LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 363

Par Medību noteikumiem Latvijas Republikā

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Medību noteikumus Latvijas Republikā (turpmāk teksta — «Medību noteikumi»).

2. Noteikt, ka Meža ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju ir tiesīga atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai mainīt Medību noteikumos noteiktos medību termiņus (ne vairāk kā par trim nedēļām).

3. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Ministru Padomes 1984. gada 29. decembra lēmumu Nr. 757 «Par medību saimniecību un dzīvnieku aizsardzības pastiprināšanu» (Ziņotājs, 1985, 12).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas meža ministrs K. ŠĻAKOTA

Rīgā 1992. gada 27. augustā

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 27. augusta lēmumu Nr. 363

MEDĪBU NOTEIKUMI LATVIJAS REPUBLIKĀ

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Medības Latvijas Republikā reglamentē Latvijas Republikas medību likums, Medību noteikumi Latvijas Republikā (turpmāk tekstā - Medību noteikumi») un citi Meža ministrijas normatīvie akti.

1.2. Medību noteikumi ir obligāti visiem medniekiem Latvijas Republikā, kā arī pārējām fiziskajām un juridiskajām personām.

2. Medījamie dzīvnieki un medīšanas termiņi

2.1. Latvijas Republikā ir medījami Medību noteikumos minētie vietējo un caurceļojošo sugu putni un zīdītāji (turpmāk tekstā - «dzīvnieki») šādos termiņos:

Limitētie medījamie dzīvnieki:

2.1.1. aļņi — no 15. augusta līdz 30. novembrim;

2.1.2. briežu buļļi — no 1. septembra līdz 31.decembrim;

2.1.3. briežu govis un briežu teļi — no 15. jūlija līdz 31. decembrim;

2.1.4. stirnu āži — no 15. jūnija līdz 30. novembrim;

2.1.5. stirnu kazas un stirnu kazlēni — no 1. septembra līdz 30. novembrim;

2.1.6. mežacūkas — no lauksaimniecības kultūru postījumu sākuma līdz 31. janvārim;

2.1.7. bebri — no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

2.1.8. medņu gaiļi un rubeņu gaiļi — no 1. aprīļa līdz 10. maijam;

Nelimitētie medījamie dzīvnieki:

2.1.9. slokas — no atlidošanas līdz 10. maijam un no 1. oktobra līdz 15. novembrim;

2.1.10. lauku baloži — no 1. augusta līdz 15. oktobrim;

2.1.11. mājas baloži — no 1. augusta līdz 15. martam;

2.1.12. savvaļas pīles (izņemot Sāmsalas dižpīli un gauras), lauči, mērkaziņas — no 1. augusta līdz 15. novembrim;

2.1.13. sējas zosis un baltpieres zosis — no 15. septembra līdz 15. novembrim;

2.1.14. mežirbes — no 1. septembra līdz 31. janvārim;

2.1.15. zaķi — no 1. novembra līdz 31. janvārim;

2.1.16. lūši, lapsas, āpši, jenotsuņi, Amerikas ūdeles, meža caunas, vāveres, seski, ondatras (bizamžurkas) — no 1. oktobra līdz 15. martam;

2.1.17. visu gadu atļauts iznīcināt vilkus, kraukļus, pelēkās vārnas, žagatas, klejojošus suņus un kaķus.

2.2. Par visiem pārējiem šajos noteikumos neminēto un Vides aizsardzības komitejas noteikto īpaši aizsargājamo dzīvnieku un putnu nomedīšanas vai bojāejas gadījumiem nekavējoties jāinformē valsts mežniecība. Valsts mežniecība par aizsargājamo dzīvnieku bojāejas gadījumiem informē reģionālo vides aizsardzības komiteju.

2.3. Gadījumos, kad atsevišķās medību platībās ir izplatījusies sērga, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju un Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterināro departamentu var tikt noteikti citi medīšanas termiņi un paņēmieni, kā arī aizliegta atsevišķu sugu medījamo dzīvnieku medīšana republikā vai tās daļā.

Ja ir nomedīts limita paredzētais daudzums, Meža ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju ir tiesīga noteikt papildu limitu, lai novērstu postījumus mežsaimniecībā un lauksaimniecībā.

2.4. Dzīvnieku filmēšana un fotografēšana (fotomedības) medījamo dzīvnieku medīšanas aizlieguma laikā medību platībās var notikt ar valsts mežziņa vai mežsarga ikreizēju atļauju.

3 Medību dokumentācija

3.1. Medību pamatdokumenti ir mednieka apliecība, medību ieroča lietošanas atļauja, medību atļauja, kura noformēta kā meža zīme — licence (turpmāk tekstā — «licence»), medību atskaite, kurā pirms medībām jāieraksta visi medību dalībnieki, kā arī medību trofejas vērtēšanas protokols (aļņu un briežu buļļiem un stirnu āžiem).

3.2. Licences, kā arī citu pamatdokumentu saņemšanas kārtību nosaka Meža ministrija.

Medību ieroča lietošanas atļaujas izsniegšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Iekšlietu ministrija.

