Vakar, 10.jūnijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, kura mērķis ir noteikt pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti un nodrošināt komercdarbības atbalsta kontroli, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkurenci un novērstu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības nelikumīga atbalsta rezultātā. Paredzēts noteikt, ka likums negarantē komercsabiedrībai tiesības saņemt atbalstu.

Likums “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” ir spēkā jau no 1997.gada vidus. Ir pieņemti daudzi jauni Eiropas Savienības normatīvie akti, kas reglamentē komercdarbības atbalsta kontroles jautājumus, tādējādi nepieciešams izdarīt daudzus grozījumus spēkā esošajā likumā, tāpēc lietderīgāk ir izstrādāt jaunu likumprojektu.

Likumprojekts saglabā daudzas pašlaik spēkā esošā likuma “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” normas, kurām papildus ir iekļautas pēdējo divu gadu laikā Eiropas Savienībā pieņemtās normas atbalstam reģionālās attīstības veicināšanai, vides aizsardzībai, atbalstam uzņēmumiem krīzes situācijā, minimālajam atbalstam, kā arī ieviesti stingrāki nosacījumi valsts un pašvaldību institūciju kontrolē esošo uzņēmumu finansiālo darījumu uzskaitei.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi”, kuri noteiks pārdošanai ražotā, apstrādātā, ievestā mēslošanas līdzekļa vai to sagatavotā maisījuma identifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības, reģistrācijas un sertifikācijas nosacījumus un kārtību, mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikuma un sertifikāta paraugu, pieļaujamās novirzes no Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā deklarētās kvalitātes, katra nevēlamā piemaisījuma maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzeklī, prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam un kārtību, kādā saņemama to mēslošanas līdzekļu ievešanas un pārdošanas atļauja, kuri neatbilst noteiktajām identifikācijas prasībām.

Eiropas Padomes direktīvas nosaka attiecīgas prasības mēslošanas līdzekļu apritei un to aprites kontrolei. Mēslošanas līdzekļu aprites likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Pašreiz nav citu normatīvo aktu, kuri regulētu mēslošanas līdzekļu apriti. Likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets izdod Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus. Likuma 9.panta trešajā daļā ir noteikts: ja mēslošanas līdzeklis noteikumos nav minēts, bet nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, Valsts augu aizsardzības dienests uz laiku izsniedz vienreizēju atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai un pārdošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likuma pārejas noteikumā paredzēts, ka līdz 2003.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka termiņu, kādā anulējama ar ES fertilizer marķējumu apzīmēto mēslošanas līdzekļu reģistrācija. Saskaņā ar likuma 10.pantu Valsts augu aizsardzības dienests pilnvarots veikt mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un to aprites uzraudzību un kontroli. Līdz šim šādas funkcijas Latvijā netika veiktas.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts “Par institūcijas pagaidu pilnvarošanu mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšanai”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu pilnvarot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” līdz 2002.gada 1.oktobrim novērtēt mēslošanas līdzekļu atbilstību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi”.

Noteikts, ka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” līdz 2002.gada 1.oktobrim jāakreditējas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK) atbilstoši Latvijas standarta LVS EN 45011 “Produktu sertifikācijas institūciju vispārējie kritēriji” prasībām.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un maksāšanas kārtību”, kurš noteiks valsts nodevas likmi par mēslošanas līdzekļu reģistrāciju un tās maksāšanas kārtību.

Valsts nodevu maksā mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs un ievedējs par katru reģistrējamo mēslošanas līdzekli. Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju ir: Ls 200, ja kalendārajā gadā apritē ir vairāk nekā 1000t jebkura iepakojuma (vai vaļēju) minerālmēslu vai vairāk nekā 100t mikroelementu minerālmēslu; Ls 100, ja kalendārajā gadā apritē ir no 50t līdz 1000t jebkura iepakojuma minerālmēslu vai no 5 līdz 100t mikroelementu minerālmēslu; Ls 50, ja kalendārajā gadā apritē ir mazāk nekā 50t jebkura iepakojuma minerālmēslu vai līdz 5 t mikroelementu minerālmēslu vai tehniski apstrādāto organisko, organominerālo mēslu, ražošanas blakusproduktu un kaļķošanas materiālu.

Paredzēts, ka valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa pārreģistrāciju ir: Ls 100, ja kalendārajā gadā apritē ir vairāk nekā 1000t jebkura iepakojuma minerālmēslu vai vairāk nekā 100t mikroelementu minerālmēslu; Ls 50, ja kalendārajā gadā apritē ir no 50 t līdz 1000 t jebkura iepakojuma minerālmēslu vai no 5 līdz 100t mikroelementu minerālmēslu; Ls 25, ja kalendārajā gadā apritē ir mazāk nekā 50t jebkura iepakojuma minerālmēslu vai līdz 5t mikroelementu minerālmēslu vai tehniski apstrādāto organisko, organominerālo mēslu, ražošanas blakusproduktu un kaļķošanas materiālu.

Valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju persona maksā kredītiestādē par pieciem turpmākiem kalendārajiem gadiem (līdz pārreģistracijai)pēc Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma pieņemšanas par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju (vai pārreģistrāciju) un saņem darījumu apliecinošo dokumentu (kvīti).

Ja persona kalendārā gada laikā ieved mēslošanas līdzekļa daudzumu, kas pārsniedz to daudzumu, par kuru ir samaksāta valsts nodeva, persona atbilstošo valsts nodevas starpību saskaņā ar šajos noteikumos noteikto samaksā mēneša laikā pēc kalendārā gada beigām.

Darījumu apliecinošo dokumentu (kvīti) persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kurš noteiks nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar nodarbinātajiem un citām personām, kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir pakļautas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments