Vakar, 6.jūnijā, Saeimas plenārsēdē

Kopsavilkumā

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (Dok.nr.4602) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1239) (Dok.nr.4609) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1105) (Dok.nr.4610) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1104) (Dok.nr.4611) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1272) (Dok.nr.4499; nr.4499A) Balsojums: 49 par, 14 pret, 3 atturas.

— “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā”. (Reģ.nr.1294) (Dok.nr.4588; nr.4588A) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1269) (Dok.nr.4488; nr.4488B) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.1171) (Dok.nr.4098; nr.4596) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ.nr.1231) (Dok.nr.4317; nr.4625) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ.nr.1085) (Dok.nr.3821; nr.4626) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi”. (Reģ.nr.1301) (Dok.nr.4627; nr.4627A) Balsojums par steidzamību: 58 par, 3 pret, 6 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 3 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. (Reģ.nr.1281) (Dok.nr.4511; nr.4590) Balsojums par steidzamību: 60 par, 1 pret, 11 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 58 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ.nr.1277) (Dok.nr.4506; nr.4591) Balsojums par steidzamību: 79 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.1280) (Dok.nr.4510; nr.4592) Balsojums par steidzamību: 73 par, 1 pret, 6 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 72 par, 0 pret, 6 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. (Reģ.nr.1283) (Dok.nr.4535; nr.4608) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.566) (Dok.nr.1969; nr.4614) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.950) (Dok.nr.3347; nr.4615) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.1010) (Dok.nr.3467; nr.4616) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.1300) (Dok.nr.4617; nr.4617A) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.1198) (Dok.nr.4164; nr.4618) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.275) (Dok.nr.819; nr.4619) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. (Reģ.nr.949) (Dok.nr.3346; nr.4620) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. (Reģ.nr.578) (Dok.nr.1996; nr.4621) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Notariāta likumā”. (Reģ.nr.579) (Dok.nr.1997; nr.4622) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1009) (Dok.nr.3466; nr.4623) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1122) (Dok.nr.3954; nr.4624) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”. (Reģ.nr.1292) (Dok.nr.4586; nr.4586A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”. (Reģ.nr.1293) (Dok.nr.4587; nr.4587A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”. (Reģ.nr.1297) (Dok.nr.4598; nr.4598A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Imigrācijas likums”. (Reģ.nr.1298) (Dok.nr.4599; nr.4599A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1299) (Dok.nr.4600; nr.4600A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

Saeima 2.lasījumā pieņēma lēmumu:

— “Par valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanu”.

(Dok.nr.4477; nr.4477A; nr.4477B) Balsojums: 78 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima nodeva Pieprasījumu komisijai:

— deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību izpildi.

(Dok.nr.4647)

Saeima nenodeva komisijām likumprojektu:

— “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1295) (Dok.nr.4589; nr.4589A) Balsojums: 17 par, 43 pret, 17 atturas.

Saeima noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam:

— par likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” izpildi.

(Dok.nr.4553; nr.4553A; nr.553B) Balsojums: 25 par, 34 pret, 24 atturas.

Saeimas preses dienests

No Saeimas tribīnes

Boriss Cilēvičs:

(..) Mēs ierosinām izslēgt Kārtības ruļļa normu, kura paredz, ka Saeima ar savu balsojumu var atņemt deputāta mandātu Saeimas deputātam, kas nepietiekoši pārvalda valsts valodu.

Gribu atgādināt, ka šī norma tika iestrādāta Kārtības rullī pirms astoņiem gadiem vienlaicīgi ar grozījumiem vēlēšanu likumā. Tā bija daļa no tā saucamās antizīgerista paketes. Bet tagad mēs labi atceramies, ka valodas prasības pret deputātu kandidātiem jau ir atceltas un par to nobalsoja Saeimas vairākums, tika atceltas tieši tāpēc, ka nedrīkst ierobežot fundamentālās pilsoņu tiesības vēlēt un tik ievēlētam uz valodas pamata, taču, saglabājot šo normu Kārtības rullī, mēs pieļaujam absolūti līdzīgus fundamentālo tiesību ierobežojumus jau ievēlētajiem deputātiem, kas... nu vienkārši nav loģiski.

Valsts valodas likums satur ļoti skaidru nostāju, un attiecīgi valdības noteikumi nosaka konkrētu amatu un profesiju sarakstu, kuuros patiešām valsts prasa zināmu valsts valodas zināšanu līmeni. Saeimas deputāti nav minēti šajā sarakstā. Tātad iznāk, ka nekāda likumīga pamata šai normai par iespējamo izslēgšanu vienkārši nav. Teikšu vairāk. Nav nekādas procedūras, kā Saeima var noteikt šo reālo valsts valodas zināšanu līmeni. Tātad šobrīd iznāk tā, ka teorētiski Saeima ar savu balsojumu var pieņemt lēmumu, ka konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu līmenis nav pietiekošs un, pamatojoties uz šo subjektīvo viedokli, vienkārši atņem deputātam mandātu. Es domāju, ka tas nav nejauši, ka šī norma līdz šim nekad netika piemērota, un mēs domājam, ka arī nevar tikt piemērota, pat ja Saeima nobalsos par to, lai saglabātu šo normu Kārtības rullī. Tā ka, ja kāds teiks, un acīmredzot būs zināmi mums visiem kolēģi, kas pēc manis runās “pret” un mēģinās pierādīt, ka šī norma ir nepieciešama, lai aizstāvētu valsts valodu, tie ir atklāti meli, un tas ir saprotams priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Bet es tomēr ļoti aicinu jūs saprast, ka tas nav politisks jautājums, ka politisks lēmums ir jau pieņemts, un Saeimas vairākums — mēs paši, jūs paši — par to nobalsoja. Tāpēc netēlosim kārtējo priekšvēlēšanu šovu un būsim konsekventi, un vadīsimies no juridiskā veselā saprāta, nevis no kaut kādas politiskas retorikas. (..)

Juris Dobelis:

(..) Nu, redziet nu, tik tālu mēs esam tikuši! Un gribot negribot ir jāatceras dažus latviešu tautas sakāmvārdus un parunas, kā, piemēram, “Aug buciņš, aug radziņi” vai arī “Ēstgriba rodas ēdot”. Nu tur jau ir pamatīgi buki izauguši tanī stūrī! Paskatieties un priecājieties! Tas ir mūsu vairāku gadu darba auglis!

Šādu rīcību, protams, varēja arī paredzēt. Gan jau jūs dzirdēsiet vēl kaut kādus brīnumus, arī piedāvājums par otro valsts valodu nekur jau nepaliks. Tagad jau ir galvu mājieni, attiecīgās izziņas arī Golubovs visiem tur sagādājis. Tā ka viss iet uz priekšu. Joprojām Krievija gaužas par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, atkal ir no jauna parādījies jēdziens “krievvalodīgie”, nerunājot par to, ka Latvijā ir dažādu tautību pārstāvji un nebūt visi nav “krievvalodīgie”. Bet tas jau vairs nav svarīgi! Svarīgi ir īstajā brīdī atrast īsto uzsvaru. Un ko jūs te, Saeimā, gaidāt? Saeimu joprojām sauc par “Seimu”, jo nu grūti laikam ir divus patskaņus kopā izrunāt, tikai dažos krievu vārdos tos ir viegli izrunāt... Līdz ar to darbība turpinās. Zēni un meitenes sekmīgi veic savus uzdevumus, saliedē ap sevi vajadzīgos cilvēkus un iet uz priekšu. Nesen bija it kā Teātra dienām, it kā teātrim veltīts pasākums. Lūk, šajā pasākumā skanēja ārkārtīgi interesantas melodijas un ārkārtīgi interesanta valoda. Tā ka es domāju, ka tā bija tāda jautra izklaide, kas iezīmēja Latvijas turpmāko ceļu uz nākotni, tādu pakāpenisku pāreju uz vajadzīgo pusi un vispārējā sajūsmā skandinot attiecīga rakstura melodijas un dziesmas.

Man jau te Saeimā arī daža laba kolēģe ir atklāti atzinusies par to, ka mugurkaula smadzenes ir pamatīgi sažuvušas un līdz ar to, protams, kustību koordinācija ir traucēta, un vēju plūsmās notiek noliekšanās uz vienu vai otru debespusi, un izskanēja tāda nožēla, ka citiem šis mugurkauls vēl pagaidām ir stingrs un nav vēlēšanās klanīties. Jā, bet, redziet, šodien jau mani kolēģi, mani kolēģi visi liberāļi nobalsos pret jūsu priekšlikumu. Bet kā jūs domājat — kāpēc? Tāpēc, ka tūlīt ir vēlēšanas, vajag tos latviešus vēl pagaidām pieturēt, vajag vēl viņu balsis pirms vēlēšanām, pēc tam jau gan jūs ar viņiem kopīgu valodu mēģināsiet atrast. Šinī brīdī, protams, ir ārkārtīgi svarīgi parādīt, ka arī mēs kaut kādā veidā mocīdamies aizstāvam vēl latviešu valodu. Redziet, tur jau tā nelaime, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK skaidri pateikusi visu laiku vienu un to pašu. Šodien mēs vēl skatīsimies likumu “Par pašvaldībām”. Es gribu redzēt, kādi tad būs balsojumi. Kaut gan jēga šajos balsojumos būs tieši tāda pati kā šeit. Līdz ar to es ceru, šinī brīdī, protams, pat esmu pārliecināts, ka visi šeit sēdošie, kam tomēr vairāk vai mazāk vajadzīgs ir latviešu atbalsts 8. Saeimas vēlēšanās, nobalsos pret šo priekšlikumu. Diemžēl, diemžēl rīcība bieži vien stingri atšķiras. (..)

No sēdes stenogrammas