• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par vientuļās Latvijas izredzēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.2002., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63068

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Īrijas paraugs Eiropas mazajām valstīm

Vēl šajā numurā

11.06.2002., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par vientuļās Latvijas izredzēm

Publicists Ivars Bušmanis:

“NĒ gadījumā Latvija paliek viena, cik vispār viens šajā laikā var būt. Nodalu ekonomisko un institucionālo integrāciju. Pasakot “nē” otrajai, nevar izbēgt no pirmās. Pirmā jau Latvijā nenovēršami notiek. Arī Šveice un Norvēģija ekonomiski iekļāvusies ES telpā,” – par Latvijas ekonomiskās integrācijas neizbēgamību ir pārliecināta Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte. Pirms sākt “slēgt tikai mums vien izdevīgos līgumus”, noskaidrosim, vai tirgoties varēs gana droši.

Viens no galvenajiem ES iestājas argumentiem iedzīvotāju vidū ir drošības jautājums. Eiroskeptiķi – uzņēmējs Viesturs Koziols un “Kluba 415” valdes priekšsēdētājs Jānis Sils savukārt uzskata, ka pilnīgi pietiks, ja Latvija iestāsies NATO.

“Galvenais arguments par labu ES taču ir Latvijas drošība! Kurš vēl vairāk par NATO var garantēt drošību? ES taču nav sava karaspēka. Ārzemju investoriem tās būs pietiekamas garantijas investīciju drošumam,” uzskata Viesturs Koziols.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas sarunvedējs ar ES Andris Ķesteris nepiekrīt, ka ar NATO drošības garantijām bez ES pietiktu:

“NATO drošības garantijas nedarbojas automātiski. Uzbrukums vienai valstij jāuztver par uzbrukumu visai organizācijai, taču katra dalībvalsts var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Vai varat iedomāties, ka Vācija varētu sūtīt savus dēlus karot uz vietu, kas tai būtu pilnīgi sveša un kur tai nebūtu ekonomisko vai politisko interešu? Ir jābūt ES dalībvalstij, lai to censtos aizsargāt.”

Savukārt Raita Karnīte sliecas domāt, ka Latvija drošāk justos, ja tā iestātos tikai ES:

“NATO ir ASV, militāras valsts, pilnīgs pārsvars institūcijā, kur pārējām valstīm nav lielas teikšanas. No integrācijas ES būs daudz mazāk negatīvu seku nekā no iestāšanās NATO.”

Lai gan pēdējo 12 gadu laikā Latvijā ieguldīti vidēji 1114 eiro uz katru iedzīvotāju, tomēr Polijā pēdējo divu gadu laikā ārvalstu investīciju uz vienu iedzīvotāju ir vairāk. Starp visām kandidātvalstīm Latvijā ES investīciju procentuāli ir vismazāk – puse, tātad ārpus ES esam novērtēti visaugstāk. R. Karnīte viszemāk vērtē naudas palīdzību: “Tā nekad nav īsti nesavtīga, jo tai līdzi nāk kontrole pār ekonomiku. Labāk, ja šī palīdzība būtu pēc paritātes principa, kaut gan Latvijā gaida, lai nauda visu laiku nāktu vienā virzienā – šurp”. Taču neviens nevar apgalvot, ka investīcijas būtu bijušas, ja Latvija negatavotos iestāties Eiropas Savienībā.

J. Sils uzskata, ka ārpus ES Latvijai ir lielākas perspektīvas: “Saimnieciski valsts attīstīsies daudz straujāk un mēs Eiropas vidējo līmeni sasniegsim daudz ātrāk, nekā atrodoties ES struktūrās.”

Ir zināma metodoloģija, pēc kuras Finanšu ministrija rēķina valsts straujo ekonomisko augšupeju, un tā pieauguma procents šķiet augstākais kandidātvalstu vidū. Bet, ja iekšzemes kopproduktu pārrēķina “uz galviņām”, joprojām esam visnabadzīgākie no kandidātvalstu desmitnieka.

Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs Eduards Stiprais uzskata, ka dalība ES ir kvalitātes zīme valstij. Kad Ārlietu ministrijā ieradās ārzemju kredītreitingu aģentūras pārstāvji, vienīgais viņus interesējošais jautājums bija – cik sekmīgas ir iestāšanās sarunas: “Tikai pēc iestāšanās ES teritorijā darbosies Luksemburgas tiesu vara, kur var pārsūdzēt katru apšaubāmu nacionālās valdības lēmumu. Valsts kļūs prognozējama, un tas investīcijām ir pats svarīgākais. Tādējādi ES darbosies kā uzraugs, kas sitīs pa pirkstiem tiem, kuri, tautas valodā runājot, vēl mēģinās prihvatizēt to, kas valstī nav izpārdots.”

Līdz šim Latvijas ražotāji nav īpaši ilgojušies pēc ES standartiem. Kvalitātes prasības precēm un produktiem ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi latviešu zemnieki un uzņēmēji gribētu ja ne novērst, tad vismaz attālināt iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz šim Krievijas tirgus šajā ziņā bijis mazprasīgāks. Vai neiestāšanās gadījumā Latvija atkal nevarētu apgādāt ar pārtiku Pēterburgu?

“Bezcerīgi! Jaunzēlandes lētais sviests jau tur ir priekšā! Mēs tik lētu nespējam saražot,” cerības uz Krievijas tirgu gaisina A. Ķesteris.

J. Sils novelk šādu sadarbības robežu: “Nebūtu nekas nosodāms, ja kādas produkcijas eksports Krievijas virzienā pieaugtu. Nedrīkst aiziet galējībās, lai Latvija nenonāktu atkarībā no Krievijas.

Nedrīkst visu likt uz vienas kārts, piekrīt arī R. Karnīte. Tā nozīmētu atkarību no tās. To pierāda Somijas pieredze, kuras ekonomiskā orientācija uz Krieviju deviņdesmitajos gados piedzīvoja krahu.

“Kad Latvija referendumā noraidīs iestāšanos ES, un tas Latvijai obligāti jāizdara, tā turpinās pastāvēt kā neatkarīga valsts,” saka Jānis Sils. “Galvenie ienākumu avoti būs šādi: mēs kā divpusējs tilts starp Rietumiem un Austrumiem kontrolētu resursu un preču plūsmu, attīstītu augsto tehnoloģiju ražotnes. Lauksaimnieku labklājību nodrošinātu, aizsargājot iekšējo tirgu ar ievedmuitu vai attiecīgu politiku. Tai pārtikai, kuru varam ražot uz vietas, tirgus tiek atstāts vietējo ražotāju rokās.”

“Kluba 415” zīmēto ainu ekonomiste R. Karnīte noraida: “ Latvija ir pārāk maza valsts, un tās tirgum ir jābūt atvērtam, ja mēs gribam iekļūt citos tirgos. Kļūdaini iedomāties, ka mēs pieņemsim tikai sev izdevīgus līgumus. Tiem jābūt abpusēji izdevīgiem.”

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāta veiktajā analīzē izspēlēts arī neiestāšanās scenārijs. No šīs prognozes izriet, ka neatkarīgajai Latvijai piecu gadu laikā ar retiem izņēmumiem paredzama ražošanas samazināšanās par 16%.

R. Karnīte tilta koncepciju uzskata par reālāku, esot tieši ES dalībvalstij: “Ja tilta galos to vēlas abi, tad šī koncepcija ir iespējama.”

Iejūtoties tilta galos stāvošo interesēs, rodas jautājumi. Kāpēc jāšķērso divas robežas, ja var šķērsot tikai vienu? Kāpēc jāšķērso valsts, kurai ir sava valūta, ja uzreiz var ieiet vienotā eiro monetārajā zonā? Kāpēc divreiz maksāt muitas nodevu, ja var maksāt tikai vienreiz?

“Mēs uzskatām, ka dzīvojam uz salas, un pasaules gals, ja tas pienāks, tad noteikti Latvijā. Norvēģijas piemēra atkārtošana, jaunā Šveice… Centieni atkārtot šo scenāriju Latvijā ir bezatbildīgi,” ir pārliecināts A. Ķesteris.

Tas ir tikai malds – iedomāties, ka nekas jau nemainīsies, ja nobalsosim pret ES. Baidoties no pārmaiņām, no tām neizbēgsim.

Eiroskeptiķi brīdina, ka mēs iestājamies “nezin kādā savienībā”, – tagad Eiropas Savienība ir šitāda, bet pēc desmit gadiem varbūt tā būs federācija, kurā Latvija būs tikai viens apgabals, un kurā lauksaimniekiem piemaksās tikai kompensācijas par zaudējumiem… Eiropas piekritēji zīmē ainu, kurā Latvija viena nevarēs izdzīvot izolēti un, ja tā nederēs vienai savienībai, tad otra noteikti atradīs veidu, kā pakļaut sev. Abos baiļu scenārijos neatkarīgai Latvijai vietas nav.

“Šā vai tā, ar visu lielo birokrātiju Eiropas Savienība ir organizācija, kas nodrošina savu dalībvalstu labklājību. ES būtība un jēga ir attīstības nodrošinājums. No kā mēs baidāmies? Zaudēt suverenitāti? Tās vienu dimensiju mēs zaudējam abos gadījumos, jo to prasa ekonomiskā integrācija,” uzskata Raita Karnīte.

 

“LAUKU AVĪZE”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!