3.3. Limitēto un nelimitēto medījamo dzīvnieku medības organizē medību tiesību ieguvējs, viņš norīko medību vadītāju, kurš ir atbildīgs par medību norisi un atskaites sastādīšanu.

3.4. Medību laiku, vietu un veidu vietējā valsts mežniecībā piesaka medību tiesību ieguvējs. Valsts mežzinis vai viņa pilnvarota persona pieņem (mutiski vai rakstiski) un reģistrē žurnālā medību pieteikumus. Medības piesakāmas ne vēlāk kā divas dienas pirms medību sākuma. Medības medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu vietās atļauts pieteikt medību dienā.

Bez valsts mežniecības mutiskas vai rakstiskas atļaujas medības ir aizliegtas.

4. Medības ar dzinējiem

4.1. Medībās ar dzinējiem medījamie dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem. Par dzinēju var būt jebkura persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu. Medījamo dzīvnieku dzīšanai var izmantot ari medību suņus.

Medību dalībnieki (ne mazāk kā pieci) darbojas kopīgi pēc medību vadītāja norādījumiem un valsts meža dienesta darbinieka kontrolē. Medību dalībnieku maksimālais skaits nav ierobežots.

4.2. Medības ar dzinējiem ir atļauts rīkot no 1. oktobra līdz 15. martam, bet, medījot vilkus, kā arī organizējot medības trakumsērgas un citu slimību apkarošanai, — visu gadu.

4.3. Medības atļauts uzsākt stundu pirms saullēkta, un tās jābeidz ne vēlāk kā stundu pēc saulrieta.

4.4. Katram medniekam jāpilda medību vadītāja norādījumi.

5. Individuālas medības

5.1. Individuālajās medībās mednieki medī neatkarīgi cits no cita valsts meža dienesta darbinieka kontrolē. Atbildīgs par medību norisi ir medību tiesību ieguvēja norīkots medību vadītājs vai persona, kurai izsniegta medību licence.

5.2. Mednieku skaitu individuālajās medībās reglamentē medībām piemēroto platību ietilpība un licenču skaits. Ar vienu licenci limitētā zīdītāja medīšanai drīkst medīt ne vairāk kā trīs mednieki (mednieku grupa), ar vienu licenci limitētā putna medīšanai — ne vairāk kā divi mednieki.

5.3. Individuāli atļauts medīt:

— aļņus, briežus, stirnas, zaķus — uz gaidi, pieejot un pievilinot;

— mežacūkas — uz gaidi, pieejot, bet diennakts tumšajā laikā -tikai uz gaidi;

— medņu gaiļus un rubeņu gaiļus — uz gaidi un pieejot;

— baltpieres zosis un sējas zosis — uz gaidi uz pieejot;

— slokas — uz gaidi pavasarī, vakara pārlidojumā atļauts izmantot apmācītu suni ievainoto un nošauto putnu atrašanai, bet rudenī — pieejot ar suni uz celšanu;

— pīles, laučus, mērkaziņas — uz gaidi, pievilinot, pieejot, no laivas un izmantojot suni;

— mežirbes — pievilinot un pieejot;

— lauka un mājas baložus — pieejot, uz gaidi un pievilinot;

— bebrus — ar lamatām un ar suni;

— meža caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras — ar lamatām, uz gaidi, izsekojot ar suni vai bez tā;

— āpšus — uz gaidi un ar suni (alās);

— vāveres — pieejot ar suni vai bez tā;

— lapsas — uz gaidi, pieejot, pievilinot un ar suni (alās);

— lūšus — uz gaidi un izsekojot ar suni;

— jenotsuņus — uz gaidi, ar suni (alās) un ar suni naktī to barošanās vietās;

— vilkus — uz gaidi un pievilinot;

— iznīcināt klejojošus suņus un kaķus, kraukļus, vārnas, žagatas — uz gaidi, pieejot, pievilinot, ar dzīvķeramajām lamatām, kā arī diennakts gaišajā laikā, piebraucot ar transportlīdzekli.

5.4. Vilku, lapsu, jenotsuņu, mežacūku, briežu govju un briežu teļu medības diennakts tumšajā laikā atļautas tikai, lietojot speciālas apgaismošanas ierīces, un no paaugstinājumiem, kur mednieka stāvēšanas vai sēdēšanas platforma atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes.

5.5. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās suņus atļauts izmantot tikai ievainoto dzīvnieku izsekošanai atrašanai.

5.6. Medījot ar suni alās, atļauts atrakt alu tikai tādēļ, lai izceltu suņa noturēto jenotsuni, āpsi vai lapsu. Pēc medībām atrakumi jāaizber un jāsakārto.

6 Medību suņu izmantošana

6.1. Medīt atļauts tikai ar medību šķirnes suņiem, kuri reģistrēti Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterinārā departamenta noteiktajā kārtībā un kuriem izdota medību šķirnes suņa pase vai kartīte kucēnam līdz gada vecumam.

6.2. Visi medību šķirnes suņi reizi gadā vakcinējami Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterinārā departamenta noteiktajā kārtībā (par to izdarāmas atzīmes suņa pasē).

