās padomes laikiem, man ir bijusi iespēja novērot, ka tajās valstīs šajos pēdējos desmit gados, kur ir bijuši vislielākie strīdi, kur nav bijis tautas vēlēta prezidenta, kur ir bijusi daudzpartiju sistēma, tās ir attīstījušās ātrāk ilgstošā periodā un ir apdzinušas tās valstis, kur ir stingri tautas vēlēti prezidenti un ārkārtīgi stingras prezidentālas vai citādas konstitūcijas. Un man ir tikai viens priekšlikums.

Mēs tikko atgriezāmies no NATO Parlamentārās asamblejas, kur tika atzīts, ka mēs esam apdzinuši arī tā saucamās Višegradas valstis, neskatoties uz lielāku viņu nacionālo ienākumu uz vienu cilvēku, neskatoties uz visu negatīvo attieksmi pret to, kas mums notiek. Un mēs, latvieši, būdami ļoti kritiski pret visu, mēs esam novērtēti pašreiz augstāk nekā pat Čehija. Es domāju, nevajag spļaut mums pašiem savā akā, mums vajag ļoti rūpīgi pārdomāt. Mēs jau cūkojam Satversmi. Mēs bez vajadzības rakstām visos pantos iekšā elementāras lietas, kas ir skaidras katram skolniekam un kas jau tur ir ļoti labi nofiksētas. Un arī es neieteiktu mainīt radikāli Vēlēšanu likumu, kas sevi jau ir pārliecinoši pierādījis, pārliecinoši pierādījis, ka tieši šī sistēma, kas ļauj katrā vēlēšanu apgabalā katram izvēlēties savā partiju sarakstā vislabāko cilvēku, dod vislabāko rezultātu. Te tika izteikta doma, ka kāds vilsies, ja, piemēram, partija ieliek kādu kandidātu Rīgā, bet Latgalē viņš ir populārāks, un viņu ieliek Latgalē. Nu neviens piemānīts netiks tāpēc, viņa vietā taču neaizies no beigām, bet aizies nākamais cilvēks. Un tas, ka bieži vien partijas, teiksim, vadības šie saraksti tiek sagrozīti kaut kādā veidā, tas nav nekas slikts. Es domāju, ja šī demokrātija ir tik lieliski darbojusies, nu kāpēc mēs visu laiku mēģinām kaut ko uzlabot pilnīgi nevajadzīgi?

Un pēdējais. Maza piebilde, ko teica Leiškalna kungs. LNNK ziedu laiki bija, Leiškalna kungs, tad, kad bija kolektīvās vadības sistēma, bija valde. 12 cilvēki. Tad viņai arī bija vislabāk. Viņai gāja labi, un visvairāk viņi varēja dabūt vietas. Un, ieviešot šo vadonības principu, ar katru nākamo reizi viss tas gāja uz leju, un Zīgerists bija klasisks piemērs. Bet es brīnos, ka tagad ir vesela rinda jaunas partijas, kas grib šo pašu kļūdu atkārtot un atkal orientējas uz jauniem vadoņiem. Un ticiet man, ka tieši šie strīdi un daudzpartiju sistēma ir tas, kas Latviju pašreiz ir pacēlis starptautiski. Tāpēc neatbalstiet šādus te muļķīgus priekšlikumus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Satversmes 1.pantā ir ierakstīts: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, bet jūs gribat tā, ka neko nevajag ierosināt, neko nevajag mainīt un neko nevajag runāt. Un tad iznāk tā kā PSRS Augstākās padomes sēdē. Kas ir pateikts, tas ir pateikts, un ierakstīts, un viss. Bet citās reizēs jau pavisam citādi runājiet. Tātad jūs nevar saprast. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es tikai vēlreiz atbildēšu Leiškalna kungam. Leiškalna kungs, atbildiet man, lūdzu, uz jautājumu un sakiet: ja jūsu partijas vai mūsu, vienalga, sarakstā jūsu vēlētāji vairāk nekā 50% nosvītro deputātu kandidātus, nosvītro deputātu kandidātus vairāk, tātad 60, 70%, vai tad parādās, ka vēlētājs ir devis uzticību šim cilvēkam? No jūsu saraksta vai no mūsu saraksta, vienalga. Tas nozīmē, un es to tulkoju, ka tas ir ievēlēts ar mīnusa zīmi. Pēc būtības jūsu vai mūsu saraksta, vienalga, tātad deputātu kandidāts nav pelnījis jūsu vēlētāju, jūsu piekritēju uzticību. Viņu vienkārši ievelk tā saucamās lokomotīves, jo par tiem nobalso ļoti, ļoti daudz cilvēku. Tāda nu ir patiesība. Vairāk nekā 50% ir mīnusos. Mīnusos! 49% ir daudz mazāk nekā 51%. Loģika ir ļoti vienkārša.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija noraidīja deputāta Baloža 6.priekšlikumu, jo kopumā, ņemot vērā to, ka faktiski proporcionalitāte praksē nozīmē, ka ir vienots viens vēlētāju saraksts Latvijā, ko veido attiecīgi pa pieciem novadiem. Tas dod iespēju ņemt vērā mūsu Latvijas dažādu novadu īpatnības. Tāpēc tas princips, kas šobrīd darbojas, tas, protams, ir ar zināmām atšķirībām, un zināmā mērā tāpat kā par barjeru mēs varam diskutēt par to, cik tālu ir šī proporcionalitāte un nav proporcionalitāte. Taču kopumā Juridiskā komisija uzskata, ka šie principi, kas tagad ir Vēlēšanu likumā, atbilst Satversmei.

Savukārt deputāta Baloža priekšlikums šim proporcionalitātes principam Satversmē neatbilst. Tāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Baloža 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Baloža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 54, atturas — 19. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. 7. — deputāta Baloža priekšlikums — ir faktiski pēc būtības tāds pats kā iepriekšējais, tikai viena vai divu apgabalu vietā ir trīs apgabali. Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Demokrātijas vārdā, lai deputāts tomēr varētu kandidēt visos piecos vēlēšanu apgabalos, es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums — precizē ierakstu kandidātu sarakstā. Atbalstīts 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. priekšlikums — Juridiskā komisija nosaka finansu deklarācijas stāvokļa iesniegšanas datumu uz vēlēšanu gada 1. janvāri. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9. priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Par tēmu — vēlēšanas. Tātad sākumā man te uzdeva dažus jautājumus. Pirmkārt, Vidiņa kungs, es domāju, ka parlamenta deputātiem nav jāsaka, ka parlamenta debates ir otrās. Manuprāt, svarīgākā parlamenta funkcija, kur katrā debatētājā ir kādas no lietas skaidrojumiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tas vienmēr ir jāpasaka. Parlaments ir cēlies no vārda runātava jeb runāt, un mēs šeit pārstāvam.

Ja mēs runājam par plusošanu un mīnusošanu, tad vispār tikai daļa no vēlēšanu sarakstiem tiek plusota un mīnusota, un šie plusiņi un mīnusiņi neatņem deputātam par partiju nodotās balsis, vienīgi sarindo deputātu kandidātus sarakstā. Nu neviens no deputātiem nav nosvītrots, varbūt vienīgi mana draudzene Elita, nav nosvītrots 50% vēlēšanu biļetenos. Neviens nekad! Protams, šajās 5., 6. Saeimas vēlēšanās plusotāji un mīnusotāji bija vairāk nekā pirms kara, bet īstenībā nekādu būtisku izmaiņu vēlēšanu sarakstos... vēlētāju attieksmē pret politisko partiju nav nekad notikusi. Lai 50% vēlētāju par vienu partiju nosvītrotu kādu kandidātu, tādi brīnumi nav bijuši.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Iebildumi neizskanēja no Juridiskās komisijas...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par 9. priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 10. — Juridiskā komisija precizēja redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. — deputāta Čevera priekšlikums, analogs, kāds bija deputāta Čevera pirmais priekšlikums. Aiz analogiem iemesliem netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 12. priekšlikums — Juridiskā komisija precizēja 13. panta trešo daļu. Arī ar norādi par deputāta vecumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 13. priekšlikums — Juridiskā komisija precizēja 15. panta otro punktu. Atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 14. — Juridiskā komisija precizēja 16. panta otro daļu pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma. Atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. — deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 17. prim pantu par iespēju balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Juridiskā komisija rūpīgi apsprieda šo jautājumu, uzklausīja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvju viedokļus un izšķīrās atbalstīt principā šo priekšlikumu, taču izveidoja savu 16. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, kuru atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 15. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl vēlēšanām ir jānotiek tikai vienā dienā. Kāpēc? Nu, ja jau visdažādākās starptautiskās organizācijas attiecīgi ir novērtējušas, kāds tad ir mūsu kriminogēnais stāvoklis un pārējais, un tā visa uzpirkšana, viss tas negatīvais, kas ir... un mēs nevaram dot tiesības vismaz uz tuvākajiem astoņiem gadiem, lai notiktu vēlēšanas ar aplokšņu palīdzību iepriekš un viss pārējais. (Starpsauciens: “Diemžēl!”)

5., 6. Saeimā bija divas dienas, starp tām bija melna nakts un tā melnā nakts diezgan daudz ko arī risināja. Diemžēl tas ir aizgājis vēsturē, un 7.Saeimas vēlēšanas bija visnopietnākās, nu, ja tikai neskaita, kas tur deva varbūt kādi 5 lati, kur vēl bija parādījies šņabis vai vēl kādas loterijas un kādi citi darījumi... Nu tādas blēdības nebija pārāk lielas. Bet ar aploksnēm var jau tagad iedomāties... Es domāju, ka mūsu avīžu rakstītāji to mierīgi aprēķinās, kurām partijām parādīsies vairāk to, kas par viņiem ir nobalsojis ar aploksnēm.

Tāpēc nevajag radīt likumā izmaiņas. Tā kā mēs gājām uz 7.Saeimu, tas ir ļoti nopietni un pareizi, un tā tas ir arī jāatstāj. Diemžēl viltība, kura jau tika iestrādāta, un tā ir... mēs neatļāvām tiesnešiem, prokuroriem... pārējiem ir jāaiziet no darba, un tad viņš var tikai kandidēt uz Saeimu, bet nezin kāpēc militārpersonām nevajadzēs aiziet, tātad kareivji varēs mierīgi nobalsot par viņu... Tas jau aizgāja, to mēs iestrādājām. Un tagad mēs mēģinām iestrādāt vēl vienu tādu blēdību. Cik tad ir uz vēlēšanām aiz robežas vai kuri nevar nobalsot tajā laikā? Tas ir 0,001 tur procents. Un tas uz kopējo vēlēšanu daudzumu absolūti nekādu iedarbību neveic, jo taču puse iedzīvotāju nav tajā laikā aiz robežas vai vēl kurā vietā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jānoraida, un tas būs pareizi, svētīgi...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ...no vienas puses, no otras puses — mēs neradīsim precedentus, ka sāksies tiesas prāvas, sāksies dažādas runas...

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

L.Bojārs. ...pārrunas un viss pārējais. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Iepazīstoties ar 15. un arī ar atbildīgās komisijas 16.priekšlikumu, ir jāsaka, ka ir diezgan grūti saprast to argumentāciju vai motivāciju, kas bija Lībanes kundzei, Lauska kungam, Muižnieces kundzei un Stalidzānes kundzei, iesniedzot šāda veida priekšlikumu par 3 dienām. Varētu būt doma, ka tas ir saistīts ar to, lai pēc iespējas vairāk vēlētājiem dotu tiesības izmantot vēlēšanu šīs 3 dienas un lielāks skaits vēlētāju nobalsotu. Taču jāsaka, ka pašlaik šāda prakse pastāv pašvaldību vēlēšanās, un pašvaldību vēlēšanās piedalās tomēr mazāk iedzīvotāju... mazāk vēlētāju, kam ir vēlēšanu tiesības, iepriekšējās vēlēšanās 62 procenti no tiem, kam ir vēlēšanu tiesības, piedalījās pašvaldību vēlēšanās, kuras noris 4 dienas. Tai pašā laikā Saeimas vēlēšanās vienā dienā, kas bija līdz šim, piedalījās 72 procenti no vēlētājiem. Tā ka motivācija ir pilnīgi neskaidra. Varbūt motivācija ir saistīta ar to, ka ir rindas vēlēšanu iecirkņos. Atvainojiet, rindas pamatā ir dažās vietās, un situāciju Rīgā nevajadzētu pārnest uz visu Latviju. Attiecībā par šīm rindām. Pašlaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir sagatavoti grozījumi likumā par vēlēšanu komisijām, un vēlēšanu komisiju locekļu skaits tiks būtiski papildināts, lai tiktu vaļā no šīs problēmas, kas pamatā skar Rīgu, nevis Latviju.

Tālāk — kādas tad ir sekas šim priekšlikumam? Sekas ir ļoti vienkāršas: palielinās risks, jo katrā pašvaldībā, katrā iecirkņa vēlēšanu komisijā trīs dienas iepriekš ir jābūt cilvēkiem, kas sargā šīs te urnas, kurās ir iemestas iekšā aploksnes. Sekas ir tās, ka palielinās valsts budžeta izdevumi, tas ir, nodokļu maksātāju daļa, kas tiek tērēta vēlēšanām līdz šim, iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, tiek ļoti, ļoti būtiski palielināta. Vai šādas sekas šie četri iesniedzēji ir vēlējušies? Un kāda bija motivācija? Tādēļ es aicinu neatbalstīt ne 15., ne 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ja mēs 15. un 16.priekšlikumu uztveram kā ļoti demokrātiskus un pozitīvus un atbalstām, tad, iedziļinoties lietas būtībā, mums nākas tomēr diemžēl secināt, ka tā ir šķietamā demokrātija.

Es vēršos pie kolēģiem no “Latvijas ceļa” un Tautas partijas ar aicinājumu: uzklausīt, kāpēc tā varētu būt šķietamā demokrātija.

Jā, mēs Juridiskajā komisijā, neiedziļinoties lietas būtībā, tiešām atbalstījām 15. un iestrādājām to 16. priekšlikumā. Taču pēc tam bija sarunas ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Cimdara kungu, un viņš izteica pamatotas bažas par to, vai tiks nodrošināta pietiekama kontrole tam, kas notiek četras naktis šajos iecirkņos. Es uzsveru: četras naktis! Ja mēs savulaik grozījām Satversmi un divas vēlēšanu dienas pārveidojām vienā vēlēšanu dienā, tad viens no iemesliem bija arī tas, ka starp vēlēšanu dienām bija nakts, kurā ir diezgan grūti un sarežģīti izkontrolēt procesus.

Un kāpēc es tieši vēršos pie frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas? Tāpēc, ka abas šīs partijas, tāpat kā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, atbalsta mūsu virzību uz NATO un uz Eiropas Savienību.

Es vēršos pie jums ar atgādinājumu, ka, ja šajās četrās naktīs notiks kaut kādas lietas, kuras netiek izkontrolētas, tad būs pamats apšaubīt vēlēšanu rezultātus. Un padomāsim, kolēģi, politiski, ko nozīmē nopietni apšaubīt vēlēšanu rezultātus pirms izšķirošā lēmuma — par mūsu uzņemšanu NATO. Sanāks jaunā Saeima, ja tā spēs sanākt, bet, ja būs nopietns konflikts par vēlēšanu rezultātiem, tad šī jaunā Saeima tik ātri nesanāks. Un var būt ļoti nopietnas problēmas.

