Pēc 2002.gada 30.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien visai būtisku vilšanos plenārsēdē radīja balsojums par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā. Deputātu grupa, starp kuriem biju arī es, un mani arī atbalstīja savienības “Latvijas ceļš” frakcija, bija iesniegusi priekšlikumu, kas dotu iespēju cilvēkiem, kas vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, balsot ne tikai oktobra pirmajā sestdienā, bet, ja viņi to vēlas, arī trīs dienas iepriekš, piemēram, ja viņi sestdienā strādā pilnu darba dienu vai ilgāk, ārstējas slimnīcā vai dodas ārzemju komandējumā, vai arī kādu citu iemeslu dēļ nevar piedalīties balsošanā. Notika garas debates, bija daudz dažādu iebildumu, tika pieminēti, manuprāt, vietā un nevietā dažādi skaitļi, un deputāti faktiski tikai ar vienas balss pārsvaru tomēr nolēma, ka, lai nepieļautu dažādas blēdības — “kas to varot zināt, kas tur tajās tumšajās naktīs notikšot ar tām vēlēšanu zīmēm, kas tajā kastē būs samestas” — šo priekšlikumu neatbalstīja. Ļoti žēl, ka neatbalstīja, jo tas, manuprāt, būtu bijis solis pretī visiem tiem cilvēkiem, kas vēlas piedalīties vēlēšanās, kas ir gatavi izdarīt savu politisko izvēli, un man un manai frakcijai šķiet, ka Saeimas deputāti varēja izturēties laipnāk un iecietīgāk pret šiem cilvēkiem un viņu iespēju piedalīties vēlēšanās. Varbūt nākamā Saeima pieņems jau citus noteikumus. Šoruden Saeimas vēlēšanas atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, kurās bija iespējams nobalsot iepriekš, notiks tikai vienu dienu.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Pirms desmit gadiem Latvijas parlaments akceptēja ANO Konvenciju par bērnu tiesībām. Parlamentam katru gadu jāatskaitās ANO pārstāvjiem. Šo atskaiti ziņojuma veidā gatavo Ministru kabinets, bet alternatīvu ziņojumu — sabiedriskās organizācijas. Sakarā ar to, ka Ministru kabineta un sabiedrisko organizāciju viedokļi nesakrīt, Sociālo un darba lietu komisija nolēma 4.jūnijā organizēt kopīgu sēdi ar sabiedriskajām organizācijām, tostarp “Glābiet bērnus”, lai tie, kas vēlas, varētu noklausīties organizācijas sagatavoto ziņojumu un pārrunāt to. Sēde būs atklāta. Tajā piedalīsies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Bērnu tiesību apakškomisijas pārstāvji, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja direktors O.Brūvers. Paredzēts, ka diskusija ilgs divas stundas, bet pēc šīs sēdes tiks sagatavots gala ziņojums, kuru mēs iesniegsim Ministru kabinetā.

Kam tas vajadzīgs? Tas vajadzīgs, lai augstā līmenī runātu par tām problēmām, kuras Latvijā pastāv, lai iegūtu atbalstu no valsts un starptautiskajām organizācijām, kuras ir ieinteresētas, lai šīs problēmas tiktu risinātas.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī 7.Saeimas darbības pēdējos mēnešos cenšas izmantot jebkuru iespēju, lai atgādinātu par sev tuvām vērtībām, tostarp latviešu valodas ietekmes nostiprināšanu.

Mēs jau 2001.gada 4.decembrī bijām iesnieguši savus priekšlikumus grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, paredzot, ka to sēžu un pastāvīgo komiteju darba valoda ir latviešu valoda. Šī mūsu priekšlikuma izskatīšanu novilcināja, acīmredzot gaidot vēlēšanas. Mēs atbalstām un atbalstīsim jebkuras valodas nostiprināšanas normas, vienalga, kuras frakcijas tās ierosinātu. Tāpēc mēs atbalstījām arī grozījumus Satversmē, kuri paredz nostiprināt latviešu valodu. Šodien beidzot parādījās arī alternatīvais likumprojekts, līdz ar to mēs savējo noņēmām. Izskatot šo alternatīvo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs gribētu atgādināt to pašu rūgto patiesību, kas notiks, ja kāds deputāts vai kāda pašvaldība nelietos valsts valodu. Uz to atbildēt nespēj neviens. Atrunāties, ka kaut kādi mehānismi ir, nav pareizi, jo argumenti, ka viss jau esot likumos fiksēts, mūs nepārliecina. Mēs uzskatām, ka jānosaka sankcijas pret tām pašvaldībām un pašvaldību deputātiem, kuri izvairās lietot latviešu valodu. Kādā citā likumā būtu jāparedz, ka deputātam vai nu jāatņem mandāts, vai arī ir jāatlaiž pašvaldība, ja tā tiešām rupji pārkāpj valsts valodas lietošanas normas.

Jo tuvāk mēs virzāmies starptautiskajām institūcijām, jo vairāk mums jāparāda sava identitāte un tas, ka savā valstī mēs ar likuma palīdzību šo identitāti nostiprinām.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Tuvojoties Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, es gribu mūsu partijas vārdā apliecināt, ka mēs esam darījuši un darīsim visu, lai gan ģimenes ar bērniem, gan bērni, kuri palikuši bez ģimenēm, dzīvotu arvien labāk un pārvarētu pašreizējās grūtības.

Šodien plenārsēdē mūsu partijas frakcija iesniedza pieprasījumu finansu ministram sakarā ar to, ka mums bija radušās šaubas, vai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi likumu “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” visiem ražotājiem piemēro vienādi un vai šie ierēdņi neiesaistās ekonomisko grupējumu savstarpējā cīņā, tādējādi padarot par ķīlniekiem zemniekus.

Kas attiecas uz grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, mēs neticam šeit paustajiem labajiem nodomiem, jo līdzšinējā prakse tomēr liecina, ka tās tumšās naktis, kas ir starp vēlēšanu dienām, dod un jau ir devušas iespējas lielākām vai mazākām manipulācijām. Tāpēc mēs bijām pret šiem grozījumiem.

Mūsuprāt, svarīgi bija grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas tika pieņemti otrajā lasījumā. Pārtika Latvijā ir veselīgāka nekā ārzemēs ražotā, tāpēc tai jāpiemēro atbilstošas normas. Rūpīgi un vispusīgi jāpārbauda pārtika, kuru valstī ieved par acīmredzami pazeminātām cenām.

Vēl es gribētu pieminēt grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kas arī tika pieņemti otrajā lasījumā. Bija ļoti daudz priekšlikumu, jo izrādījās, ka likums savā sākuma variantā nedeva garantijas, ka, izmantojot valsts un pašvaldību pasūtījumus, netiek izsaimniekota valsts nauda.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienības frakcija uzskata, ka vairāki likumprojekti, kas šodien Saeimā tika izskatīti, mūsu frakcijai ir ļoti svarīgi, jo divi no tiem atspoguļo arī mūsu viedokli. Sociāldemokrātu savienības frakcija bija iesniegusi daudz priekšlikumu grozījumiem likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām” un likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”, kas bija vērsti uz to, lai finansējums, ko politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu kampaņā, būtu uzskaitīts un publiski pieejams. Tādējādi jaunveidojamajai institūcijai, kas uzraudzīs šo procesu, būtu iespējams redzēt, kur un kādu naudu politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņā tērē.

Svarīgi bija arī grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, jo vairākas gaļas, piena, zivju un dārzeņu ražotāju asociācijas vērsās pie deputātiem ar lūgumu, lai šis likums tiktu grozīts, jo no 30.marta stājās spēkā jaunā likuma norma, kas pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem paredzēja ieviest atzīšanas un reģistrācijas procedūru. Taču reāli šī norma radīja ļoti lielas problēmas, jo novērtēšanas procedūra uzņēmējiem izmaksāja no 800 līdz 1000 latiem. Šī norma skāra arī mazos veikalniekus, kas pārtiku reāli saņem tikai no noliktavām. Tāpēc darba grupa sagatavoja priekšlikumus, kas atvieglos šo dārgo procedūru, jo to veiks Pārtikas un veterinārais dienests. Ir saglabājušies vecie reģistrācijas numuri, tādējādi, likuma grozījumiem stājoties spēkā, pārejas periods nebūs tik sarežģīts un dārgs.

Mūsu frakcija uzskata, ka svarīgākais ir jautājums par partiju finansēšanas atklātumu, kas ir saistīti ar partiju finansēšanas likuma jauno redakciju, kas tuvākajā laikā parādīsies Saeimā.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šodien ir sperts vēl viens nozīmīgs solis valsts valodas pozīciju nostiprināšanā mūsu valstī. Jāsaka, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas pārstāvji sūrojās par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” lēno virzību, tomēr katrai lietai jānorit secīgi. Frakcijas iesniegtais likumprojekts bija nepilnīgs un paredzēja obligātu valsts valodas lietošanu tikai pašvaldības domju, padomju un to pastāvīgo komiteju darbā, kas ievērojami sašaurina prasības, kas šobrīd ar Saeimas deputātu vairākuma atbalstu jau noteiktas Satversmē. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nācās izstrādāt jaunu likuma grozījumu un pieņemt pavisam skaidru, vispārīgu un konkrētu normu par darba valodu pašvaldībās, nosakot, ka darba valoda pašvaldības domē, padomē un tās izveidotās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda.

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Droši vien sabiedrības daļa, kurai gadījies nonākt saskarsmē ar ierēdņu lēmumiem, būs pamanījusi, ka pagājušā gada oktobrī Saeima pieņēma Administratīvā procesa likumu. Tā spēkā stāšanās paredzēta nākamā gada jūlijā. Administratīvā procesa likums ir ļoti nozīmīgs solis attiecību sakārtošanā starp valsti un pilsoni, un tam ir liela nozīme arī cilvēktiesību ievērošanā šajās attiecībās, proti, šis likums paredz iespēju pārsūdzēt ierēdņu lēmumus un pakļauj ierēdņu darbu tiesu kontrolei. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma mērķis ir nodrošināt visu tiesību normu piemērošanu administratīvajās lietās, kuras tiktu ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās laikam. Šis pārejas periods ir ļoti nozīmīgs gan ierēdņiem, gan tiesnešiem. Nāksies ļoti daudz mācīties, un arī parlaments rūpīgi kontrolēs tā ieviešanu.

Vēl es īpaši vēlētos atzīmēt vienu no starptautiskajiem līgumiem, proti, likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. Īpaši svarīgs tas ir tāpēc, ka, pateicoties šim līgumam, starp abām valstīm notiks ļoti cieša sadarbība un informācijas apmaiņa, kas palīdzēs Latvijas muitai un robežsardzei darboties tā, lai maksimāli samazinātu dažādu kontrabandas preču ievešanas iespējas, un tas ir būtiski cīņā ar kontrabandu un noziedzību mūsu valstī.

Mūsu frakcija uzskata, ka ļoti nozīmīga bija vakar notikusī apvienības “Apeirons” konference par vides pieejamību. Tajā gan piedalījās tikai Tautas partijas deputāti. Mūsu partija arī gatavo priekšlikumus likumos, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Šī joma diemžēl atstāta novārtā, bet es ceru, ka mums būs labas sekmes un mēs pārliecināsim arī kolēģus, ka šiem jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība.

Saeimas preses dienests