Par ārmalniekiem norvēģiem

Pārtikas veikala dārzeņu nodaļā parādījušies pirmie šīsvasaraas kāposti. Blakus zaļajā plastmasas kastē ielikti divi Norvēģijas karodziņi. Lai neviens nešaubītos, no kurienes nākusi prece un kura valsts garantē tās kvalitāti. Pie kāpostu kastes tad arī var saprast, par ko notika cīņa PAR un PRET Eiropas Savienību Norvēģijā. Savs labāks. Savs lauciņš tīrāks. Tika izmantotas patriotisma jūtas, un eiroskeptiķi nonāca politiskās dzīves zenītā.

Tādēļ ir grūti raksturot norvēģu balsojumu vienīgi no ekonomiskā skatu punkta. Ekonomika balsojuma brīdī bija smalki savijusies ar emocionālu nostāju. Bet galvenais, ko latvieši nedrīkst aizmirst, salīdzinot sevi ar Norvēģiju, ir ne tikai doma par ziemeļu kaimiņvalsts fantastisko bagātību – naftas krājumiem, bet arī fakts, ka Norvēģija ir noslēgusi ļoti ciešus sadarbības līgumus ar ES. 1994. gadā tika izveidots Eiropas Ekonomiskās sadarbības reģions, kurā bez ES padalās arī Eiropas Savienības ne–locekles Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Tas nozīmē, ka Norvēģijas ekonomika jau gadu gadiem tiek saskaņota ar ES ekonomiku, līgumi attiecas uz precēm, pakalpojumiem, darbaspēku un kapitālu. Notiek sadarbība līdztiesības, vides aizsardzības un kultūras jomā. Arī pārējās jomās notiek sadarbība, tikai tā nav vienādi visiem koordinēta. Galu galā runa ir par to pašu patriotismu pie kāpostu kastes – norvēģu dzīve ir saistīta ar ES parametriem gan fiziski, gan garīgi, sava karoga pavicināšana ir tikai simboliska.

Svarīgi šķiet apzināties, ka ideālas pasaules, valsts vai valstu organizācijas pagaidām nekur nepastāv. Arī Norvēģija, neskatoties uz dažādām aptaujām un statistikas rādītājiem par to, ka valsts ir visbagātākā, bet iedzīvotāji – vislaimīgākie pasaulē, nav ideāla. Viena no lietām, kuru ES nebūtu palīdzējusi izskaust, ir nabadzība.

Var jautāt: kas gan ir norvēģu nabags salīdzinājumā ar īstu Latvijas vai Krievijas nabagu? Bezpajumtnieki? Tie pārsvarā ir narkomāni, taču trūcīgie ir arī tie iedzīvotāji, kuri nav spējīgi paši nodrošināt sev dzīvesvietu un pārtiku. Arī Norvēģijā tādu ir vairāki tūkstoši. Par šo tēmu parasti oficiālā vara izvairās runāt, jo lielākoties “visiem ir labi”, “sistēma ir taisnīga”, bet tādēļ tas ir vēl sāpīgāk tiem tūkstošiem. Sociālā izolācija bagātā valstī ir tikpat rūgta kā Latvijā.

ES jautājums Norvēģijas sabiedrībā jau vairākus gadus netiek publiski apspriests, arī proeiropeiski noskaņotās partijas klusē, jo politiski nevienam nav izdevīgi šo vāti plucināt.

“LAUKU AVĪZE”