Es aicinu par to padomāt, kolēģi, un tomēr nebalsot ne par 15., ne par 16. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Šeit tika palūgts paskaidrot motivāciju, kāpēc šis priekšlikums tika iesniegts. Un man bija tas gods būt vienam no iesniedzējiem. Es parakstīju attiecīgo dokumentu, jo gribēju, lai katrs no jums izvērtē atsevišķi mūsu valsts civilizācijas pakāpi, kā to izprot. Nevis demokrātijas jautājumus, bet civilizācijas pakāpi. Manuprāt, jā, ja attiecīgs priekšlikums dod iespēju piedalīties vēlēšanās 10 000 cilvēkiem papildus, tūkstotim, desmit, vienam, tad ir vērts parūpēties, lai arī tam vienam būtu tiesības piedalīties šajās vēlēšanās.

Cits jautājums. Es arī runāju ar Cimdara kungu, un viņa bažas, ka mūsu valsts nav civilizēta, ka mēs nespējam nodrošināt to, ka naktīs, arī pašreiz vēl, vēl 12 gadus pēc neatkarības atgūšanas, vēlēšanu rezultāti nevar būt falsificēti.

1993.gadā es biju Dānijā tajā laikā, kad Dānija balsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es paskatījos, nevienā no iecirkņiem vispār nebija neviena policista klāt. Tas mums ir ļoti neraksturīgs variants. Es uzdevu jautājumu. Viņi pasmaidīja. Viņi saka: “Mēs nesaprotam, par ko jūs runājat. Mums nav nepieciešams būt policijai klāt. Mums ir normāla sabiedrība, normāli cilvēki, un mums ir absolūta pārliecība, ka cilvēki ne no vienas puses viens otru nemēģinās krāpt.”

Desmit gadi pagāja, un mēs joprojām tagad savā valstī pasakām, ka mēs naktī arī neesam spējīgi nodrošināt, lai rajonu centros, katrā pilsētā pa vienam iecirknim mobilizējot, gan policiju, mēs policijai neuzdrošināsimies pateikt, ka uzticamies, ka viņi vieni paši paliek.

Mēs pasakām, ja tur būs viens no labajām partijām, tādā gadījumā jābūt kādam no kreisajām partijām. Nedod Dievs, ja saies abi kopā un nodzersies. Arī tas būs mums nepieņemami. Mēs par to uztraucamies! Un tādā gadījumā šodien tas ir balsojams. Jā, tā ir atbilde uz to, ko mēs domājam par savu valsti, ko mēs domājam par policiju, par katru cilvēku, par savām partijām, un, izejot no tā, ir balsojams. Un tikai! Šeit nav ne nolieguma, ne apliecinājuma. Izvērtējam un pieņemam lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums noteikti jābalso pret šo priekšlikumu, un tieši šī iemesla dēļ, ka trīs, precīzāk, četras naktis pēc kārtas, šīs vēlēšanu urnas būs visā Latvijā ļoti grūti nosargāt. Tāda ir realitāte. Latvijā ir pietiekami ietekmīgi gan ēnu ekonomikas pārstāvji, gan kontrabandas atbalstītāji, gan korumpēti cilvēki, gan arī, teiksim, dažādi ekonomiskie grupējumi, kas ar to nenodarbojas, bet kuriem par valsts varu ir ļoti liela interese. Un tāpēc es aicinātu neatbalstīt priekšlikumus, kuri var veicināt vēlēšanu rezultātu viltošanu. Es domāju, ka tas nav šo iesniedzēju mērķis. Un tieši tāpēc mums arī šie priekšlikumi ir jānoraida. Viennozīmīgi un stingri.

Un tāpēc es arī gribētu pateikt, ka tas liecina par to, kāda ir mūsu demokrātijas pakāpe šobrīd, un jebkurā gadījumā šī ideja par četrām naktīm visā Latvijā, kur šīs urnas tiek glabātas un sargātas, manuprāt, liekas visnotaļ aplama. Es uzskatu, ka nav nekā labāka šinī gadījumā kā noskaidrot vēlētāju gribu. Lai, vienalga, tā ir patīkama, nepatīkama kādiem politiķiem, bet vēlētāju griba ir jāciena un jāgodā. Ja mēs negribam apšaubāmus vēlēšanu rezultātus, ja mēs negribam būt apšaubāmas demokrātijas valsts, ja mēs negribam mēģināt bojāt savu ceļu arī uz iestāšanos NATO, tad es domāju, ka šinī gadījumā mums vienīgi ir viena iespēja — šo priekšlikumu, neapšaubāmi, noraidīt un tādā gadījumā neradīt iespēju un precedentu, ka var nopietni argumentēt un pamatot vēlēšanu rezultātu viltošanu un to iespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Cienījamais Baldzēna kungs! Jūs faktiski izteicāt neuzticību mūsu cilvēkiem, jo laikā, kad Latvijā bija daudz smagāka ekonomiskā situācija, kad policija bija daudz sliktāk nodrošināta, kad tehniskās iespējas bija nesalīdzināmi sliktākas, mēs taču vēlēšanas rīkojām divas dienas. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, Augstākās padomes vēlēšanu laikā, situācija bija nesalīdzināmi komplicētāka, bet mūsu cilvēki, mūsu sabiedrība pierādīja, ka arī ļoti komplicētos apstākļos var nodrošināt labu vēlēšanu norisi, un nekad nevieni Rietumu eksperti vai pārbaudītāji, vai novērotāji, gan mūsu pašu novērotāji Latvijā nav konstatējuši būtiskus Vēlēšanu likuma pārkāpumus. Tātad, pirmkārt, mēs izsakām neuzticību saviem cilvēkiem. Mēs izsakām zināmā mērā neuzticību arī tiem, kuri strādā vēlēšanu komisijās un kuri līdz šim, manuprāt, izņemot laikam vienu pagastu un vienu pilsētu, kur bija zināmas problēmas, mums Latvijā ir strādājuši ļoti apzinīgi un godīgi.

Otrkārt. Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim tomēr to, kādā sociālā situācijā ir ļoti daudzi cilvēki, it īpaši lauku apvidū, it īpaši cilvēki, kuri jau ir gados. Un ne vienmēr vēlēšanu komisijai ir iespējams dienas laikā pie visiem šiem cilvēkiem aizbraukt. Un es pats ļoti labi zinu, pietiekami bieži uzturēdamies laukos, ka ir tādi vecāka gadagājuma cilvēki, kuri vienkārši nespēj ar kājiņām līdz tam iecirknim aiziet, un varbūt tas viņa dēls vai kāds cits radinieks atbrauc dienu iepriekš vai divas dienas iepriekš un aizved šo vientuļo cilvēku, kurš vienkārši nespēj transporta nepietiekamības dēļ vai veselības dēļ uz šo iecirkni aiziet, un ticiet man, ne vienmēr komisijām ir iespējams izbraukāt vēlēšanu dienā pie visiem šiem cilvēkiem. Un tur jau drīzāk tad var notikt kāda aģitēšana, atrodoties aci pret aci varbūt vienam vai diviem cilvēkiem pret šo cilvēku mājas apstākļos.

Un, treškārt, jūs faktiski gribat ierobežot mūsu ekonomiski aktīvākos cilvēkus, jo visbiežāk jau komandējumos uz ārvalstīm, biznesa darījumos dodas mūsu ekonomiski aktīvākie cilvēki, mūsu tautas varbūt vieni no labākajiem cilvēkiem, un viņi ir tie mobilākie, un viņiem šī norma ir stipri svarīga, jo šie cilvēki ir vismobilākie un varbūt tanī vēlēšanu dienā neatradīsies savā dzīvesvietā. (No zāles deputāts J.G.Vidiņš: “Lai nebrauc! Nav ko braukāt apkārt!”)

Tā ka šobrīd domāsim pirmkārt par vēlētāja, es atkārtoju, par vēlētāja ērtībām, nevis varbūt par komisijas darba ērtībām un tā tālāk, jo būs jāstrādā ilgāk, bet domāsim par vēlētāja ērtībām, un šī iemesla pēc es aicinu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (SDS). Es tā jūtu, ka Ābiķa kungs nedzirdēja statistiku. 62% četrās dienās piedalījās pašvaldību vēlēšanās no tiem pilsoņiem, kam ir dotas tiesības piedalīties vēlēšanās.

Vēlēšanu diena bija no 7 līdz 22 pašvaldību vēlēšanās. 62%. Saeimas vēlēšanās vienā dienā no astoņiem līdz divdesmitiem pagājušajā Saeimā piedalījās 72%. 10% vairāk izmantoja šo iespēju vai, pareizāk teikt, vēlējās piedalīties parlamenta deputātu vēlēšanās.

Nav runa par to pensionāru, pie kura jāpiebrauc, šeit nav problēma piebraukt pie tā pensionāra, un to arī ir izdarījuši un piebraukuši. Bet cienījamā Tautas partija! Problēma, pārejot uz četrām dienām, ir arī ekonomiska rakstura problēma, kas rada papildu finansu līdzekļus. Budžeta grozījumus valdošā koalīcija ir paredzējusi, ka netaisīs šajā Saeimā. Tādējādi izdevumi papildus radīsies kārtējo reizi, pašvaldībām uzliekot papildu funkciju, jo papildu budžeta līdzekļi šim pasākumam nav paredzēti.

Un par to būs jāatbild jūsu finansu ministram.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Man šķiet, kolēģi Ābiķa kungs, ka galvenais ir domāt par vēlētāju uzticību. Lūk, kas ir pats galvenais. Šo uzticību diemžēl mēs esam pazaudējuši un pazaudēsim vēl vairāk, ja pieņemsim šo priekšlikumu. Jo šobrīd daudzi, ļoti daudzi saka, ka.. un neiet vēlēt... un neiešu vēlēt, viņi saka, jo gan jau tur tanīs urnās sametīs tie, kuriem ir vara un teikšana, to, ko viņi vēlas, un tā arī ir. Latviešu ārkārtīgi daudz — desmitiem tūķstošu un varbūt par simttūkstoši — neiet vēlēt. Vienkārši neiet vēlēt, un ar šo te variantu mēs piepalīdzēsim, ka ies vēl mazāk. Jā, ja vēlēšanas notiks vienā dienā, iespējams, ka nevarēs vēlēšanās piedalīties, teiksim, 5— 10 tūkstoši, toties, ja mēs panāksim vēlētāju uzticību vēlēšanām, vēlēt atnāks citi 100 000 varbūt. Un kas būs svarīgāk? Es domāju, ka svarīgāk, lai pēc iespējas vairāk vēlētāju mums uzticētos, uzticētos vēlēšanām un atnāktu uz vēlēšanām un nobalsotu. Lūk! Bet šis priekšlikums vairo neuzticību, jo būs šīs tumšās naktis, ir bijuši fakti, ir bijuši arī pierādījumi šo vēlēšanu gaitā. Cik tie izmeklēti un kas tur saukti vai nesaukti pie atbildības — tā ir pavisam cita lieta, bet šādi fakti ir bijuši. Un es vēl aicināšu uzticēties arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam Cimdara kungam, kurš saka, ka šāds variants var novest pat līdz tam, ka tiks apšaubīti vēlēšanu rezultāti. Es saprotu, Muižnieces kundze, ka viņam ir jāpilda likums un viņš pildīs likumu — vienalga, kādu mēs pieņemsim. Bet runa ir par vēlētāju uzticību. Vēlētāju uzticība mums ir pats svarīgākais.

Un tādēļ es personīgi balsošu pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti un deputātes! Man žēl dzirdēt, ka viena daļa manu kolēģu tik slikti domā par mūsu vēlēšanu komisijas darbiniekiem, par vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem un neuzskata, ka viņi darīs savu darbu godprātīgi un pēc likuma, jo, ja pārkāpj likumu, tad mēs zinām — ir kriminālatbildība. Citi deputāti atsaucās, ka jārespektē vēlētāju griba. Man liekas, ja mēs iesim un prasīsim vēlētājiem, ko viņi grib, viņi tieši šādu priekšlikumu grib redzēt, jo mēs esam tikušies ar vēlētājiem, un tas ir tieši, ko viņi grib redzēt.

Apskatīsim arī, kādas tendences ir citās valstīs. Tagad beidzamā laikā īpaši es esmu apskatījusi, ka daudzās Rietumu demokrātiskās valstīs nāk vēl vairāk pretim vēlētājiem un piedāvā iespējas balsot pat nedēļu vai divas nedēļas pirms vēlēšanām, ja nebūs valstī vēlēšanu dienā, vai pat balsot pa pastu iepriekš, vai tagad iet runa pat Lielbritānijā par interneta balsošanu, lai veicinātu, lai katram būtu iespēja piedalīties. Mums arī jāatceras, ka nav tikai runa par cilvēkiem, kas nebūs Latvijā vēlēšanu dienā, viņi nebūs varbūt vēlamā... viņi grib balsot Rīgā, bet viņi nebūs Rīgā vēlēšanu dienā. Tad, man liekas, mums maksimāli jādod iespējas vēlētājiem izteikt savu gribu, un nevajag mēģināt izsaukt nelaimi, un vajag uzticēties mūsu godprātīgiem Latvijas pilsoņiem, kas strādā vēlēšanu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Diemžēl jāoponē “Latvijas ceļa” pārstāvjiem. Tikai “trešās pasaules” valstīs vēl balso ar pasēm un liek štempeļus pasē par balsojuma rezultātiem.

Rēķināsimies ar realitātēm! Slēptā jeb latentā pārkāpumu uzskaite, protams, nevar būt. Bet jebkurā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija pēdējo dažu vēlēšanu laikā ir vismaz panākusi dažu gadījumu izgaismošanu un atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Mēs nekādā gadījumā neuzskatām, ka visi, kas strādā vēlēšanu komisijās, ir slēptie vai latentie pārkāpēji, bet problēma ir cita. Problēma ir tā, ka vēlēšanu komisiju cilvēki nevar būt klāt pie šiem materiāliem, jo viņiem arī šo četru diennakšu laikā tomēr vajadzētu arī druscītiņ atpūsties un sagatavoties izšķirošajai dienai, kad skaita balsis. Rēķinieties ar realitātēm, ka tas, kas tur sēž pie tām urnām, ir tiesību aizsardzību iestāžu pārstāvis — vai nu policists, vai arī konkrēts zemessargs.

Tālāk. Es gribētu oponēt kolēģim Ābiķim. Tātad šajos grozījumos mēs esam paredzējuši pat to, ka ne tikai slimnieks vai cilvēks, kurš nespēj pārvietoties, vai kāds cits kādu iemeslu dēļ nevar tikt uz iecirkni, bet arī viņa kopējs šajos grozījumos varēs nobalsot, kad pie viņa brauks ar šo izbraukuma urnu vēlēšanu komisiju locekļi. Es tiešām nedomāju, ka mūsu vēlētāji ir tie, kas 5.oktobrī atradīsies Kiprā vai sauļosies Bahamu salās, es domāju, ka mūsu vēlētāji ir tie cilvēki, kas dzīvo un strādā Latvijā, vai arī Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārzemēs. Un mūsu vēlētājiem ir iespēja nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā valstī. Vai viņš 5.oktobrī izbrauks pie radiem vai uz Siguldu skatīties zelta rudeni, viņš var nobalsot ikvienā Latvijas vietā.

Un visbeidzot es tomēr gribētu aicināt kolēģus: nu, pārrunājiet tās lietas ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju! Finansējums tajā lietā ir? Nav! Kad būs finansējums? Pagaidām šis grozījums ir pretrunā ar Satversmes 66.panta otro daļu. Un, kolēģi, rēķinieties, ka atradīsies tāda deputātu daļa, kas tomēr pret šo konkrēto grozījumu vērsīsies Satversmes tiesā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Par cik es iebilstu pret šo priekšlikumu, dzirdēju ļoti daudzus pārmetumus, ka mēs neuzticamies Vēlēšanu komisijas locekļiem. Kolēģi! Neviens Vēlēšanu komisijas loceklis četras diennaktis, neatejot no šīs vēlēšanu urnas, neatradīsies vēlēšanu iecirknī. Pilnīgi izslēgts un viennozīmīgi tas jāpasaka! Tā ka šeit nav runa par kaut kādu uzticību vai neuzticību Vēlēšanu komisijai. Runa ir par to, vai būs šīs iespējas vēlēšanu rezultātus viltot, vai būs daudz vairāk gadījumu, kad apstrīdēs šos vēlēšanu rezultātus un Centrālajai vēlēšanu komisijai tie būs jāatceļ. Par to ir jautājums!

Otrkārt. Protams, Ābiķa kungs arī šeit izteicās, ka aktīviem, ekonomiski aktīviem cilvēkiem tas būs ierobežojums. Bet es gribētu atzīmēt arī to, ka 6.Saeima šo Vēlēšanu likumu, kas pašreiz ir spēkā, pieņēma. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī Ābiķa kungs atbalstīja šo priekšlikumu. Tas ir viens aspekts. Un ir savulaik balsojis par to. Tā ka šeit nevajadzētu tik ļoti uztraukties par ekonomiski aktīvu cilvēku kaut kādiem drakoniskiem ierobežojumiem. Tas ir vēl viens jautājums.

Un nākamais ir tāds. Ja jau mēs tik ļoti gribam šādā veidā paplašināt šīs iespējas, tad kāpēc četras dienas? Tad iesim uz veselu mēnesi, ka cilvēks veselu mēnesi, varbūt visu oktobra mēnesi, var iet un balsot, kad viņam visērtāk un kurā vēlēšanu apgabalā, kad viņš grib. Tad jau būs pavisam vienkārši.

Un nākamais, ko es gribētu norādīt, ir tas, ka tie, kas tomēr reāli ir pie varas, ka viņiem šīs četras diennaktis būs iespēja šo to darīt daudz vairāk nekā tad, ja tūlīt pēc balsu saskaitīšanas vairs nekas cits nav jādara kā jāpārbauda tikai protokols...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. Arī tā ir patiesība! Un, ja kādam tās ir nezināmas lietas, tad es varu pateikt, ka tās ir objektīvas lietas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Te tika runāts par aktīvi darbojošiem cilvēkiem. Kas vēlēsies nobalsot, tas nobalsos! Visi darbīgie cilvēki ļoti labi prot plānot savu darba laiku. Un viņi arī tos komandējumus ieplānos. Tā ir viena lieta. Nesen OSCE jau apšaubīja šādu vēlēšanas modeli, kas balso ar aploksnēm. Tur notiek diezgan daudz…

Tagad, ja mēs paskatāmies pēdējās pašvaldību vēlēšanas, vai tad tur viss bija kartībā un viss bija svēti? Diemžēl tur tika apstrādāts modelis, ko darīt 8.Saeimas vēlēšanās. Un tāpēc pretenziju bija diezgan daudz. Bet bija jau pretenzijas, kuras nebija atzītas un kuras izteica paši vēlētāji. Tātad, cienījamie kolēģi, šis absolūti nav pieņemams. Tas ir pirmais.

Otrs. Mums jau kaut kādās instrukcijās it kā ir iestrādāts, ka visa komisija aiziet ēst pusdienas vai vakariņas un viens policists apsargā tās vēlēšanu kastes ar balsīm. Tas arī nav pieņemams!

Un nākamais. Te ir tāda rūpe par tiem cilvēkiem, ka viņi nevarēs nobalsot. Aizbraukt, atvest viņus vajag. Vajag noorganizēt tā, kā savā laikā to visu darīja, mazāk vajag likvidēt pagastus, lai nevajadzētu cilvēkiem braukt vēlēt uz Rīgu, bet lai viņi varētu uz vietas nobalsot, un viss būs kārtībā. Kāpēc vajag uztraukties? Un viena diena, tas ir absolūti pietiekami. Ja cilvēki būs aktīvi un ja Saeima strādās tā, kā tai ir jāstrādā, atnāks ne tikai 70, atnāks pat 90%. Bet, ja Saeimai reitings visu laiku — mūsu ierēdņi un valdība palīdz viņus nosēdināt visu laiku zem mīnusa zīmes — mīnus 14, mīnus 20, tad arī tāda pati atsauksme ir no pilsoņiem. Pilsoņiem ir jāsaņem no Saeimas maksimālais atbalsts. Bet kas tad tagad notiek? Ko dara valdība? Jūs paskatieties, kas notiek ar visdažādākajiem maksājumiem un nodokļiem! Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas absolūti nav pieņemams! Viltības būs, viltošana būs, un tā metodika ir sen atstrādāta! Tas vēl notika 5., 6.Saeimā, diemžēl arī 7. nebija tā svētākā. Bet tomēr bija pārsteigums, ka nevarēja tomēr vienas dienas laikā visu to izdarīt. Tāpēc tās aploksnes ir jāatstāj vēsturei. Jo vēl vairāk ir...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... jāpadomā arī tiem speciālistiem kas strādā OSCE. Jā, arī viņi apšaubīja aplokšņu izlietošanu Baltkrievijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi pateikšu, ka viss šis satraukums ir, maigi izsakoties, stipri pārspīlēts. Nav ne mazākā iemesla draudēt ar Satversmes tiesu vai nepārtraukti piesaukt statistiku. Statistikai ar šo priekšlikumu nav pilnīgi itin nekāda sakara. Jo neatkarīgi no tā, vai Saeimas vēlēšanās nobalsos 62 piesauktie procenti vai 72 piesauktie procenti vēlētāju, vēlēšanas, vienalga, ir likumīgas. Par to nav ne mazāko šaubu.

Runa ir pavisam par kaut ko citu, un tas ir par iespējām. Par iespējām tiem cilvēkiem, kurus jums, manuprāt, vajadzētu visnotaļ mīlēt un cienīt, tas ir, vēlētājiem. Tiem vēlētājiem, kas sestdienās strādā, tiem vēlētājiem, kas dodas komandējumos un kam nav iespēju savus komandējumus atlikt uz citu dienu.

Visbeidzot, kas attiecas uz iespējām viltot vēlēšanu rezultātus vai jūsu pieminētajām “tumšajām naktīm”. Tad es gribētu jūs informēt, ka jebkurai iecirkņa komisijas amatpersonai par vēlēšanu rezultātu viltošanu vai savu pienākumu nepildīšanu draud kriminālatbildība. Un kā man vakar izstāstīja mūsu kolēģe Stalidzānes kundze, kura ir vadījusi šīs iecirkņa komisijas, pēc viņas rīcībā esošām ziņām, pēc viņas pieredzes, neviens iecirkņa komisijas vadītājs nav pilnīgi traks un arī politiskais fanātisms Latvijā nav tik plaši izplatīts, lai apzināti un skaidrā prātā politisku iemeslu dēļ pats sev taisītu krimināllietu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs kastes sargā un viņu darbību uzrauga arī valsts policijas pārstāvis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Mēs taču nedzīvojam kaut kādā abstraktā vidē un nolaidīsimies uz zemes. Es varu pateikt tikai dažus piemērus. Slimnīcās bieži vien ir dežūras 24 stundas pēc kārtas, policijā ir dežūras 12 stundas pēc kārtas, vilcienu vadītāji, vilcienu pavadones uz starppilsētu vilcieniem, kas strādā, bieži vien aizbrauc uz diennakti un divām. Līdzīgi ir ar starpvalstu autobusu vadītājiem un ļoti daudzu citu profesiju pārstāvjiem, kuriem mēs gribam liegt viņu likumīgās tiesības vēlēt. Uzticēsimies mūsu cilvēkiem un dosim viņiem šīs tiesības izteikt savu gribu vēlēšanās!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām tos skaitļus, ko mums iedeva Centrālā vēlēšanu komisija, ka dažos rajonos līdz 10 un vairāk procentu vēlētāju izmantoja šādas iespējas — balsot pirms termiņa pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Mēs visi skaidri sapratām, ka tie nav tie cilvēki, kas patiešām nevar balsot vēlēšanu dienā. Tie ir cilvēki, kam ir ērtāk vienkārši nobalsot pirms termiņa, lai pilsētnieki pēc tam agri no rīta varētu mierīgi aizbraukt uz vasarnīcu, un tā tālāk. Tā ka konkrēti, ja runa ir par cilvēkiem no laukiem, tad braukt uz rajonu, uz to vienīgo iecirkni kaut kādā citā darba dienā, es domāju, diez vai tas daudziem palīdzēs. Tā ka faktiski es domāju, ka šis priekšlikums neatbilst tam nospraustajam mērķim.

Otrkārt, kas attiecas uz ārzemju pieredzi, es nevaru pilnīgi piekrist Birznieces kundzei, jo faktiski ārzemēs tomēr samazinās šādas iespējas balsot pirms termiņa un vairāk, teiksim, tiek piedāvātas iespējas balsot pa pastu, kas ir pavisam kas cits.

Bet neaizmirsīsim, ka tomēr mūsu vēlēšanu likumdošana ļoti būtiski atšķiras no vairākuma valstu likumdošanas, mums nav vēlētāju reģistra. Mēs joprojām liekam zīmogu pasē, kas nu nav cilvēktiesību pārkāpums tiešajā nozīmē, bet ir diezgan apšaubāma prakse. Un es domāju, ka mums, vienalga, būs jāveido šis vēlētāju reģistrs sakarā ar pieraksta atcelšanu un arī citām lietām, un tikai tad mēs varēsim patiešām kardināli atrisināt šo problēmu.

Bet šis pasākums manā skatījumā ir patiešām diezgan bīstams. Ne jau tāpēc, ka man ir kādas aizdomas par vēlēšanu komisijām, bet manā skatījumā šis priekšlikums piedāvā ļoti lielas iespējas kādam, kas to grib, pilnīgi apzināti veidot ieganstu, lai pēc tam apstrīdētu un apšaubītu vēlēšanu rezultātus. Jo skaidrs, ka pirmstermiņa vēlēšanu procesā nav iespējams nodrošināt tikpat augstu kontroles un uzraudzības līmeni kā vienīgajā vēlēšanu dienā.

Un vai mēs to gribam? Es nedomāju, ka tas ir pārāk principiāls jautājums, bet tomēr manā skatījumā šis priekšlikums šobrīd būtu noraidāms, jo es saskatu daudz vairāk mīnusu nekā plusu šajā priekšlikumā, un uz nākamajām vēlēšanām tomēr strādāt pie vēlētāju reģistra veidošanas, lai varētu patiešām kardināli un optimāli atrisināt šo problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Tā nu. Par šo problēmu te šobrīd ir tik daudz jau runāts, ka mēs jau savus vēlētājus esam palēnām noskaņojuši, ka visas vēlēšanu komisijas ir stipri negodīgas un ka nu droši, ka visi rezultāti tiks blēdīti.

Diemžēl, strādājot arī šajās vēlēšanu komisijās, ar to arī ir nācies ļoti daudz sastapties, ka politiskās partijas tiešām ar tādu lielu neuzticību skatās, kā šīs vēlēšanas notiks. Un tāpēc jau arī katra politiskā partija izvirza savu pārstāvi, lai viņš varētu sekot un kontrolēt, un viņam ir pilnas tiesības sekot un kontrolēt, kā viss šis process notiek.

Otrkārt, šī nu... kur var šo blēdību veikt? Tātad vēlētāju saraksti tiek sagatavoti vēlētāju klātbūtnē, viņš tiek ierakstīts sarakstā, visi viņa dati tiek pierakstīti, un viņš liek parakstu apakšā, ka uz šīm vēlēšanām ir bijis atnācis. Tātad ar vēlēšanu sarakstiem neko izdarīt nevar.

Izdarīt varētu, vienīgais variants ir tāds, ka varētu tātad no urnas izņemt visas tās balsošanas zīmes un nomainīt ar kādas attiecīgas partijas citām vēlēšanu zīmēm. Bet tas arī nav tik vienkārši izdarāms, jo šai vēlēšanu zīmei ir jābūt konvertā, uz konverta ir obligāti jābūt šī iecirkņa zīmogam un tā tālāk. Tā ka šeit šie aizsardzības mehānismi ir pietiekami daudzi, lai tomēr tik vienkārši nebūtu šo blēdību veikt. To tomēr ir ārkārtīgi sarežģīti izdarīt, un vēl jo vairāk — tā ir krimināllieta. Tā patiešām ir krimināllieta, un, ja kāds uz to iet, tad ir jārēķinās, ka viņš arī tiks pieķerts.

Es arī runāju ar Cimdara kungu, un viņš jau mani gandrīz pārliecināja, ka varbūt nevajadzētu šo priekšlikumu atbalstīt, bet ir vēl otrs arguments. Šodien darba devējs nebūt tik laipnu seju neskatās uz savu darba ņēmēju, ka viņš kavēs kādu brīdi un ies uz šīm vēlēšanām. Tomēr šīs trīs dienas un šī iespēja rada daudz lielākam vēlētāju skaitam, nesakaitinot savu darba devēju, tomēr šajās vēlēšanās piedalīties.

Tāpēc es tiešām tā domāju, ka nu vēl jo vairāk... ja mēs esam palielinājuši... tagad šajā likumprojektā mēs esam devuši iespēju katrai pašvaldībai izvēlēties lielāku komisijas locekļu skaitu, līdz ar to arī ir iespējams šo apsardzību un šo pārbaudi stingrāk kontrolēt.

Tā ka es domāju, ka diez vai būtu labi mums uzskatīt visu savu komisiju locekļus par blēžiem, jau iepriekš zinot, ka viņi ir arī mūsu vēlētāji, viņi ir arī tie paši cilvēki, kurus katra partija ir tiesīga izvirzīt uz šīm vēlēšanu komisijām.

Tā ka es domāju, ka šoreiz tomēr mums laikam vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu un dot pēc iespējas lielākam vēlētāju skaitam iespēju nobalsot.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mans viedoklis, ka nevajadzētu atbalstīt. Mēs vienā dienā ļoti labi tiekam galā ar šo lietu. Nav bijušas problēmas. Kur atsevišķas problēmas ir bijušas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šobrīd risina un atrisinās to lietu.

Nākamais — finansu problēma. Četras diennaktis — tā ir policija, līdz ar to faktiski šis spēks tiks koncentrēts četrām dienām tieši uz šiem iecirkņiem tanī laikā, kad vajadzētu pildīt savus pienākumus, kurus viņiem ir faktiski uzlicis likums un arī valsts uzticējusi.

Nākamais — pašvaldību vēlēšanas trīs dienās. Kā jūs atceraties, tur, protams, ir balsošana pēc dzīvesvietas, bet, kā jūs ļoti labi atceraties, bija gadījumi, kur tika apstrīdēti šie vēlēšanu rezultāti un atkārtotas vēlēšanas. Tātad bija jau šie strīdi, un es paredzu, ka būs ļoti asi strīdi un būs šie pārkāpumi. Un, nedod Dievs, ka nākamās vēlēšanas tiktu kaut kādā formā anulētas un neatzītas par pareizām. Ja tas būs, manuprāt, tiešām, virzoties uz Eiropas Savienību, nu, ļoti, ļoti nepatīkams fakts.

Paldies jums! Lūdzu neatbalstīt 15., 16. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis jautājums jau daļēji tika debatēts pie iepriekšējiem grozījumiem Vēlēšanu likumā, ko mēs izskatījām steidzamības kārtībā, nu, taču mēs uzskatījām, ka šis jautājums ir jāpārceļ uz šo lēnākā gaitā, nesteidzami izskatāmo likumprojektu. Bet nu pamatdomas tika jau Juridiskajā komisijā izteiktas un iezīmētas šajā pirmajā diskusiju gaitā.