6.3. Suņa atrašanās medību platībās ir atļauta tikai pieteikto medību gadījumos. Ja tas netiek ievērots, suņa īpašnieks atlīdzina nodarītos zaudējumus, un pats tiek sodīts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

6.4. Medību platībās jebkurā gadalaikā tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām sastaptie brīvi klejojošie suņi un kaķi, izņemot medību šķirnes suņus, atzīstami par kaitīgiem plēsoņām un iznīcināmi, tālākā rīcībā ievērojot Lauksaimniecības ministrijas Valsts veterinārā departamenta noteikto kārtību.

6.5. Medību šķirnes suņu īpašniekiem jāpilda vietējo pašvaldību iestāžu apstiprinātie suņu turēšanas noteikumi.

7. Medības ar lamatām

7.1. Meža ministrijas noteiktā kārtībā ir izsniedzamas atļaujas medību tiesību ieguvēm medīt ar lamatām caunas, seskus, bebrus, Amerikas ūdeles un ondatras.

7.2. Tiesības medīt bebrus savās platībās ir medību tiesību ieguvējam, bet pārējās medību platībās — Meža ministrijas norādītajām fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar šīs ministrijas apstiprinātajiem Norādījumiem par krasta joslas medījamo kažokzvēru audzēšanu, medīšanu un resursu apsaimniekošanu.

7.3. Atļauts izmantot tikai valsts virsmežniecībā reģistrētas un attiecīgām sugām piemērotas lamatas.

8. Nelikumīgas medības

8.1. Nelikumīgas medības ir:

8.1.1. medījamo dzīvnieku medīšana tādā termiņā un diennakts laikā, kas neatbilst Medību noteikumiem vai Meža ministrijas norādījumiem.

8.1.2. to dzīvnieku medības, kuri nav uzrādīti Medību noteikumu 2. punktā;

8.1.3. medīšana bez medību pamatdokumentiem, kā arī medību turpināšana ar neizpildītu licenci pēc limitētā dzīvnieka nošaušanas vai ievainošanas medīšanas vieta, ka arī medības, kas neatbilst Medību noteikumu 3.4. apakšpunktam;

8.1.4. medīšana aizliegtās vietās, kā ari licencē nenorādītās vietās;

8.1.5. bīstamu medību rīku un paņēmienu lietošana (patšāvēju uzstādīšana, ķerambedru rakšana, cilpu un sprāgstvielu izlikšana, saindētas ēsmas lietošana utt.);

8.1.6. tādu ieroču izmantošana, kuru lietošanai medībās saņemta atļauja, vai apgaismes ierīču lietošana, izņemot Medību noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajos gadījumos;

8.1.7. nelaimē nokļuvušu dzīvnieku medīšana (dzīvniekiem pārpeldot ūdeņus, glābjoties no plūdiem un ugunsgrēkiem utt.);

8.1.8. mehanizēto transportlīdzekļu lietošana medībās, izņemot gadījumus, kas minēti Medību noteikumu 5.3. apakšpunktā.

Šim nolūkam izmantotie mehanizētie transportlīdzekļi atzīstami par nelikumīgiem medīšanas rīkiem;

8.1.9. indīgu un ātri uzliesmojošu šķidrumu vai gāzu lietošana dzīvnieku izdzīšanai no alām;

8.1.10. jebkura cita darbība, kurā tiek izmantoti Medību likumam un Medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi.

Nelikumīgo medību dalībnieki saucami pie atbildības Latvijas Republikas likumos paredzētajā kārtībā.

8.2. Medībām pielīdzināma atrašanās medību platībās, ja personai ir medībām sagatavots šaujamierocis, izņemot personas, kurām pildot dienesta pienākumus, tas atļauts normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā. Medībām pielīdzināma arī situācija, ja personai ir līdzi suņi, medību putni, lamatas un citi medību rīki vai jā ir klāt iegūtā medību produkcija, kā ari atrašanās uz vispārējās lietošanas ceļiem ar lietošanai sagatavotu medību ieroci.

Piezīme. Vides aizsardzības komitejas darbiniekiem, kuriem ir mednieka apliecība, valsts meža dienesta darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, kā ari medību tiesību ieguvējiem savā medību platībā, ja viņi pieteikuši medības valsts mežniecībā, ir tiesības nēsāt medību ieroci un savā uzraugāmajā teritorijā medīt šo noteikumu 2.1.17. apakšpunktā minētos dzīvniekus.

9. Medību vadītājs un viņa pienākumi

9.1. Par medību vadītāju var būt mednieku kolektīva kopsapulcē izvirzīts mednieks. Par savu lēmumu medību kolektīvs ar protokolu paziņo valsts mežniecībai. Valsts mežniecība izsniedz medniekam izziņu, kas apstiprina viņu par attiecīgā kolektīva medību vadītāju.

9.2. Ja medību vadītājs nepilda savus pienākumus, valsts mežzinis ir tiesīgs viņam turpmāk neļaut vadīt medības un paziņot par to attiecīgajam kolektīvam.

Ja rodas domstarpības, lietu izšķir mednieku eksaminācijas komisija.

9.3. Medību vadītājs ir persona, kas atbild par medību organizāciju un norisi, un viņa rīkojumi ir obligāti visiem medību dalībniekiem.

Medību vadītājs:

9.3.1. vai viņa rakstiski pilnvarota persona saņem nepieciešamo medību dokumentāciju (licences un pārējos medību dokumentus);

9.3.2. komplektē medību piederumus: medību taures, izlozes numurus, instrumentus medījumu pirmapstrādei u. c.;

9.3.3. nosaka medību dalībnieku pulcēšanās un izbraukšanas vietu, laiku un dalībnieku skaitu;

9.3.4. izdara nepieciešamās atzīmes licencē pēc medījamā dzīvnieka nomedīšanas vai savainošanas — tas jāveic, neatstājot mastu (medību platības daļu), kā arī medību dienas beigās pilnībā izpilda medību atskaiti un sastāda medību trofeju vērtēšanas protokolu;

9.3.5. plāno medību norisi. Medībās ar dzinējiem izvēlas medību mastus, lencēju (medību platību apsekotāju) maršrutus, nosaka tikšanās vietas un laikus;

9.3.6. pirms medībām to dalībniekiem pārbauda medību dokumentus, ieročus, munīciju, instruē medību dalībniekus par medību drošības noteikumiem, paziņo medību kārtību, nosaka medījamo dzīvnieku veidu un skaitu, kā arī signālus, kādi jādod pēc šāviena uz limitēto dzīvnieku, organizē mednieku stāvvietu numuru izlozi, norīko dzinēju vadītājus;

9.3.7. pirms mednieku nostādīšanas uz masta informē par dzīšanas kārtību un virzienu, nosaka pulcēšanās vietu un, ievērojot konkrētos apstākļus, medībās izmantojamo medību suņu šķirni un skaitu, kā arī vītņu stobra medību ieroču lietošanas vietu un apstākļus;

9.3.8. nostādot medniekus uz masta, norāda atļautos šaušanas virzienus un blakus esošo mednieku atrašanās vietas;

9.3.9. pēc masta izdzīšanas pārbauda visu šāvienu rezultātus un, ja nepieciešams, organizē ievainoto dzīvnieku izsekošanu.

Ievainoto dzīvnieku drīkst izsekot arī ārpus medību tiesību ieguvēja platībām. Par izsekošanas rezultātiem vienas diennakts laikā jāpaziņo valsts mežniecībai, zemes īpašniekam un attiecīgajam medību tiesību ieguvējam;

9.3.10. izšķir medījumu un medību trofeju piederību uz vietas vai pēc medījuma pirmapstrādes;

9.3.11. pēc medībām organizē medījumu pirmapstrādi un to sadalīšanu medību dalībniekiem, gaļas paraugu noņemšanu tās veterinārajai pārbaudei (vai tā nav inficēta ar trihīnām), jēlādu nodošanu vai uzglabāšanu, kā ari organizē subproduktu likvidāciju (aprakšanu) medību gaitā un pēc medībām, ievērojot veterināros noteikumus.

Izpildītas licences un medību atskaites vienu eksemplāru nodod valsts meža dienesta darbiniekam; 9.3.12. analizē medību gaitu, izkopj medību tradīcijas;

9.3.13. kontrolē medību dalībnieku disciplinētību transportlīdzeklī ceļā uz medībām un no tām, kā arī medībās un naktsmītnē;

9.3.14. atstādina medniekus no medībām vai pārtrauc medības, ja netiek ievēroti medību un medību drošības noteikumi vai sabiedriskās kārtības noteikumi;

9.3.15. paziņo valsts mežniecībai par pieklīdušiem medību suņiem.

10. Medījamo dzīvnieku uzskaite, nomedīšanas apjomi un licenču izsniegšanas un medību trofeju vērtēšanas kārtība

10.1. Meža ministrijas institūcijas veic medījamo dzīvnieku uzskaiti, pieaicinot šajā darbā medību tiesību ieguvēju. Medījamo dzīvnieku nomedīšanas gada apjomus (limitus) apstiprina Vides aizsardzības komiteja, bet licenču izsniegšanas kārtību nosaka Meža ministrija. Par nomedīšanas apjomiem valsts virsmežniecības informē medību tiesību ieguvējus.

10.2. Meža ministrijas apstiprinātos medījamo dzīvnieku nomedīšanas limitus valsts virsmežniecības sadala Medību likuma 18. pantā noteiktajā kārtībā katram medību tiesību ieguvējam.

Ja dzīvnieki ir nodarījuši postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, attiecīgā pagasta pašvaldība ir tiesīga dot norādījumus valsts mežniecībai izsniegt licences medību tiesību ieguvējam, bet, ja viņš divu diennakšu laikā pēc valsts mežniecības uzaicinājuma neierodas mežniecībā saņemt licences, tās ir izsniedzamas medību pirmējo tiesību ieguvējam vai viņa pilnvarotai personai.

