Par jauno Eiropas politiku

Foto: A.F.I.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Stājoties Eiropas Savienībā, mums jādomā par jaunu kvalitāti politikā. Paveras jauns lauks politikai, mums kļūst pieejami jauni resursi savu mērķu sasniegšanai. Vajag jaunu politiku. Tāpēc es piedāvāju dalībvalsts politiku – dzīvei, kad Latvija jau būs Eiropas Savienībā. Šīs politikas uzdevums ir nodrošināt katra iedzīvotāja, latviešu tautas un Latvijas ekonomikas konkurētspēju rītdienas Latvijā, Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Piedāvāju jaunu Eiropas politiku, trīs «i» politiku, proti, ieguvumi, intereses, identitāte.

Pirmais «i» – ieguvumi, kas nozīmē izmantot Eiropas sniegtos līdzekļus un iespējas. Kādas es redzu prioritātes ES līdzekļu izmantošanai Latvijā tad, kad būsim jau dalībvalsts? Tās ir Latvijas maģistrālie ceļi, mazie lauku ceļi, dzelzceļš. Mazie un vidējie uzņēmumi gan pilsētās, gan laukos. Lauku saimnieki – gan tradicionālās lauksaimniecības pārstāvji, gan arī ekoloģiskās lauksaimniecības uzņēmēji. Vides aizsardzība. Pieaugošo izglītības un profesionālās izglītības modernizēšana. Atbalsts latviešu kultūras un mākslas vērtībām. Informāciju tehnoloģiju ieviešana. Par ES līdzekļu un iespēju izmantošanu lemsim visi kopā, tāpēc aicinu arī citus izklāstīt savu viedokli.

Otrais «i» – intereses. Tagad mūsu interesēs ir sarunu procesā izcīnīt sev pārejas periodus atsevišķās nozarēs, lai spētu labāk pielāgoties Eiropas kvalitātes līmenim. Šīs ir īslaicīgas intereses, kas svarīgas tagad. Nākotnē aizvien svarīgāks būs mūsu ekonomikas lobijs Eiropas Savienībā, kur būs jāmeklē sabiedrotie ar līdzīgām interesēm. Līdz šim Latvijas interesēs bija darīt visu, lai iestātos ES. Sasniedzot dalībvalsts slieksni, mūsu intereses mainās. Tagad ES no mērķa kļūst par līdzekli.

Trešais «i» – identitāte. Ieejot Eiropas Savienībā, mūsu mērķis ir bagātināt pašapziņu un saglabāt Latvijas nacionālo identitāti. Latviskā pašapziņa – tā ir apziņa par latviešu valodas konkurētspēju, izglītības konkurētspēju, mūsu modernās mākslas, arī sporta, uzņēmēju, ikviena Latvijas iedzīvotāja konkurētspēju. Mēs iepazīstinām Eiropu ar latvisko pašapziņu un latviskajām vērtībām. Pārkāpjot dalībvalsts slieksni, mums to nāksies darīt vēl aktīvāk. Eiropa ar to būs bagātāka. Eiropai jāstāsta par mūsu novadu identitāti, par vidzemnieku, kurzemnieku vai zemgaliešu identitāti, par to, ka Latgalei ir savdabīga vēsture un raksturs. Eiropai mēs nebūsim interesanti, ja kļūtu pilnīgi tādi paši kā viņi. Eiropa grib redzēt mūsu atšķirīgās iezīmes.

Trešais «i» – tas ir arī jautājums par to, uz kādu Eiropas Savienību mēs ejam. Nacionālu valstu savienība – tas ir pamatprincips ES pastāvēšanā, bet vienlaikus ES nostiprinās starpvalstu sadarbība jomās, kuras līdz šim bija katras valsts iekšēja lieta. Tomēr nedomāju, ka tāpēc ES var saukt par federāciju. Es runāju par tēvzemju Eiropu.

Es piedāvāju jaunu Eiropas politiku gadījumam, ja mēs stājamies Eiropas Savienībā. Vai varam nestāties ES? Varam. Vai būs attīstīta Latvija? Nebūs. Var paredzēt politisku mētāšanos un nestabilitāti. Pieaugtu aizdevumu procenti bankās, jo šobrīd kredīti mums pieejami par tik zemiem procentiem tāpēc, ka mēs stājamies Eiropas Savienībā. Kravu plūsmas no rietumiem uz austrumiem un otrā virzienā varbūt tiktu plānotas, apejot Latviju, ar mums vairs nerēķinoties. Ceļiem, novadu attīstībai pietrūktu līdzekļu.

Nākamajā rītā pēc iestāšanās nenotiks nekādi brīnumi, būs pakāpeniska augšupeja, lielākas izmaiņas būs redzamas dažu gadu laikā. Stabili attīstīsies Latvijas pakalpojumu sektors, kas jau šobrīd ir lielākais darba devējs Latvijā. Bankas, dzelzceļa un ceļu sistēma, Krievijas un Rietumu kravu pārvadātāji un apkalpotāji Latvijas ostās, celtniecības sektors – tie visi būs ieguvēji. Mainīsies Latvijas lauki – būs pieejamas jaunas investīcijas lauksaimniecības tehnoloģiju modernizēšanai. Ieguvēji būs netradicionālās lauksaimniecības uzņēmumi, ekoloģiskā lauksaimniecība, lauku tūrisms. Šīs ir Latvijas priekšrocības. Jau šobrīd vajag meklēt jaunas jomas lauku ekonomikā. Ar ES līdzekļiem varēsim atjaunot vismaz divreiz vairāk ceļu nekā tagad. Varēsim sniegt bezdarbniekiem tādu izglītību, kāda nepieciešama darba tirgum. Šim mērķim varēsim izmantot pieaugušo izglītības sistēmu, kurai atbalstu paredz ES Sociālais fonds. Atbalstu varēs saņemt jaunie zemnieki, kuri sāk veidot savu saimniecību. Par ES līdzekļiem sniegsim izglītību lauku uzņēmējiem.

Kādi būs zaudējumi, kas ir tas negatīvais, kas mūs gaida pēc iestāšanās? Jā, zināma birokrātija – būs jāaizpilda iesniegumi, lai saņemtu ES naudu. Pēc vairākiem gadiem zaudēsim latu, kas būs emocionāls zaudējums. Būs jārēķinās ar to, ka daudzus lēmumus izstrādās un pieņems visas dalībvalstis kopā, ne vairs tikai mēs vieni paši.

Jauna Eiropas politika nav revolūcija un nav arī visa sasniegtā noliegums. Jauna Eiropas politika veicinās stabilu un vienmērīgu sabiedrības attīstību, brīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, pavērs jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

“DIENA”