Bez tam, kā jau es teicu, mēs uzklausījām Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un, izstrādājot savu 16.priekšlikumu, mēs tomēr arī centāmies sabalansēt, kā sacīt, no vienas puses, šo sistēmu, kura darbotos tādā veidā, ka cilvēks, lai nobalsotu šajās trijās dienās, viņam ir jāpieliek zināma piepūle, nevis tā, kā tas bija pašvaldību vēlēšanās, ka šīs te dienas darbojās jebkurš vēlēšanu iecirknis, bet tas bija saistīts ar to, ka pašvaldības ir nelielas un cita sistēma tur nevarēja būt. Un, no otras puses, tātad arī lai tiktu ne pārāk plaši tērēti publiskie līdzekļi un tai pašā laikā būtu iespēja personām, kuras dažādu apstākļu dēļ ir spiestas balsot pirms balsošanas dienas, bet to nevar izdarīt balsošanas dienā, varētu ar zināmu piepūles pielikšanu nokļūt šajās vietās un realizēt gan savas tiesības, gan izpildīt savu pilsoņa pienākumu.

Mums likās, it sevišķi uzklausot vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja viedokli, ka ir ņemami vērā apsvērumi, ka līdzekļi tādā veidā, lai visas dienas, visas šīs trīs dienas darbotos visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā, tas būtu pārāk liels finansu upuris šinī jomā, jo tomēr noteicošais ir, ka balsošanas diena ir viena diena. Bet tai pašā laikā mēs nevaram izslēgt, kā šeit mans draugs Ābiķis atzīmēja, dažādus vilcienu vadītājus, dažādas personas — dežurantus un citus darbiniekus, kuri strādā 24 stundas vai, teiksim, kuru darba laiks sākas kaut kur stundu vai tai pašā laikā, kad atver vēlēšanu iecirkņus, un viņš fiziski, nekavējot darbu, nevar to izdarīt, un savukārt vakarā atkal šīs slēgšanas stundas varbūt atrodas tādā laikā vai arī fiziski nav sasniedzams. Tātad mēs ejam pretim saviem vēlētājiem. To es gribu arī pasvītrot.

Kas attiecas uz juridisko pusi, tātad nu šeit tieši it kā neizskanēja atsauksme uz Satversmes 11.pantu, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā, bet es pasvītroju vārdu: vēlēšanas, nevis balsošana, kas ir drusku atšķirīgs jēdziens.

Bet tajā pašā laikā Juridiskā komisija vēlas vērst jūsu uzmanību uz Satversmes 101.pantu, ko mēs nesen detalizēti un plaši apspriedām, … kurā ir teikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā. Tātad šis ir viens no tiem gadījumiem, kur likumā noteiktajā, likumā paredzētajā veidā tiek paredzēta piedalīšanās valsts darbībā, un šeit šajā Vēlēšanu likumā mēs nosakām to kārtību, kādā veidā tad šis pilsonis var piedalīties šajā valsts darbībā un kāds ir šis likumā paredzētais veids, kādā viņš piedalās šajā valsts darbībā.

No vienas puses, nodrošinot vispārējo principu, katram ir tiesības vēlēt un piedalīties vēlēšanās, un, no otras puses, tātad ne pārāk sašaurināt šo balsošanu tikai uz vienu vēlēšanu dienu, mēs redzam, ka mēs ejam pretim ārvalstu vēlētājiem. Par to es kaut kā nedzirdu un neredzu no labās puses nevienu iebildumu, bet to pašu, es domāju, ir tiesīgi prasīt un ir iespēja saņemt arī mūsu vēlētājiem, kuri dzīvo šeit, Latvijā. Un man nav nekāda pamata uzskatīt, ka mēs mīlam mūsu vēlētājus Latvijā mazāk nekā vēlētājus ārzemēs vai arī tos, kas varbūt uz laiku nokļūst ārzemēs, mīlam mazāk.

Tāpēc arī Juridiskā komisija, rūpīgi visus šos priekšlikumus un argumentus pārrunājot un analizējot, izšķīrās atbalstīt nevis 15., bet veidoja savu 16.priekšlikumu, un to piedāvāja šādā veidā, nosakot katrā rajona centrā šo vienu vēlēšanu iecirkni.

Protams, mēs nevarējām prasīt vēlētājiem, lai viņi nes kaut kādas izziņas par savu darba laiku, veselību vai kaut ko citu un komisijai pierādīt, kāpēc viņi grib vēlēt, balsot ātrāk vai balsot vēlāk, tas ir nedemokrātiski, un tādu prasību mēs neieviesām. Līdz ar to mēs nevaram izslēgt iemeslu, ka kāds nobalso vienkārši tāpēc, ka viņam pašam ir ērtāk tā nobalsot. Un tādas ir viņa tiesības, mēs viņam neatņemam šīs tiesības.

Kas attiecas uz jautājumu par tumšajām naktīm un zaļo zāli, tad es jums gribu teikt, ka atšķirībā no Valsts prezidentes es apriori nevienu ierēdni, amatpersonu tiesnesi neuzskatu par noziedznieku. Un, kamēr nav pierādīts pretējais, es uzskatu, ka viņi visi, tāpat kā vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi, ir godīgi cilvēki. Un neviltos šos vēlēšanu rezultātus. Un Lagzdiņa kungs man piekritīs šajā jautājumā.

Tāpēc Juridiskā komisija izšķīrās neatbalstīt 15., bet atbalsta 16. sabalansēto Juridiskās komisijas priekšlikumu. Es aicinu arī jūs atbalstīt 16.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputātu grupas priekšlikumu! Pēc debatēm es konstatēju, ka ir jābalso. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 30, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 27, atturas — 17. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Pēc izstādes atklāšanas, kas notiks bibliotēkā, pulksten 13.00 notiks komisijas sēde komisijas telpās. Pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie deputāti, kas strādā Sporta apakškomisijā. Es lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, uz komisijas sēdi. Un vēl aicinu komisijas sēdē piedalīties Razminoviča kungu, Stalta kungu un Kuduma kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka lielajā pārtraukumā Saeimas kuluāru zālē notiks izstādes “Čehijas un Latvijas attiecības 20.gadsimtā” atklāšana.

Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Jēkabs Sproģis, Rihards Pīks, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Rasnačs, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

18. — Juridiskās komisijas priekšlikums — tapa pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma. Tiek precizēts likuma teksts redakcionāli un sakārtots. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 19. — Juridiskā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma izstrādāja šo formulējumu, un tādā veidā tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskās komisijas viedokli par 18. un 19.priekšlikumu.

L.Muciņš. 20. — pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma Juridiskā komisija precizēja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 21. — Juridiskā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma precizēja 24.panta tekstu, kas ir saistīts ar balsošanu savā dzīvesvietā. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. — Juridiskā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma precizēja 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23. — Juridiskā komisija izslēdza otrajā lasījumā pieņemtā 15. panta pirmās daļas pēdējo teikumu un panta trešo daļu. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk acīmredzot strādājam ar papildu dokumentu.

L.Muciņš. Jā! Aicinu deputātus vērsties pie papildus izdalītā precizētā dokumenta nr.4571A. Juridiskā komisija atbalstīja 24. — ārlietu ministra Bērziņa priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu, un atbalstīja to Juridiskās komisijas 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Un Juridiskā komisija sanāca savā papildu sēdē un, izskatot PBLA priekšlikumus un arī Austrālijas ārzemju latviešu priekšlikumus, kā arī saņemot papildu informāciju no Ārlietu ministrijas, nolēma, ka tik strauja šo pārejas noteikumu izslēgšana nav nepieciešama, bet tajā pašā laikā, protams, būtu jādarbojas principam, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tomēr uzrāda pasi, bet varbūt tas vēl nav tik sasteigti jādara uz šīm vēlēšanām. Tādēļ Juridiskā komisija izveidoja vēl vienu jau šī likuma pārejas noteikumu — par iepriekšējo likuma pārejas noteikumu izslēgšanu, spēkā stāšanos ar 2003. gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pārskatot likumu paketi, kuri ir saistīti ar vēlēšanām, mēs pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma Juridiskajā komisijā izskatījām arī vienu nepieciešamu grozījumu likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Sakarā ar to, ka likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” ir minēts vārdā konkrēts likums — Korupcijas novēršanas likums— un pirmām kārtām šobrīd šis likums ir atcelts, otrām kārtām tā vietā ir pieņemts cits likums — par interešu konfliktu novēršanu amatpersonu darbībā, tātad tika pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma atzīta nepieciešamība, ka šis likums ir jāprecizē, jāgroza, bet tajā pašā laikā Juridiskā komisija konceptuāli apsprieda šo likumprojektu un izvairījās aizstāt viena likuma nosaukumu ar jaunā likuma nosaukumu, un aicina arī uz priekšu tām komisijām, kuras izstrādā likumprojektus, kas saistīti ar kādiem citiem likumiem, ja ir iespējams, piemērot tādu koncepciju, kur vai nu atsaukties uz likumā noteikto kārtību, vai likuma nosaukumu, uz ko atsaucas, vai tajā iekļautās normas aprakstīt vispārīgā kārtībā, lai nebūtu jāveido precīzs likuma nosaukums, kura aizstāšanas gadījumā, teiksim, mēs esam spiesti grozīt veselu rindu likumu, teiksim, attiecībā par Civillikumu, nevis Civillikumu, bet Civildienesta likumu... tātad agrāk šis likums saucās vienā vārdā, tagad tā nosaukums ir nedaudz pārveidots, tāpat arī Korupcijas novēršanas likums, pēc būtības saglabājot šos principus, saucas savādāk, līdz ar to tādā veidā radot stabilitāti mūsu likumdošanā un neradot šaubas, ka, ja arī likums nav nosaukts tieši tādā vārdā, tad katrs sevi cienošs un pareizu likumu tulkošanas metodiku apguvis jurists, protams, māk un var iztulkot šo likumu, kaut arī tajā nav izdarīti tieši grozījumi no vecā likuma nosaukuma uz jauno likuma nosaukumu. Bet, lai izvairītos no šīm problēmām un novērstu nepieciešamību raustīt un grozīt likumus dažādu sīku grozījumu dēļ, mēs rekomendējam arī citām komisijām šos likumus nosaukt vispārējos vārdos vai atsaukties uz likumos noteikto kārtību jeb likumā noteiktā veidā.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Bez tam Juridiskā komisija, uzskatot, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai jau tagad ir nepieciešams pieaicināt papildus dažādus ierēdņus, valsts un pašvaldības ierēdņus, lai viņi darbotos vietējas un Centrālajā vēlēšanu komisijas darbībā un sniegtu viņiem palīdzību, tātad atcelt šo te … nu faktiski nevis atcelt, bet turpināt šo te iespēju neattiecināt uz Centrālās vēlēšanu komisijas pieaicinātajiem vai pastāvīgajiem darbiniekiem šos ierobežojumus, jo tas ir vajadzīgs lietas labad un ir saistīts ar neilgu laiku, ar gatavošanos vēlēšanām, to norisi un attiecīgi šo kaut kādu periodu pēc vēlēšanām... Un mēs arī atbalstījām šo pieeju. Un tāpēc mēs aicinām arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.jūnijs. Izskatīšanas termiņš — 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.4572, likumprojekta reģistrācijas numurs 1134. Juridiskā komisija, balstoties uz Tieslietu ministrijas precizētiem un uzlabotiem priekšlikumiem attiecībā pret pirmajā lasījumā izskatītajiem priekšlikumiem, kā arī pret pašu spēkā esošo likumu, lai tālāk demokratizētu šī likuma principus, paplašinātu to darbības sfēru ne tikai uz tādu jomu, kas skar vispārpieejamus datus vai atklātu valsts pārvaldes darbību, visādā ziņā šī datu aizsardzība tiek attiecināta arī uz attiecīgām policijas, specdienestu un citām jomām. Tai pašā laikā likuma darbības gaitā izstrādājusies nepieciešamība arī nedaudz precizēt spēkā esošo likumu, un tādēļ Tieslietu ministrija šeit mums iesniedza veselu rindu priekšlikumu, kurus Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja un atbalstīja otrajam lasījumam.

1. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts sakarā ar 7.priekšlikuma no Tieslietu ministrijas atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim Juridiskās komisijas slēdzienam.

L.Muciņš. 8. — deputāta Muciņa priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 12. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 16. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 18. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 19. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 20. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 21. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 28. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 32. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 34. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 35. — Tieslietu ministrijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam iesniegtais likumprojekts nav sagaidījis nevienu priekšlikumu.

Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Arī šis likumprojekts nav saņēmis deputātu priekšlikumus. Un aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti šoreiz divi dokumenti: dokuments nr. 3882, kuru sagatavojusi deputātu grupa no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas un atbildīgās komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts, dokumenta nr. 4499.

Izskatot deputātu grupas sagatavoto likumprojektu, komisija faktiski konstatēja to, kas šobrīd likumā “Par pašvaldībām” arī ir konstatējams, proti, ka šajā likumā nav normu, kas regulē valsts valodas lietošanu pašvaldībās. Toties specifiskās normas, kas attiecas uz valsts valodas lietošanu pašvaldību iestādēs, pašvaldību uzņēmumos, ir atrodamas Valsts valodas likumā. Un šajā likumā ir daudz un dažādu normu, kas attiecas gan uz, teiksim, sanāksmju darba valodu, uz iesniedzamajiem dokumentiem. Pakārtoti šim Valsts valodas likumam ir attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to komisija atbalstīja ideju, ka likums tiek papildināts ar vispārēju normu, kas nosaka līdzīgi, kā mēs to esam noteikuši Satversmē, bet šajā gadījumā attiecinot tikai uz pašvaldību sfēru, jo likums “Par pašvaldībām” ir galvenais likums, kas reglamentē galvenos jautājumus pašvaldībās, ka šajā likumā ir iekļaujama vispārīga norma par valsts valodas lietošanu, respektīvi, latviešu valodas lietošanu pašvaldībās.

Komisija tomēr, atbalstot ideju, izvēlējās nedaudz citu tehnisku risinājumu, ko mēs jums piedāvājam šajā alternatīvajā projektā, un šādu risinājumu mēs izvēlējāmies tā iemesla dēļ, ka deputātu grupas sagatavotajā likumprojektā šis reglamentējums bija nepilnīgs, tas attiecās tikai uz pašvaldības domes (padomes) un tās pastāvīgo komiteju darbu. Tātad mēs tīri saturiski paplašinājām uz visām pašvaldības izveidotajām institūcijām šo normu.

Un otra problēma bija tā, ka likumprojekta autori bija piedāvājuši šo labojumu vienā no nodaļām, kas reglamentē vietējo pašvaldību darbu. Protams, ar atsaucēm vēlāk par to, ka tas attiecas arī uz rajonu pašvaldībām, it kā viss būtu kārtībā, taču mēs uzskatījām, ka šai ļoti svarīgajai, būtiskajai normai vajadzētu būt vispārīgajā daļā. Līdz ar to, kā es jau teicu, atbalstot ideju, atbildīgajā komisijā tika sagatavots alternatīvs likumprojekts, un es aicinu Saeimu balsot par šo alternatīvo likumprojektu, un vēlos informēt Saeimu arī par to, ka komisija ierosina šo grozījumu likumā “Par pašvaldībām” atzīt Saeimā kā steidzamu. Paldies! Tas man ievadam būtu viss.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau labu laiku atpakaļ izskatīja komisijas sēdē “tēvzemiešu” frakcijas deputātu iesniegtās normas, un mēs secinājām, ka šīs normas faktiski sašaurina prasības latviešu valodas lietošanai pašvaldībās un to institūcijās salīdzinājumā ar tām prasībām, ko paredz jau šobrīd spēkā esošais Valodas likums. Jo Valodas likuma 6.pants paredz, ka valsts un pašvaldību iestāžu tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, tātad arī, piemēram, namu pārvalžu darbiniekiem, ir jāprot un jālieto valsts valoda, veicot profesionālos un amata pienākumus. Tā kā alternatīvais variants aptver stipri plašāku spektru valodas lietošanai nekā deputātu grupas iesniegtais, tad es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu un arī aicinu to atbalstīt kā steidzamu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Par šo likumprojektu mēs esam vairākkārt runājuši, un es kolēģiem esmu atgādinājis, kad tad nu būs, kad tad nu būs tajā darba kārtībā. Man ir prieks, ka nu beidzot šo projektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ielikusi darba kārtībā. Bija vajadzīgs tikai pavisam īss laiks no decembra līdz turpat vai jūnijam, bet, teiksim tā, kas lēni nāk, tas labi nāk.

Protams, ka atbalstāms ir alternatīvais projekts, kaut vai tāpēc, ka tam ir ierosināta steidzamība, un katrā ziņā mēs — apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — negatavojamies šeit strīdēties par komatiem. Mums galvenais un noteicošais ir tas, lai pašvaldībās reāli runātu latviski. Likumprojekta ierosināšanas vēsture bija saistīta ar notikumiem vairākās Latgales pašvaldībās un vairāku deputātu klaju ignoranci arī attiecībā uz valsts valodu tieši Rīgas domē. Atklāti runājot, šī projekta virzīšanai ir arī pozitīvs rezultāts. Es te vienu dienu redzēju interviju ar PCTVL vienu no dižākajiem pārstāvjiem — Zaļetajevu, un jāsaka, ka viņa valsts valodas prasme nu acīmredzot saistībā tieši varbūt arī ar šiem ierosinājumiem, viņš paspējis valsts valodas prasmi uzlabot. Nu bet, protams, ne tuvu tam līmenim, kāds vēl būtu vajadzīgs. Tā ka es aicinu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju, šeit demonstrēšana, kurš ir svētāks par Romas pāvestu un kurš nav, ir galīgi nevietā. Mūsu piedāvājums bija ļoti skaidrs — pievērst uzmanību latviešu valodas lietošanai un, ja ir iespējams, uzlabot šo mūsu piedāvājumu, mēs to varam tikai apsveikt. Šeit, man liekas, nav svarīgi, kurš ir tas īstais autors vai neīstais. Svarīgi, ko mēs pieņemam beigu beigās. Tikai es gribētu uzreiz pieskarties vienam citam jautājumam, ko jūs, cienītie kolēģi, negribējāt dzirdēt. Bet tas paliek. Mēs faktiski esam izgājuši pa riņķi. Mēs ielikām Satversmē latviešu valodu nostiprinošas normas. Tālāk mēs pārejam uz likumiem. Visur mēs skaisti pasakām, ka darba valoda būs latviešu valoda un visiem ir jāprot latviešu valoda, un tas ir brīnišķīgi. Bet tagad man jautājums joprojām paliek viens un tas pats — kas notiks, ja šo latviešu valodu nelietos? Kas tad notiks? Ko jūs darīsiet ar tādu deputātu, kurš uzkāps tribīnē un runās nelatviešu valodā? Ko jūs viņam izdarīsit? Faktiski nav nopietnu pretsoļu šādai rīcībai. Nekādu!

Mēs piedāvājām, vienreiz piedāvājām, ka ir jābūt kaut kam, kas dod iespēju šādu deputātu, piedošanu, aizvākt prom no ievēlētās vietas. Nezin kāpēc kolēģi to neatbalstīja.

Tas pats attiecas uz veselu domi vai padomi. Jā, it kā iespēja viņu atlaist ir jau šodien. It kā. Bet kāda tā ir? Ar ko tā ir saistīta? Un tas kārtējo reizi praktiski dzīvē nav iespējams.

Tieši tāpēc mēs piedāvājām savu priekšlikumu. Man liekas, jūs labi zināt, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz juristu, kuri pelnās un kuri pelna daudz vairāk nekā valsts struktūrās strādājošie, un viņi pelnās ar konsultācijām, kā ir jāapiet likumi. Un brīnišķīgi pelna! Un arī šinī mūsu gadījumā šāds tikai priekšlikums, ka lūk, tur būs tā valoda, un tā ir jāprot, viņi ļoti veiksmīgi centīsies apiet. Un tāpēc, atbalstot steidzamību kā tādu, par ko nevarētu īpaši strīdēties, jo šīs normas tiešām prasa, lai ātrāk tās iestrādā, es domāju, ka vajadzētu padomāt no jauna, un mēs acīmredzot aicināsim šīs nedēļas laikā iesniegt savus priekšlikumus frakcijā un tomēr atgriezīsimies pie tā, ko darīt tad, ja neprot šo valodu vai nelieto šo valodu... labi prot, bet nelieto, ko darīt ar tādu deputātu, ko darīt ar tādu domi vai padomi.

Es gribētu vēl atgādināt, ka visur jau ir šī te īpatnējā attieksme pret latviešu valodu. Šeit nāk uz Saeimu tādi savdabīgi cilvēki, kas sevi sauc par žurnālistiem, viņi raksta krievu laikrakstos, neviens līdz šim nav viņiem iemācījis, kā ir pareizi jāizrunā Latvijas parlamenta nosaukums. Nezin kāpēc jūs neatradīsiet nevienu krievu laikrakstu Latvijā, kur iekšā būtu vārds Saeima. Viņiem ir — Seim. Tas pats, kas Polijā, tas pats, kas Lietuvā, un viņiem ir — Seimovskij... Tā ka viņiem acīmredzot ir ārkārtīgi lielas grūtības ar latviešu valodas apgūšanu, un viņi to mierīgi atļaujas un nekāda uztraukuma nevienam. Un tāpēc, ja jau pat šādi kliedzošu.. nu, piedošanu, neizglītotību neviens neapšauba, un regulāri tas tiek rakstīts, tad diez vai kāds briesmīgi uztrauksies, ja kāds Zaļetajeva tipa vai līdzīgs domnieks uzstāsies lauzītā valodā, raustīdams vārdus vai varbūt vispār pāries uz pusi latviešu valodā un pusi kaut kādā citā valodā.

Tāpēc uz otro lasījumu mēs šādus priekšlikumus iesniegsim atkārtoti. Es aicinātu iedziļināties un nesatraukties, un atkal nesākt tribīnē te nākt un runāt par NATO, SEATO, ANZUS vai kādu citu bloku, kur mūs neņems tikai tāpēc, ka mēs, lūk, šādas normas iestrādājam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Man ir prieks dzirdēt šodien valdošās koalīcijas gandrīz vienprātīgu nostāju par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas alternatīvais risinājums ir guvis atbalstu. Žēl, ka tāda pati redakcija, kas bija iesniegta Satversmes grozījumos 101. pantā, tomēr neguva atbalstu, un palika valdošā koalīcija pie varianta, ka darba valoda pašvaldību domēs un padomēs ir latviešu valoda, bet nevis tās izveidotajās institūcijās un iestādēs. Vismaz šajā likumā es jūtu, ka atbalsts būs. Paldies par to!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs. Cienījamie kolēģi! Pirms balsojam, varbūt gribētu piekrist Rasnača kungam, ka likumprojekts ir komisijā ilgi bijis, bet tas ir tiešām to apsvērumu dēļ, ko, es domāju, jūs visi zināt, ka tas sakrita ar to periodu, kurā mēs gatavojāmies grozīt Satversmi. Un tāpēc komisijai tikai likās loģiski, ka mēs nejūdzam zirgu priekšā ratiem... tas ir, ratus priekšā zirgam. Un tāpēc tik vēl mums šis likumprojekts.

Vēl es gribētu, ņemot vērā to, kas ir izskanējis šeit debatēs, no šīs tribīnes, teikt, ka es vienmēr esmu brīnījies ar tādu cieņu par angļu milzīgo iecietību pret tiem cilvēkiem, kuri mēģina viņu valodu apgūt, kuri kā bērni priecājas par katru pareizi pateiktu, teiksim, teikumu un frāzi. Un, es domāju, mums arī vajadzētu šajā ziņā ņemt varbūt paraugu no šīs nācijas.

Bet deputātus es aicinu balsot par alternatīvo projektu, un acīmredzot vispirms vajadzētu balsot par steidzamības piešķiršanu.

Sēdes vadītājs. Tā kā iesniedzēji noņem savu likumprojektu ar dokumenta numuru 3882, tad lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par alternatīvo likumprojektu. Vispirms, atvainojiet, tātad par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 12, atturas — 1. Steidzamība atzīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 13, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

J.Bunkšs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 3.jūnijam un izskatīšanas datums — 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Tā, godājamie deputāti! Likumprojekta “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” otrajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to ierosinu trešo lasījumu sagatavot un iesniegt priekšlikumus uz 5.jūniju.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.jūnijs.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāts Satversmi ir sagatavojis kvalitatīvi. Nevienam deputātam nav nekādu iebildumu pret Satversmes tekstu.

Mums vajadzētu nobalsot vienu redakcionālu Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir, protams, nevis pašā Satversmes tekstā, bet pieliktajā likumprojektā par to, kā tā stājas spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot, kolēģi, par Satversmes pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu, un lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 4.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam “Grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, atbildīgā komisija izvērtēja 16 — galvenokārt redakcionāla un juridiska rakstura grozījumus. 1., 2., 3., 4. un 5., kā arī 6.priekšlikums attiecas tātad uz 7.panta redakciju. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt 1. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 2., 3., 4. un 5. priekšlikumu aicinājums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu par 7.panta redakciju. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 7. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikums, ar kuru kolēģis ierosina izslēgt 8.panta 2.teikumu. Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 8. — deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 41.panta piekto un sesto daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek izteikta 66.panta pirmā daļa precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 67.panta otro daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 13, neviens neatturas. Priekšlikums guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Arī 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Un 16. — pēdējo, arī atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek papildināti pārejas noteikumi ar 27.punktu, es aicinu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu balsot kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā to, ka būtu jāpieņem galīgie grozījumi šīs sesijas laikā, es aicinu noteikt īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 4. jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4519.

1.priekšlikums ir ... Es atvainojos! Dokumenta numurs 4518. Tātad 1.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 3. priekšlikums — arī ko ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs — iestrādāts atbildīgās komisijas 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Deputāta Salkazanova priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā kā 2.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikums ir daļēji iestrādāts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9. priekšlikums — deputāta Salkazanova priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.priekšlikumā. Uz šo pašu tēmu attiecas arī 10. — Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikums, kurš ir noraidīts, un ir izstrādāts atbildīgās komisijas 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par 9.priekšlikumu iebildumu nav. Par 10. — lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Sokolovska, Urbanoviča un Bekasova priekšlikumu nr. 10! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 12, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un ir iekļautas visas tās normas, kas bija paredzētas arī iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tad ir atbildīgās komisijas izstrādātais 12.priekšlikums par 8.pantu. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par 12.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tā esot diezgan interesanta lieta. Nu, jūs visi ziniet, ka raidlaiki Latvijas radio un televīzijā — par santīmiem dažiem tur 10–12 pārdeva attiecīgi firmām, un, kad atnāk tā politiskā organizācija vai politiskā partija, tad tur tiek pieprasīta vismaz 10 reizes lielāka maksa, ja pat ne vairāk.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, tagad ir jāvienojas. Ko tad mēs darīsim tālāk? Vai atļausim vieniem spekulēt uz mūsu partiju rēķina un iedzīvoties, vai dosim iespējas uzstāties visiem par vienādu samaksu? Un par cik tās ir Saeimas vēlēšanas, tātad ir jānosaka, lai šie spekulatīvie tarifi, kurus izvirza šīs firmas, un kuras ir iegādājušās, absolūti aizmuguriski darbojoties, kas tās ir atbalstījis, valdība vai vēl kaut kas, tas jau nav nekad zināms. Tas nav pieņemams, un tāpēc tiem spēles noteikumiem visām partijām ir jābūt vienādiem. Jā, protams, var tikai aplaudēt mūsu premjeram Bērziņam, ka viņš izmanto, būdams premjers, vai nu radio, vai televīziju, vai citāda veida masu saziņas līdzekļus, lai nodarbotos ar priekšvēlēšanu dažādām kampaņām. Protams, ļoti interesanti bija — Repšes kungs. Strādājot Latvijas Bankas prezidenta amatā, vismaz piecus mēnešus viņš nodarbojās ar savas partijas spodrināšanu un visdažādāko reprezentāciju. Tātad ko tad atliek darīt pārējām mūsu partijām? Mūsu partijām tikai atliek... nevar taču visi skatīties, kā tas viss notiek, ka vieniem ir atļauts viss un ar ļoti mazu samaksu, citiem ir jāmaksā ļoti lieli naudas līdzekļi. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums diemžēl nav pilnīgs un uz trešo lasījumu tas ir jāpārstrādā. Un samaksai ir jābūt visām partijām vienādai. Nu, attiecīgi var varbūt vienādi noteikt laiku, lai nu kas tur, kā saka, nepārspēj vairāk. Tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl tā, kā tas ir iestrādāts, to atbalstīt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais kolēģi Leon Bojār! Šī ir viena no tām diezgan retajām reizēm, kad mūsu viedokļi saskan. Tik tiešām! Visām politiskajām partijām ir jādod vienādas tiesības izmantot raidlaiku, ja tas tiek izmantots tātad sabiedriskajā televīzijā vai sabiedriskajā radio. Un, ja jūs uzmanīgi izlasījāt redakciju, ko jūs kritizējāt, tad tur ir atsauce uz 7.pantu. Un, ja jūs atšķirtu atpakaļ iepriekšējās lappuses un uzmanīgi izlasītu iepriekšējo priekšlikumu, kuru jūs arī vienbalsīgi un pats konkrēti atbalstījāt, tad jūs ievērosiet, ka šajā pantā, proti, iepriekšējā — 7.pantā, ir tas, par ko jūs runājāt un ierosināt. Proti, ja kādai politiskai organizācijai ir piešķirts raidlaiks, pat komercradio un televīzijā, tad arī citu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas, tad ir jādod iespējas uzstāties līdzvērtīgā laikā un par samaksu, kas atbilst raidlaika cenai, dienā, kurā iesniegts attiecīgās politiskās organizācijas pieteikums, lai saņemtu šo raidlaiku. Šādu ierosinājumu izteica ar savu priekšlikumu deputāts Pēteris Salkazanovs. Komisija to precizēja un pieņēma. Tā kā jūsu izteiktā ideja ir akceptēta. Lasīsim likumus uzmanīgi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Stalidzāne. Kā jau Lagzdiņa kungs teica, tātad visa šī problēma ir atrunāta iepriekšējā priekšlikumā — 11. priekšlikumā, kur komisija bija izstrādājusi 7. pantu, bet 12. priekšlikums attiecas tikai par to, kādā veidā jānoformē samaksa par to, ja ir šis laiks saņemts. Un tāpēc ir priekšlikums šo atbildīgās komisijas 12. priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. 12. priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Stalidzāne. Tā nu... 13. priekšlikums — Sokolovskis, Urbanovičs, Bekasovs... deputāti, kur ir iesnieguši, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir iestrādājusi 14. priekšlikumu. Un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 15. priekšlikumu atbildīgā komisija ir izstrādājusi par 11. pantu, un arī ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 16. priekšlikumu ir iesnieguši Sokolovskis, Urbanovičs, Bekasova kungs, bet sakarā ar to, ka valsts valodas lietošanu radio, televīzijā reglamentē Radio un televīzijas likums, tāpēc ir izstrādāts atbildīgās komisijas priekšlikums, un ir priekšlikums 16. noraidīt un 17. atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Deputāta Salkazanova iesniegtais 18. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Deputāta Salkazanova iesniegtais 19. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 20. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 21. priekšlikums — Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs. Šis priekšlikums ir noraidīts, un par šo pašu jautājumu ir deputāta Salkazanova priekšlikums, kurš arī ... atvainojos, deputāta Sokolovska, Urbanoviča, Bekasova priekšlikums ir atbalstīts, bet deputāta Salkazanova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Tā... deputāta Salkazanova iesniegtais 23. priekšlikums par 10. panta otro daļu ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 24. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 25. priekšlikums, kuru ir iesnieguši Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasova kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 26. priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 27.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Salkazanovs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 29. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Ir komisijas lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts ....

Atvainojiet, tātad nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Tā... Tagad strādājam ar dokumentu nr. 4519.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Salkazanovs, un komisijas slēdziens ir šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 2. — deputāta Salkazanova priekšlikumu — arī komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 3. deputāta Salkazanova priekšlikumu — arī komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 4. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Burvis, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5. priekšlikumu, ko iesniedzis Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, arī komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 6. priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Salkazanovs, komisija daļēji pieņēma un izstrādāja savu redakciju 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8. priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Kiršteins, komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Salkazanovs, komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Salkazanovs, komisija redakcionāli precizēja un iestrādāja 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir arī izstrādājusi 12.priekšlikumu par 7.panta ceturto daļu jums piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Deputātu Sokolovska, Urbanoviča, Bekasova 13. iesniegtais priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par 9.panta pirmo daļu, 14.priekšlikumu, un to būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 17.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija par 11.panta trešo daļu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 18.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Salkazanovs, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 19.priekšlikumu par 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Un atbildīgā komisija arī ir izstrādājusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Deputāti Sokolovskis, Urbanovičs, Bekasovs ir iesnieguši 21.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Deputāts Salkazanovs ir iesniedzis priekšlikumu par 25.pantu — papildināt ar jaunu otro daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 23.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Salkazanovs, un tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 25.priekšlikumā. Arī 24.priekšlikums attiecas uz šo pašu tēmu, ko ir iesniedzis deputāts Burvis, un tas arī ir iestrādāts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23., 24. un 25.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Tad deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs ir iesnieguši 26.priekšlikumu, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 27.priekšlikumu arī ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Urbanovičs un Bekasovs, un šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

J.Stalidzāne. 28.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 29.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Salkazanovs, un tas ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 31.priekšlikumu arī ir izstrādājis deputāts Salkazanovs, un viņa priekšlikums ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Nu un deputāti Sokolovskis, Urbanovičs, Bekasovs ir iesnieguši 33.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 5.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi! Dokuments nr.4438 — “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Grozījumus izstrādājusi Zemkopības ministrija un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma virzīt to pirmajam lasījumam. Un ir priekšlikums atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Freimanis. 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Sākot ar 2001.gada 1. jūniju, Latvijas Finansu ministrija pieņēmusi lēmumu neturpināt piemērot 1993.gadā noslēgto Latvijas un Igaunijas nodokļu konvenciju Igaunijas rezidentiem un juridiskajām personām, jo Igaunija, sākot ar 2000.gada 1.janvāri, ir ieviesusi jaunu ienākuma nodokļa likumu, kurš neparedz aplikt peļņu, uzņēmuma peļņu, ja šī peļņa netiek sadalīta uzņēmumos. Līdz ar to Baltijas vienotā nodokļu politika ir apmēram par 80% sagrauta, un tas prasīja nepieciešamību no jauna pārskatīt un veidot līgumiskās attiecības Baltijas valstīm un Latvijai ar Igauniju tajā skaitā, lai atrisinātu šo konvenciju piemērošanu un lai šādas konvencijas darbotos atbilstoši tiem mērķiem, kāpēc tās tiek parakstītas. Atbildīgā Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis ir parastais tipveida līgums, kādus slēdzam ar dažādām valstīm, šoreiz ar Rumāniju, lai nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz līgumslēdzēju valstu pušu investoru aplikšanu ar nodokļiem otrā valstī līgumslēdzēju pusēm.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu! Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Analogs iepriekšpieņemtajam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis arī ir tipveida līgums, kādus slēdzam ar dažādām pasaules valstīm par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kur ar likumu apstiprinātais līgums veidos līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītajos jautājumos starp abām valstīm.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 7.jūnijs.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Ar likumu apstiprinot šo nolīgumu, mēs paveram iespējas veikt pasažieru un kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu abās līgumslēdzējās pusēs, respektīvi, Latvijas Republikā un Horvātijas Republikā, tātad šo valstu teritorijās un tranzītā caur tām. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4538.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums arī saņemts no tā paša deputāta. Komisija to ir atbalstījusi, bet uzskatījusi par pienākumu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 4. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 5. priekšlikums — deputāts Kalniņš. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Loģiski, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 7. — deputāta Freimaņa priekšlikums — ir jau daļēji guvis atbalstu 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 8. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 9. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 10. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 11. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 12. ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 13. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 14. ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi to 65. — savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 15. — tieslietu ministres vietā ir iesniedzis priekšlikumu ārlietu ministrs Bērziņa kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 16.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga. Komisija to ir atbalstījusi. Šeit es gribētu nedaudz pakomentēt. Tas ir tāds konceptuāls balsojums. Tas viscaur visam likumprojektam, un tas ir arī saistīts kopā daļēji ar komisijas 74.priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu publicēt šīs te cenas arī internetā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Budžeta līdzekļu izlietošana priekš visām ministrijām ir vienāda. Vai tā ir Satiksmes ministrija, vai tā ir Labklājības ministrija, vai tā ir Aizsardzības ministrija. Bet tagad, ja mēs paskatāmies, top skaidrs, ka Aizsardzības ministrija nezin kāpēc grib izdalīties un palielināt ciparus ja nu ne desmitkārtīgi, tad divkārtīgi. Tur ir arī desmitkārtīgi. Nu tālāk jūs redzēsiet arī, kāpēc tā grib tādu izņēmumu un kāpēc ir tas vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs tāpēc, lai daļēji slēptu, kur tad notiek līdzekļu izmantošana. Un savā laikā bija mans ierosinājums kontrolēt visus tos pasūtījumus, kuri ir diezgan nejēdzīgi, un to jūs ļoti labi zināt. Visas tās iepirktās dārgās mašīnas, iepirktie vecie ieroči, kurus tagad vajadzēs martena krāsnīs sadedzināt, patiesībā izkausēt. Un tagad mēs paskatāmies atkal — tie cipari lien uz augšu. Kāpēc? Ir mūsu Nacionālās drošības komisija, ir komisija, kas nodarbojas ar iekšlietām un bruņotajiem spēkiem, mierīgi lai izskata tos jautājumus. Tāpēc nav ko slēpt. Un visiem tiem cilvēkiem ir pielaide pie tām lietām, kuras nosauc par konfidenciālām vai slepenām, tā ka nav ko slēpt. Tāpēc, cienījamie kolēģi, ir jāatstāj likumā esošais noteikums par summām, kuras ir norādītas 3. un 2.apakšpunktā, un nav ko viņiem izdomāt sev īpašus noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Ļoti godātais Bojāra kungs! Es jums ļoti ieteiktu, pirms nākt runāt, izlasīt visus iesniegtos priekšlikumus. Īpaši šajā sakarā pievēršoties priekšlikumam nr.74. Un tad, kad to jūs būsiet izlasījis, varbūt jums nebūs vairs to jautājumu un to komentāru, par kuriem jūs šeit nācāt runāt. Es aicinu atbalstīt 17.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

Balsosim par 17. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

A.Razminovičs. 18.priekšlikums arī ir saņemts no Pēterkopa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 19. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 20. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 21. priekšlikums — deputāts Razminovičs, komisija ir atbalstījusi un redakcionāli arī precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Loģiski, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 23. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 24. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 25. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 26. priekšlikums — deputāta Razminoviča. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 27. priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 28.priekšlikums — deputāta Razminoviča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 29. priekšlikums saņemts no deputāta Freimaņa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 30. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 31. — Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 32.priekšlikums saņemts no Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 65. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 33. priekšlikums. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 34. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 36. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 37. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 38. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 39. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 40. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 41. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 42. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 43. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. 44. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 45. priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi jau daļēji 43., 44. un arī nākamajā 46. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 46. priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 47. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 48. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 49. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 50. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 51. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 52. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 53. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 54. priekšlikums saņemts no Pēterkopa kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi pati savā 55. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 56. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 57. — Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi nākamajos — 58. un 59.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 58. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 59. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 60. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 61. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 62. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Razminovičs. 63. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

A.Razminovičs. 64.priekšlikums — deputāts Pēterkops. Daļēji ir atbalstīts un ietverts nākamajā 65. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 66. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 67 . priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 68. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 69. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 70. priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, ir daļēji atbalstīts nākamajā — 71.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 72. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 73. priekšlikums — deputāts Razminovičs ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 74.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 75. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 76. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 77. priekšlikums — deputāts Razminovičs — ir atbalstīts 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 78. priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 79. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 80. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 81. priekšlikums — deputāts Razminovičs— atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 82.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kalniņa. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Godātie kolēģi! Es aicinātu jūs pievērst uzmanību šim te priekšlikumam, kur ir runa par līdzīgiem cenu un kvalitātes piedāvājumiem.

Ja mēs visu laiku esam runājuši par reģionu vai reģionālo atbalstu, tad tiem deputātiem, kas vēlas reāli šo te reģionālo atbalstu, vajadzētu principā balsot pret šo priekšlikumu.

Kāpēc? Tāpēc, ka, skatoties šo priekšlikumu tālāk, kad pie līdzīgiem cenu un kvalitātes piedāvājumiem priekšroka būtu jādod uzņēmumiem, kuru darbība visvairāk sekmē konkrētās teritorijas, tas ir, teiksim, pagasta, pilsētas vai rajona, ekonomisko attīstību. Zinot to, ka lielākā daļa, lielākā puse no valsts un pašvaldību pasūtījumiem principā tiek veikti Rīgā, tad ar šī priekšlikuma atbalstīšanu mēs stimulēsim visus uzņēmumus no reģioniem nākt atpakaļ uz Rīgu, taisīt savus ofisus Rīgā, un līdz ar to, var teikt, to pārdali. Tas, ko mēs būsim vēlējušies panākt ar šo priekšlikumu, mēs būsim panākuši pretējo. Es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā arī ko vēlaties piebilst?

A.Razminovičs. Nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 23. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 83.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 84.priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 85. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet...

A.Razminovičs. 86. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jā, viss kārtībā, nav iebildumu.

A.Razminovičs. 87. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 88. priekšlikums — deputāts Razminovičs. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 89. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 90. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 91. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 92. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 93. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 94. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 95. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 96. priekšlikums — deputāts Razminovičs, atbalstīts, bet komisija redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 97. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 98. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 99. priekšlikums — deputāts Kalniņš. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 100. ir atbildīgās komisijas priekšlikums un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 101. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 102. priekšlikums — deputāts Razminovičs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 103. priekšlikums — deputāts Kalniņš — ir atbalstīts daļēji jau iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 104. priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs... Tātad deputāts Tiesnesis ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.jūniju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 23. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.jūnijs.

Nākamais — likumprojekts “Alternatīvā dienesta likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Trešajam lasījumam Alternatīvā dienesta likums, dokuments nr. 4569. 1. priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 3.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 5.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 6.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Kiršteins. 7. priekšlikums. Noraidīts. Deputātu Bekasova un Rastopirkina kungu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Par 7. priekšlikumu atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēžā kungs! Cienījamie kolēģi! 7.priekšlikums skan sekojoši: “Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pēc alternatīvā dienesta veicēja rakstiska iesnieguma ieskaita obligātā aktīvā militārā dienesta laikā.” Es lūgšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit nav ne politikas, ne kaut kādu zemūdens akmeņu, bet ļoti ... no sekojošiem apstākļiem. Kā mēs paši esam noteikuši likumā, šo dienestu var veikt medicīnas iestādēs, komunālajā dienestā, tostarp arī glābšanas dienestā, par ko es gan ļoti apšaubu, bet tas nu tā.

Iedomāsimies, ka šis jaunais pacifists ir nostrādājis pusotru gadu alternatīvajā dienestā, nostrādājis glābšanas dienestā un pēc tam nolēmis ar šo dienestu saistīt visu savu mūžu. Kā mēs zinām, tur ir cilvēki ar speciālām dienesta pakāpēm, kuriem izdienas stāžā tiek ieskaitīts arī obligātā militārā dienesta laiks. Tātad šis cilvēks būs pusotru gadu pavadījis kaut kā velti vai varbūt arī citā jomā. Viņš būs strādājis kādā slimnīcā, kopis kaut kādus ceļus vai kaut ko citu, un pēc tam būs izdomājis vai nu dienēt policijā, vai glābšanas dienestā, vai citā kādā dienestā, kur ir ar speciālām dienesta pakāpēm, un šā pusotra gada viņam būs zuduši. Var gadīties tā, ka, nozīmējot izdienas pensiju vai kādos citos gadījumos, šis pusotrs gads var cilvēkam būt ļoti nozīmīgs. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu no tīri pragmatiskā viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Šis teikums ir jālasa kopā ar visu piekto daļu. Un piektā daļa runā par ko? Runā par to, ka alternatīvā dienesta veicējs tad, kad viņš uzsācis pildīt alternatīvo dienestu, kas ir jau alternatīvs obligātajam militārajam dienestam, viņš var lūgt, lai viņam tomēr šo alternatīvo dienestu pārtrauc, jo viņš varbūt ir konstatējis, ka viņa pacifistiskie uzskati nav tādi īstenībā, lai pildītu alternatīvo dienestu, un lūdz viņu pārcelt uz obligāto militāro dienestu. Un tāpēc jālasa visa šī daļa kopā. Un šinī gadījumā, ja viņš ir nodienējis alternatīvajā dienestā kādu gadu, mēnesi vai, vienalga, kādu termiņu, nevar būt runa par to, ka tad, kad viņš pārnāk uz obligāto militāro dienestu, ka kaut kādu laiku no alternatīvā dienesta proporcionāli pārskaitīs obligātajā militārajā dienestā. Uzsākot obligāto militāro dienestu, ir jāiziet attiecīgais mācību laiks, kur šis laiks ir šobrīd noteikts šie 12 mēneši. Un te nevar būt tā, ka kaut ko ieskaita no alternatīvā dienesta. Vienkārši tas nav savienojams. Un līdz ar to faktiski es lūgtu neatbalstīt deputātu Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu! Bet tā doma par to, ko minēja par stāžu. Te ir tas, ka alternatīvais ir tas pats, kas obligātais militārais dienests. Ja ieskaita obligāto dienestu stāžā, tad arī alternatīvo dienestu ieskaita stāžā. Ja to neieskaita stāžā, tad to neieskaita stāžā. Šeit atšķirības nav nekādas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Jā, mēs komisijā ļoti daudz debatējām un arī nolēmām, ka katram ir iespēja rakstiski iesniegt un mainīt savu lēmumu, līdz ar to it kā komisija uzskatīja, ka nav nekāda vajadzība atbalstīt Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputātu Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 13, atturas — 42. Priekšlikums noraidīts.

A.Kiršteins. 8.priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 9.priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 10.priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 11.priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 12.priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 13.priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 14.priekšlikums iestrādāts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 15.priekšlikums — noraidīts. Iesnieguši Saeimas deputāti Bekasovs un Rastopirkins. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu numur 15. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 24, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 17. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 18. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 19. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 20. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 21. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 22. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Kiršteins. 23. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 24. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — aizstāt 9.pantā skaitli “15”, tas ir, atvaļinājuma laiku, ar skaitli “10” un skaitli “10” ar skaitli “5” — ir noraidīts, jo komisija uzskatīja, ka tā, kā bija līdz šim arī iestrādāts un pieņemts pirmajā lasījumā — 15 kalendārās dienas, tas ir gada laikā normāls atvaļinājuma laiks. Līdz ar to nav nekāda vajadzība mainīt. Tās ir divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Kiršteins. 25.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 26. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 27. priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Alternatīvā dienesta likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Militārā dienesta likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Tātad dokuments nr.4570. Un vēl komisija ir lēmusi par otru papildus — pielikt pievienojamu dokumentu nr.4570 A. Tā ka šos abus dokumentus vajadzētu skatīt kopā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Kudums. 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3., 4. un 5. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Netika atbalstīts Bojāra kunga 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par vārdu “instruktors”. Ir jābūt personai, kura apmāca jaunos kareivjus vai tos, kas ir uz kādu laiku iesaukti. Un tā nav tāda vienkārša lieta. Kas tad atbildēs par drošības tehnikas ievērošanu? Diemžēl ieroči un tehnika, tā nekad nemīl kaut kādu paviršību, un jābūt atbildīgam cilvēkam. Un mūsu armijā ir diezgan daudz noticis visdažādāko nelabu lietu. It sevišķi tas arī attiecas uz kuģiem. Viens kuģis pat mums tā kā ir zaudēts, kurš pie Zviedrijas krastiem palika guļot jūras dzelmē. Bija atgadījumi, kad sadūrās kuģi. Diemžēl instruktors ir vajadzīgs. Instruktori ir aviācijā, instruktori lidotāji vai stūrmaņi, kas apmāca, vai attiecīgi, kad viņš kādu laiku nav strādājis, viņam atjauno prasmi. Tam ir jābūt arī armijā. Un diemžēl visas kļūdas, kas tiek pieļautas, ja netiek attiecīgi apmācīti vai nu kareivji vai speciālisti, tas noved pie smagām sekām.

Tāpēc tādai personai, kas nestu juridisko atbildību par citu personu apmācību, ir noteikti armijā jābūt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā — vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Augsti godātais Bojāra kungs! Šeit absolūti neiet runa... nevarētu būt runa par drošības tehniku un tā tālāk. Ja jūs izlasītu visu, kā šeit teikts 2.pantā, likumā lietotie termini, tad jūs redzētu, ka ir karavīrs, karavīra statuss, rezerves karavīrs, un tālāk, ja jūs paskatītos 13. — ir virsnieks speciālists. Tā kā mēs faktiski esam ņēmuši jūsu viedokli vērā, bet mēs esam iestrādājuši kopumā šo lietu likumā. Ierosinu neatbalstīt 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 7, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts 8. — parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 9., 10. un 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ir noraidīts 12. — deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 14. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15., 16., 17., 18. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 19. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kā arī 20. — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra 21. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 22., 23., 24. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 25., 26. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 27. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 28. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 29. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 30. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Netika atbalstīts Saeimas deputātu Demakovas un Kiršteina kunga 31. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 32., 33., 34. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 35. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kā arī 36. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 37. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 38. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 39. priekšlikums — Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 40. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 41. priekšlikums — Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 42., 43. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā ir Demakovas kundzes un Kiršteina kunga 44. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 45. priekšlikums — Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 46., 47. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Daļēji ir atbalstīts, iestrādājot Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi ir guvuši atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 50. — Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 51. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu!

Dz.Kudums. Kvorumu gribēja pārbaudīt...

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret un atturas — nav. Pieņemts. Par 52. priekšlikumu tālāk.

Dz.Kudums. 52. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 53. priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 54., 55. priekšlikums — Juridiskais birojs — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 56. — Saeimas deputātes Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums ņemts vērā 57. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa — priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 58. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts, arī 59. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 60. un 61. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi — atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 62. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 63. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 64. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 65. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 66. — deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums — atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 67. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 68. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 69. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 70. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 71. — Saeimas deputātu Demakova kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums — ir atbalstīts, bet daļēji atbalstīts un iestrādāts 172. priekšlikumā. To mēs redzam šinī otrajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk 72. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 73. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — un 74. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 75. — deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 172.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Tas pēc otrās tabulas... 76. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas — un arī 77., 78. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 79.priekšlikums ir arī daļēji atbalstīts un iestrādāts 172.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 80. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 82. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 81. un 82.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 83. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts, arī 84. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 85. — Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums — daļēji atbalstīts 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 86. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 87. — Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums daļēji atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 88. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 89. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 90. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 91. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

Dz.Kudums. 92. — Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 93. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts. Arī 94. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 95. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīts

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 96. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 97. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Saeimas deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga 98.priekšlikums

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 99. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī 100. priekšlikums — Juridiskais birojs — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 101. un 102. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīti arī 103., 104., 105., 106. un 107. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra 108.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 109. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 110. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 111. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 112. — deputāta Bojāra kunga priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 113. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 114. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 116. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 117. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 118. un 119. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 120. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 121. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 122. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīti 123., 124. un 125. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 126. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts Juridiskā biroja 127. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 128. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 129. — Saeimas deputātu Demakovas un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 130. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 131. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 132. — deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 133. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 134. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 135. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 136. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 137. — Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 138. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 139. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir Saeimas deputāta Bojāra kunga 140.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 141. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ir atbalstīts 142. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 143. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 144. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 145. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 146. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 147. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 148. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 149. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — un arī 150.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 151. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 152. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 153. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 154. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 155. — deputātu Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 156. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 157. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 158. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 159. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 160. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 161. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 162. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir daļēji 163. — deputātes Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikums, kurš ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 164. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Nav atbalstīts 165. — Demakovas un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Atbalstīts 166. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 167. — parlamentārā sekretāra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 168. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 169. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 170. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 171. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk ir jāpievēršas, augsti godātie deputāti, otrajam šīs komisijas pielikumam.

172. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 173. — Saeimas deputātes Demakovas kundzes un Kiršteina kunga priekšlikumi — ir atbalstīts daļēji 172. — iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra 174.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 175.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 176. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 177. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts 178. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts 179. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to, augsti godātie kolēģi, likumprojektu es lūdzu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Mobilizācijas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Kolēģi deputāti! Atļaujiet jūs mobilizēt Mobilizācijas likuma izskatīšanai trešajam lasījumam.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi 1.pantā Juridiskā biroja 1., 2. un 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 2.pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi 4., 5., 6. un 7. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Tālāk 4.pantā atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. 6.pantā — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu aicinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt 10. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

O.Grīgs. Tāpat arī 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. 13. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Un lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Grīgs. Lūdzu pieņemt arī Juridiskā biroja 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 18.priekšlikums — ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs. Lūdzu atbalstīt arī Juridiskā biroja 19.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 21. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Lūdzu atbalstīt 22. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. Tāpat lūdzu atbalstīt arī 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Lūdzu atbalstu 24.priekšlikumam, kas ir no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 25. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi 26. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti trešajam lasījumam. Lūdzu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Mobilizācijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par 1961. gada 2. decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību” Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kā redzam no tabulas, tad atbildīgā Ārlietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu redakcionāli precizēt 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. Citu priekšlikumu nav šim likumprojektam, un aicinu atbalstīt tāpēc šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 4445. Tas ir Juridiskās komisijas un Tieslietu ministrijas kopīgi sagatavots likumprojekts.

Juridiskā komisija nolēma, ka šo likumu vajadzētu pieņemt vēl šajā sesijā. Līdz ar to tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja likumprojektam ierosina steidzamību.

Juridiskā komisija atbalstīja šī projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Par steidzamu likumprojekts atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums jānosaka.

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6. jūnijs. Mēs gaidām no Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus, ja tādi būs. 6. jūnijs.

Un izskatīšanu mēs piedāvājam 13.jūnija plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu ar reģistra numuru 1261, dokuments nr. 4454 “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Juridiskā komisija vienreiz šo jautājumu izskatīja, bet pēc tam bija spiesta atgriezties pie šī jautājuma un izstrādāja alternatīvu likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Sēdes vadītājs. Vai Juridiskā komisija uztur balsojumu?

L.Muciņš. Juridiskā komisija nevar noņemt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, taču Juridiskā komisija savā sēdē neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, bet izstrādāja savu, un aicina atbalstīt alternatīvo likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”.

Kāda ir starpība starp šiem diviem likumprojektiem? Starpība starp šiem likumprojektiem nav būtībā, bet juridiskajā noformējumā. Juridiskā komisija uzskatīja, ka mums ir speciāls likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, un tādēļ mūsu alternatīvā likumprojekta 2.pantā mēs atsaucamies uz šo likumprojektu. Šis likumprojekts arī nokārto visus atlīdzības jautājumus par tiem zemes gabaliem, kuri tiek atsavināti valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka pirmajā lasījumā ir jāatbalsta alternatīvais likumprojekts, ko aicinu arī jūs darīt.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” ar reģistrācijas numuru 1261 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 24, atturas — 52. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu! Vispirms mums ir jābalso par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

L.Muciņš. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 4.jūnijam un izskatīt otrajā lasījumā 6.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar darba dokumentu 4428, tie ir valdības iesniegtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kas, galvenais, paredz, ka akcīzes preču noliktavas turētājs, kas naftas produktus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izved no akcīzes preču noliktavas, vai izmanto akcīzes preču noliktavā, aprēķināto nodokli valsts budžetā maksā atbilstoši Muitas likumā noteiktajai muitas procedūrai. Tas nozīmē, ka samaksas termiņš būs nevis 45 dienas, kā tas bija līdz šim, bet 30 dienas, kā to nosaka Muitas likums.

Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus un lūdz arī tiem steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 18. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.jūnijam un pieņemt galīgajā lasījumā Saeimas sēdē 6.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4488. Likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” ir izstrādājusi Kultūras ministrija sadarbībā ar Finansu ministriju, un iesniegusi mums ir valdība, kas paredz galvenokārt, ka fiziskai personai ir atļauts, nemaksājot muitas nodokli, ievest ne vairāk kā desmit viena veida materiālos nesējus, kas satur dažādus autortiesību vai blakustiesību objektus. Tās ir, protams, domātas videofilmas vai tie ir kompaktdiski. Protams, mums mazlietiņ jāizlabo, lai arī cilvēki varētu saprast, ka te ir domāti jauni kompaktdiski, kas ir domāti tirdzniecībai, vai jauni iepakojumā, un tas nevarētu attiekties uz cilvēku mantām, kas ir personīgai lietošanai. Komisija ir atbalstījusi šos grozījumus un arī lūdz steidzamību tiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.jūnijam un pieņemt galīgajā lasījumā 6.jūnijā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

Nākamais — likumprojekts “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Darba dokumenta nr. 4486. Likumprojekts “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. Komisijā tika izskatīti visi šie jaunā likuma varianti, kuri pilnībā skar jūras drošības nosacījumus, jo tie visi mainās sakarā ar jaunā Jūras kodeksa pieņemšanu. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 30.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4562.

1.priekšlikums ir saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 3. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 4. — arī saņemts priekšlikums no Makarova kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 5. — Makarova kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums — ministrs Makarovs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 7. — ministra Makarova priekšlikums. Komisija daļēji ir atbalstījusi, un atbalstījusi vēl, protams, ir 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 10. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 11. — arī ir no ministra saņemts priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 12. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un tas jau ir iestrādāts 2. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 13. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 14. priekšlikums ir saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova. Tas ir daļēji atbalstīts 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 16. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 18. un 19.priekšlikums ir atbalstīts 20. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 21. priekšlikums saņemts no Makarova kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 22. priekšlikums saņemts no Makarova. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt par 23.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Leiškalns, komisija to ir daļēji atbalstījusi un izveidojusi savu 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 25., 26., 27.priekšlikumi, kas ir saņemti, tie ir visi daļēji atbalstīti, un to ir atbalstījusi atbildīgā komisija savā 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 29.priekšlikums ir saņemts no Makarova kunga, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 30.priekšlikums saņemts no Makarova. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 31.priekšlikums saņemts no Makarova. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 32.priekšlikums — ministrs Makarovs. Komisija ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 33.priekšlikums — ministrs Makarovs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 34.priekšlikums ir saņemts arī no ministra Makarova. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Un atbalstījusi ir 35. — savu atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 36., 37., 38.priekšlikumi, kas ir saņemti, tie ir visi daļēji atbalstīti, un tie ir atbalstīti 39. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 40.priekšlikums saņemts no ministra Makarova. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 41.priekšlikums — ministrs Makarovs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 42.priekšlikums saņemts no Makarova kunga. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Un atbalstījusi pati savu 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 44.priekšlikums ir saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 45. — deputāta Leiškalna priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš skatītajā 28.priekšlikumā, ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 46.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 47.priekšlikums ir izstrādāts no pašas atbildīgās komisijas, un komisija, protams, pati to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 48.priekšlikums saņemts no ministra Makarova. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Aicinu balsot deputātus par likumprojektu “Ūdens apsaimniekošanas likums” otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ratificējot šos statūtus, Latvija kļūs par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti. Starptautiskā krimināltiesa būs patstāvīga institūcija ar atrašanās vietu Hāgā, kura būs tiesīga īstenot jurisdikciju par personām vissmagāko starptautiskā mēroga noziegumu gadījumos un kalpos kā papildinājums nacionālajai kriminālajai jurisdikcijai. Tiesai būs jurisdikcija pār tādiem noziegumiem kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, kas izdarīti pēc statūtu spēkā stāšanās.

Starptautiskās krimināltiesas Statūti tika pieņemti 1998.gadā Romā. Un statūti stāsies spēkā, kad tos būs ratificējušas 60 valstis. Līdz šim brīdim tas jau ir noticis. Faktiski 60 valstis jau ir ratificējušas, un ir zināms, ka statūti stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Tāpēc jāpaātrina ratifikācijas procesi Latvijā, jo valstis, kuras ratifikācijas instrumentu iesniegs līdz šā gada 30.jūnijam, varēs piedalīties ar balsstiesībām pirmajā dalībvalstu asamblejā, kura plānota no 3.līdz 13.septembrim, un tajā tiks pieņemti vairāki svarīgi dokumenti sakarā ar tiesas izveidi, tajā skaitā tiesas, tiesnešu un prokuroru izvirzīšana un vēlēšanu kārtības noteikumi.

Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija, un tā ir atbalstījusi šā likumprojekta pieņemšanu. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šie grozījumi nolīgumā ir nepieciešami, lai uzlabotu Latvijas valsts robežas šķērsošanas kārtību Latvijas—Lietuvas valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos.

Spēkā esošā nolīguma normas neļauj deleģēt otrās puses robežsargiem tiesības veikt robežu kontroli pār iebraukšanu valstī. Šī nolīguma normas to atļauj.

Aicinu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4566 — “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi uz otro lasījumu redakciju un izskatījusi sekojošus priekšlikumus.

1. priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 2. priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 3. priekšlikumu iesniedz deputāts Freimanis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates par 3. priekšlikumu. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Mana priekšlikuma jēga ir sekojoša. Pēc likuma pašreizējās redakcijas Ministru kabinets nosaka nekaitīguma prasības pārtikai. Bet tās pārsvarā ir ņemtas viens pret vienu no Eiropas Savienības valstu pārtikas kvalitātes rādītājiem. Un jāsaka, ka bieži vien Eiropas Savienības valstis ir noteikušas pārtikas kvalitātes rādītājus ar tik augstu piesārņojumu tādēļ, ka viņām apkārtējā vide, un sevišķi augsne, ir piesārņota, un vienkārši labāku pārtiku nevar saražot.

Bet mums Latvijā ir iespējams saražot pārtiku ar daudz mazāku piesārņojumu, it sevišķi, kas attiecas uz smagajiem metāliem un citiem šiem rādītājiem. Un šeit ir priekšlikums, kur Ministru kabinetam uzlikt par pienākumu gadījumos, kad mūsu ražotā pārtika ir ar mazāku piesārņojumu, nekaitīguma prasībām jāatbilst šīm zemākajam līmenim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, var dažādi iztapt ārzemniekiem, varbūt piedāvās kādu krēslu siltā kabinetā vai 10% komisijas naudu par parakstītu līgumu, bet kā var neatbalstīt to, lai pie mums nevarētu ievest kaitīgus produktus, stāvēt tam pretī. Lai mums nebūtu izveidota kaut kāda izgāztuve, kur nederīgus produktus atved uz Latviju pārdošanai un realizē, to nevar pieļaut.

Tieši... tas iznāk, ka mēs neievērojam mūsu cilvēku veselību, tātad netaupām, graujam to, un tā patiesībā ir nodevība. Un nav jau nekāds brīnums.

Jūs paskatieties, kas notika ar Tukuma piena kombinātu, kur slēpa... jautājums, kas bija tālāk... Maltās gaļas ievešana Latvijā, kura notika pieci seši gadi pēc kārtas, visus draņķus saveda iekšā. Kontrabanda, ievestā sliktā gaļa, kas tagad tiek atklāta kādu 500 tonnu apmērā vai vairāk. No Lielbritānijas ievesta liellopu gaļa, kad tur bija trakumsērga, un viņu bija aizliegts ievest... Tad to ieveda un pēc tam taisnojās, ka tā ir no Vācijas. Un arī citi jautājumi diemžēl, kur sliktās produkcijas ievešanu neapkaro mūsu Zemkopības ministrija. Un tikko Sprindžuka kungs izteica to, ka esot patiesība kaut kāda, ko es neesot pateicis. Sprindžuka kungs, pēc Zemkopības ministrijas datiem 2000. gadā Latvija eksportēja, tātad no Latvijas izveda produkciju 65 miljonu latu apmērā, bet importēja, ieveda Latvijā — 245 miljonu latu apmērā. Es domāju, ka 245, ja jūs matemātiku zināt, ir lielāks cipars nekā 65.

Nākamais jautājums, cienījamie kolēģi, ir tas, ka mums ir jāatbalsta Freimaņa kunga piedāvātais priekšlikums, jo tas ir jebkura Latvijas iedzīvotāja interesēs. Tas ir viens.

Un otrs. Mūsu saražotā produkcija vienmēr diemžēl ir labāka nekā tā, ko mums ieved, jo ieved ne labāko. Un ir arī norādījumi, ka viens un tas pats kombināts uzraksta, ka tas aiziet uz Baltijas valstīm, tas aiziet uz štatiem vai uz Lielbritāniju, un tāpēc mēs saņemam ne labāko produkciju.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Dārgais Leon! Latvija ir ieviesusi jau lielu daļu obligātās nekaitīguma prasības, balstoties uz Eiropas normām, un tās ir ļoti augstas un ļoti grūti izpildāmas visiem latviešu ražotājiem. Ja jūs, Leona kungs, vēlaties izputināt latviešu ražotājus tūliņ un uz līdzenas vietas, nu tad celiet tās prasības vēl debesīs! Bet šīs prasības jau šobrīd ir ļoti augstas, un tās ir ļoti grūti izpildāmas, bet mēs tās prasām no saviem ražotājiem, un mēs prasām visiem vienādus spēles noteikumus savā tirgū. Un, ja kādam produktam mēs varam paprasīt augstākas prasības, piemēram, es nezinu... piena produktos dioksīna sastāvs... Latvijā dioksīnu faktiski mūsu produktos nevar atrast, mēs varam piemērot augstāku normu. Bet, ja situācija ir tāda, ka mēs paši nevaram izpildīt šīs normas, tad nav jēga likt un pašiem nepildīt likumu, un faktiski ar šādu likumu uztaisīt likuma pārkāpējus. Es domāju, ka nevar atbalstīt Freimaņa normu, un šeit ir jāatbalsta valsts politika, ka mēs tiešām veidojam vienādas nekaitīguma prasības visiem tirgus dalībniekiem. Un es uzskatu, ka šībrīža normas jau ir ļoti augstas, un lai Dievs dod mums tās pašiem izpildīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis, otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Jā, cienītie kolēģi, laikam, kad es runāju, troksnis bija tik liels, ka Māris nesadzirdēja, ko es teicu, un viņam nav bijis laika arī izlasīt priekšlikuma būtību. Nē, bet es jums pateikšu. Es piedāvāju tikai tajos gadījumos, kad Latvijā ražotās produkcijas kvalitāte ir augstāka. Es nelieku augstākas prasības par Eiropas Savienības visos gadījumos. Un šeit sakarā ar iznīcināšanu gluži pretēji — saglabāt tos veidus un dot Eiropai labu pārtiku pirkt no mums, nevis vest iekšā savu draņķi un iztaisīt mūs par izgāztuvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Freimaņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 8, atturas — 54. Noraidīts priekšlikums.

J.Sproģis. Arī 4. — deputāta Freimaņa iesniegtais priekšlikums — komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Leon, tā riktīgi pasaki!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti nopietni, jo tā ir bērnu pārtika. Kāpēc bērnu pārtikai nevar būt paaugstinātas prasības? Tām obligāti ir jābūt! Pārtika, kura ir domāta visdažādākiem ar diabētu slimajiem, viņiem arī ir paaugstinātas prasības. Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir jāatbalsta! Tā nav kaut kāda iedoma, tās ir pasaules prasības. Un pasaulē tas tiek diemžēl ievērots. Bet Latvijā ieved otrās, trešās šķiras pārtiku, un tāpēc nav brīnumi, ka mūsu bērni, kas izlieto mākslīgai barošanai produktus, ļoti bieži slimo un ir visdažādākās komplikācijas.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo Freimaņa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Freimaņa priekšlikumu!

Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 9, atturas— 55. Noraidīts priekšlikums.

J.Sproģis. 5. — deputāta Freimaņa priekšlikums — tika daļēji atbalstīts un iestrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 6. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 7. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 8. — deputāta Freimaņa priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 9. — deputāta Freimaņa priekšlikums. Daļēji tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 10. — deputāta Freimaņa priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu.

Leons Bojārs pirmais pieteicās. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Leon, tu taču jau klibo!”)

L.Bojārs (LSDSP). Juri, nevajag tādus novēlējumus! Cienījamie kolēģi! Kolēģa Freimaņa priekšlikums: “Ja importētajai pārtikai konstatēta neatbilstība obligātā nekaitīguma prasībām, ražotājiem vai izplatītājiem tiek aizliegts importēt pārtiku Latvijā līdz trūkumu novēršanai.” Cienījamie kolēģi, jūs pamēģiniet ievest tādu pārtikas produktu Savienotajās Valstīs. Jums vispār būtu vismaz uz 20 gadiem noslēgti visi ceļi. Kāpēc jūs neatbalstāt šo priekšlikumu? Tātad pie mums Latvijā var izveidot Eiropas Savienības izgāztuvi. Un tāpēc arī skrien uz šejieni visdažādākie emisāri. Protams, Latviju uztaisīt par kādu piedēkli, kur ap 800 miljoniem dolāru var ievest produkciju, kura ir ne labākās kvalitātes, saņemt no šejienes atbalstu saviem zemniekiem un tad par mums ņirgāties vēl.

Cienījamie kolēģi! Ir jābūt taču mums, latviešiem, savas valsts patriotiem, ja mēs sēžam šinī zālē. Un vismaz jau pirms mēneša jūs padomājāt par mūsu zemniekiem un padomājāt par tiem, kas izmanto pārtikas produktus, kuri tiek ievesti! Tos vairs nekontrolē diemžēl. Un to Zemkopības ministrija nedara, jo lielākā daļa kontrabandas iet caur Zemkopības ministriju — graudi, gaļa, olas, piens, spirts... viss tas iet caur Zemkopības ministriju. Paldies! Tāpēc es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks. (Leons Bojārs kaut ko sauc no vietas.).

M.Sprindžuks (TP). Dārgais Leon! Ja mēs pieņemsim Freimaņa kunga redakciju, tad spēkā būs vājāka norma, nekā šobrīd likumā darbojas. Ja šobrīd mēs noķeram importētāju, kurš ieved produkciju, tātad, ja importētāja pārtikā ir konstatēta neatbilstība obligātajām nekaitīguma prasībām, ja mēs viņu pieķeram, ka viņš ir ievedis, mēs viņu izņemam no importētāju saraksta un viņš vispār nevar ievest. Viņš ir ārā uz visiem laikiem, kamēr šajā priekšlikumā ir “uz sešiem mēnešiem”. Jūs gribat viņu vienkārši žēlot. Kāpēc? Lai paliek spēkā stingrākā norma, kuru Zemkopības ministrija jau ir iestrādājusi kādu laiku atpakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Sprindžuka kungs! Redziet, ja Zemkopības ministrija nemelotu, tad vēl varētu tam ticēt. Diemžēl to nevar! Ja jūsu pakļautībā esošais Veterinārais dienests atsūta dokumentu par to, ka ir ievesta aizlieguma periodā no Lielbritānijas saldēta liellopu gaļa, pēc tam pēc nedēļas atsūta otru. Nē, tā ir bijusi no Vācijas. Kāpēc ir bijusi šī melošana? Un jūs to mierīgi, kā saka, uzņemiet, ka tā ir norma. Nē, tā norma nav! Un, ja jums, kā saka, neinteresē cilvēku veselība Latvijā, kas jau tā ir iedragāta, tad nevar saprast vispār, ar ko jūs nodarbojaties.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Es jau negribēju runāt, bet Māris ir jāizglīto. Pirmām kārtām to, ko viņš teica, to var darīt, bet var arī nedarīt. Tā ka licenci var neatņemt un nākamajā dienā var atkal vest iekšā.

Un otrkārt. Šeit nav norma, ka nedrīkst atņemt licenci, bet šeit ir apturēt ne mazāk kā uz sešiem mēnešiem, kas neizslēdz licences atņemšanu. Tā ka šī norma nedod brīvu rīcību kontrolējošajiem dienestiem. Tie nevar šādas vai tādas ietekmēšanas dēļ nereaģēt vai reaģēt uz vienu dienu, vai uz pusdienu. Šeit ir norma, kura uzliek viņam par pienākumu vismaz uz sešiem mēnešiem reaģēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 6, atturas — 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Sproģis. Arī 11. — deputāta Freimaņa priekšlikums — komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Arī 12. — Freimaņa priekšlikums — komisijā deputātu atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Atbalstīts ir 13.priekšlikums, ko iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Guvis atbalstu arī 14.priekšlikums, ko iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 15.priekšlikums nav guvis atbalstu, ko iesniedzis deputāts Freimanis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 16.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 18.priekšlikums nav guvis atbalstu, ko iesniedzis deputāts Freimanis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 19.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 20.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 22.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Freimanis, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 23.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 24.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks, daļēji atbalstīts un iestrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 25.priekšlikumā. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojekta grozījumus otrā lasījuma redakcijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 7.jūnijs. Izskatīšana — 13.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē tika lemts par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 28.—30.maijā deputātam Stirānam.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Imants Stirāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Šī sēde ir slēgta.

Vēl tikai informācija, ka saskaņā ar 34 deputātu ierosinājumu 5.jūnijā pulksten 15.00 notiks Saeimas ārkārtas plenārsēde “Par tieši vēlētām reģionālām pašvaldībām”.

 

 

Pēc 2002.gada 30.maija sēdes

— “Alternatīvā dienesta likums”. (Reģ.nr.1163) (Dok.nr.4569) Balsojums: 77 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Militārā dienesta likums”. (Reģ.nr.1062) (Dok.nr.4570) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.202) (Dok.nr.4571; nr.4571A) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Mobilizācijas likums”. (Reģ.nr.1212) (Dok.nr.4579) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. (Reģ.nr.1236) (Dok.nr.4331; nr.4527) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. (Reģ.nr.1225) (Dok.nr.4311; nr.4528) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. (Reģ.nr.1120) (Dok.nr.3952; nr.4577) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.1233) (Dok.nr.4325; nr.4501) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes satversmes grozījumiem”. (Reģ.nr.1224) (Dok.nr.4310; nr.4512) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1177) (Dok.nr.4105; nr.4516) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. (Reģ.nr.1107) (Dok.nr.3874; nr.4518) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. (Reģ.nr.1106) (Dok.nr.3873; nr.4519) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. (Reģ.nr.1124) (Dok.nr.3959; nr.4538) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Ūdens apsaimniekošanas likums”. (Reģ.nr.1179) (Dok.nr.4115; nr.4562) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1213) (Dok.nr.4205; nr.4566) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.1134) (Dok.nr.4011; nr.4572) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1272) (Dok.nr.4499) Balsojums par steidzamību: 66 par, 12 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 64 par, 13 pret, 1 atturas.

— “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. (Reģ.nr.1260) (Dok.nr.4445; nr.4549) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. (Reģ.nr.1294) (Dok.nr.4588) Balsojums par steidzamību: 75 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 68 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1255) (Dok.nr.4428; nr.4557) Balsojums par steidzamību: 63 par, 0 pret, 18 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1269) (Dok.nr.4488; nr.4558) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ.nr.1291) (Dok.nr.4563; nr.4563A) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.nr.1256) (Dok.nr.4438; nr.4526) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.1237) (Dok.nr.4338; nr.4529) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1240) (Dok.nr.4356; nr.4530) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1249) (Dok.nr.4403; nr.4531) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. (Reģ.nr.1248) (Dok.nr.4396; nr.4532) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.1250) (Dok.nr.4404; nr.4533) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. (Reģ.nr.1267) (Dok.nr.4486; nr.4560) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem”. (Reģ.nr.1245) (Dok.nr.4384; nr.4564) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. (Reģ.nr.1257) (Dok.nr.4440; nr.4565) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.1286) (Dok.nr.4545; nr.4545A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”. (Reģ.nr.1287) (Dok.nr.4551; nr.4551A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. (Reģ.nr.1288) (Dok.nr.4554; nr.4554A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”. (Reģ.nr.1289) (Dok.nr.4555; nr.4555A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Par 1970.gada 1.septembrī Ženēvā parakstīto Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP)”. (Reģ.nr.1290) (Dok.nr.4556; nr.4556A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

 

— “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”. (Dok.nr.4477) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4573) Balsojums: 73 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Jāņa Grīnberga apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4574) Balsojums: 73 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par Anitas Simsones apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4575) Balsojums: 72 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Par Ivetas Strucinskas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4576) Balsojums: 75 par, 0 pret, 4 atturas.

 

— deputātu pieprasījumu par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi.

(Dok.nr.4594)

Saeimas preses dienests