Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas informācija

2002.gada 5.jūnijā

Par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu braukšanas maksu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) apstiprinājusi Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu braukšanas maksas aprēķināšanas pagaidu metodiku. Tā nosaka dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu braukšanas maksas aprēķināšanas kārtību laika posmam, līdz valstiskā līmenī tiks sakārtota šo pārvadājumu finansēšanas sistēma.

Metodikā noteikts, ka maksimālā braukšanas maksa pasažieru vilcienu kopējos (nenumurētos) vagonos tiek aprēķināta, ņemot par pamatu viena pasažiera pārvadājumu pašizmaksu. Dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu pašizmaksas noteikšanas pamatā ir šādi ekonomiskie principi:

— pārvadātājiem tiek nodrošināta visu dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu organizēšanas un ekspluatācijas pamatotu izdevumu atgūšana;

— cenas atspoguļo patiesās ekonomiskās izmaksas;

— analizējot izmaksas, tiek salīdzinātas līdzīgu uzņēmumu izmaksas, kā arī iepriekšējo periodu izmaksas uzņēmumā.

Saskaņā ar metodiku braukšanas maksa jānosaka pārvadātājam, bet vismaz divas nedēļas pirms tās publiskās izziņošanas (bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā) aprēķini jāiesniedz izvērtēšanai Regulatoram kopā ar ekonomiskajiem aprēķiniem.

Metodika arī paredz, ka pārvadātājs var noteikt zemāku braukšanas maksu nekā pēc šīs metodikas aprēķinātā maksimālā braukšanas maksa. Turklāt pārvadātājs braukšanas maksu var noteikt pēc vienas no šādām metodēm: maksa par pasažiera veikto attālumu vai maksa par maršruta posmiem — zonu (joslu). Pārvadātājam ir tiesības izvēlēties minētos braukšanas maksas noteikšanas veidus un tos kombinēt. Braukšanas maksa nosakāma latos par kilometru (Ls/km).

Ar metodiku arī noteikts, ka pārvadātājam jānosaka minimālā biļetes cena par noteikta attāluma veikšanu, minimālo zonas (joslas) lielumu, braukšanas maksas noapaļošanas virzienu un soli. Taču braukšanas maksu dažādiem maršrutiem (iecirkņiem) un dažādiem ritošā sastāva veidiem var noteikt dažādu.

Savukārt, ja objektīvu faktoru ietekmē pārvadātāja izdevumi ir mainījušies (krasa dīzeļdegvielas vai elektroenerģijas cenu izmaiņa, neprognozējama pasažieru pārvadājumu krīzes situācija u.c.), dzelzceļa iekšzemes regulāro pasažieru pārvadājumu braukšanas maksa tiek pārskatīta. Pārskatot braukšanas maksu, tiek ņemtas vērā iepriekšējā perioda inflācijas un efektivitātes izmaiņas.

Metodikā arī noteikts, ka pēc pasažieru plūsmu stabilizācijas, bet ne ilgāk kā trīs gadu laikā ir jāuzsāk virzība uz izmaksām (kas samazinātas par to naudas daļu, kas saņemta kā dotācija vai kompensācija) tuvinātu braukšanas maksu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas preses dienests