10.3. Ja medību tiesību ieguvējs nav nomedījis limitā noteikto dzīvnieku skaitu un tie rada lauksaimniecībai un mežsaimniecībai zaudējumus, valsts virsmežniecībai pēc saskaņošanas ar Meža ministriju ir tiesības divu nedēļu laikā pēc medību termiņa izbeigšanās veikt šo dzīvnieku nomedīšanu un realizēt medību produkciju vietējo pašvaldību noteiktajā kārtībā.

10.4. Licences ārvalstu medniekiem izsniedz valsts mežniecība Meža ministrijas noteiktajā kārtībā. Pieteikumi medībām ar ārvalstu mednieku piedalīšanos ir iesniedzami mēnesi pirms tam, kad paredzēts organizēt šīs medības.

10.5. Ja medību tiesības tiek zaudētas, valsts mežzinis anulē visas neizmantotās licences, kuras medību tiesību ieguvējs saņēmis savās medību platībās un kuras vēl derīgas saskaņā ar licencē norādīto termiņu.

10.6. Medību trofejas ir kažokādas, ilkņi, galvaskausi un ragi ar galvaskausu. To novērtēšanas kārtību nosaka Meža ministrija, ievērojot, ka:

10.6.1. medību trofejas, par kurām paredzēta papildu samaksa, ir tikai aļņu, staltbriežu un stirnāžu ragi;

10.6.2. licence jāieraksta ari aptuvens trofejas vērtējums un tās sevišķas pazīmes, kā ari trofejas ieguvēja vārds, uzvārds un mednieka apliecības numurs;

10.6.3. trofejas vērtēšana jāveic medību dienā, valsts meža dienesta pārstāvja un trofejas ieguvēja klātbūtne ir obligāta;

10.6.4. pēc trofejas novērtēšanas Meža ministrijas noteiktā kārtībā jāsastāda vērtēšanas protokols divos eksemplāros. Vērtēšanas rezultāti jāapkopo trofeju reģistrācijas žurnālā, kurš tiek glabāts valsts mežniecībā;

10.6.5. par trofejām norēķinās pēc to novērtēšanas, bet ne vēlāk kā 5 dienas pēc licences norakstīšanas. Līdz norēķinam trofejas un vērtēšanas protokoli tiek uzglabāti valsts mežniecībā. Trofejas, par kurām nav savlaicīgi nokārtota trofejas maksa, pāriet valsts īpašumā. Tās realizējamas izsoles kārtībā, bet ne lētāk par vērtēšanas protokolā noteikto cenu;

10.6.6. norēķinoties par trofeju, tās īpašnieks saņem vērtēšanas protokolu ar valsts mežziņa apstiprinātu ierakstu «samaksāts». Otrs protokola eksemplārs kopā ar izlietoto licenci paliek valsts mežniecībā;

10.6.7. ja konstatēta apzināta medību trofejas vērtējuma un cenas neatbilstība tās faktiskajai cenai un ja šī neatbilstība nepārsniedz vienu vērtējuma pakāpi, persona, kas apstiprinājusi vērtējumu, iemaksā Meža ministrijas speclīdzekļu kontā cenu starpību, bet, ja cenas neatbilstība pārsniedz vienu pakāpi, — atlīdzina pieckārtīgu cenu starpību.

10.7. Licenču un trofeju cenas pēc Meža ministrijas priekšlikuma nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Pārdoto licenču vērtība netiek grozīta un atlīdzināta.

11. Medību produkcijas un trofeju izmantošanas kārtība

11.1. Medību procesā iegūtā medību produkcija ir gaļa, subprodukti un jēlādas.

11.2. Medību produkciju un trofeju izmanto medījuma īpašnieks.

11.3. Atļauju nomedītā medījamā dzīvnieka kažokādas un trofejas izvešanai ārpus Latvijas Republikas, kas uzrādāma muitas iestādi, izsniedz valsts virsmežniecība. Šajā atļaujā jābūt norādei par to, ka iemaksāti valsts ieņēmumi par izvedamo trofeju.

11.4. Nododot vai realizējot limitēto medījamo dzīvnieku jēlādas un gaļu, jāuzrāda licences taloni vai akti, bet, nododot kažokādas,— mednieka apliecība.

Pieņemot medību produkciju, kvītīs jāieraksta mednieka apliecības numurs un licenču numuri, kā arī jāpievieno tām taloni vai akti.

11.5. Ja uzņēmums, kas nodarbojas ar medību produkcijas pie-ņemšanu, tās tālāko pārstrādi un realizāciju, konstatē iespējamu nelikumīgu medību produkcijas piegādi, šī produkcija tās piegādātāja plātbūtnē jāpieņem, sastādot aktu 3 eksemplāros, kurā norāda produkcijas piegādātāja vārdu, uzvārdu un adresi, kā arī pieņemtās produkcijas daudzumu. Viens šī akta eksemplārs jānosūta vietējai valsts virsmežniecībai.

11.6. Par atrastiem dažādu iemeslu dēļ ievainotiem vai bojā gājušiem medījamiem dzīvniekiem ir jāpaziņo attiecīgajām valsts mežniecībām.

Valsts meža dienesta darbinieki kopīgi ar veterinārā dienesta darbiniekiem nosaka šo dzīvnieku iesaiņošanas vai bojāejas iemeslus un to derīgumu realizācijai, kā arī sastāda noteikta parauga aktu.

11.7. Medību noteikumu pārkāpējs ir atbildīgs par nelikumīgā, medību produkcijas realizāciju, un viņam jāievēro medību pārkāpumu protokolā fiksētie valsts meža dienesta darbinieka norādījumi par medību produkcijas piegādi gaļas pārstrādāšanas uzņēmumam

11.8. Fiziskas personas var bez samaksas veikt staltbriežu, aļņu un stirnāžu nomesto ragu meklēšanu un izmantošanu savām vajadzībām.

Juridiskas personas šo darbu var uzsākt pēc meža zīmes saņemšanas valsts mežniecībā.

11.9. Sagādes un kooperatīvajiem uzņēmumiem par nelikumīgās produkcijas vai lietošanai derīgo atrasto bojā gājušo medījamo dzīvnieku produkcijas realizāciju iegūtā peļņa jāpārskaita valsts virsmežniecībai, kura to sadala saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

12. Medību uzraudzība un medību fonda apsardzība

12.1. Medību uzraudzības, medību fonda apsardzības un kontroles kārtību un valsts iestāžu kompetenci nosaka Medību likums, šie noteikumi un citi normatīvie akti.

12.2. Tiem darbiniekiem, kuri veic medību fonda uzraudzību, medību fonda apsardzību un kontroli saskaņā ar Medību likumu un šiem noteikumiem, ir tiesības:

12.2.1. pārbaudīt medību laikā, pirms un pēc medībām mednieku rīcībā esošos medību ieročus, medību piederumus, dokumentus, medību produkciju un trofejas;

12.2.2. pieprasīt no pārkāpuma izdarītāja rakstiskus paskaidrojumus par Medību likuma un Medību noteikumu pārkāpumiem, sastādīt protokolu, izņemt nelikumīgās medību trofejas un produkciju, ieročus, medību rīkus un piederumus.

12.3. Iekšlietu ministrijas darbiniekiem un Vides aizsardzības komitejas inspektoriem ir tiesības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā apskatīt medību produkciju valsts, kooperatīvo, privāto un citu uzņēmumu noliktavās, bāzēs, pārstrādes vietās un citās glabātavās, pārbaudīt preču, grāmatvedības un citus dokumentus par medību produkcijas sagādi, pārstrādi un realizāciju, saņemt izziņas, norakstus un citu dokumentāciju.

12.4. Par konstatētajiem Medību noteikumu pārkāpumiem ir jāstāda protokols trīs eksemplāros. Divi protokola eksemplāri, pārkāpuma izdarītāja un liecinieku paskaidrojumi, kvītis par nelikumīgās medību produkcijas nodošanu gaļas pārstrādes vai tirdzniecības uzņēmumam un atsavinātie medību rīki tiek nosūtīti Meža ministrijai Trešais protokola eksemplārs jāiesniedz valsts virsmežniecība.

13. Medījamo dzīvnieku ataudzēšanas (biotehnisko pasākumu) izpildes un finansēšanas kārtība

13.1. Medību tiesību ieguvējs veic medījamo dzīvnieku ataudzēšanu un ar to saistītos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

13.2. Minimālo biotehnisko pasākumu ikgadējo programmu medību platībām nosaka valsts mežzinis saskaņā ar medību ierīcības projektu, bet platībās, kurās tie nav veikti, — pēc platības apskates dabā.

13.3. Medību platību biotehnisko pasākumu ikgadējas programmas sastādīšanas un tās izpildes pārbaudes dokumentācijas parau-gus, kā arī tās izpildīšanas kārtību nosaka Meža ministrija.

14. Atbildība par Medību likuma un Medību noteikumu neievērošanu un medību saimniecībai nodarītiem zaudējumiem

14.1. Juridiskas un fiziskas personas par Medību likuma un Medību noteikumu pārkāpumiem saucamas pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

14.2. Pilsoņi, kas nodarbojas ar neatļauti nomedīto dzīvnieku jēlādu un kažokādu pārstrādāšanu, uzpirkšanu, pārdošanu un glabāšanu, ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Līdzekļi par realizēto konfiscēto neatļauto medību produkciju un trofejām tiek pārskaitīti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par valsts ieņēmumiem par meža resursu realizāciju» vai Nolikumu par Latvijas Republikas vides aizsardzības fonda izveidošanu un izlietošanu.

14.3. Izņemtie nelikumīgo medību rīki līdz laikam, kad noteiktā kārtībā tiks izlemts jautājums par pārkāpuma izdarītāja atbildību, nododami glabāšanai valsts virsmežniecībā vai Vides aizsardzības komitejas Meža un medību valsts kontroles inspekcijā.

14.4. Ja vainīgajam netiek atņemtas medību tiesības, nelikumīgo medību rīki, kas nav konfiscēti, tiek atdoti atpakaļ to īpašniekam pēc tam, kad viņš samaksājis soda naudu un atlīdzinājis medību saimniecībai nodarītos zaudējumus (ja zaudējumi nodarīti).

