• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pretim XXIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.2002., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63099

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Āraišu ezerpilij veltītu mūžu

Vēl šajā numurā

11.06.2002., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pretim XXIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem

Nākamvasar apritēs 130 gadi kopš pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem

Nākamvasar apritēs 130 gadi kopš pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Par gatavošanos XXIII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas notiks Rīgā no 2003. gada 29. jūnija līdz 6. jūlijam, žurnālisti tika informēti 5. jūnija preses konferencē. Svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre Karina Pētersone un priekšsēdētājas vietnieks — Kultūras ministrijas valsts sekretārs Aivars Gailis. Rīkotāji ir vienisprātis, ka Dziesmu svētkiem jāattīstās kā pastāvīgam procesam, kas apliecina latviešu dzīvesveidu un ir nozīmīgs cilvēka radošās būtības ģenerēšanas faktors. Nav Latvijas vispār, Latvija ir katrs no mums, un neviens nedzied vispār, dzied konkrēti cilvēki, unikālas personības. Dzied kopā korī, un to diriģē unikālas personības, talantīgi diriģenti. Latvija ir pilna ar savdabīgiem, radošiem cilvēkiem. Un svētku logo ideja sasaucas ar Gaismas pils ideju. Viļņi, kas nāk no 130 gadu pagātnes, mums ir jāturpina. Un turpinoties tie veido Mežaparka Lielās estrādes aprises, kas asociējas arī ar Gaismas pils veidolu.

Patlaban tiek lēsts, ka svētkos piedalīsies 12 tūkstoši dziedātāju, taču ļoti rosīgi tiem gatavojas arī skolēnu kori, tāpēc šis skaitlis varētu būt krietni lielāks. Kopā ar dejotājiem, mūziķiem un folkloras kopām dalībnieku skaits sasniegs vismaz 30 tūkstošus.

Dziesmu svētku organizatorisko modeli raksturoja projekta vadītājs, koru virsdiriģents Romāns Vanags:

— Svētkus 27. jūnijā ievadīs tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstādes atklāšana Ķīpsalas izstāžu kompleksā. Pirmo reizi visas tautas mākslas ekspozīcijas būs zem viena jumta. Tā nebūs vienkārši izstāde, bet iespēja skatīt un izjust tautas mākslu kā vienotu veselumu. Te notiks tautas tērpu un dažādu amatu skates, kokļu koncerti un folkloras kopu uzstāšanās, Pēterdienas gadatirgus un dažādi uzvedumi, svētku gaitā notiekošo konkursu laureātu apbalvošana, danči īstas tautas mūzikas pavadījumā un vienkārši tikšanās. 29. jūnijā, kas ir svētdiena, Rīgas Domā notiks garīgās mūzikas koncerts. Tas būs ne vien kristīgo pamatvērtību apliecinājums, bet arī atgriešanās pie dziesmu svētku tradīcijām. Doma laukumā notiks svētku atklāšana. To vainagos L.Bernsteina Mesa, kas Latvijā (un vispār Austrumeiropā) tiks atskaņota pirmo reizi. 2. jūlijā Nacionālajā operā notiks simfoniskās mūzikas koncerts ar labāko orķestru, solistu un diriģentu piedalīšanos.

Pilnīga novitāte svētku programmā ir jauniešu koru koncerts. Tas notiks 3. jūlijā Skonto stadionā. Domu par šāda jaunatnes pasākuma rīkošanu pateica priekšā dziesmu maratons “Rīga dzied”, kur bija acīm redzama un ar ausīm dzirdama cilvēku vēlme piedalīties kopdziedāšanā. Kodols būs koris ar 2000 dziedātājiem, kas klausītājus rosinās dziedāt. Tā kā vajadzīgs arī pienācīgs pavadījums, ir uzaicinātas labākās popgrupas un solisti. Jaunieši jau tagad ārkārtīgi dzīvi interesējas par šo koncertu, bet te ir stingrs noteikums: par jauniešu koru koncerta dalībniekiem var kļūt tikai tie kori, kas piedalās Dziesmu svētku pilnajā programmā un noslēguma koncertā. Protams, būs arī atlase.

Nosaukumā vairs netiek atsevišķi izdalīti Deju svētki. Tikai tāpēc, ka tā ir īsāk un tāds ir tradicionālais nosaukums. Deja vienmēr bijusi svētku sastāvdaļa, un tā tas būs arī šajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. 5. jūlijā “Daugavas” stadionā notiks deju lieluzvedums “Mana pasaule”. Tiks izspēlēts pasaules radīšanas rituāls, laicīgos soļos izdejojot mūžības ritmus un izejot cauri četriem dzīvības pamatelementiem, četrām stihijām, kādas ir zeme, uguns, ūdens un gaiss.

Kā allaž, liela loma svētkos būs pūtēju orķestriem. Sestdien, 5. jūlijā, Latvijas pūtēju orķestri pieskandinās Doma laukumu visas dienas garumā. Skanēs gan tautas mūzika, gan oriģinālrepertuārs, gan simfoniskās mūzikas pārlikumi un operu uvertīras. Īpašs uzsvars tiks likts uz novadu orķestriem. Latvijas un ārzemju militārie orķestri uzstāsies defilē programmās.

Parādot godu viendabīgajiem koriem, 4. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks sieviešu un vīru koru koncerts “Teiksma par latvieti”. Tas iecerēts kā mākslinieciski viengabalains priekšnesums ar prologu un epilogu. To veidos septiņas sadaļas, kas atspoguļos tādus cilvēka esības posmus kā dzimšana, daba, mīlestība, kāzas, karš, nāve, atdzimšana.

Dziesmu svētku pēdējā diena — 6. jūlijs. No rīta notiks tradicionālais svētku gājiens, kura maršruts šoreiz vedīs no Viesturdārza uz 11. novembra krastmalu un tālāk uz Brīvības pieminekli. Kā pastāstīja svētku režisors Uģis Brikmanis, dalībnieki tiks lūgti atsūtīt sava novada fotogrāfijas kā savas garīgās piederības zīmes. Pie Brīvības pieminekļa būs uzstādīts liels ekrāns, uz kura līdz ar attiecīgā novada un rajona kolektīvu tuvošanos tiks parādītas atbilstošās fotogrāfijas. “Lai ikviens dalībnieks apzinās savas garīgās piederības vietu un jūt savu atbildību šīs vietas, Latvijas un Dieva priekšā.” Gājiens ievadīs svētku kulmināciju — noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Latviešu tautasdziesmās un kora mūzikas klasikā, laika pārbaudi izturējušās mūsdienu dziesmās un jaunradītos skaņdarbos dziedātāji un klausītāji apliecinās savu mīlestību Rīgai, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Kurzemei, reizē visiem un ikvienam Latvijas ideāla kopējam.

Vairākkārt tika uzsvērts, ka katru kopdziedāšanu nevar saukt par dziesmu svētkiem, un tādi nebija arī tie, kas pagājušajā vasarā skanēja Rīgas godos. Tās drīzāk bija Dziesmu dienas, daļa no krāšņās jubilejas programmas. Romāns Vanags: “Kori ar pavadījumu dzied visā pasaulē, bet tik interesantas tautasdziesmu apdares dziedāt a capella, bez pavadījuma var atļauties tikai mūsu mazās Baltijas valstiņas. Tā ir mūsu varēšana, mūsu koru lielā varēšana.” Un nebūtu atbalstāma arī ideja iekļaut jauniešu koru koncertu Eirovīzijas konkursa noslēguma sarīkojuma programmā, kaut arī izmaksas tādā gadījumā būtu mazākas. Aivars Gailis: “Tie ir pārāk atšķirīgi pasākumi, un to mērķi ir atšķirīgi. Ar Eirovīzijas konkursa noslēguma sarīkojumu celsies Latvijas atpazīstamība Eiropā, kas ir ļoti labi, un ieguldītie līdzekļi caur tūrisma paplašināšanos drīz vien atmaksāsies. Bet Dziesmu svētki ir kaut kas vairāk. Tie vērsti uz mūsu tautas identitātes apliecināšanu, uz kultūras un garīguma attīstīšanu.” Uģis Brikmanis: “Ir lielas cerības, ka nākamā gada Dziesmu svētki dos nopietnu ierosu, lai nācijas gaišākie prāti apjēgtu, kas Latvijai ir Dziesmu svētki, kas ir Dziesmu svētku kustība un kādai tai jābūt 21. gadsimtā. Nevis no tehnoloģiskā aspekta — pateicoties Eirovīzijai, mēs varbūt tiksim pie modernas televīzijas tehnikas un ar to viss būs kārtībā —, bet tieši dzīvesveida ziņā.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!