“Šā gada budžetu tagad nevar pārdalīt”

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 6. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Mūsu saruna ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu notiek ierakstā, jo premjers dodas tālāk vizītē. Varbūt sāksim ar citiem aktuāliem jautājumiem. Eirovīzija — vai jūs esat tomēr pārliecinājis Ministru kabineta locekļus, ka šis pasākums jārīko?

Andris Bērziņš: — Jāsaka, ka nebija sevišķi ko pārliecināt: kabineta locekļi visi ļoti labi saprot, ka, ieguldot zināmu naudu Eirovīzijā, mēs Latvijas tēlu varam uzspodrināt, ja šis pasākums labi izdodas, par daudz, daudz lielāku summu — tā es gribu teikt. Un vakar mēs faktiski bez īpašām diskusijām pieņēmām lēmumu par to, ka mēs garantējam, un šo garantijas vēstuli uzrakstīsim Eiropas raidorganizāciju asociācijai. Tātad jāsāk tikai gatavoties. Burtiski pāris nedēļu laikā jāsagatavo, Ministru kabinetā jāiesniedz uzraudzības shēma, kā tad rīkosimies, kā darīsim; tālāk jāsagatavo personālsastāvs: dažādas darba grupas, rīcības komiteja, uzraudzības komiteja. Un trešais — ir ļoti precīzi jānosaka funkcijas, kurš ar ko nodarbosies un par ko atbildēs, jo, ja valsts nauda ir iesaistīta pasākumā, tad, protams, uzraudzībai jābūt divtik stiprai.

— Valsts nauda tiks iesaistīta pasākumā, jūsuprāt, pilnībā vai daļēji?

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā mums nebija piestādītas nekādas tāmes par to, cik šis pasākums varētu izmaksāt kopumā, nebija nekādu aprēķinu pielikts klāt, nebija izcenojumu, detalizēta apraksta par visām šīm lietām nebija, taču es domāju, ka tur ir noteikti jāpiedalās tām vai citām pašvaldībām, kuras uzņemsies šo organizāciju, un, protams, tur ir jāpiesaista sponsori kaut vai tādējādi, ka viņi var reklamēt savas firmas, savas pilsētas, savus izstrādājumus vai vēl ko.

— Arī primārais. Igaunijai tas izmaksāja kādu summu, un vakar vismaz bija runa par to, ka Latvijai tas varētu maksāt dārgāk, jo Latvija varētu nevis īrēt aparatūru, bet pirkt. Vai jūs šādu ideju atbalstāt?

A.Bērziņš: — Nu, ir jāuzliek uz papīra šis pamatojums. Pasaules praksē ļoti bieži ir tā, ka šo aparatūru īrē. Ir jāizskata un jāsabalansē visas šīs lietas, un, ja šī aparatūra mums ir vajadzīga ikdienā, tad, protams, ir jāskatās, cik tā maksā un vai mums nav ērtāk to pašiem nopirkt. Taču, ja šī aparatūra mums ir vajadzīga tikai atsevišķas reizes, tad to ļoti labi var arī noīrēt.

— Vai Latvijai varētu būt ikdienā vajadzīgs kas tamlīdzīgs un grandiozs?

A.Bērziņš: — Es neesmu lietpratējs, tā ka negribētu šodien par to izteikties. Kad darba grupa piestādīs Ministru kabinetam visus dokumentus, tad mēs tos izskatīsim.

— Jūs pagājušajā reizē aicinājāt klausītājus zvanīt, izteikt savus vērtējumus, viedokļus. Šie zvani ir jau beigušies?

A.Bērziņš: — Zvanīt mēs aicinājām līdz Ministru kabineta sēdei, taču cilvēki var turpināt zvanīt, un tas pat būtu interesanti. Mēs esam pat mēģinājuši provizoriski apkopot rezultātus, ko tad mums piedāvā. Piedāvā visdažādākās vietas — pārsvarā Mežaparku; ir zvani no Ventspils, kur saka, ka Ventspilī ir jūrmala; jūrmalnieki saka, ka vajag Jūrmalā; ir daudzas dažādas un interesantas izejas. Dažas arī absurdas, kur nevar saprast, vai cilvēks ir jokojies vai tiešām tā domā.