14.5. Ja vainīgajam uz laiku atņem medību tiesības bez nelikumīgo medību rīku konfiskācijas, atņemtos medību rīkus nodod glabāšanā attiecīgajā valsts virsmežniecībā līdz soda termiņa izbeigšanas brīdim.

Nelikumīgo medību rīki, kurus to īpašnieks nav pieprasījis sešu mēnešu laikā pēc soda termiņa izbeigšanās, nododami pārdošanai tirdzniecības tīklā, bet pēc to pārdošanas saņemto naudu, izņemot komisijas naudu, šo riku īpašnieks var pieprasīt noteiktā kartība

14.6. Pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo iestāžu lēmumu, var tikt konfiscēti neatļauto medību rīki, tai skaitā pārkāpējam piederošais personiskais transportlīdzeklis (automašīna, motocikls, laiva u. c.), kas izmantots šādās medībās.

Līdzekļi par realizētajiem konfiscētajiem nelikumīgo medību rīkiem jāpārskaita Meža ministrijas speciālo līdzekļu kontā vai atbilstoši Nolikumam par Latvijas Republikas vides aizsardzības fonda izveidošanu un izlietošanu.

Šo rīku realizācijas kārtību nosaka Finansu ministrija.

14.7. No personām, kas vainīgas medījamo dzīvnieku nelikumīgā iegūšanā, ievainošanā, turēšanā nebrīvē vai to alu un ligzdu izpostīšanā (neatkarīgi no šo personu saukšanas pie atbildības) Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajos apmēros un kartībā tiek iekasēta medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzība, kā arī atlīdzība piesavinātās, nelikumīgi iegūtās medību produkcijas, trofeju un jēlādu vērtības apmērā.

14.8. Ja pārkāpuma izdarītājs nelikumīgo medību produkciju nav nodevis sagādes vai kooperatīvajām organizācijām, piesavinājies to vai tā viņa vainas dēļ sabojājusies, nelikumīgo medību produkcijas vērtība aprēķināma, ņemot vērā šādus kritērijus:

alnis — 170 kg gaļas,

staltbrieža bullis — 120 kg gaļas,

staltbrieža govs — 65 kg gaļas,

mežacūka — 40 kg gaļas,

stirna — 17 kg gaļas.

Šīs gaļas vērtību aprēķina pēc presē publicētām Rīgas centrālā tirgus cenām par analogu mājdzīvnieku gaļu.

14.9. Zaudējumus par valsts aizsardzībā esošo reto un apdraudēto dzīvnieku, kā arī pārējo dzīvnieku, kuri nav medību objekti, nelikumīgu nogalināšanu, ievainošanu, ķeršanu vai turēšanu nebrīvē vainīgās personas atlīdzina Latvijas Republikas Ministru Padomes normatīvajos aktos noteiktā apmērā un kārtībā.

15. Medību platību iedalījums un izmantošanas kārtība

15.1. Medību platībās ietilpst zemes un ūdeņu platības, kuras neaizņem dārzi, pagalmi, apbūves zeme (zem ēkām, kā ari autoceļu un dzelzceļu joslas), arī pilsētu un apdzīvoto vietu teritorijas un 100 m plata josla ap tām.

15.2. Ir šādas medību platības:

15.2.1. zemes un ūdeņu platības, kuras apsaimnieko valsts virsmežniecības (turpmāk tekstā — «valsts medību platības»);

15.2.2. zemes un ūdeņu platības, kuras apsaimnieko ar lietošanas vai īpašuma tiesībām lauksaimniecības un citi uzņēmēji vai iestādes (turpmāk tekstā — «citas medību platības»).

15.3. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās īpaši aizsargājamas un izmantojamās teritorijas, uz kurām neattiecas noteikumi par medību pirmējam tiesībām vai kuru statusu reglamentē paši noteikumi, netiek iekļautas iznomājamās medību platībās.

Dzīvnieku skaita regulēšanu un izmantošanu valsts rezervātos reglamentē Vides aizsardzības komitejas apstiprinātie noteikumi.

l5.4. Meža ministrijas noteiktajā kārtībā tās institūcijas veic medību ierīcību un katru gadu nosaka medījamo dzīvnieku limitus medību platībai, ja tā ir vienlaidus, bez starpgabaliem un ne mazāka par 1000 ha, kura meža zeme aizņem ne mazāk par 300 ha turpmāk tekstā — «ierīkojamā medību platība»).

Šajās platībās atļauts rīkot medības ar dzinējiem un individuālās medības.

15.5. Medību platībās, kas ir mazākas par 1000 ha, var izsniegt licences pirmējo medību tiesību ieguvējam, ja viņš ir mednieks, vai tā pilnvarotam medniekam tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības aizsardzībai no medību dzīvnieku postījumiem saskaņā ar Meža ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas kopīgi apstiprinātiem noteikumiem.

Ja šie pirmējo medību tiesību ieguvēji noteiktā kārtībā neorganizē medības neiznomā savas medību platības vai neveic citus aizsardzības pasākumus), kas sekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības aizsardzību no medījamo dzīvnieku postījumiem, viņi nevar saņemt zaudējumu atlīdzību par medījamo dzīvnieku postījumiem viņu lietošanā vai īpašumā esošajās zemes platībās. Sajās zemes platībās drīkst medīt saskaņā ar šiem noteikumiem ari nelimitētos medījamos dzīvniekus.

