Kad Latvija aizvien vairāk tuvojas Eiropas Savienībai

Latvijas likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas aktu kopumu — acquis communautaire — pēdējos gados ir noritējusi ļoti veiksmīgi, un šis darbs ir gandrīz pabeigts, par to 4. jūnijā Latvijas Žurnālistu savienības rīkotajā seminārā “Jaunumi Latvijas likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas Savienības normām” informēja Eiropas integrācijas biroja direktors Edvarts Kušners.

Likumdošanas saskaņošanā atlicis pieņemt vēl tikai divus nozīmīgus jumta likumus — Jūras kodeksu un Imigrācijas likumu. Tāpat Eiropas integrācijas procesā nozīmīgs likums, kas gan nav tieši saistīts ar ES likumdošanas normām, ir Valsts pārvaldes likums, kas arī tiks pieņemts tuvākajā laikā. Kā nozīmīgākos pēdējā laikā pieņemtos likumus, kuru ieviešana paredzama visai sarežģīta, E. Kušners minēja Reģionālās attīstības likumu un Reģionālās plānošanas likumu.

Arī Saeimas deputāte Viola Lāzo atzina, ka Saeima pēdējos gados strādājusi ļoti aktīvi un likumdošanas saskaņošanu par 99 procentiem var uzskatīt par pabeigtu. Deputāte vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā ES normu pārņemšana nacionālajā likumdošanā norit daudzkārt straujāk nekā jebkurā ES dalībvalstī, jo mūsu parlamentam pāris gados ir jāpaveic darbs, kas ES dalībvalstīs ildzis gadu desmitus. Latvijai, līdzīgi kā pārējām kandidātvalstīm, šis uzdevums ir jāveic rekordīsā laikā, kā sprinta distance. Līdz ar to nozīmīgākā problēma ir tā, ka integrācija norit galvenokārt uz papīra, jo likumdošanas ieviešana kavējas visās nozarēs, secināja V. Lāzo.

E. Kušners atzina — arī sarunas par iestāšanos ES norit sekmīgi un ir pamatotas cerības, ka jau šā gada nogalē sarunas izdosies slēgt. Tuvākajā sarunu posmā, kas risināsies jau nākamnedēļ, iecerēts slēgt trīs no atlikušajām septiņām sarunu sadaļām. 11. jūnijā Latvija varētu pabeigt sarunas par iekšlietām un tieslietām, nodokļu politiku un reģionālo politiku.

Nākamnedēļ paredzēts arī apstiprināt kārtējo Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā (LNPIES) versiju. Nacionālā programma ir dokuments, kurā tiek apkopoti integrācijas procesā veicamie uzdevumi. LNPIES tiek atjaunota, ņemot vērā gada laikā notikušās pārmaiņas un Eiropas Komisijas progresa ziņojumā minētās nepilnības.

Semināra laikā vairākkārt tika diskutēts par Latvijas finansiālo ieguvumu pēc iestāšanās ES. E. Kušners atzina, ka ir zināmi “lielie cipari”, kāda varētu būt Latvijas bilance, iestājoties ES, bet vēl nav pabeigti aprēķini, kā šos līdzekļus sadalīt dažādām nozarēm.

Kā liecina Finansu ministrijas veiktie aprēķini — pēc optimistiskākajām prognozēm, Latvijai iestājoties ES 2004. gadā, tīrais finansiālais ieguvums pirmajā gadā varētu sasniegt 168 miljonus eiro, bet sliktākajā gadījumā tie varētu būt 143 miljoni eiro. Saeimas opozīcijas deputāte V. Lāzo vērsa uzmanību uz to, ka finansu situācija, iespējams, nemaz nebūs tik optimistiska. Proti, Latvijai ES strukturālie fondi teorētiski būs pieejami, bet būs visai sarežģīti jau no pirmās dienas administrēt šos apjomīgos finansu resursus. Līdz ar to iespējams, ka pirmajos gados Latvija ES budžetā varētu maksāt vairāk nekā iegūt, secināja V. Lāzo.

Šīs problēmas risināšanai un ES strukturālo fondu līdzekļu apguves veicināšanai būtu jāiedrošina lauksaimnieki, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji, lai tie rakstītu un iesniegtu iespējami vairāk projektu. Lai gan projektu sagatavošanas izmaksas ir samērā nelielas, mazie uzņēmēji to saista ar pārāk lielu risku un neizmanto šo iespēju. Kā vienu no risinājumiem V. Lāzo rosināja, lai valsts garantētu kredītus tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem projektu rakstīšanai — ar nosacījumu, ka projektu veiksmes gadījumā kredīts nav jāatmaksā. Tādējādi tiktu dots jauns impulss uzņēmējdarbības attīstībai un tiktu veicināta ES finansu līdzekļu apguve. Tāpat būtu aktīvi jāstrādā pie to valsts pārvaldes ierēdņu papildu izglītošanas, kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu, teica V. Lāzo.

E. Kušners semināra dalībniekus informēja arī par to, ka ir apzināts aptuvenais cilvēku skaits, kas, iestājoties ES, no Latvijas varētu doties strādāt ES institūcijās. Noskaidrots, ka laikā līdz 2008. gadam dažādās ES institūcijās kā dažādu līmeņu ierēdņi un tehniskie darbinieki darbu varētu uzsākt 400 līdz 500 cilvēki no Latvijas.

ES institūcijās nav oficiāli noteiktu kvotu katrai dalībvalstij par iespējamo darbinieku skaitu. Bet neoficiāli dalījums starp dalībvalstīm pastāv, un tas tiek noteikts proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. Lai panāktu nacionālā dalījuma realizāciju, šis jautājums tiek regulēts, kā vienu no pamatnosacījumiem pretendentiem izvirzot konkrētās dalībvalsts valodas zināšanas. Kā teica E. Kušners, tie nebūs tikai augsta līmeņa speciālisti ar vairākiem universitātes grādiem, bet darba vietas ES institūciju struktūrvienībās varēs iegūt arī cilvēki ar pamatizglītību. Viens no galvenajiem kritērijiem jebkura līmeņa un nozares darbiniekiem būs vismaz vienas svešvalodas — ES oficiālās valodas — zināšanas.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors