Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Eiropas institūta direktoru Džo Brosnanu un Īrijas premjerministru Bertiju Ahernu

Vakar, 5. jūnijā, valsts vizītes beidzamā diena sākās ar Dublinas uzņēmuma IBEC apmeklējumu, kur notika Latvijas Valsts prezidentes, Imanta Freiberga kunga, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un Valsts preizdentes kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara saruna arī ar citu Īrijas vadošo firmu pārstāvjiem. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente Dublinas vēsturiskajā Davsona ielas savrupmājā tikās ar Dublinas mērijas pār-stāvjiem. Šeit notika arī Dublinas lordmēra rīkota svinīga pieņemšana. Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente un personas, kas viņu pavadīja, apmeklēja neolīta laikmeta liecību izrakumu vietu “Tumulus at Newgrange”un iepazinās ar piectūkstoš gadus vecajiem neolīta perioda apbedījumiem.

Vizīte beidzās ar Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotu atbildes pieņemšanu prestižajā Dublinas Fārmleja namā. Pasākumu ievadīja populārā Latvijas pianista Vestarta Šimkus koncerts. Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga sveikti, pieņemšanā ieradās Īrijas prezidente Mērija Makalīze un Mārtins Makalīza kungs.

Šodien, 6. jūnijā, Latvijas Valsts prezidente piedalās “Sasniegumu akadēmijas” ikgadējā sanāksmē Dublinā, uzstājoties ar runu un piedaloties arī diskusijās. Tāir organizācija, kas par savu mērķi izvirzījusi pasaules līderu atbalstu jaunajiem līderiem politikā, ekonomikā, zinātnē un kultūrā. Uz šo pasākumu Dublinā, kas ilgs līdz 8. jūnijam, ieradušies 175 izcili jaunieši no 50 valstīm, un viņus uzrunās spilgtas personības no visas pasaules.

Starp “Sasniegumu akadēmijas”goda viesiem šogad bez Latvijas prezidentes ir arī Īrijas prezidente Mērija Makalīze, bijušais ASV prezidents Bils Klintons, ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Mērija Robinsone, Čikāgas mērs Ričards Deilijs, Nobela Miera prēmijas laureāti Džons Hjūms.

Dublinā 5.jūnijā: Dublinas vicelordmērs Eriks Birne un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Valsts prezidente un Imants Freibergs pastaigā pa pilsētu Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Starp goda viesiem bija arī Henrijs Kisindžers un Hosē Ramoss–Orta, “Grammy” balvas ieguvēja Enja un citas pasaules mēroga autoritātes. Latvijas Valsts prezidente ar pasaules jaunajiem līderiem tikās jau 2000. gadā “Sasniegumu akadēmijas” rīkotajā sanāksmē Londonā.

Aizvakar, 4. jūnijā, Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes ietvaros notika Latvijas un Īrijas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kur Latvijas pusi pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, bet Īrijas pusi — Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Dermots Gallahers. Konsultāciju laikā pārrunātas divpusējās attiecības, kā arī iestāšanās sarunu ES gaita un iespējamā valstu turpmākā sadarbība ES ietvaros.

D.Gallahers uzteica Latvijas sasniegto progresu ārpolitisko mērķu īstenošanā. Raksturojot divpusējās attiecības, abas puses tās nosauca par labām un bezproblemātiskām, vienlaikus norādot uz neizmantoto ekonomiskās sadarbības potenciālu. M.Riekstiņš pauda cerību, ka Latvijas uzņēmēju delegācija, kas ieradusies Īrijā Valsts prezidentes vizītes ietvaros, dos savu ieguldījumu, lai veicinātu investīciju piesaisti un tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Apstiprināts arī, ka tuvākajā laikā tiks atvērtas abu valstu vēstniecības.

Apspriežot ES jautājumus, M.Riekstiņš pauda cerību, ka Īrijas tauta atbalstīs referendumu par Nicas līgumu, jo tas pavērs ceļu ES paplašināšanās procesam. Īrijas puse informēja, ka Īrijas tautas bažas iepriekšējā referendumā ir bijušas saistītas nevis ar ES paplašināšanās procesu, bet gan ar Īrijas tradicionālās neitralitātes politikas īstenošanas aspektiem. Kā informēja D.Gallahers, Īrijas valdība pašreiz aktīvi nodarbojas ar sabiedrības informēšanu un cer uz pozitīvu referenduma iznākumu. D.Gallahers arī apstiprināja, ka Īrija vēlas redzēt Latviju kā ES dalībvalsti, jo saskata iespējas kopīgi ar Latviju sadarboties ES kopējās ārpolitikas īstenošanā, kā arī sadarboties ES iekšienē dažādu pozīciju formēšanā.

Apspriežot ES iestāšanās sarunu gaitu, M.Riekstiņš informēja par Latvijas pozīciju lauksaimniecībā, īpaši kvotu, pārejas periodu un tiešo maksājumu jautājumos. Īrijas puse atzina, ka Latvijas pozīcija ir pamatota, taču norādīja, ka sarunas ved Eiropas Komisija. Abas puses arī pauda cerību, ka iestāšanās sarunu process tiks pabeigts līdz šā gada beigām.

Konsultāciju laikā skarta arī drošības politika, kur Īrijas puse informēja par savu neitralitātes politiku, savukārt M.Riekstiņš — par Latvijas paveikto NATO integrācijā, uzsverot Latvijas reālās iespējas saņemt Prāgas sammitā uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti.

“LV” informācija, Ārlietu ministrijas preses centrs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Dublinas pilsētas mērijā 2002. gada 5. jūnijā

Godātais vicelordmēr! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos, ka varu viesoties Īrijā un tās senajā galvaspilsētā Dublinā, kas patiesi ir viena no visskaitākajām pilsētām Eiropā. Es pateicos Dublinas vicelordmēram Erikam Birnem un Dublinas pilsētas mērijas pārstāvjiem un visiem Dublinas iedzīvotājiem par sirsnīgo uzņemšanu.

Tas ir liels pagodinājums — atrasties šajā vēsturiskajā un skaistajā namā, kur norisinājušies galvenie notikumi Dublinas vēsturē un ko izvēlējās par pirmā Deila sasaukšanas vietu.

Dublina ir pazīstama visā pasaulē ar savu viesmīlību, dzīvīgumu un bagātām tradīcijām mākslā un lietaratūrā. Tajā pašā laikā Dublina ir guvusi lieliskus panākumus, izmantojot iespējas, ko piedāvā šodiena un šis laikmets, un Dublina ir labi sagatavojusies nākotnes izaicinājumiem.

Tuvākajā nākotnē gan Īrijai, gan Latvijai būs jāsaskaras ar nozīmīgu izaicinājumu: nodrošināt sekmīgu un ilgstošu Eiropas Savienības paplašināšanos. Es esmu pārliecināta, ka Eiropas apvienošanas process satuvinās mūsu valstis, pilsētas un cilvēkus. Patlaban Latvija vēl ir ES kandidātvalsts. Bet es ceru, ka līdz nākamajam gadam Latvija būs starp tām valstīm, ko uzaicinās iestāties Eiropas Savienībā. Mēs vēlamies būt vienlīdzīgi partneri ar Īriju un citām ES dalībvalstīm vienotā un brīvā Eiropā, un es ceru, ka tādējādi mēs daudz labāk iepazīsim viens otru tuvākajos gados.

Īrijai un Latvijai jau ir izveidojušās ciešas ekonomiskās saites. Lai gan Īrija, tāpat kā Latvija, ir samērā maza valsts, tā ir 13. vietā starp valstīm, kas izdarījušas vislielākās investīcijas Latvijas ekonomikā. Pagājušajā gadā ārējās tirdzniecības kopējais apjoms starp mūsu valstīm pārsniedza 40 miljonus ASV dolāru, un es ceru, ka šis skaitlis turpinās palielināties. Vairāki apmierināti īru uzņēmēji jau ir izjutuši attīstības dinamismu un iespējas, ko piedāvā Latvija un Baltijas jūras reģions.

Dāmas un kungi!

Lai gan Īrija un Latvija abas ir piekrastes valstis, neviena no tām neatrodas Eiropas nomalē. Mēs piederam pie viena pasaules reģiona. Mēs piederam pie viena un tā paša kontinenta. Mēs vēlamies paplašināt sadarbību starp mūsu valstīm, izmantojot kultūras pasākumus, apmaiņas izglītībā un sevišķi ekonomiskās attīstības projektus.