15.6. Medību pirmējo tiesību ieguvējs savas medību platības var:

15.6.1. apvienot ar pārējo medību pirmējo tiesību ieguvēju medību platībām, lai kopējā platībā varētu veikt medību ierīcību un medības ar dzinējiem, ja par to ir noslēgts attiecīgs līgums, kura segšanai atļauju ir devusi vietējā pagasta valde un tas ir saskaņots ar valsts mežniecību;

15.6.2. nodot medību platības medību saimniecībām, mednieku klubiem, kolektīviem (turpmāk tekstā — «mednieku formējumi»), Par to ir noslēgts līgums, kura slēgšanai atļauju ir devusi vietējā pagasta valde un tas ir saskaņots ar valsts mežniecību.

15.7. Mednieki saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem var brīvprātīgi apvienoties un izveidot:

15.7.1. medību saimniecības vai citas mednieku apvienības ar juridiskas personas tiesībām;

15.7.2. mednieku klubus, ja to kopīpašuma ir vietējā pagastā reģistrēti pamatlīdzekļi (ēkas, būves, mašīnas un citi līdzekļi) mednieku kolektīvus (bez kopīpašuma).

Mednieku kolektīva vai kluba dalībnieku sarakstus un šo mednieku formējumu mednieku kopsapulcēs ievēlētus vadītājus un vadītāju vietniekus apstiprina vietējā pagasta valde.

Ja šiem mednieku formējumiem izmantošanai nodotās medību platības atrodas vairāku pagastu teritorijā, šādu apstiprināšanu izdara rajona valde.

15.8. Prioritāte iestāties mednieku formējumos ir tiem medniekiem, kuri līdz šo Medību noteikumu apstiprināšanas brīdim saskaņā ar iepriekš noteikto medību platību sadali ir izmantojuši attiecīgās medību platības, ar nosacījumu, ka šie mednieki iekļauj savā for mējumā attiecīgā pagasta medniekus. Mednieki drīkst izveidot mednieku formējumus, ja uz 1000 ha izmantojamās medību platības ir ne mazāk par 10 medniekiem un ja valsts virsmežniecība par šo pieprasīto medību platību ir devusi izziņu, ka tā ir iznomājama.

Katrs mednieks drīkst būt tikai viena mednieku formējuma loceklis.

15.9. Valsts medību platības izmanto:

15.9.1. mednieku formējumi, kuri ir noslēguši ilgtermiņa līgumus ar valsts virsmežniecībām;

15.9.2. individuālie mednieki tiem atvēlētajos komercmedību iecirkņos;

15.9.3. valsts medību saimniecība Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātajās platībās un noteiktajā kārtībā.

15.10. Mednieku formējumu vadītāji slēdz ilgtermiņa līgumus uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem:

15.10.1. ar valsts virsmežniecību par valsts medību platību izmantošanu, ja ir izpildīti šo Medību noteikumu 15.7. un 15.8. apakšpunkta nosacījumi;

15.10.2. ar pārējo medību pirmējo tiesību ieguvējiem par citu medību platību izmantošanu, ja ir izpildīti šo Medību noteikumu 15.6., 15.7. un 15.8. apakšpunkta nosacījumi.

15.11. Valsts virsmežniecība var lauzt noslēgto ilgtermiņa līgumu ar attiecīgo mednieku formējumu, kā arī pieprasīt to darīt pārējiem pirmējo medību tiesību ieguvējiem, ja mednieku formējums divus gadus pēc kārtas nepilda biotehnisko pasākumu programmu ( ikgadējā darbu neizpilde ir vairāk nekā 20 procenti no valsts mežziņa noteiktā šo darbu apjoma), kā arī ja netiek izmantoti vairāk nekā 30 procenti no iedalītajām licencēm. Līgums ir laužams arī, ja to rakstiski pieprasa vairāk nekā puse no attiecīgā formējuma medniekiem vai arī mednieku skaits formējumā samazinās un ir mazāks par 10 medniekiem uz 1000 ha medību platības.

15.12. Ilgtermiņa tipveida līgumu par medību platību iznomāšanu mednieku formējumiem un tā noslēgšanas kārtību nosaka Meža ministrija. Dažādiem medību tiesību ieguvējiem ierādītajai medību platībai pagasta administratīvās teritorijas robežās ir jābūt līdzvērtīgai.

15.13. Valsts medību platības, kuras mednieku formējumi nav pieprasījuši izmantošanai, kā arī valsts medību saimniecības atsevišķu medību iecirkņus, kuru izmantošana medībām nav pietiekama, valsts virsmežniecības izmanto komercmedībām (individuālo mednieku apkalpošanai), Finansu ministrijas un Meža ministrijas noteiktajā kārtībā rīkojot licenču izsoles.

15.14. Ja rodas domstarpības par medību platību izmantošanas un ilgtermiņa līgumu noslēgšanas pareizību, tās izskata Meža ministrija kopīgi ar attiecīgā rajona valdi.