— Jums ir kāda vieta, kuru jūs gribētu vai redzētu?

A.Bērziņš: — Nu, kā mēs vakar konstatējām, šo ieteikumu dod Eiropas apraides organizācija. Viņi būšot Rīgā starp 10. un 14.jūniju, un es ceru, ka viņi pateiks, kur būtu vislabāk. Viņi acīmredzot tiks aizvesti uz visām šīm centrālajām vietām, kur tas varētu notikt, — droši vien viņi būs Ventspilī, droši vien būs Jūrmalā, droši vien būs Rīgā vairākās vietās, un tad viņu izvēle faktiski būs, es gribētu teikt, noteicošā.

— Ja jums būtu jāzvana un jāsaka — es, Andris Bērziņš, domāju, ka varētu...?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka šai vietai jābūt Rīgā, jo Rīgā ir visa infrastruktūra, viss nepieciešamais — viesnīcas, sakari, vilcieni, lidmašīnas, viss nepieciešamais, lai varētu ātri kustēties. Kaut gan pašlaik jau daudzās Latvijas vietās ir tieši tas pats.

— Jūs pirms prombraukšanas tikāties ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu, lai runātu par mūsu riteņbraucēju, kurš ir nokļuvis Lietuvas cietumā un gaida kārtējo apelācijas tiesu. Ziņās parādījušās tādas rindiņas, ka jūs esat gatavs iestāties, aizstāvot šo cilvēku.

A.Bērziņš: — Mēs nekādā veidā netaisāmies iejaukties tiesas izskatīšanā. 27.jūnijā, ja es pareizi esmu informēts, būs apelācijas tiesa, un acīmredzot mums jābūt gataviem kaut kādā veidā reaģēt. Mēs ar izglītības un zinātnes ministru pārrunājām šo jautājumu un vienojāmies, ka vēl saskaņosim savus viedokļus, un pagaidām tieši tādēļ neko konkrētāk neteikšu, taču ir jāpalīdz savējiem.

— Tas nozīmē, ka mums ir jāpagaida?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka mums ir pašlaik jāpagaida, jo galvenais jautājums jau ir tāds — protams, ja var ticēt tam, kas ir rakstīts avīzēs, un tai informācijai, ko esmu saņēmis no mūsu vēstniecības Lietuvā, tad, protams, Silovs ir pārkāpis likumu. Viņš nav deklarējis savu godīgi nopelnīto algu, taču es vēlreiz gribu teikt, ka viņš ir apliecinājis to, šī alga viņam ir godīgi nopelnīta, tā ir visa gada nopelnītā alga attiecīgajā klubā Beļģijā, kur viņš brauc. Tā ka šeit, protams, sodam arī vajadzētu būt samērojamam, un es tiešām ceru, ka Lietuvas tiesa tā arī lems. Bet tiesas procesos mēs neiejauksimies — jāgaida, kamēr šī tiesa beidzas.

— Saeima skata jautājumu par akcīzes nodokļa naftas produktiem pārdali par labu autoceļiem. Finansu ministrs šodien pauda satraukumu, ka tā summa iecirtīs pārāk lielu robu budžetā un ka to vajadzētu kaut kādā veidā pārskatīt.

A.Bērziņš: — Jā, ir sākušās tādas interesantas spēles faktiski. Opozīcija gatavo visdažādākos priekšlikumus Saeimā, lai sasauktu ārkārtas sēdes un lai runātu par daudziem un dažādiem jautājumiem. Galvenā lieta, protams, ir tā, ka Saeimas sēdes tiek translētas un tiek celti augšā tādi jautājumi, par kuriem ir pieņemts tāds vai cits lēmums. Mēs faktiski esam jau vienojušies par to, ka pakāpeniski šī akcīze tiks pārdalīta un ka tālākā vai tuvākā nākotnē visiem 100 procentiem akcīzes nodokļa ir jābūt veltītiem autoceļiem. Tai pašā laikā pēc šī Saeimas ierosinātā lēmuma projekta, kurš, starp citu, bija neprofesionāli sastādīts, mēs nobalsojām, visa koalīcija tai skaitā, un šo lēmumu nodevām izskatīšanai atbildīgajai komisijai. Atbildīgajā komisijā šis lēmums tika precizēts, un būtība ir tāda, ka nākamā valdība, sagatavojot nākamā gada budžetu, iesniedz šo sadalījumu apstiprināšanai. Tas nozīmē — nekādas šā gada budžeta aiztikšanas nebūs. Tai pašā laikā man ir informācija, ka nupat Saeimas Tautsaimniecības komisijā šodien ir notikusi pārbalsošana un tur iestrādātas daudzas dažādas interesantas normas, tai skaitā iebalsota viena no normām, ka ar šā gada 1.jūliju esot šai pārdalei jānotiek. Te būtu vēl papildus jāapskatās, kuri tad bijuši tie deputāti, kas ir balsojuši, un vai nav kāda saistība starp tiem, kas pauž satraukumu, un tiem, kas balso, — es tā gribētu teikt.

— Tautas partija?

A.Bērziņš: — Nu, arī Tautas partija, jā.

— “Latvijas ceļam” ir satiksmes ministra postenis, un Gorbunova kungs, gribam vai negribam, droši vien būs par šo lietu...

A.Bērziņš: — Gorbunova kungs nebūs par tādu pozīciju, ka šā gada budžets būtu jāpārdala, jo viņam ir pilnīgi skaidrs un viņš ir bijis liecinieks tam, kā ir veidojies budžets, un šā gada budžetu nevar tagad pārdalīt, jo vienkārši nav tādu resursu, no kuriem to pārdalīt. Tā ka Gorbunova kungs neapšaubāmi būs par precizēto priekšlikumu, kuru viņš pats ir Saeimā iesniedzis un kuru mēs, starp citu, vakar izskatījām valdībā. Mēs to vakar valdībā izskatījām un pieņēmām kā valdības viedokli, Gundaram Bērziņam paužot savu īpašo viedokli.

— Jā, Gundars Bērziņš jau neuztraucas par šo gadu, viņš uztraucas arī par nākamo gadu, ka tas ir pārāk strauji.

A.Bērziņš: — Ir jāuztraucas arī par nākamo gadu, taču, runājot par nākamo gadu — jaunā valdība, kas saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību” formēs budžetu, varēs visus šos jautājumus sabalansēt, ja gadījumā redzēs, ka nevar izpildīt tos vai citus Saeimas nolēmumus.

— Kādā veidā tas notiks?

A.Bērziņš: — Teiksim, iespējams, ka viņi var noteikt tā saukto trepīti, kādā veidā pa gadiem, teiksim, divu vai trīs gadu laikā, šī pārdale līdz 85 procentiem notiek. Vai atkal ļoti konkrēti valdība var saīsināt kādas citas budžeta programmas, novirzot šo naudu tieši Satiksmes ministrijai. Katrā gadījumā, visiem, man liekas, ir skaidrs, ka šī problēma ir jārisina, ka naudas autoceļiem ir par maz.

— Jebkurā gadījumā šo lietu jau risinās jaunā valdība.

A.Bērziņš: — Protams, protams! Tieši tādēļ es gribētu teikt, ka nevajadzētu mēģināt jauno valdību aplikt ar tādām mīnām jeb bumbām, pa kurām tai būtu ārkārtīgi grūti staigāt, nemaz nerunājot par to, ka būs arī jāstrādā.

— Vēl par citām lietām, piemēram, kontrabandas gaļu. Man viena klausītāja zvanīja vēl pagājušajā reizē, un mēs nepaspējām jums pajautāt. Viņa teica tā: toreiz atklāja Mangaļsalas gadījumu; varbūt, ja Mārupes gaļa, ko atklāja jau pirms kāda laika, būtu stingrāk atrasta, atklāta, tad nebūtu šī gadījuma ar Mangaļsalu.

A.Bērziņš: — Policija, iekšlietu sistēma kopumā, kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu nopietni strādāja, lai atklātu vainīgos, un es ceru, ka vainīgie būs zināmi mums vēl pirms vēlēšanām. Katrā gadījumā tās shēmas, kā gaļa tiek vesta iekšā — vismaz pēc tā, ko man stāsta iekšlietu cilvēki, — ir pietiekami rafinētas un blēdīgas. Cilvēki, kuri tiek uzdoti par īpašniekiem, faktiski dažkārt pat nemaz nezina, ka viņi ir “īpašnieki” un tā tālāk, un tā tālāk. Tur figurē dažādi viltoti dokumenti, un visas tās ķēdītes ir ļoti uzmanīgi jāatpiņķerē, jāattin, tā sacīt, un tur nevar nekas ļoti strauji notikt. Kā jau mēs te stāstījām, piemēram, vienā no tādām shēmām, kur bija runa par degvielas akcīzi, bija iesaistītas vairāk nekā 70 dažādas firmas un kompānijas, un mēs ar ļoti lielām grūtībām šo shēmu apstādinājām.

— Sončika kungs šodien izteicies, ka Ļiscova slepkavība arī ir bijusi saistīta ar šo gaļas kontrabandas lietu.

A.Bērziņš: — Iespējams, es pieļauju to, taču neizteikšos par šo jautājumu. Kā jau es teicu, Iekšlietu ministrija mani informē, ka viņi ir diezgan tuvu atrisinājumam šajā lietā.

— Visbeidzot — jūs šodien braucat ārpus Latvijas un ne tik drīz atgriezīsities.

A.Bērziņš: — Jā, man ir ieplānota valsts vizīte uz Islandi. Islande ir NATO dalībvalsts, un mums ir ārkārtīgi svarīgi izrunāt ar Islandi visus jautājumus attiecībā uz NATO paplašināšanos šā gada novembrī. Bez tam tā ir atliktā valsts vizīte, kura faktiski man bija plānota 14.septembrī, bet sakarā ar 11.septembra notikumiem mēs to bijām atlikuši, un tagad vienkārši atliktā vizīte jāizpilda. Tur man ir paredzēta tikšanās gan ar valdības vadītāju, gan ar parlamenta priekšsēdētāju, gan dažādi kultūras pasākumi — ir svinīgas vakariņas, ir vakariņas uzņēmējiem, kuras es sniedzu, un visam diplomātiskajam korpusam, ir arī daudzas dažādas tikšanās.

Bet tūlīt pēc Islandes es taisnā ceļā dodos pēc Krievijas premjera Mihaila Kasjanova ielūguma uz Pēterburgu. Pēterburgā ir Baltijas jūras valstu padomes vadītāju tikšanās, tur mēs runāsim par vidi, par dažādiem starptautiskajiem jautājumiem, par tām problēmām, kas varētu rasties apkārt Baltijas jūrai.

— Tas nozīmē, ka jūs varētu tikties arī ar Krievijas premjeru?

A.Bērziņš: — Es ar viņu noteikti tikšos, taču tā nav oficiālā un tā pagaidām nav apstiprināta divpusējā vizīte — tā ir daudzpusējā vizīte. Tātad tur būs to visu valstu vadītāji, kurām ir robeža ar Baltijas jūru.

— Bet jūs izmantosit arī iespēju, lai runātu par Latvijas un Krievijas attiecībām?

A.Bērziņš: — Neapšaubāmi, ja šāda iespēja būs, un es centīšos šādu iespēju rast. Šie jautājumi būtu pārrunājami, jo mums ir vesela virkne divpusējo līgumu, kuri ir jau gatavi parakstīšanai, tātad parafēti, pareizāk būtu teikt — vizēti, bet nav vēl parakstīti, un ir nepieciešama tikai un vienīgi politiskā griba to izdarīt. Šobrīd šīs politiskās gribas Krievijas pusei nav, un būtu ļoti svarīgi panākt, lai mēs varētu virzīties uz priekšu šajos jautājumos, jo tas palīdzētu mūsu uzņēmējiem. Un labas, draudzīgas kaimiņattiecības ar Krieviju — tā ir tāda paša mēroga prioritāte Latvijai kā Eiropas Savienība un NATO.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā