Kad brīvais tirgus vairs tikai pusgada attālumā

No visām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulējamajām nozarēm telekomunikācijas šobrīd ir par klasi dinamiskākas nekā pārējās, uzskata SPRK padomes loceklis Edvīns Karnītis. Tas attiecas gan uz tehnoloģiju attīstību un konverģenci, gan tirgus attīstību. Telekomunikācijas būs pirmā no regulējamām nozarēm, kas pāries uz brīvo tirgu, kad nākamā gada 1. janvārī tas tiks atvērts. Likums “Par telekomunikācijām”, kas stājās spēkā 2001. gada 30. novembrī, izvirzīja lielu uzdevumu sekundārās likumdošanas sakārtošanā: Ministru kabinetam, Satiksmes ministrijai un SPRK jāizstrādā ap piecdesmit nozari regulējošu normatīvo aktu. Saskaņā ar likumu tas ir jāizdara divos gados. Tomēr dinamiskā biznesa attīstība šajā sektorā netieši diktē savus noteikumus, atvēlot daudz īsāku laiku šā uzdevuma izpildei. Turklāt likumam, kas salīdzinoši nesen stājies spēkā, drīz jau būs nepieciešami labojumi, sacīja E. Karnītis. Tas viss liek SPRK un jo īpaši komisijas Telekomunikāciju un pasta departamentam strādāt īpaši intensīvi.

Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis pastāstīja, ka šobrīd SPRK strādā vienlaikus pie lielas dokumentu kopas. Maija otrajā pusē tapuši vairāki dokumenti: 17. maijā tika apstiprināti noteikumi par telekomunikāciju uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū atzīšanu, bet 4. jūnija sēdē noteikta kārtība, kādā telekomunikāciju uzņēmumiem izsniegs licences un reģistrēs vispārējās atļaujas.

Minētie dokumenti tapuši sadarbībā ar ieinteresētajiem uzņēmumiem, kuriem divreiz tika piedāvāta iespēja savus ierosinājumus un pretargumentus izteikt SPRK rīkotajās uzklausīšanas sēdēs. Komisija ir radusi kompromisa variantu gan par licenču kategorijām, gan par procedūrām, kā šīs licences saņemt. Kompromiss bija jāmeklē tāpēc, ka Latvijā pērnā gada novembrī pieņemtais likums par telekomunikācijām drīz vien kļuva “vecs”, jo jau decembrī Eiropas Komisija pieņēma jaunu likumdošanas paketi — piecas direktīvas, kas telekomunikāciju nozarē paredz jaunu regulējumu, uz ko Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpāriet piecpadsmit mēnešu laikā, sākot no šā gada aprīļa.

Raksturojot kārtību, kā SPRK atzīs telekomunikāciju uzņēmuma vai uzņēmumu grupas būtisku ietekmi tirgū, A. Virtmanis norādīja, ka ilgstoši tika strādāts pie tā, lai noteiktu kritērijus uzņēmuma būtiskās ietekmes noteikšanai. Tagad SPRK ir definējusi, kādi kritēriji tiks piemēroti Latvijā. Nākamais solis pēc kritēriju formulēšanas ir — noteikt, kādi telekomunikāciju tirgus segmenti tiks izvērtēti. Tirgus atvēršanas sākumā SPRK vērtēs ļoti lielus tirgus segmentus. Piemēram, uzņēmums “Lattelekom” ir vienīgais, kuram likums atļauj strādāt kā fiksētā tīkla operatoram telekomunikācijās, pieslēgt citus telekomunikāciju tīklus, nodrošinot starpsavienojumus, kā arī izīrēt nomātās līnijas pakalpojumu sniegšanai. Te iezīmējas trīs tirgus segmenti, kuri varētu tikt definēti, sacīja A. Virtmanis.

SPRK noteicis, ka būtiska ietekme telekomunikāciju tīkla operatoram vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam ir tad, ja noteiktajā tirgus segmentā tā tirgus daļa pārsniedz 25 %.

Kā pastāstīja A. Virtmanis, uzņēmumi iebilda komisijai par 25% slieksni. Jaunā EK regulēšanas pakete iesaka lietot dominantes jēdzienu, kas, pēc Latvijas Konkurences likuma, ir 40 % tirgus. SPRK turas pie 25% robežas, kas atbilst līdzšinējai ES praksei, tāpēc ka dominantes jēdziens tiek piemērots tirgiem, kuri ir liberalizēti un kuros ir liela konkurence. Komisija vadās no tā, ka pieredze piemērot 25% kritēriju būtiskas ietekmes tirgū atzīšanā ES iepriekšējos gados ir bijusi ļoti sekmīga tieši tirgus vērtēšanas sākumā, kā tas Latvijā būs nākamgad. Citas pazīmes, pēc kā SPRK var atzīt telekomunikāciju uzņēmuma būtisku ietekmi tirgū, ir daudz grūtāk piemērojamas, un tās ir iespējams apstrīdēt. SPRK izstrādātajos noteikumos ir minētas vairākas pazīmes, kas ļauj noteikt, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme arī tad, ja tā tirgus daļā ir mazāka nekā 25%, bet tas telekomunikāciju tirgus liberalizācijas sākumposmā nebūs Latvijai raksturīgi.

Gadījumā, ja Latvijā tiks izsniegta trešā mobilo sakaru operatora licence, SPRK kā vienu no salīdzināmiem tirgiem varēs definēt arī mobilo pakalpojumu tirgu. Šajā tirgū “Latvijas mobilais telefons” un “Tele 2” varētu tikt atzīti par uzņēmumiem ar būtisku ietekmi.

Likumā par telekomunikācijām ir ietverti vairāki regulējumi, kas attiecas tikai uz uzņēmumiem, kam ir atzīts būtisks stāvoklis tirgū, uzsvēra A. Virtmanis. Būtiskā ietekme tirgū tiks izvērtēta tāpēc, lai gadījumos, kad kādā tirgus segmentā nav konkurences, SPRK varētu piemērot speciālus regulēšanas instrumentus attiecīgajam uzņēmumam, skaidroja A. Virtmanis. Attiecībā uz nomātām līnijām tas nozīmēs, ka SIA “Lattelekom” būs pienākums piedāvāt pakalpojumus ikvienam darboties tiesīgam uzņēmumam, kas iesniegs pieprasījumu par šādu līniju nomu. Tas attieksies uz visiem pakalpojumiem piekļuves tīklā jeb vietējās infrastruktūras atsaistē.

Komentējot noteikumus “Par telekomunikāciju pakalpojumiem un pakalpojumu grupām, uz kurām attiecas vispārējo atļauju reģistrēšana un individuālo licenču izsniegšana”, A. Virtmanis norādīja, ka tuvāko divu gadu laikā likumā par telekomunikācijām būs jāveic izmaiņas, paredzot, ka visa licencēšana ir tā dēvētā vispārējo atļauju reģistrācija.

Lai saņemtu vispārējo atļauju, uzņēmumam tikai jāpaziņo SPRK par vēlmi sniegt pakalpojumus un jāiesniedz noteikts dokumentu kopums. Nekāds īpašs SPRK padomes lēmums, lai uzņēmums varētu sākt strādāt, nav nepieciešams. Reģistrācija notiek pēc uzņēmuma paustās vēlmes strādāt telekomunikāciju pakalpojumu tirgū. Tas, ka netiek izsniegta licence vispārpieņemtā nozīmē, nebūt neliecina, ka šiem uzņēmumiem netiek izvirzītas nekādas prasības, tās visiem pakalpojumu sniedzējiem ir vienādas. Piemēram, prasība iesniegt SPRK regulārus pārskatus par veicamo darbību. Komisijai ir tiesības pārbaudīt, kā tiek ievērotas saistības, ko uzņēmums apņemas ievērot, ienākot tirgū. Liberāla pieeja ir arī pakalpojumu kvalitātes kontrolei — uzņēmumi paši definēs, kāda būs to sniegto pakalpojumu kvalitāte. SPRK iejauksies tikai tad, ja tiks saņemtas klientu sūdzības. Konkurences apstākļos šāda pieeja ir stimulējoša: zinot, ka klients jebkurā brīdī var izvēlēties aiziet pie cita pakalpojumu sniedzēja, uzņēmums būs ieinteresēts pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā un vairošanā, uzskata departamenta direktors. SPRK izstrādātā licencēšanas kārtība paredz, ka uzņēmumu reģistrācija tiks veikta visiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem tajā gadījumā, ja uzņēmumam nav vajadzīgi tie resursi, kas valstī ir ierobežotā daudzumā.

Ja uzņēmumam ir vajadzīgs kāds no ierobežotajiem resursiem — numerācija un frekvences, tam tiks izsniegta individuālā licence. Šādam uzņēmumam SPRK noteiks individuālu regulējumu, piemēram, kādā teritorijā tas var darboties, kādas frekvences ir atļauts lietot, kādi numerācijas resursi piešķirti. Šajā gadījumā par pakalpojumu sniegšanas faktu arī nav vajadzīgs SPRK padomes lēmums, bet tas ir nepieciešams par resursu piešķiršanu vai atteikumu. Latvijā ir pieņemts, ka ir septiņu ciparu numerācija, tātad nav iespējams izsniegt vairāk nekā desmit miljonus numuru. Šķiet, ka ar to visiem iedzīvotājiem vajadzētu pietikt, uz katru iznāk pat vairāki numuri, diemžēl situācija ir tāda, ka šobrīd numerācijas resursi ir izlietoti gan mobilajiem operatoriem, gan iespējamajiem jaunajiem operatoriem, kas varētu ienākt fiksēto telekomunikāciju tirgū. SPRK iepriekšējā nedēļā apstiprināja Latvijas nacionālo numerācijas plānu, kas fiksē numerācijas resursu stāvokli patlaban. Komisija ir sākusi analizēt, cik racionāli ir aizņemta numerācijas telpa. Ģeogrāfiskajai numerācijas shēmai, kas pašlaik tiek Latvijā lietota, ir lielas rezerves. Tātad operatoriem, kuri vēlēsies strādāt dažādos Latvijas reģionos, numerācijas resursi tiks piešķirti bez problēmām. Grūtāk ir ar numerācijas resursiem Rīgā. SPRK cer uz atbrīvoto numuru sēriju, kas sākas ar “2”, jo līdz šim tā bija analogajā tīklā. Šajā gadā Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā analogā tīkla numerācijas resursi pilnīgi atbrīvosies, jo visi abonenti tiks pārslēgti uz ciparu centrālēm.

Likumā par telekomunikācijām ir minēts, ka gan numerācijas, gan frekvenču piešķiršanas kārtību nosaka MK noteikumi. Diemžēl tie vēl nav apstiprināti, tāpēc veidojas pretruna ar likumā ietverto prasību izsniegt licences pusgada laikā.

Licencēšanas procedūrā ir divi ceļi: uzņēmums, kas ir nolēmis sniegt telekomunikāciju pakalpojumus, vai nu saņem vispārīgo atļauju, vai arī iesniedz dokumentus individuālās licences saņemšanai, ja nepieciešami nacionālie resursi. Saskaņā ar Latvijas likumu par telekomunikācijām individuālā licence ir vajadzīga arī gadījumā, ja uzņēmums ir tā dēvētais tīklu operators. Tas nozīmē, ka individuālās licences sadalās divās grupās: viena būs individuālā licence tiem, kas tikai sniedz pakalpojumus, otra — tiem, kas paši veido un uztur telekomunikāciju tīklus, skaidroja A. Virtmanis.

Latvijas regulējums šobrīd nekā neparedz regulēt privātos tīklus, kas tiek veidoti savām vajadzībām un ar ko netiek pelnīts, piedāvājot pakalpojumus trešajām personām. Turpretī ES jaunajā regulējumā noteikts, ka privāto tīklu īpašniekiem arī ir jāreģistrējas un jāsaņem vispārējā atļauja. Tas pagaidām nav paredzēts Latvijas likumdošanā.

Kā atgādināja A. Virtmanis, likums paredz, ka SPRK pusgada laikā bija jāpārreģistrē licences visiem tiem tirgus dalībniekiem, kas likuma pieņemšanas brīdī darbojās Latvijas telekomunikāciju tirgū. Tā kā SPRK vēl nebija pabeigusi procedūru izstrādi, kas aizkavējās tāpēc, ka uzņēmumi vēlējās tās vairākkārt apspriest, likumā noteiktā prasība netika īstenota. Pagaidām visas Satiksmes ministrijas izsniegtās spēkā esošās atļaujas un licences SPRK ir pārreģistrējusi ar nemainītiem noteikumiem. Licences un atļaujas ir pārreģistrētas diviem mobilajiem operatoriem, četriem radiokomunikāciju operatoriem, vienam peidžeru operatoram un vienpadsmit uzņēmumiem, kas nodarbojas ar datu pārraides un interneta pakalpojumu sniegšanu. Tiem pieciem uzņēmumiem, kuriem laikā no šā gada aprīļa līdz jūnijam beidzās iepriekšējo licenču darbības termiņš, SPRK ir lūdzis iesniegt pieteikumus licences pagarināšanai. Tagad pēc procedūru apstiprināšanas uzņēmumiem ir jāgatavo dokumenti saskaņā ar jaunajām prasībām. Jauno atļauju reģistrācija un licenču izsniegšana tiks veikta mēneša laikā.

SIA “Lattelekom” līdz šim vispār nav bijusi licence, jo tā strādā saskaņā ar jumta līguma noteikumiem. A. Virtmanis atzina, ka SPRK nav iekļāvies likumā noteiktajā termiņā — pusgada laikā šim uzņēmumam nav izsniegta licence, bet komisija ir pārliecināta, ka lietderīgāk bija vispirms sakārtot normatīvo bāzi, nevis steigties ar licences sagatavošanu. Bez licences šis uzņēmums, protams, nepaliks. A. Virtmanis pauda cerību, ka “Lattelekom” atkārtoti iesniegs pieteikumu licences saņemšanai. Šā gada sākumā uzņēmums jau iesniedzis pieteikumu SPRK, bet lūdzis uzskatīt to par spēkā neesošu, ja netiks panākts mierizlīgums starp “Lattelekom” akcionāriem — kompāniju “Tilts Communications” un Latvijas valsti. Tā kā mierizlīgums nav noslēgts un tiesas process turpinās, SPRK cer sagaidīt no “Lattelekom” jaunu iesniegumu par licences izsniegšanu. Pie licences projekta komisija strādā, jūnija beigās tas varētu būt gatavs, prognozēja A. Virtmanis.

Runājot par tarifiem, A. Virtmanis atgādināja, ka uzņēmumam “Lattelekom” tie nav mainīti kopš 1999. gada. Likumā paredzēts, ka šā gada laikā uzņēmumam ir atļauts veikt tarifu sabalansēšanu. A. Virtmanis prognozēja, ka varētu pieaugt abonēšanas maksas.

Lai gan likumā “Par telekomunikācijām” ir noteikts, ka sekundārā likumdošanas pakete jāizstrādā divu gadu laikā, SPRK ir nolēmusi to sagatavot līdz 2003. gada 1. janvārim, apliecināja A. Virtmanis.

Marika Līdaka,  ‘”LV” tautsaimniecības redaktore