Lai ar Eiropas naudu mēs kļūtu konkurētspējīgāki

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Latvijas radio:

Intervija Latvijas Radio 5.jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Jānis Siksnis

— Vispirms par to, ka šonedēļ tika saņemtas diezgan satraucošas ziņas: ieslodzījumā Lietuvā jau vairākas nedēļas ir latviešu riteņbraucējs Juris Silovs, un arī mūsu klausītāji interesējas, kādus pasākumus šajā lietā veic Ārlietu ministrija.

Indulis Bērziņš: — Jā, lai nebūtu nevienam nekādas ilūzijas, gribu teikt, ka ne Latvijas Republikas, ne kādas citas valsts ārlietu resoru vai visas valsts spēkos nav ietekmēt citas valsts likumus, un saskaņā ar tiem tiesas pieņem spriedumus vienā vai otrā valstī. Atcerēsimies pilnīgi pretēju gadījumu, kad Latvijas tiesa rīkojās vairākos gadījumos tā, ka tas neapmierināja Krievijas pusi. Krievijas puse, protams, pauda savu viedokli, bet Latvijas tiesa nemainīja savu pozīciju. Tiesu varai jābūt neatkarīgai Latvijā, Lietuvā un citur. Nav arī mūsu spēkos par nebijušu padarīt notikumus ārvalstīs, kuros iesaistīts Latvijas pilsonis vai Latvijas pilsoņi, kuri nezināšanas pēc, par nožēlu, dažreiz pārkāpj šo valstu likumus, bet tas nav attaisnojošs iemesls. Ja cilvēki izdarījuši pārkāpumu, viņiem par to ir jāatbild, bet likuma nezināšana diemžēl neatbrīvo no atbildības — tāda ir skarbā realitāte. Protams, tiekoties ar savu kolēģi, Lietuvas ārlietu ministru, es stāstīšu par to, kāda ir reakcija Latvijā, lai ārlietu ministrs zinātu, bet tieši tāpat kā es nevarēju ietekmēt, ja pat būtu gribējis, Latvijas tiesu konkrētos gadījumos, tāpat, es domāju, to nevar ietekmēt mans kolēģis Vaļoņa kungs. Redzēsim, kā notikumi attīstīsies tālāk, bet es varu piekrist daudz kam, ko runāja radioklausītāji. Cilvēki ar mani ir runājuši, tai skaitā uz ielas, bet mēs varam izdarīt tikai to, ko varam izdarīt, tas ir, aizstāvēt jebkuru mūsu pilsoni ārzemēs ar tām metodēm, kā var rīkoties ārlietu resors un Ārlietu ministrija.

— Cits Latvijas sabiedrībā aktuāls jautājums šobrīd ir par to, vai Ārlietu ministrijai tomēr nevajadzēja piedalīties pagājušajā nedēļā notikušajā Baltijas foruma starptautiskajā konferencē. Vai Ārlietu ministrija tiešām ignorēja šo pasākumu?

I.Bērziņš: — Jā, man liekas, mums nevajadzēja tur piedalīties, kaut gan mēs izmantojām to, ka cilvēki tika ielūgti un ieradās Latvijā: Sļiskas kundze tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, es pats tikos ar Jurbina kungu, Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja vietnieku, bet pats svarīgākais — viņš ir tiešām labs Baltijas valstu speciālists, un viņam ir pozitīva attieksme pret mūsu sadarbību, pret nākotnes perspektīvām. Katrā ziņā viņš apzinās, ka Latvija būs gan NATO, gan Eiropas Savienības valsts.

Uz šo tikšanos, par kuru jūs runājat, ieradās ne tikai Rubika kungs un citi viņam līdzīgi Latvijas politiķi; tur ieradās arī dažādi Krievijas politiķi, kas pārstāvēja to spektra daļu, kas ļoti iestājās pret mūsu Eiropas un NATO integrāciju. Šis bija viena politiskā spēka organizēts pasākums. Mēs ļoti augstu vērtējam jebkura politiskā spēka sadarbību ar saviem kolēģiem Rietumos vai Austrumos. Par nožēlu, mūsu kreisie — ne sociāldemokrāti, ne Jurkāna kungs — nav izveidojuši stabilus sakarus ar Rietumu partneriem, ņemot vērā mūsu prioritātes. Šādu sakaru nav, un tas ir liels robs, nav šo partijisko kontaktu. Ja vien veidojas labas attiecības, es ceru, arī ilglaicīgi labas attiecības, ar Austrumu partneriem — nu, redzēsim, to rādīs laiks, kā šie partneri rīkosies pēc tam, kad Latvija iekļūs Eiropas Savienībā un NATO. Bet mēs, ne tikai tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas — bet tas arī ir viens no iemesliem — nevarējām tieši atbalstīt vienas partijas organizētu pasākumu. Godīgi sakot, man likās ļoti dīvaini, ka presē izskanēja pārmetumi par to, ka mēs aktīvi nepiedalījāmies. Cits jautājums — ka mūsu cilvēki konkrēti fiksēja visas idejas, kuras tika izteiktas konferencē, un mēs tās izmantosim savā turpmākajā darbā, tā ka, no vienas puses, tiešām paldies pašvaldībām, kas sadarbojas ar Krieviju vai Zviedriju, vai ar Vāciju, paldies cilvēkiem, kas strādā kultūras jomā, vai sportistiem — visiem, kas veicina mūsu labās attiecības ar citām valstīm — sākot ar Raimondu Paulu un beidzot ar mūsu basketbolistiem vai hokejistiem, vienalga. Un tieši tāpat ir ar partiju sakariem, mēs, “Latvijas ceļš”, rīkojot savas konferences, kur aicina liberāļus, neprasām piedalīties Valsts prezidenti vai visus parlamenta pārstāvjus. Protams, visi ir lūgti, šīs konferences nav slēgtas, bet mēs netaisām problēmu un nesākam dusmoties vai pārmest kādam, ja uz šādu mūsu organizētu konferenci kāds neatnāk.

— Vai šīs konferences rīkotāji kaut kā aicināja Ārlietu ministrijas speciālistus sadarboties?

I.Bērziņš: — Nu, mēs vienkārši tikām aicināti piedalīties konferencē, tika izsūtīti ielūgumi, un tie, kas vēlējās, varēja iet; tie, kas nevēlējās, negāja — nevienam netika šeit rokas lauztas vai dota kāda komanda.

— Kā šobrīd norit gatavošanās jūlija sākumā paredzētajai NATO kandidātvalstu vadītāju apspriedei, kas notiks Rīgā?

I.Bērziņš: — Jā, tas ir valstisks pasākums atšķirībā no iepriekšējā, partijiskā pasākuma, un gatavošanās norit veiksmīgi, aktīvs darbs notiek ļoti augsta līmeņa starptautisku pārstāvju iesaistē. Šajā gadījumā mēs popularizējam NATO kandidātvalstu sanāksmi pasaulē — gan NATO dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs. Desmit NATO kandidātvalstu vadītāji šeit piedalīsies, četri Eiropas valstu aizsardzības ministri — no Beļģijas, Luksemburgas, Somijas un Zviedrijas; trīs Baltijas valstu prezidenti — Polijas prezidents Kvasņevskis vēl nesen, man viesojoties Polijā, vēlreiz apstiprināja, nododot sveicienus mūsu Valsts prezidentei, savu līdzdalību; ap 30 ārzemju masu mediju pārstāvju — tā ir lieliska iespēja popularizēt Rīgu. Bet runa nav tikai par Rīgu kā pilsētu, par Latviju kā valsti, un “Daily Telegraph”, “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, “Financial Times”, “Deutschland”, “Reuter TV” un tā tālāk — šīs un daudzas citas aģentūras šeit būs klāt, redzēs, manā uztverē, lielisko pilsētu Rīgu, lielisko valsti Latviju un varēs par mums stāstīt. Tā ka viens ļoti būtisks, droši vien pats būtiskākais aspekts man kā ārlietu ministram ir NATO; bet arī otrs aspekts — Latvijas kā valsts popularizēšana.

— Jau nākamās nedēļas sākumā Latvijā ieradīsies Ķīnas prezidents Dzjans Dzemiņs. Kādi būs šīs vizītes galvenie temati, un kā vispār šobrīd veidojas Latvijas un Ķīnas attiecības?

I.Bērziņš: — Jā, es domāju, ka intensīvais politiskais un diplomātiskais dialogs, kas ir noticis visā šinī laikā, ir pavēris labas iespējas pilnveidot ekonomisko sadarbību. Mēs esam ļoti ieinteresēti šajā ekonomiskajā sadarbībā, būvējot tiltu no Eiropas — Eiropas sastāvdaļa ir arī Latvija — uz Āziju. Un Latvijas interesēs neapšaubāmi ir sadarboties ar Ķīnu šajā ekonomiskajā jomā; es domāju, arī citu valstu interesēs ir šī sadarbība, un šajā sakarā es gribu pateikt, ka Latvija apsveic Ķīnu sakarā ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Daudzi šobrīd diskutē par Krievijas nākotnes līdzdalību šajā organizācijā, piemirstot, ka lielā Ķīna jau ir panākusi to, ka tās kvalifikācija atbilst līdzdalībai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas liecina arī par tirgus ekonomikas attīstību šajā valstī, un mēs būsim, protams, priecīgi redzēt augsta līmeņa viesi šeit, Latvijā.

— Jūs pats nākamās nedēļas beigās dosities vizītē uz citu šī reģiona valsti — Uzbekistānu. Kas tur būs galvenais?

I.Bērziņš: — Jā, neraugoties uz mūsu prioritātēm — Eiropas Savienību un NATO, Latvijas ārpolitika ir aktīvi vērsta arī citos virzienos; es nupat nosaucu Ķīnas prezidenta vizīti, drīz būs arī Armēnijas prezidenta vizīte šeit, Latvijā; es dodos uz Uzbekiju; nesen Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja līgumu ar Gruziju par militāro sadarbību. Uzbekijā uzdevums ir stiprināt abu valstu politiskās attiecības un dialogu, veicināt tirdzniecību, ekonomiskos sakarus. Starp citu, tā kā pēc 11.septembra — protams, tas bija aktuāli arī iepriekš, bet sevišķi pēc 11.septembra — svarīga ir cīņa pret terorismu, tad es plānoju parakstīt vienošanos par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku un psihotropo vielu, kā arī analogu vielu izplatīšanu un cīņu pret organizēto noziedzību. Šajā gadījumā, man liekas, tas ir ļoti būtiski, mēs esam noslēguši jau vairāk nekā 20 līgumus, šis ir ļoti būtisks līgums jebkurai valstij, arī mūsu valstu sadarbībai. Tieši Uzbekijas Republikas preču tranzīts, kas tiek apstrādāts Latvijas valsts ostās, ir galvenais sadarbības virziens ekonomiskajā jomā. Pēdējos trīs gados šis tranzīts ir pieaudzis vairāk nekā 20 reizes, un sevišķi šeit ir jāuzsver Uzbekijas Republikas kokvilnas eksports. Un, kā jūs zināt, Uzbekijas Republikai, lai izietu uz kādu pasaules okeānu, jebkurā virzienā ir jāšķērso vismaz divas valstis. Ļoti labi, ka viņi to dara šinī virzienā, Latvijas virzienā.

— Savukārt, ja runājam par Eiropas Savienību, jūs nākamnedēļ dodaties uz Latvijas iestāšanās sarunu kārtējo raundu, kas notiks Luksemburgā. Kādi būs galvenie temati šoreiz?

I.Bērziņš: — Jā, Latvijas laukos parasti pieņemts apdarīt darbus uz Jāņiem, man arī tā iznāk, ka pirms Jāņiem jāpabeidz zināms posms attiecībās ar Eiropu. 11.jūnijā Briselē notiek iestāšanās sarunu sanāksme ministru līmenī, kur paredzēts izdarīt šai pusgadā paveikto darbu kopsavilkumu. Tātad šajā pusgadā jau ir slēgtas “Telekomunikācijas”, “Informācijas tehnoloģijas”, un mēs ceram slēgt “Nodokļus”; nākamais — sadarbība iekšlietās un tieslietās, trešais — reģionālo, politisko un strukturālo instrumentu koordinācija. Mēs esam prasījuši arī būtisku pārejas periodu sadaļai par akcīzes likmi cigaretēm, jo — es pats nepīpēju, bet Latvijā daudzi pīpē, un, ja tās cenas strauji pieaugs, iegūs melnais tirgus un negodīgi darboņi, jo cilvēki vienkārši nevarēs nopirkt ļoti dārgās cigaretes. Nedomāju, ka tas ir veids, kā cīnīties pret smēķēšanu, kaut es labprāt ieteiktu cīnīties pret to. Un tad mēs esam pieprasījuši šo pārejas periodu līdz 2009.gadam, lai, pamazām pieaugot algām, cilvēki, kas nevar iztikt bez cigaretēm, varētu iegādāties tās. Es domāju, ir ļoti būtiski, ka mēs spēsim efektīvi izmantot Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, atbalstu, runājot par reģionālo politiku, strukturālajiem instrumentiem, par citām jomām, un es domāju, ka šobrīd mums vispār ir jārunā par jaunu politiku, kas ir orientēta uz Latvijas iekšējo, katra iedzīvotāja, uzņēmuma, konkurētspējas pieaugumu. Tātad Latvijas kā valsts konkurētspējas pieaugumu Eiropā, lai mēs būtu konkurētspējīgi Eiropā, tas ir šīs politikas saturs — izmantot Eiropas naudu, izmantot Eiropas līdzekļus, lai kļūtu spēcīgāki, bagātāki, lai mēs būtu efektīvāki Eiropā. Un nākamais pusgads būs ļoti būtisks — lauksaimniecība, finanses, budžeta nosacījumi, institūcijas. Pats svarīgākais un arī pats jutīgākais ir lauksaimniecība un kvotas — par to nu mēs cīnīsimies, to es varu droši teikt.

— Bērziņa kungs, jūs vadāt Latvijas ārējās komunikācijas darba grupu, kuras uzdevums ir koordinēt ārējā komunikācijā iesaistīto institūciju darbību; būtībā tie ir valsts tēla veidošanas jautājumi. Cik daudz ir paveikts šajā lietā?

I.Bērziņš: — Tad, kad es sāku vadīt šo grupu, pirmais secinājums bija, kas tad ir Latvijas tēls — zeme vai rupjmaize, zeme vai lauku tehnoloģija, zeme vai ostas — un tad iznāk gandrīz kā slavenajā dziesmā: “Welcome to my Country”, kur ir ļoti daudz mums mīļu un skaistu fragmentu, kas veido it kā vienotu Latvijas tēlu, bet kurš tad ir svarīgākais. Tas nav pārmetums šī klipa autoriem, klips man arī patīk, bet starpministriju darba grupa par šo vadlīniju sagatavošanu nolēma, ka nepieciešams nopietns pētījums par Latvijas tēlu. Ārlietu ministrija piesaistīja Socioloģijas institūta zinātnieci Aivitu Putniņu pētījumu veikšanai, un šajā pētījumā iekļautas intervijas ar valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, Ostu padomi, Latvijas institūtu, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar ārzemniekiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, kā arī goda konsuliem — nesen viņi šeit lielā sapulcē bija ieradušies Latvijā; vēstniecības atskaišu analīze, ārzemju preses par Latviju analīze un tā tālāk. Šis darbs ir beigu stadijā, un šonedēļ būs pirmais vadlīniju variants, kurš tiks izsūtīts visām ministrijām apspriešanai. Es ļoti ceru, ka ministrijas to uztvers nopietni. Liela darba apjoma dēļ šī vadlīniju iesniegšana valdībā būs mazliet vēlāk, nekā iepriekš plānots — tas ir saskaņots ar valdību, un tas notiks septembrī. Tas ir tiešām ļoti būtiski — ieejot Eiropā ar savu oriģinālo, ar savu identitāti. Mēs nevaram visu pasniegt kā savu identitāti; mums, latviešiem, Latvijai, ir ļoti daudzas būtiskas īpašības, par kurām mums pašiem patīk runāt, bet kas tad ir tas “nedaudzais”? Varbūt mums vajadzēs mācīties, droši vien nāksies mācīties kaut vai no Īrijas, kur šobrīd atrodas Valsts prezidente, kā viņi iegāja Eiropā ar savu mūziku, ar savu deju, tādā veidā liekot akcentu varbūt uz ko nelielu no kopējā, bet ļoti būtisku; arī ar savu vēsturi. Arī mums jādomā, ko tad mēs kā Latvijas pozitīvo īpatnību, mūsu identitātes sastāvdaļu vai identitāti kopumā pasniegsim Eiropā.

— Jūs jau minējāt Latvijas goda konsulus. Kādas atziņas tieši par Latvijas ārējās komunikācijas, valsts tēla veidošanas jautājumiem ir radušās pēc šīs pagājušajā nedēļā notikušās Latvijas goda konsulu apspriedes?

I.Bērziņš: — Pati svarīgākā atziņa ir, ka, protams, vajadzīgi papildu līdzekļi, lai mēs spētu aktīvāk ietekmēt, palielināt interesi par Latviju pasaulē, jo, pieaugot šai interesei par Latviju pasaulē, mēs varam cerēt uz daudz ko, tai skaitā uz tirdzniecības pieaugumu, sadarbības pieaugumu, tūrisma pieaugumu šeit — cilvēki, kas brauks uz Latviju un tērēs savu naudu šeit. Tas ir viens. Otrs — īstenībā priekšstats par Latviju dažādās valstīs ir dažāds — man pat grūti vienas minūtes laikā to apkopot, tas tiešām ir ļoti dažāds. Es domāju, mums daudz palīdzēja Eirovīzijas pēdējais konkurss, īstenībā palīdzēja ne tikai Latvijai, bet arī Baltijai. Pirmkārt, man patīk, ka Marija Naumova uzvarēja, bet man arī patīk, ka tas notiek otro gadu pēc kārtas Baltijā, tas ir vienkārši lieliski, tā ir arī zināma Baltijas vizītkarte, Baltijas identitāte, ka mēs esam tik spēcīgi, tik labi iegājuši — savā laikā “Prāta vētra” un tagad šajā konkursā Marija Naumova.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā