Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Kā jūs, narkologs, vērtējat valdības ierosinātos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz aizliegt alkohola tirdzniecību naktīs?

— Es to vērtēju ļoti pozitīvi. Es nezinu nevienu valsti Eiropā un arī pasaulē, kur alkohols būtu pieejams tik brīvi kā Latvijā. Nav nekāda iemesla naktī tirgot alkoholu. Faktiski nakts tirdzniecību aizstāv tikai alkohola ražotāji un tirgotāji. Aizliedzot tirgot alkoholu naktīs, mēs noteikti pasargāsim mūsu jauniešus. Jo alkoholu naktīs visvairāk iegādājas jaunieši. Viņi bieži ir kādās izklaides vietās, kur alkoholu tirgo par dārgu cenu, un tad tas tiek meklēts veikalos un dzerts pa kluso. Es nepiekrītu, ka, aizliedzot legāli iegādāties alkoholu naktīs, zels nelegālās tirdzniecības vietas. Tie, kas tajās iepērkas, iepirksies arī turpmāk un viņi legālās tirdzniecības vietas nekad arī neizmanto. Tie pārsvarā ir alkoholiķi. Cilvēki, kas alkoholu līdz šim nelegāli nepirka, nedarīs to arī turpmāk.

Viens no tirgotāju argumentiem par labu nakts tirdzniecībai ir tas, ka jaunieši sāks vairāk lietot narkotikas. Kāpēc? Es tam nepiekrītu. Narkotikas ir dārgas, un arī tās ir jāmeklē nelegālajā tirgū. Tie, kas gribēs vakarā iedzert kādu glāzi, alkoholu varēs iegādāties jau pa dienu. Aizliedzot tirgot alkoholu naktīs, tiks ierobežota pārmērīgā alkohola lietošana, kad naktī papildus tiek meklēts alkohols, jo šķiet, ka ar izdzerto nepietiek. Protams, problēma ir ar degvielas uzpildes stacijām. Būtībā arī tur vajadzētu ievērot Alkohola aprites likumu, jo benzīntanki ir vieta, kur alkoholu diemžēl iegādājas arī autovadītāji. Lai cik mēs skeptiski vērtētu Gorbačova laika alkohola lietošanas ierobežojumus, es kā speciāliste varu teikt, ka tad samazinājās gan alkohola psihožu, gan alkoholisma slimnieku skaits.

— Vai ir pareizi, ka nakts tirdzniecības aizliegums neattieksies uz alu?

— Protams, nav pareizi. Es nezinu, kādēļ alus ir izslēgts no Alkohola aprites likuma, jo alus arī ir alkoholisks dzēriens. Ir definēts, ka alkoholiski dzērieni ir dzērieni, kas satur 1,5 procentus alkohola. Tātad arī alus ir alkoholiskais dzēriens. Taču liels panākums ir tas, ka pēc likuma alu nedrīkst tirgot jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

— Sabiedrībā ļoti tiek popularizēts alus. Latvijas televīzijā ir alus ziņas, Latvijas radio — alus dziesmas.

— Diemžēl, kas maksā, tas pasūta mūziku. Es to skaidroju ar alus ražotāju lobismu.

Narkoloģijas centrs gan darbojas ar pretreklāmu, šogad Jāņu laikā televīzijā būs redzami mūsu videoklipi, kas mudina atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas un nesēsties pie stūres reibumā. Bet, kas attiecas uz alus reklamēšanu, tas ir jautājums, kas jārisina valdības un likumdošanas līmenī. Pret to nevar cīnīties vieni paši narkologi, jo nav samērojamas tās summas, ko par alus reklāmām var tērēt alus ražotāji un ko savām reklāmām var atvēlēt Narkoloģijas centrs.

— Tātad jūs nepiekrītat alus ražotāju viedoklim, ka, popularizējot vieglos alkoholiskos dzērienus, tiek samazināts stiprā alkohola patēriņš un līdz ar to samazinās alkoholisms?

— Te es redzu diezgan lielu līdzību ar narkotikām, kad tiek popularizētas it kā vieglās narkotikas. Pie kā tas noved? Pie tā, ka agri vai vēlu iestājas atkarība un tiek mēģināts kas nopietnāks. Tas pats ir ar alkoholiskajiem dzērieniem. Ir virkne pierādījumu, ka bieži alkoholisms sākas tieši ar vieglā alkohola lietošanu. Reti kurš sāk alkohola lietošanu ar kandžas dzeršanu, bet pie tā bieži vien nonāk laika gaitā. Turklāt jaunieši nereti kombinē alu ar narkotikām. Tādās valstīs kā Čehija un Vācija liela problēma ir tā sauktais alus alkoholisms. Vienā litrā alus ir 5% alkohola un tas ir līdzvērtīgi 50 gramiem spirta. Es biju Pasaules veselības organizācijas rīkotajā seminārā Bratislavā, kur daudzi ārvalstu eksperti uzsvēra, ka ir pat neētiski runāt par alus nekaitīgumu.

— Kā, jūsuprāt, būtu jāattīstās Vecrīgai — kā lētai alus dzeršanas vietai vai tomēr citā virzienā?

— Es domāju, ka mēs bieži pārspīlējam un nonākam galējībās, nav pareizi, ka visi parki, skvēri un laukumi ir pārvērsti par alus dzertuvēm. Bieži Vecrīga vakaros ir ļoti nepievilcīga. Diemžēl mēs šodien pārāk maz domājam par garīgām vērtībām, jo pārāk daudz prātus aizņem bizness. Tieši tāpēc, manuprāt, Rīgas dome arī ir atļāvusi ierīkot šīs daudzās alus dzertuves.

— Kādai jābūt alkohola politikai masu pasākumos — koncertos, sporta svētkos?

— Pasaules prakse rāda, ka masu pasākumos alkohola lietošanu var ierobežot ar cenu politiku, piemēram, brīvdabas koncertā alkoholu var iegādāties tikai par stipri dārgāku cenu. Es kategorisku iebilstu pret alkohola lietošanu sporta pasākumos, jo tas nav savietojams. Tāpat es uzskatu, nav ētiski, ka sporta pasākumus sponsorē alkohola ražotāji. To neatbalsta arī Pasaules veselības organizācija. Tās eksperti uzskata, ka Latvijā ir pieļauta kļūda, ļaujot alkohola ražotājiem piedalīties alkohola politikas veidošanā.

— No vienas puses — aizliegums tirgot alkoholu naktīs, no otras — alus lobisms. Vai valsts alkohola politika ir vērsta uz dzeršanas ierobežošanu?

— Pašreizējā alkohola politika vāji regulē tirgu un nav vērsta uz sabiedrības veselības veicināšanu. Šīs nedēļas beigās darba grupa sāks strādāt pie alkohola politikas valstī. Mūsu uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu un alkohola lietošanas ierobežošanas stratēģiju. Galvenā mūsu mērķauditorija ir jaunieši, kuri mums ir jānosargā, vienkārši runājot, no nodzeršanās. Mums ir jāpiedāvā jauniešiem alternatīvas alkohola lietošanai. Nedrīkstētu būt tā, ka visas sporta nodarbības, dejošana, dziedāšana un citas saturīgas brīvā laika nodarbes ir tikai par maksu, kas daudziem ir par dārgu. Ar to mēs savus bērnus grūžam alkoholisko dzērienu apskāvienos. Mēs gribam alkohola politikas veidošanā iesaistīt arī pašvaldības.

Alkohola lietošanas ierobežošanai ir nepieciešama multidisciplināra pieeja, to nevar paveikt vieni paši mediķi. Ir jāiesaistās Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un pašvaldībām. Ar likumu ir jānosaka, ka alkoholisko dzērienu reklāma televīzijā un radio būtu atļaujama tikai vēlās vakara stundās un pilsētā alkoholisko dzērienu reklāmas varētu atrasties tikai to tirdzniecības vietās, nevis kā tagad — tās ir visur pilsētas centrā. Arī tā tiek veidota sabiedrības, īpaši jauniešu, attieksme pret alkohola lietošanu. No valsts mēs ļoti gaidām finansiālu atbalstu, jo tās summas, kas ir atvēlētas profilaksei, ir ļoti niecīgas. Faktiski jau no mazotnes bērnam būtu jāmāca veselīgs dzīvesveids, skolai būtu jāiemāca ne tikai matemātika un lasīšana, bet arī dzīves prasmes, būtu jārunā par dzīves kvalitāti, veselību kā vērtību. Būtībā ir jāmainās sabiedrības vērtību sistēmai, tas nav viegli, un tas ir jāsāk tieši ar bērniem.

— Cik liela nozīme alkoholisma izplatībā ir sociāli ekonomiskajiem apstākļiem?

— Protams, tiem ir sava nozīme. Reģionos ar augstu bezdarba līmeni ir lielāks alkohola patēriņš, pieaug alkohola psihožu skaits, kas norāda, ka tiek lietots lēts un nekvalitatīvs alkohols. Taču, runājot par jauniešiem, viņiem ir ļoti lielas iespējas, arī darba iespējas. Tā ka nabadzība nav noteicošais faktors, kādēļ pieaug apreibināšanās. Jauniešu vidū palielinās alkohola lietošana kombinācijā ar narkotikām. Un to lielā mērā nosaka tas, ka jauniešiem ir nepiepildīts brīvais laiks. Taču Rīgā ir samērā plašas brīvā laika pavadīšanas iespējas, ja vien tu esi spējīgs maksāt, bet laukos ar to ir diezgan bēdīgi. Te ir darbs pašvaldībām.

— Kādai būtu jābūt veselas sabiedrības attieksmei pret alkohola lietošanu?

— Lietojot alkoholu, ir jāatceras teiciens — jo mazāk, jo labāk. Veselā sabiedrībā alkohols nav kultūras sastāvdaļa.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore