Par konkurētgatavajiem zvejniekiem

Mūsu zvejnieki ir labi sava amata pratēji – viens mūsu zvejas kuģis gadā nozvejo gandrīz 10 reižu vairāk nekā Eiropas Savienības kuģis, līdz ar to, Latvijai iestājoties ES, zvejniekiem pavērsies lielākas iespējas. Tomēr viņi ir nobažījušies, jo saskaņā ar Eiropas ES vēlmēm daļu kuģu būtu jāsagriež metāllūžņos. Pašlaik saskaņā ar ik gadu noslēgto vienošanos daļa Latvijas kuģu zvejo ES ūdeņos, tāpat kā savienības kuģi – mūsu ūdeņos. Kad Latvija iestāsies ES, tās teritoriālie ūdeņi mūsu zvejniekiem būs atvērti, un viņiem būs lielākas iespējas vilkt labus lomus. Tas vēl nenozīmē, ka viņi varēs zvejot tik daudz zivju, cik iegribas. Līdz ar iestāšanos ES Latvija saņems daļu no ES kopējās kvotas.

«Iestājsarunās ar ES esam pieprasījuši, ka Latvijai atvēlētajai kvotai jābūt proporcionālai ES kopējai kvotai – ja to palielina, tad arī Latvijai tā jāpalielina. Ja samazināta, tad arī mēs zvejosim mazāk,» skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Līdz ar iestāšanos ES mums vajadzēs ielaist ES zvejas kuģus, to skaitā arī Lietuvas kuģus (ja tā jau būs kļuvusi par dalībvalsti) labajās mencu vietās, ko pašlaik sargā Saeimā neratificētais jūras robežlīgums starp Lietuvu un Latviju.

Lai saglabātu izsīkstošos zivju resursus, ES tiek apspriesta iespēja radikāli samazināt kuģu skaitu – neatbalstīt jaunu kuģu būvēšanu un veicināt daļas esošās flotes kuģu sagriešanu metāllūžņos. Vairākas valstis, piemēram, Grieķija, Spānija, Francija, Portugāle asi kritizē šīs idejas. Gala variantu attiecīgie ES valstu ministri pieņems gada beigās. Pēc pēdējās informācijas, ES paredz sagriezt 8,5 procentus zvejas kuģu. Ja savienībai ir vairāk nekā 90 000 zvejas kuģu, būs jāsagriež vismaz 8500 kuģu.

Vai arī Latvijai draud šīs prasības? Kad iestājsarunās ar ES slēdzām zivsaimniecības sadaļu, šādas problēmas pat netika pieminētas. Latvija nav ES dalībvalsts, un šī prasība mums pagaidām nav jāievēro. Ja Latvija iestāsies tuvāko četru gadu laikā, vajadzēs pakļauties šai prasībai. Taču arī tad, ja iestāsimies vēlāk, visticamāk, ka ES spiedīs uz Latvijas zvejas flotes samazināšanu. Visticamāk, proporcija nebūs mazāka kā pašreizējām ES dalībvalstīm. Ja Latvijas zvejas flotē ir mazliet vairāk nekā 200 kuģu, tad sagriešanai metāllūžņos būtu jāatdod 16 kuģu. Zivsaimnieki ir norūpējušies par cilvēkiem, kas zvejas flotes samazināšanas dēļ paliks bez darba.

Jau dažas dienas – no 1. jūnija – darbojas Jūras vides pārvaldes Nacionālais monitoringa centrs, tam pievienoti 44 zvejas kuģi. Tas nozīmē, ka zvejas kuģiem ik pēc divām stundām ir jāraida signāls, ko uztver monitoringa centri, kādiem jābūt katrā valstī. Līdz ar to katra valsts var kontrolēt, kādi kuģi zvejo tās ūdeņos. Tiklīdz kuģis šķērsos kādas valsts ūdeņus, tas tiks fiksēts. Tam sekos līdzi valsts, kuram kuģis pieder, un valsts, kuras ūdeņos tas būs iepeldējis. Mēs esam izpildījuši vienu no ES striktajām prasībām. Ja mēs to nebūtu izdarījuši, mūsu kuģiem draudētu aizliegums zvejot ES ūdeņos.

Valdība aprīļa beigās atbalstīja Eiropas līguma starp Latviju un Eiropas Kopienas dalībvalstīm papildprotokolu, kas paredz īstenot pilnīgi brīvu tirdzniecību ar visām līguma pielikumos minētajām zivīm un zvejas produktiem, kā arī piemērot tarifu samazinājumu par vienu trešdaļu visai citai zvejas produkcijai (no 12 līdz 8 procentiem). Lai arī ES no kopējā zivju un zivju produkcijas eksportā neaizņem līdera lomu (to iekarojusi Krievija), mūsu zivsaimniecības nozarei tirdzniecības liberalizācija ar ES ir izdevīga, jo tirdzniecības bilance šajā nozarē ir pozitīva. Zivju konservu eksports uz ES valstīm pagaidām ir neliels. Tomēr jau 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, zivju konservu eksports uz ES valstīm palielinājies par 50 procentiem. Latvijā arvien pieaug ES valstu nozīme zivju produkcijas tirdzniecībā. Uz šīm valstīm galvenokārt tiek eksportēta saldēta zivju fileja un atvēsinātas zivis.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”