Eiropas nepārtrauktā integrācija piedāvā jaunas iespējas ekonomisko sakaru veidošanai visā kontinentā, kā arī piekļūšanu plašākam tirgum, kas drīz ietvers vairāk nekā 450 miljonus cilvēku. Rīga, Latvijas galvaspilsēta, jau izjūt vienu Eiropas integrācijas aspektu nozīmīgu attīstības projektu veidā, sevišķi transporta un infrastruktūras jomā. Tās drīz vēl vairāk tuvinās Rīgu un Latviju pārējai Eiropai.

Rīgas osta kopā ar Ventspils ostu, kas atrodas tālāk uz rietumiem, ir starp Ziemeļeiropas vadošajiem tranzīta centriem, kam ir milzīgs potenciāls tirdzniecības paplašināšanai ar ES un Krieviju, kuras apjoms jau ir ievērojams. Pagājušajā gadā Rīga svinēja savu astoņsimto gadadienu, atskatoties uz lieliskajiem sasniegumiem pagātnē, kad Rīga bija viena no Hanzas savienības attīstītākajām un dinamiskākajām pilsētām. Pagājušajā gadā Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta piedāvāja arī iespēju novērtēt Latvijas kultūras mantojumu. Es ļoti priecājos, ka Rīgas mēram Gundaram Bojāram bija iespējams pavadīt mani valsts vizītē jūsu skaistajā valstī un galvaspilsētā.

Rīga un Dublina jau gadsimtiem ilgi ir bijušas kultūras, mākslas un lieterārie centri. Dublina var lepoties ar vairāk nekā 1000 gadus ilgu vēsturi un ar to, ka tur ir dzīvojuši daudzi slaveni rakstnieki, tai skaitā Džeimss Džoiss.

Es esmu pārliecināta, ka draudzīgās attiecības, ko mēs šodien šeit veidojam, liks pamatu jaunai un labākai Eiropai, kur nebūs karu, konfliktu un mākslīgu robežu. Es vēlos izteikt savus vislabākos novēlējumus jums, vicelordmēr Erik Birne, un laipnajiem un viesmīlīgajiem Dublinas iedzīvotājiem. Lai jūsu pilsēta plaukst un zeļ vēl daudzus gadus!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Īrijas prezidente Mērija Makalīze:

Runa valsts pusdienās par godu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai un Imantam Freiberga kungam Dublinas pilī 2002.gada 4.jūnijā

Jūsu ekselences! Prezidente Vaira Vīķe–Freiberga! Profesor Freiberg! Cienījamie viesi!

Es sirsnīgi sveicu prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un profesoru Freibergu, un Latvijas delegāciju sakarā ar Latvijas Valsts prezidentes pirmo valsts vizīti Īrijā.

Sievietes ievēlēšana par valsts vadītāju ir vēl reta parādība mūsdienu pasaulē, un tāpēc man ir dota ļoti īpaša privilēģija sveikt māsu Eiropas prezidenti Īrijā, un tā ir pirmā reize, kad man ir šāda privilēģija. Jūs esat atbraukuši pie mums laikā, kad Latvijas vārds ir visiem uz lūpām pēc jūsu valsts lielās uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā, un mēs jūs sirsnīgi apsveicam.

Prezidentes kundze, jūsu vizīte ļoti īpašā veidā iezīmē daudzās saiknes un kontaktus starp Īriju un Latviju, gan oficiālā, gan personiskā līmenī, kas ir izveidojušies ļoti īsā laikā, kopš Latvija atguva neatkarību.

Es ceru, ka jūs savas īsās vizītes laikā mūsu valstī jutīsities kā mājās un ka šīs trīs dienas būs gan produktīvas, gan patīkamas.

Mēs esam atradušies tālu viens no otra gan vēsturisko, gan ģeogrāfisko apstākļu dēļ, un būtu viegli izdarīt secinājumu, ka mūsu atšķirīgā pieredze un jūdzes, kas šķir mūs, liktu domāt par to, ka mums ir maz kopīga. Taču patiesība ir tāda, ka, tikko mēs labāk iepazīstam viens otru, mūs tik ļoti pārsteidz līdzīgais, ka sākam viens uz otru raudzīties kā uz draugiem un viegli atrodam savstarpēju sapratni un saderību, kas ļauj mums cerēt uz kopīgu nākotni brīvā, miermīlīgā un plaukstošā Eiropā.

Mūsu abas valstis ir mazas un atrodas tālu no Eiropas ģeogrāfiskā centra. Mēs zinām, kādas grūtības rada šis ģeogrāfiskais novietojums, cik neaizsargāti mēs esam un cik apņēmīgiem mums jābūt, lai mūsu balsis tiktu sadzirdētas. Gan Īrija, gan Latvija ir bijušas kolonizētas un pret savu gribu iekļautas lielākās impēriskās struktūrās, un mūsu valstis zina, kāda drausmīga cena ir jāmaksā par brīvību.

Mēs Īrijā ar apbrīnu raudzījāmies uz Latvijas iedzīvotāju varonīgo cīņu par neatkarību. Manas paaudzes cilvēkiem, kas bija pieņēmuši, ka pēckara Eiropas iedalījums ir lielākā vai mazākā mērā nemainīgs, 20.gadsimta astoņdesmito gadu beigu un deviņdesmito gadu sākuma notikumi — sevišķi rokās sadevušos cilvēku ķēde, kas stiepās no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai, — radīja neizdzēšamu iespaidu, kurš saglabājas atmiņā. Tie mums stāsta par tautu, kuras cerības un ticība, pārliecība par katra cilvēka svētumu deva tai spēku pārvarēt šausmas, ko bija izraisījuši cilvēki, un triumfēt. Jūs un jūsu vīrs zina, ko nozīmē bērnība, kuru nolaupījis karš, dzīve bēgļu nometnēs un tālu projām no dzimtenes, kā arī sāpes, redzot, kā cieš tauta, un nekad nebeigt rūpēties par savu tautu un tās nākotni. Pat tad, kad jums sākās labāka dzīve Kanādā, jūsu sirdis bija jūsu dzimtenē un jūs iesaistījāties pēdējo desmit gadu nozīmīgajos notikumos, kas beidzot atļāva Latvijai pilnībā atklāt sev un pasaulei tās potenciālu.

Tā nav nejaušība, ka jūs un jūsu dzīvesbiedrs pirmoreiz satikāties tūkstošiem jūdžu tālu no savas dzimtenes, pateicoties kopīgai interesei par Latvijas kultūru. Mūsu emigrācijas vēsturē ir daudz līdzīgu stāstu, un mūsu cilvēki zina, cik svarīgi viņiem bija saglabāt savu valodu, mūziku, dzeju, dziesmas, dejas un tradīcijas. Mums ir arī daudz kopīgu vērtību. Mēs zinām, cik liela nozīme ir mūsu nacionālajam mantojumam un kultūrai, un mēs arī zinām, ka tās ir tieši tās atšķirīgās veltes, ko mēs dodam pārējai pasaulei. Īrija patiešām lepojas ar to, ka šeit daudzus gadus ir dzīvojusi ievērojamā latviešu dzejniece Astrīde Ivaska un viņas mūžībā aizgājušais dzīvesbiedrs igauņu dzejnieks Ivars Ivasks.

Tadicionālās mūzikas jomā, ko abās mūsu valstīs tik ļoti mīl, pēdējos desmit gados ir vērsusies plašumā kultūras apmaiņa. Pirms diviem gadiem neliela Latvijas mūziķu grupa kādu laiku mācījās īru tautas mūziku vasaras skolā, un es ceru, ka tagad viņu interese par šo mūziku turpinās un viņi palīdz tautas mūzikas cienītājiem Latvijā saprast mūsu mūziku. Šie kontakti un kultūras apmaiņa dod mums iespēju parādīt sevi no labākās puses un priecāties par labāko, ko varam piedāvāt.

Īrija kā maza valsts, kurā pēc iestāšanās ES notikušas pozitīvas pārmaiņas, ļoti labi saprot jūsu vēlmi kļūt par ES dalībvalsti. Mūsu Nacionālais forums par Eiropu ir apstiprinājis ar saviem secinājumiem, ka šajā valstī ir dedzīgs un plašs atbalsts ES paplašināšanai un to cilvēku sapņu piepildīšanai, kas nodibināja Eiropas Savienību. Mēs arī kādreiz bijām ES kandidātvalstis, un mums ir pamats ticēt, ka gaidāmās paplašināšanas rezultātā Eiropa kļūs stiprāka un labāka — jo katra paplašināšana ir radījusi ne tikai lielākus tirgus, bet arī jaunu dinamismu politikā, ekonomikā, sociālajā un kultūras jomā. Eiropas Savienība ir vēsturisks pasākums. Tā ir apzināta atteikšanās no vecās naidīgās politikas, aprobežotības, konfliktiem un baiļu pārvarēšana. Tā ir apzināta partnerība, vienprātība, savstarpēja cieņa un uzplaukums, pateicoties kopīgam darbam un resursiem. Iespējas, ko tas piedāvā Eiropas bērniem, ir milzīgas. Mācība un cerības, ko tas piedāvā pasaules bērniem, ir ļoti nozīmīgas.

Ar gandarījumu var vērot, ka Latvija un Īrija jau dalās pieredzē biznesa jomā. Šonedēļ nozīmīga Latvijas uzņēmēju delegācija arī ir ieradusies Īrijā, lai intensificētu esošos kontaktus, izveidotu jaunas attiecības un izmantotu to potenciālu, kāds ir abām mūsu mazajām valstīm, lai sadarbotos un dotu mūsu tautām lielākas iespējas dzīvot labāk. Mēs Īrijā ticam, ka draudzība un kopīgas intereses par kultūru ir nozīmīgs ieguldījums tirdzniecības, biznesa un rūpniecisko sakaru attīstībā. Šonedēļ izveidotie sakari būs laba augsne attiecību pilnveidošanai starp Īriju un Latviju nākotnē, ko veidos cilvēki, kuri sāk viens otru labāk iepazīt un nolīdzina vēstures parādu. Mēs esam laimīga un svētīta paaudze, kas sper pārliecinošus soļus uz Eiropu, kur visi būs vienlīdzīgi un kur, runājot jūsu vārdiem, prezidentes kundze, “mēs varam veidot sevī patiesu cilvēcību. Tad mēs varam teikt: tu esi mans brālis, tāpat kā es esmu tava māsa, jo mēs visi esam vienas un tās pašas pirmatnējās mātes — Ievas — bērni un mēs visi piederam pie cilvēku rases”.

Es aicinu jūs, cienījamie viesi, pacelt glāzes uz prezidentes un profesora Freiberga veselību un laimi! Par Latvijas iedzīvotāju labklājību un mieru! Par ilgstošu draudzību starp Īrijas un Latvijas tautām!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Godātais priekšsēdētāj! Godātais direktor! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos, ka varu uzstāties tik unikālā un prestižā forumā kā Eiropas lietu institūtā, kas jau ilgāk nekā desmit gadus sniedz Īrijas politikas veidotājiem informatīvu analīzi par straujajām izmaiņām Eiropas integrācijas procesos. Es nešaubos, ka šī institūta organizētās diskusijas un debates ir lielā mērā palīdzējušas Īrijas iedzīvotājiem iegūt skaidru priekšstatu par savas valsts nākotni.

Man ir gods būt par pirmo Latvijas valsts vadītāju, kas ierodas vizītē Īrijā, valstī, kurā latvieši saskata lielu līdzību ar savu valsti. Ģeogrāfiskā ziņā abas mūsu valstis ir ar skaistu jūras krasta līniju un mērenu jūras klimatu. Demogrāfiskā ziņā Īrija ar 3,6 miljoniem iedzīvotāju un Latvija ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju ierindojas Eiropas un pasaules demogrāfisko tabulu apakšējā daļā. Runājot par kultūru, jāatzīmē, ka mūsu valstīm ir unikāls folkloras mantojums, ko tās vēlas aizsargāt un lolot kopā ar dzimto valodu. Kas attiecas uz vēsturi, tad mūsu valstīs gadsimtiem ilgi ir bijusi kaimiņvalstu kundzība. Bet tām kopīgs ir arī tas, ka tām gandrīz vienā un tajā pašā laikā izdevās iegūt neatkarību pēc bruņotas cīņas gadiem un pēc Pirmā pasaules kara.

Īrija un Latvija pirmo reizi nodibināja diplomātiskas attiecības pagājušā gadsimta 20. gados, un starpkaru laikā Latviju Īrijā pārstāvēja goda konsuls Dublinā, kā arī vicekonsuli Korkā Voterfordā. Daudzsološās izredzes izveidot ciešākas saites starp mūsu valstīm pēkšņi pārtrauca Padomju Savienības Latvijas okupācija 1940. gadā un neatkarības zaudēšana, kas ilga vairāk nekā pusgadsimtu.

Tomēr latviešiem izdevās saglabāt savu nacionālo identitāti, neraugoties uz Maskavas pūlēm rusificēt iedzīvotājus un atbalstīt vairāk nekā viena miljona krieviski runājošu imigrantu pārcelšanos uz dzīvi Latvijā. Mūsu nevardarbīgā cīņa par neatkarību, kas ir zināma kā Dziesmotā revolūcija, vainagojās panākumiem 1991. gadā. Latvieši vienmēr būs pateicīgi Īrijai par to, ka tā atteicās atzīt Baltijas valstu okupāciju un iekļaušanu Padomju Savienībā, kā arī par to, ka Īrija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Tagad, pēc nedaudz vairāk nekā desmit gadiem, Latvijai un Īrijai ir stabilas attiecības, kuru pamatā ir kopīgi mērķi, līdzīgas intereses, savstarpēja sapratne un uzticēšanās. Starp mūsu valstīm ir izveidojies rezultatīvs politiskais dialogs, kā arī praktiska sadarbība dažādos līmeņos. Lielā Latvijas delegācija, kuras sastāvā ir Ministru kabineta ministri, augsti stāvošas amatpersonas, uzņēmēji un lauksaimnieki, kas pavada mani šajā vizītē, ir pozitīvs apliecinājums mūsu divpusējo attiecību tālākai attīstībai. Latvija uzskata Īriju par nozīmīgu tirdzniecības partneri, un patlaban Īrija ir 13. vietā starp valstīm, kas veikušas vislielākās investīcijas Latvijā.

Es vēlos izteikt Īrijai īpašu atzinību par sekmīgo darbu ANO Drošības padomē laikā, kad pasauli satricināja pagājušā gada 11. septembra traģiskie notikumi. Latvijas lēmuma atbalstīt Īrijas ievēlēšanu Drošības padomē pamatā bija Īrijas atbalsts un ieguldījums ANO miera uzturēšanas operācijās, cilvēktiesību aizsardzībā, kā arī palīdzības sniegšanā attīstības valstīm un lieliskajā divpusējā sadarbībā ar Latviju.

Dāmas un kungi!

Milzīgais potenciāls sadarbības paplašināšanai starp Latviju un Īriju vēl vairāk palielināsies pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā ir Latvijas prioritāte, un Latvija nav žēlojusi pūles, lai sasniegtu šo mērķi. Kaut gan Latvija iesāka sarunas par iestāšanos ES tikai 2000. gada sākumā, tai ir izdevies panākt tik strauju progresu, ka ir cerības pabeigt šīs sarunas līdz nākamā gada beigām, un Latvija cer kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti līdz 2004. gada sākumam.

Latvija aktīvi strādā, lai sasniegtu mūsdienīgas ekonomikas uzplaukumu, ko Īrijai izdevies panākt kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Kad Īrija iestājās Eiropas Kopienā 1973. gadā, tā bija viena no visnabadzīgākajām valstīm Rietumeiropā. Šodien tā ir kļuvusi par vienu no visstraujāk uzplaukušām valstīm. Latvija raugās uz Īrijas panākumiem kā uz iedvesmojošu piemēru, ka pozitīvus rezultātus var sasniegt ar rūpīgu plānošanu, smagu darbu un apņēmību. Mēs patiešām uzskatām, ka Īrijas lielie sasniegumi ir viens no visspēcīgākajiem argumentiem ES tālākai paplašināšanai.

Eiropas integrācija ir unikāls process, kādu cilvēce vēl nav pieredzējusi. Bija grūti iedomāties, ka divpadsmit Eiropas lepnākās valstis kādu dienu varētu kļūt par vistuvākajiem sabiedrotajiem un spētu atteikties no savas nacionālās valūtas. Mums tagad ir dota vēl nebijusi iespēja turpināt Eiropas apvienošanas procesu. Man ir stingra pārliecība, ka mēs visi — gan esošās, gan nākamās Eiropas Savienības dalībvalstis — daudz iegūsim no ES paplašināšanas. Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas sasniegtais dod drošu ekonomisko pamatojumu, lai noticētu, ka tas patiesi piepildīsies.

Taču vēl svarīgāki ir neatliekamie drošības un ētikas faktori. Pēc vairāk nekā pusgadsimta beidzot tiks novērsta vēsturiskā netaisnība, kas bija nodarīta Viduseiropai un Austrumeiropai. Un Eiropa kā kontinents beidzot iegūs vēl nepieredzētu stabilitāti. Es ļoti ceru, ka Īrijas valdība un iedzīvotāji atbalstīs šo unikālo Eiropas apvienošanas procesu.

Šis gads solās būt izšķirošais gads mūsu valstu vēsturē. Tas iezīmē diskusiju sākumu Eiropas Konventā par mūsu kontinenta nākotni. Tas iezīmēs ES iestāšanās sarunu noslēgumu vairākām valstīm, kas piedalās ES paplašināšanas procesā. Un tas iezīmēs tālejošu lēmumu pieņemšanu Kopenhāgenas sammitā par jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai 2002. gads var izrādīties tikpat nozīmīgs kā 1991. gads, kad visas trīs valstis atguva savu neatkarību.

Esošajām un nākamajām ES dalībvalstīm būs kopīgi jāpārvar grūtības, kas radīsies, īstenojot vislielāko paplašināšanas procesu, kādu Eiropa jebkad agrāk ir pieredzējusi. Tāpēc tagad ir īstais brīdis izlemt, kādā Eiropā mēs vēlamies dzīvot. Vai mēs vēlamies dzīvot Eiropā, kur integrācijas process aprobežojas ar kopīgu tirgu un brīvu cilvēku, preču, kapitāla un pakalpojumu kustību? Vai mēs vēlamies dzīvot Eiropā, kas var sekmīgi atrisināt tādas nopietnas globālas problēmas kā bezdarbs un nabadzība, nelegālā imigrācija un pārrobežu noziedzība, narkomānija un slimības, vides piesārņošana un starptautiskais terorisms? Šīs neatliekamās problēmas rada tik nopietnas grūtības, ka tās būs iespējams pārvarēt, tikai apvienojot ES esošo un nākamo dalībvalstu pūles.

Dāmas un kungi!

Es esmu stingri pārliecināta, ka mūsu kopīgās nākotnes pamatā ir Eiropas un tās institūciju nostiprināšana un politiskās, ekonomiskās un sociālās integrācijas procesa turpināšana. Tas nenozīmē monolītas Eiropas supervalsts radīšanu, bet gan Eiropas institūciju reformu, lai tās kļūtu efektīvākas, mazāk birokrātiskas un tuvākas iedzīvotājiem, kuru vajadzībām tām jākalpo. Eiropas Savienības institūcijām ir zināmā mērā jāmainās. Ir jābūt lielākai atklātībai lēmumu pieņemšanā, un institūcijām galvenokārt jākalpo vienkāršo pilsoņu interesēm.

Konvents par Eiropas nākotni ir iesācis risināt šīs un citas svarīgas problēmas, un tajā piedalās parlamentārie un valdības pārstāvji no Latvijas un citām ES kandidātvalstīm. Mēs ceram, ka vispāratzītā demokrātiskā metode meklēt savstarpēji pieņemamus problēmu risinājumus pie sarunu galda tiks pielietota arī Konventa galīgo lēmumu pieņemšanā.

Mēs Latvijā Konventa diskusijas vērtējam ne tikai kā iespēju piedalīties kopīga Eiropas nākotnes redzējuma veidošanā, bet arī kā sabiedrības diskusiju forumu. Tāpēc mēs atbalstām aktīvas diskusijas Latvijā par mūsu valsts turpmāko attīstību. Šīs diskusijas sasniegs kulmināciju 2003. gadā, kad Latvijā notiks referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Es domāju, ka vairums Latvijas iedzīvotāju redz Eiropu nākotnē kā vienotu kontinentu, kur dzīvo vienlīdzīgi un suverēni partneri, kur attiecības starp dalībvalstīm ir veidotas uz partnerības un savstarpējas cieņas pamatiem, kur tiek ievērotas visu dalībvalstu intereses. Līdz šim tas ir bijis viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības ieguvumiem. Tas nenāks par labu Eiropas nākotnei, ja šo principu mainīs un ja dažas lielākās ES dalībvalstis iegūs nesamērīgi lielu ietekmi svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos uz mazāko kaimiņvalstu rēķina.

Dāmas un kungi!

Suverenitāte ir galvenais jautājums jebkurās diskusijās, kas attiecas uz kopīgu darbības kursu Eiropas mērogā. Pieredze liecina, ka 21. gadsimta pasaulē dažreiz var būt ieteicama atsevišķu valsts suverenitātes aspektu deleģēšana reģionālām un pat globālām organizācijām. Citos gadījumos funkciju deleģēšana lejup, uzticot tās pašvaldībām, ir efektīvāka.

Latvija redz ES kā suverēnu valstu savienību ar noteiktām federālisma iezīmēm, tādām kā Eiropas Monetārā savienība un Eiropas Parlaments.

Mēs pašreiz neredzam nepieciešamību radīt vienotu federālu Eiropas valsti, jo Eiropas iedzīvotāji tam vēl nav gatavi. Eiropas lielā daudzveidība ir viens no tās lielākajiem spēka faktoriem, un katrai Eiropas valstij jāspēj saglabāt tās nacionālās iezīmes, ko tā uzskata par vissvarīgākajām neatkarīgi, vai tās ir vēsturiskas, valodnieciskas, kultūras vai citas īpatnības. Lai arī šī daudzveidība var radīt grūti pārvaramas grūtības vienprātības panākšanā, tā ir jākopj un jālolo. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma ir potenciālas iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu šajā organizācijā kopumā.

Dublinā 4.jūnijā:Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, noliekot ziedus pie Varoņu pieminekļa

Dāmas un kungi!

Tik ļoti daudzveidīgā kontinentā kā Eiropa ir tikai dabiski, ka atsevišķām valstīm ir pašām sava attieksme pret drošības politiku. Īrija, piemēram, ir izvēlējusies iestāties Eiropas Savienībā, bet atturēties no pievienošanās kādai militārai organizācijai. Savukārt Latvija ir nolēmusi, ka vislabākais veids, kā rūpēties par savu drošību, ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aliansē. Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis cer, ka šis būs izšķirošais gads, kad beidzot tiks likvidētas aukstā kara sekas un Eiropas iedalījums novecojušās ietekmes sfērās. Un kā NATO jaunākās dalībvalstis mēs gribam dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas drošībā. Baltijas valstis jau ir kļuvušas par uzticamiem sabiedrotajiem cīņā pret terorismu un par starptautiskiem miera uzturēšanas operāciju dalībniekiem Balkānos, kur Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vienības piedalījušās miera uzturēšanas misijās kopš 1996. gada.

Dažu pēdējo mēnešu laikā Krievija ir izveidojusi jaunu un konstruktīvu stratēģiju jautājumā par NATO paplašināšanu, kas dod tai iespēju veidot pozitīvas attiecības ar aliansi. Es esmu pārliecināta, ka lielāka skaita plaukstošu, stabilu un drošu ES un NATO partnervalstu atrašanās uz Krievijas rietumu robežas galarezultātā kalpos Krievijas interesēm. Latvijas kā nākamās ES un NATO alianses dalībvalsts attiecības ar Krieviju noteikti uzlabosies un būs savstarpēji izdevīgas, ja tās tiks īstenotas pragmatiski un saprātīgi.

Dāmas un kungi!

Gadsimtiem ilgi nav izdevies piepildīt sapni par drošu, stabilu un plaukstošu Eiropas kontinentu. Tagad pirmo reizi mūsu vēsturē mums ir dota iespēja pārvērst šo sapni realitātē. Pēdējos desmit gados mēs jau esam daudz sasnieguši, lai Eiropas valstis kļūtu tik tuvas cita citai kā nekad agrāk. Es esmu pārliecināta, ka mums galu galā izdosies izveidot jaunu un labāku Eiropu mūsu nākamajām paaudzēm.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas